Tā varētu teikt par veidu, kā šobrīd veidojas mūsu jaunā un it kā jau vienotā Tukuma novada kopiena vai, pareizāk, tās ”administratīvi likumiskais un sabiedriski iezīmētais” rāmis. Ir pagājis jau krietni vairāk par ierasto 100 dienu saudzēšanas laiku, ko parasti nosakām jaunievēlētām un jaunieceltām varām un pārvaldībām, bet… i roka vēl neceļas, i mēle nekust, lai sāktu ko izvaicāt par solītā izpildi – tik ļoti viss vēl notiek tādā kā ugunsdzēsības un glābšanas režīmā. Tik daudz bijis iepriekš tīši vai netīši iekavētu darbu, tik daudz interešu un vajadzību, pārmaiņu un… arī vēl kovida noteikto brīnumu, ka…pat ar jau oktobrī solīto atkārtoto sarunu par taisnīgumu atkritumu apsaimniekošanā nolēmām nogaidīt.
Bet pa to laiku… Kā varam redzēt, sekojot līdzi notikumiem domes sēdēs un arī dažiem ”iekšējiem kadru jautājumiem” pašvaldībā, ir ļoti lielas bažas par to, ka laikā, kamēr daži smeļ ūdeni un dzēš ”ugunsgrēkus”, citi neatlaidīgi bīda jau iepriekš labi pārdomātas ”deķīšu vilkšanas” lietas. Tas, ka katrs apvienotais novads savu jau iepriekš pielemto iespēju robežās šogad pabeidz plānotos un jau arī iesāktos darbus, ir loģisks un skaidrs lēmums. Savukārt tas, ka kāds nu uztapinājis vien ”savam novadiņam īpašu” pārvaldības modeli, kaut kādus īpašos ”savējo nosacījumus” ar tikpat īpašiem savējiem vien labi zināmiem ”kodoliem”, ne tikai pamatos sagrauj pašu ideju par vienotu novadu, bet arī gluži praktiski apgrūtina vai dažās jomās pat, iespējams, padara neiespējamu novada turpmāko attīstību. Nu, kāda attīstība, kāda darbība, kāda galu galā dzīvošana vietā, kur par modeli izvēlēta Krilova fabula par gulbi, vēzi un līdaku?! Nu kur gan var palikt tāds vezums, ko katrs velk uz savu (vai savējo noteikto) pusi? Un vēl, vismaz dažās lietās, piemēram, kaut par to pašu šobrīd apspriesto iedzīvotāju iesaistīšanos pašvaldības pārvaldībā, bet vēl jo vairāk, piemēram, kultūras jomas kopbūšanu gribējās tomēr dzirdēt un redzēt plašākas sabiedrības diskusiju. Ak, kā pietrūkst sarunas par vērtībām, par kopīgu darbu, par sadarbību un iespējām, par to, kā atbalstīt vienam otru un visiem kopā spert soli uz priekšu!… Tā vietā – teju pagrīdes cīņas par ”katram savu” pārvaldību un amatiem, tai skaitā pat tādiem, kas laikam jau nenoskārstai vaidzībai jeb pagaidām (vismaz publiski) nezināmai rezervei nolikti.
Tiešām ceru, ka visi mūsu novada šī brīža priekšstāvji noliks pie malas (beidzot) nez kur noskatītās miestiņu vietsēžu manieres, varbūt arī bailes, pieticību, neticību saviem spēkiem un tiešām atbildīgi ķersies pie visiem novadniekiem svarīgu lietu risināšanas! Un darīs to atbildīgi – gan pabīdot augstāk šobrīd tik zemu novilktās (ideju, sapņu, vērtību) debesis, gan arī pilnā augumā ieraugot tos novadniekus, kas šobrīd palikuši ārpus pašiem tik labi zināmā savējo loka… No sirds mūsu visu labā novēlu, – lai izdodas!