Pagājušajā sestdienā Upīšu skolas jubilejas pasākums notika Tukuma kultūras namā, jo skolai ar tik lielu absolventu skaitu to noorganizēt pašu zālē bija neiespējami. Līdzīgi rīkojas arī pagastu skolas, ja ar vietām pašu zālē nepietiek. Tikai atšķirībā no pagastiem, kur kultūras celtnēm ir atdots tām pienākošais gods un ieguldītas prāvas naudas summas, Tukuma kultūras nams gadu desmitus palicis, kā saka, vecajā svārciņā. Lai arī šis svārciņš ticis šur tur piestiķēts, salāpīts vai kā citādi labots, reāli nekādi lielie darbi pilsētas vienīgajā kultūras ēkā nav notikuši gadiem ilgi.

Protams, nav gluži tā, ka šī ēka nav pamanīta, izstrādājot pašvaldības budžetus un attīstības plānus. Gan pirms krīzes, gan krīzē, gan pēc tās pilsētas prioritāšu sarakstā kultūras nama pārbūve, remonts vai pat jauna kultūras nama būve ir bijusi ierakstīta, tikai iecere ne reizi nav tikusi atbalstīta. Un ar Eiropas naudu – vai nu šis atbalsts pašvaldības ieskatā ir bijis pārāk mazs, vai arī – nekāds. Un tā nu, salīdzinot ar citu pilsētu vai pat pagastu kultūras namiem, mūsējais arvien vēl palicis, kāds palicis – tumšs, drūms un bez ērtībām. Īpaši to izjūt cilvēki ar pārvietošanās grūtībām – invalīdi ratiņos un cilvēki, kam apgrūtināta iešana un kam vajag, piemēram, uz tualeti. Iekļūt lielajā zālē, protams, šie cilvēki var pa sānu durvīm, bet uz tualeti pa daudzajām kāpnēm netikt nekādi. Par normāliem apstākļiem tos noteikti nenosaukt… Un līdzīgs stāsts ir par mūzikas un mākslas skolu, kuru telpas jau sen ir par mazu tam bērnu skaitam, kādu šīs iestādes uzņem. Protams, ja jādomā, vai samaksāt algu skolotājam, vai sakārtot kādas telpas, svaru kausi noteikti nosvērsies par labu atalgojumam, taču, ja jādomā, vai pagasta skolā vajag ierīkot akustisko koncertzāli, varbūt veselajam saprātam vajadzēja nosliekties par labu naudas pietaupīšanai pilsētas kultūras namam, kas pilsētas kopienai ir vienīgā tik apjomīgā satikšanās telpa? Varbūt varējām iztikt bez nesaprotamām koncepcijām un zīmolu maiņām? Varbūt var izpalikt kāds atjaunojams ielas posms, zinot, ka pēc dažiem gadiem kanalizācijas projekta dēļ to atkal vajadzēs pārrakt?… Vai arī būt ”inovatīviem” līdz galam – ja reiz pilsētas svētku budžetā var “iebāzt” Pauzera pļavu sakārtošanu, varbūt nākamajā gadā var paredzēt arī kultūras nama atjaunošanu?

Un vēl – varbūt laiks mest mieru atrunām, ka novads apdalīts, jo valsts netur solījumus, ka priekšsēdētājs nav īstajā partijā vai ka Ventspils visu naudu atņēmusi. Varbūt ir laiks pašiem īstās prioritātes īstajos plauktiņos salikt?…