Sākoties krīzei, lombardi un dažādas naudas aizdevējkompānijas izauga kā sēnes pēc lietus. Un tā nu ir katra paša lieta, kam uzticamies, pie kā vēršamies. Jau vairākkārt publiski izskanējusi informācija par to, ka bijusī lombarda «Moda» darbiniece Žanna apkrāpusi daudzus cilvēkus, kuri krīzes apstākļos jau tāpat bija iekļuvuši finansiāli visai smagās situācijās. TV raidījuma «Bez tabu» veidotājiem un skatītājiem prokuratūras darbinieki solīja noziegumu izmeklēt un panākt, lai vainīgā saņemtu pelnīto sodu. Taču pierādījumu meklēšana un apsūdzības sagatavošana (grūti pateikt, cik tas ir pamatoti) aizvien aizņem ļoti daudz laika. Saprotams ir apkrāpto cilvēku izmisums. Jautājums par to, ka Žannai pelnītais sods jāsaņem, nav diskutējams. Taču… nu notikumi ievirzās citā, manuprāt, pavisam nepieņemamā gultnē…

Kādā vasaras rītā Milzkalnes iedzīvotāji ieraudzīja ar krāsu apķēpātu mājas sienu un autobusa pieturu, kur uzrakstīti dažādi saukļi par krāpnieci Žannu. Pati Žanna gan sen nav redzēta šīs mājas durvis virinām, un, visticamāk, ka sirdsapziņa par sagādātajām neērtībām šīs mājas iedzīvotājiem viņu nemoka. Bet iedzīvotājiem uz šo apķēpāto sienu katru dienu jāskatās un jādomā, pie kā viņi vainīgi?

Taču ar to vien viss nebeidzās. Mārtiņdienas priekšvakarā ap 11.00 mazdārziņos pēkšņi izcēlās ugunsgrēks. Iztrūkās bērni un veci cilvēki. Kāda vecāka kundzīte, kurai turpat vien ir mazdārziņš ar siltumnīcu un dārza mājiņu, aizskrēja uz notikuma vietu, kur viņai no izbīļa palika slikti ar sirdi… Izrādījās, ka dega Žannas vecāku dārza mājiņa. Nu ilgi gudrot nevajag, lai saprastu, ka tā ir kārtējā atriebība Žannai. Bail iedomāties par to, kāds gan vēl varētu būt šīs epopejas turpinājums…

Bet tiem, kas turpina kalt atriebības plānus, jāatgādina kāda diža domātāja teiktais: vislabākais veids, kā atriebties ienaidniekam, ir… nekļūt viņam līdzīgam…