Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija ar Zemkopības ministrijas atbalstu paziņojusi par kampaņu «Karotīte vieno! Izvēlies vietējos produktus!». Kampaņas ietvaros ir veikti pētījumi (kas, protams, arī kaut ko maksāja), kā vietējos un kā Latvijas produktus izvēlas Lietuvas, Igaunijas un Latvijas iedzīvotāji. Kampaņā solījušās iesaistīties mūsu lielveikalu ķēdes. Protams, gana daudz naudas tērēts arī uz karotīšu ieviešanu un arī gana daudz, patriotisku jūtu vadīti, domādami par zemnieku, kas ar un sēj, domādami par fermeri, domādami par pamatizejvielas ražotāju, kurš faktiski ir visa pamats, mēs, žurnālisti, esam rakstījuši un skaidrojuši par karotītēm, par to, ka Latvijā ražotais ir vislabākais, mums vispiemērotākais…

Piena krīzes laikā vissmagāk klājās tieši izejvielas – piena ražotājam. Piena iepirkuma cenas kritās strauji, ko nevarēja teikt par gatavas produkcijas cenām lielveikalos. Bija pamats vismaz cerēt, ka piena produkti kļūs lētāki un vairāk iedzīvotāju tos spēs iegādāties. Taču gala produkta cenas samazinājums bija visai niecīgs, ja tas vispār bija… Tas, cik saņem izejvielas ražotājs, pārstrādātājs un tirgotājs no saražotā piena litra nu jau sen tiek uzskatīts par dižu biznesa noslēpumu. Visai apjomīgās cenu šķēres ļoti labi varējām redzēt piensaimniecības kooperatīva firmas veikalos, kur patiešām šo cenu samazinājumu pircēji juta. Tieši šie mazie, kooperatīvam piederošie piena produktu veikaliņi kooperatīva biedriem, kas ir gan izejvielas ražotāji, gan pārstrādātāji, palīdzēja pārvarēt krīzi.

Kaut gan lauksaimnieki kopumā uz pašreizējo piena iepirkuma cenu paaugstināšanos skatās visai piesardzīgi, kaut gan tikai pirms nedēļas lielākie piena pārstrādātāji paziņojuši, ka paaugstinās piena iepirkuma cenu par 30% daļai izejvielas ražotāju, ir jau publiski televīzijā paziņots, ka veikalos sagaidāma piena produktu cenu celšanās. Lūk, cik šī cenu celšanās notiek operatīvi, salīdzinot ar pretējo procesu!

Pētījums liecina, ka Latvijas iedzīvotāji, salīdzinot ar igauņiem un lietuviešiem,  gadījumos, ja cenu starpība ir kaut vai tikai dažu centu robežās, izvēlēsies lētāko importa produkciju. Diemžēl arī minimāla alga Latvijā ir mazāka nekā Igaunijā un Lietuvā. Ja atskaita nodokļus, tad cilvēkam, kam jāuztur kaut neliela ģimene, jāmaksā par pajumti, arī 500 eiro alga ir niecīga, bet to saņem turpat puse no valstī strādājošiem. Līdzīgi vēl varētu salīdzināt arī citas jomas. Jā, Latvijā ražotā produkcija tiešam ir vislabākā, bet šaubos, vai kampaņa un tai izdotie līdzekļi, redzot lielveikalu rīcību, nesīs augļus.