Pāreju uz vasaras laiku 1915. gadā pirmie uzsāka vācieši, lai I Pasaules karā ietaupītu ogļu patēriņu. Latvijā pulksteņu grozīšana turp un atpakaļ notiek no 1981. gada (tātad Eiropu vainot te nevaram). Kopš tā laika nerimst strīdi par šī pasākuma lietderību. Cik tur tās ekonomijas, joprojām neviens īsti nav izskaitļojis, bet vasaras rītos būt par cīruli itin nemaz nav grūti, savukārt ziemā tomēr tīkas ilgāk pagulēt…

Sezonālo pukstu pavadībā naktī uz šo svētdienu, 25. oktobri, pulksteņa rādītājus atkal griezīsim vienu stundu atpakaļ un Latvija iekāps ziemas laikā. Gavilē tie, kuri priecājas par garāku rīta cēlienu, vaid tie, kuri īgņojas par tumšākām vakara stundām. Nenoliedzami, cilvēka bioloģiskais ritms mazliet tiks patraucēts, vairāk to izjutīs mazi bērni, ļaudis gados un cilvēki ar hroniskām kaitēm. Par nestrādājošiem pensijas vecuma ļaudīm gan gribētos iebilst – viņiem tak ir iespēja dienu plānot pašiem pēc savām izjūtām, pulksteņa rādījumus daudz neņemot galvā. Lai vai kā – pēc nedēļas pie izmaiņām visi būsim pieraduši. Ja nu ne, neapmierinātie var pievienot savu parakstu portālā «manabalss.lv» jau savāktajiem 8,2 tūkstošiem pret pulksteņu grozīšanu, turpmāk spēkā atstājot tikai vasaras laiku, lai tiek vairāk gaišuma. (Priekšlikuma iesniegšanai Saeimā nepieciešami 10 tūkstoši rakstisku atbalstītāju.) Taču tad vajadzētu mainīt arī Latvijas laika zonu, kas gan, man šķiet, būtu stipri dīvaini. Varbūt labāk mēģināt kaut kā pabīdīt zemeslodes asi?… Piedevām neērtības rastos ar starptautiskajām komunikācijām (divreiz gadā nāktos pārrakstīt autobusu, vilcienu, lidmašīnu sarakstus, pārskatīt tā sauktos savienotos reisus utt.). Bet laika joslu maiņa, kā izrādās, tiešām ekskluzīvi ir katras valsts likumdevēja institūcijas kompetencē (arī Eiropas Savienības direktīvas to neliedz), un, piemēram, Krievija, Baltkrievija, Ukraina šo iespēju ir izmantojušas (droši vien lielās teritorijas dēļ). Tikai jāatceras, ka īstais mūsējais ir ziemas laiks, kad pulksteņu rādījumi Latvijā atbilst saules gaitai un spožais debesu spīdeklis savā augstākajā punktā atrodas pulksten 12.00, iezīmējot dienas vidu.

Bet vispār jau piekritīsiet – grozies, kā gribi, gaišuma no tā vairāk nebūs. Ziemassvētkos saule ilgāk par 6 stundām un 43 minūtēm tik un tā nespīdēs.