Šādus vārdus kādā no sarunām Latvijas televīzijā teica izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. Tā bija saruna par augstākās izglītības akreditāciju, kas veikta pēcpadomju stilā, par pamatu ņemot katras augstskolas ”pašnovērtējuma ziņojumu”. Un izrādās, ka tik nostalģiskās tradīcijas joprojām dzīvas, un pietiekami daudzu augstskolu vadība cer, ka, ”saceļot dumpi” pret ministru, viņi saglabās savu statusu, portfeļus, siltās vietas, algas un citas priekšrocības. Un tas ir cilvēciski saprotams: kurš gan gribētu pazemināt savu dzīves kvalitāti?!

Valstiski bēdīgais sākas, kad paraugāmies uz studentu reakciju. Tā vietā, lai pieprasītu saviem iztērētajiem līdzekļiem un ziedotajam laikam atbilstošu, tikpat kvalitatīvu izglītību, kāda ir citās Eiropas valstīs, mūsu jaunatne… iet savu mācībspēku pavadā. Tas nozīmē, ka ir tikai viens mērķis – iespējami ātrāk un bez sarežģījumiem pabeigt augstskolu. Tālākā mērķa – iziet pasaulē un darba tirgū būt zinošam speciālistam, kas ar savu darbu kalpo savai zemei, savai tautai, visai pasaulei – tāda mērķa nav. Cits mērķis nav jūtams arī Mākslas akadēmijas studentu karnevāliskajam burziņam un jautrības pilnajam gājienam cauri Vecrīgai. Un atkal – augstskolas vadība ir gājiena priekšgalā, gluži kā ”īlens no maisa” izlīdusi, kārtējo reizi apliecinot, ka te neviens necīnās PAR kvalitatīvu izglītību, bet gan – tikai un vienīgi PRET ministru!

Savukārt, Ministru prezidents, kad viņam ”tiešā tekstā” lūdz izvērtēt šo savērpto intrigu izraisīto situāciju, atrunājas, kā vien mācēdams! Mute neveras uzteikt un atbalstīt par principialitāti un drosmi ministru, kas nenāk no «Vienotības» rindām?… Cilvēciski tas ir saprotami, bet valstiski – bēdīgi…

Nebūt ne vieglāk klājas arī ekonomikas ministram, kurš, pasaules līmeņa izglītību baudījis, savu darbību redz pasaules ekonomikas kopsakarībās – arī viņam nereti nākas strikti nostāties pret savu priekšgājēju ”korporatīvajām iestrādēm”, nesaņemot pienācīgu valdības vadītāja atbalstu.

Bet dažādajās reitingu tabulās Reformu partija, no kuras rindām nāk abi aktīvie ministri, joprojām atrodas nemainīgi zemās vietās… Iespējams, ka šīs tabulas ir atsevišķu partiju pasūtījums, kur rezultāti tiek ”piedzīti” atbilstoši vajadzībām. Tad… atkal jāteic: cilvēciski – saprotami, valstiski – bēdīgi!