Pašlaik kā viena no lielākajām problēmām mūsu valstī un pasaulē ir Covid 19, kas savas sekas liek un vēl arī liks manīt ne tikai veselības, bet arī ekonomiskajā jomā. Un arī te savu artavu būs ieguldījuši gan pašpārliecinātie antivakseri, kuru dēļ nespējam pievarēt infekciju un tādējādi nākas slēgt kafejnīcas, bezdarbībā spiesti dzīvot pakalpojumu sniedzēji, slēgtas kultūras iestādes, gan arī politiķi, kas nespēj pieņemt izšķirošus lēmumus, uzņemties atbildību. Lai kā negribētos atzīt, tomēr šo laiku varētu salīdzināt ar karu, kad arī ieviesa komendantstundas un pieņēma lēmumus, par kuriem neviens daudz nediskutēja. Diemžēl tas nav vienīgais pārbaudījums, kas mūs sagaida. Jau sākam piedzīvot degvielas, elektroenerģijas un gāzes cenu celšanos, kas, saprotams, savukārt izraisīs vēl citu preču sadārdzinājumu. Taču mūs sagaida vēl citi visai nopietni izaicinājumi, piemēram, Eiropas zaļais kurss lauksaimniecībā, kas sola visai radikālas pārmaiņas saimniekošanā un atbilstoši tam arī pārtikas ražošanā. Tas savukārt novedīs pie pārtikas sadārdzinājuma. Protams, neviens nenoliedz, ka jācenšas saimniekot videi draudzīgāk, ka jāsamazina lauksaimniecības emisijas. Tas ir ļoti būtisks un globāls jautājums, kas skar mūs katru, kas skar nākamās paaudzes. Tomēr pašlaik uzstādītie mērķi un noteikumi nepārliecina. Līdz šim valsts amatpersonas, ministri par šiem jautājumiem runā izvairīgi, vispārīgās frāzēs, kaut gan uzstādījumi ir ļoti konkrēti. Savukārt Vides un reģionālas attīstības ministrijas ierēdņi, uz kuriem arī šie risinājumi attiecas, nav sēdušies pie sarunu galda ar lauksaimniekiem. Pamazām sabiedriskajos medijos sāk parādīties ES lauksaimniecības zaļā kursa kritiķu vērtējums, kas liek daudz ko pārdomāt. Tā «Latvijas Avīzē» varam iepazīties ar ASV Lauksaimniecības departamenta vērtējumu, kas prognozē Eiropas lauksaimniecības produkcijas apjoma samazināšanos par 12%, bet pārtikas cenu pieaugumu par 17%. Tiek arī prognozēts: ja šāda lauksaimniecības politika tiek īstenota tikai Eiropā, tad bada cietēju skaits pasaulē pieaugs par 22 miljoniem cilvēku. ASV pētnieki prognozē, ka ieguvēji no šādas politikas būšot Āfrikas valstis, Kanāda, Indija, Brazīlija un Argentīna, no kurām pieaugšot pārtikas eksports uz Eiropas Savienību. Kas attiecas uz emisijām, kuru dēļ zaļo kursu ievieš, tad ražošana pārvietosies uz reģioniem, kur noteikumi klimata efektu samazinājumam nebūs tik stingi un gaidītā SEG emisiju samazinājuma efekta nebūs. Arī Ķīles universitātes (Vācijā) pētījumi rāda, ka sagaidāms ievērojams produkcijas ražošanas kritums un cenu kāpums.

Šķiet, pēdējais laiks pienācis arī mūsu valstī analizēt situāciju un sākt diskusiju. Tas, kādus pamatus pašlaik ieliksim, būs visai nozīmīgs turpmākai lauksaimniecības attīstībai valstī. Šķiet, ka pašlaik neviens vairs nešaubās par nozares visai ievērojamo nozīmi valsts ekonomikā. Nodibinājuma «Domnīca Certus» pētnieki ir sagatavojuši pētījumus un to prezentāciju «No augsnes uz izaugsmi. Latvijas lauksaimniecības nozares analīze», ar kuru sabiedrību paredzēts iepazīstināt, arī diskutēt 3. novembrī.

Zaļais kurss lauksaimniecībā uzstāda visai ambiciozus mērķus. Iespējams, diskusijās radīsies risinājums, kā sabalansēt šo mērķu piepildījumu ar lauksaimniecības produktu ražošanu un pārtikas apgādi.