Ķeksītim, teātrim vai acu aizmālēšanai?
Pavisam nesen ārkārtas sēdē Tukuma domes deputāti nolēma atļaut koģenerācijas staciju celt par trim metriem augstāku nekā to pieļauj apbūves noteikumi. Iespējams, šie deputāti nezināja (bet nebija gan liegts painteresēties), ka pirms septiņiem, astoņiem gadiem, kad tika izstrādāts Tukuma pilsētas teritorijas plānojums, bija ilgas un garas diskusijas par to, kā pilsēta attīstīsies saturā, platumā un arī augstumā. Daudzu cilvēku iesaistīšanās (tātad darbs un laiks) toreiz bija nepieciešama, lai dome varētu izveidot noteikumus, kas būtu par pamatu stabilai kārtībai arī nākotnē.
Ar visu šo gribu teikt, ka pilsētas sabiedrība bija gana daudz iesaistījusies, lai pēc tam varētu paļauties, kas viss tas, par ko pati bija izteikusies, ir ņemts vērā, un ka pašvaldība, kas šo diskusiju arī rosināja un kuras darbinieki normatīvus sagatavoja, to arī ievēros. Un ka Jānim, Anniņai vai Pēterim šie noteikumi būs vienādi jāievēro.
Bet kas to deva!? Izrādās, Tukumā var ne tikai gribēt būves celt pāri normām. Tas var arī izdoties. Atliek vien jautājumu iekļaut ārkārtas sēdē, un tad bez diskusijas komitejās, bez jelkādām apspriešanām var dabūt gandrīz vienbalsīgu lēmumu. Un pie kājas, ka, piemēram, Anniņai pat prātā nenāca kaut ko tādu prasīt un ka viņa paļāvās…
Protams, noteikumi, likumi un ēku augstumi nav kapakmenī iecirsti un tos var mainīt, taču, ja raugās no jau iepriekš pieminētā sabiedrības paļāvības viedokļa, tad jābūt diskusijai, kā turpmāk jutīsies Smilšu, Tulpju (un plānoto apbūvi tur neviens nav atcēlis), Aveņu un citu ielu iedzīvotāji, kuriem ar 18 metrus augstu rūpnieciska rakstura celtni būs jāsadzīvo. Ja lietu neskata šo ielu kontekstā, bet tikai politiski ārkārtas sēdē, tad šāda kopaina izpaliek. Un tad jāvaicā – ja ikvienu jautājumu var izlemt pāris minūtēs ārkārtas sēdē, tad priekš kam vajadzēja to lielo tautas iesaistīšanu diskusijās? Kam pētījumi, mērījumi un speciālistu viedokļi? Teātrim? Ķeksītim? Acu aizmālēšanai?…










