No 1. marta Tukuma slimnīcā dzemdību nodaļas pakalpojumi vairs nebūs pieejami, jo tie esot ekonomiski neizdevīgi. Nodaļas slēgšanai piekrituši arī visi SIA «Tukuma slimnīca» dibinātāji, proti, Tukuma, Engures, Jaunsātu un Kandavas novadu domes priekšsēdētāji.

Atceros, ka pirms kāda laika Tukuma slimnīcai pirka datortomogrāfu. Slimnīcas direktore tad brauca uz katras pašvaldības domes sēdi un skaidroja, cik vitāli nepieciešama ir šāda ierīce slimnīcai, ka bez tās nu nekā nevar iztikt. Bija pašvaldības, kuras, lai samaksātu savu daļu par šo iekārtu, bija spiestas ņemt kredītu, un deputāti par šiem tēriņiem balsoja domes sēdē.

Šoreiz, iespējams, daudz svarīgākā lietā, pašvaldību deputātiem viedoklis nav prasīts.

Latvijas brīvvalsts laikā esam piedzīvojuši divas krīzes situācijas, bet dzemdību nodaļa tomēr tika saglabāta, un 2004. gadā Tukuma dzemdību nodaļa pat nominēta par

mazulim draudzīgu slimnīcu. Nomināciju parakstīja Apvienoto Nāciju organizācija, LR Veselības ministrija, Pasaules veselības organizācija…

Tagad kā iemeslu dzemdību nodaļas slēgšanai slimnīcas direktore min gan ārstu trūkumu, gan mazo dzemdību skaitu Tukumā. Jāteic, ka zināma mērā tas ir tāds kā bumerangs. Jo – kāpēc tad tas dzemdību skaits te bija tik mazs? Kāpēc tomēr daudzi tukumnieki centās savas atvases laist pasaulē Dobelē vai Bulduros? Kur laika gaitā palika iepriekšējā labā nodaļas slava? Kāpēc tad slimnīcas vadība kopā ar dibinātājiem neko nedarīja, lai situāciju uzlabotu? Kāpēc ilgstoši neatradās nauda nodaļas uzpošanai, tās apstākļu uzlabošanai, kā arī – kāpēc pieļāva, ka vienīgais operēt spējīgais ārsts netiek pienācīgi atbalstīts?

Protams, labākās vietas bērniņa laišanai pasaulē sameklēja tie, kuri var atļauties vairāk maksāt, kuriem ir savs transportu utt. Zinu, ka viens otrs pat teiks, ka labi vien ir, ka nodaļu slēdz, jo citur šo pakalpojumu var saņemt kvalitatīvāku. Un tomēr 357 dzemdības, kas Tukuma slimnīcā pieņemtas 2015. gadā, nav maz. Valstī un arī mūsu novados ir ļoti liela sociālā nevienlīdzība un daudziem nav iespējams aizbraukt dzemdēt uz Rīgu, Dobeli vai Bulduriem. Un šis attālums no daudzām lauku mājām var izrādīties pārāk tāls… Ne visos gadījumos dzemdības ir stundas jautājums. Ne velti pat senos laikos pa bērnu ķērājai bija katrā pagastā. Bet nu iznāk, ka novada centrā, kur ir sava slimnīca, savs diagnostikas centrs, dzemdību pieņemšana ir neiespējamā misija?!

Un tas vairs nav jautājums tikai dzemdībām, bet par to, ka lēmums tik vitāli svarīgu nodaļu slēgt, ir nopietns priekšvēstnesis slimnīcas turpmākajam liktenim…