Pārskatot dažādos medijos jau publicētos aizvadītā gada notikumu apskatus, jāsecina, ka gan vārda, gan fakta pēc par neapšaubu līderi izvirzījusies… krīze. Pavisam konkrēta un pat vārdā nosaukta vīrusa krīze. Taču par to, kādas mācības un attiecīgi ieguvumus mums tā devusi un vai vispār esam gatavi ko mācīties, lūk, šajā ziņā gan ekspertu un procesu vērotāju domas dalās…

Vieni teic, ka viss notiek un arī turpmāk notiks pēc principa kā parupjā tautas teicienā: ”Nāks lielāki (lasi – nākamie) s..i (lasi – krīze), un šitie aizmirsīsies!” Citi spriež, ka piedzīvojam sen un nezin kādos tur rakstos pareģoto pasaules gala sākumu…

Jā, iespējams, tā varētu domāt, zinot, ka krīzes ir ikvienas dzīves neatņemama daļa un ka tās mūs, ikvienu no mums piemeklē brīžos, kad iekšēju vai ārēju apstākļu dēļ esam spiesti pieņemt izšķirīgus lēmumus… Pieņemt-nepieņemt kādu izaicinājumu, precēties-neprecēties, šķirties-turpināt kādas attiecības, dzemdēt-nedzemdēt bērnu – šie visi taču arī kādā brīdī ir ”dzīvības un nāves” jautājumi gan tiešā, gan pārnestā nozīmē..

Taču pēc dabas esmu optimiste, tāpēc pieslejos tiem, kas uz krīzi raugās tās senākajā nozīmē. (Cita starpā par to Ziemassvētku uzrunā atgādināja arī bijušais mācītājs Juris Rubenis.) Proti, savas izcelsmes jeb sengrieķu valodā vārds ”krīze” /krisis/ nozīmē gan lēmumu, gan pagrieziena punktu, gan rezultātu. Un tas viss kopā apzīmē seno tiesas procesu, kurā atklājas viss, kas pirms tam bijis apslēpts, nesaprotams, nezināms. Tas ir rezultāts, kas ļauj uzzināt patiesību un attiecīgi ideālajā variantā – arī pieņemt svarīgu, nozīmīgu un taisnīgu lēmumu.

Manuprāt, taisnīgu lēmumu, nepārvēlot otrreiz amatā nekaunīgo, nelīdzsvaroto un, jāteic, arī ļoti bezatbildīgo kungu Donaldu Trampu, šogad pieņēmusi amerikāņu tauta. Šķiet, ka viņa bezatbildība, pat trakums, nekontrolējot ne savu rīcību, ne muti, visā savā krāšņumā atklājās tieši kovidkrīzē. Ieteikums mazgāt muti ar dezinfekcijas līdzekļiem, lai izvairītos no saslimšanas, šajā ziņā bija tikai likumsakarīga ”pārteikšanās”. Jā, ASV vēlēšanu rezultātu noteikti ierindoju kā otro svarīgāko iespēju mūsu visu nākotnei.

Bet trešo vietu svarīgo aizvadāmā gada pasaules notikumu sarakstā (pat pārspējot ķīniešu aktīvo pievēršanos kosmosa apguvei), manuprāt, pavisam noteikti ir izcīnījusi baltkrievu tauta. Tik varonīgi un neatlaidīgi cīnīties par taisnīgu lēmumu! Ar kailām rokām un drosmei atvērtām sirdīm! Atkal un atkal, un atkal pārvarot bailes un sāpes… Kas gan cits, ja ne alkas pēc taisnīga sprieduma ”tiesas procesā” (krīzē) virza tik pacietīgo, miermīlīgo un līdz šim arī tik ļoti paklausīgo tautu?

Ko gan krīze atklājusi Latvijā, tai skaitā arī mūsu novadā? Manuprāt, vēl skaidrāk nekā jebkad iepriekš esam sapratuši (ceru, ka esam), ka ne tikai uz papīra un valsts stratēģiskajos plānos, bet arī realitātē vissvarīgākais un kritiskos brīžos izšķirīgais ir cilvēki. Un ne tikai cilvēki kā skaits, kas tērē resursus un veicina naudas apriti, maksā nodokļus un veido masu, uz kuras kādam savās varas iegribās pakāpties. Tie ir cilvēki, kas ir domājoši, apzinīgi un atbildīgi gan par savu un savu tuvinieku dzīvi, gan arī par sev uzticētajiem pienākumiem. Protams, ka šai ziņā līderi ir mediķi, medicīnas darbinieki. Redzam taču, ka no ieguldījumiem būvēs un dārgā tehnikā jau nav nekādas jēgas, ja nav cilvēku, nav ārstu, medmāsu, laborantu, sanitāru. Ja nav šo zinošo, atbildīgo un izšķirīgos brīžos upurēties spējīgo cilvēku, varam droši teikt, ka nekādas veselības aprūpes mums nemaz nav… Sapratuši jau tā kā to esam, bet vai ar līdz šim gūto mācību būs gana. Vai ar šo krīzi pietiks, lai arī mediķi un attiecīgi visa mūsu sabiedrība tiktu pie ”taisnīga sprieduma” – pie taisnīgas mediķu darba novērtējuma sistēmas un attiecīgi mēs visi pie drošas un pieejamas veselības aprūpes – tas, manuprāt, būs arī nākamajā un, iespējams, arī daudzos turpmākajos gados risināms jautājums…

Vēl, manuprāt, krīze lika pavisam citām acīm paraudzīties vispār uz mūsu dzīvi – katram uz savu un visas tautas, cilvēces kopējo. Uz to, kā mācāmies, kā apgūstam jauno. Arī izvērtēt, cik lielā mērā esam gatavi un spējīgi pārvarēt bailes un mācīties. Vai esam gatavi pieņemt, ka, iespējams, viss ne tikai ir, bet arī turpmāk būs savādāk. Ar uzsvaru savādāk, bet ne sliktāk! Jo, arī tā ir likumsakarība – krīzes un tajā pieņemtie lēmumi liek virzīties uz priekšu, veicina attīstību! (Starp citu šim krīzes jēdziena skaidrojumam par labu runā arī šī vārda apzīmējums ķīniešu valodā. Tie ir divi hieroglifi ar šķietami pretrunīgu nozīmi – ”briesmas” un ”iespēja”…)

Sagaidot Jauno – 2021. – gadu, no sirds mums visiem novēlu: būt drosmīgiem un dzīvespriecīgiem, apņēmīgiem, lai ikvienu krīzi pārvērstu par jaunu un labāku nākotni vēstošu iespēju! Un, protams, labu mums visiem veselību!

Ivonna Plaude un Jūsu «Neatkarīgās Tukuma Ziņas»