Ar lepnumu par sevi, savu pilsētu un novadu

Ar plašu vērienu, daudzpusīgu programmu un neierasti kupliem dalībnieku un skatītāju pulkiem aizvadīti Tukuma Pilsētas svētki. Ar prieku un gandarījumu jāteic: reti gadās vienkopus redzēt tik daudz smaidīgu un priecīgu cilvēku!
Iespējams, ka daļu publikas no mājām izvilināja jaukais laiks: šovasar bijis tik maz saulainu dienu bez lietiem un vējiem, ka… mākam novērtēt saulīti, siltumu un to, ka Pauzera pļava nav slapja, kā daudzi bija bažījušies vēl dienu pirms svētkiem… Ir tik jauki redzēt, ka protam novērtēt to, kas mums dots: šajā sakarā, manuprāt, divās svētku dienās pateicība Dieviņam tika teikta varbūt pat vairāk un sirsnīgāk nekā jebkur citur – visa gada garumā…
Klausoties mākslinieciski patiesi vērtīgos koncertus, piedaloties sen nebijuša kupluma un azarta pilnajā svētku gājienā, varēja izjust prieku un gandarījumu par savu pilsētu, par tukumniekiem – ikvienu atsevišķi un visiem kopā! Prieks – par jautrajām bērnu čalām, par ģimenītēm, kur vienādi priecājās visi: gan mazie, gan lielākie bērni, gan vecāki, gan omītes un opīši. Par to, ka pēdējos gados Tukumam garām nepabrauc arī amatnieki ar saviem izstrādājumiem, ka veselīgāk un neierastāk protam pievērsties arī svētku vēderpriekiem – ar baudu un bez pārmērībām. Prieks, ka nu jau varam sākt runāt par pakāpenisku vispārīgās garīgās vides veidošanos Tukumā – vairs ne tikai muzejos, kultūras namos, dažādajos pulciņos, amatieru kolektīvos un interešu grupās.
Visskaistākās atmiņas, ko saglabāt visa gada garumā, manuprāt, būs arī par pasākumiem Trubiņu saimniecībā – «Rozītēs», kur rožu krāšņums un rūpīgi izkoptā ainava allaž apliecina Trubiņu ģimenes skaistuma izjūtu apvienojumā ar nerimstošo darbīgumu. Arī šeit tukumnieki spietoja gluži kā bites! Un kur tad vēl koncerts – ar rožu dārzam veltīto himnu izskaņā (Māras Zālītes vārdi, Marta Kristiana Kalniņa mūzika)…
Noslēgumā gribas izsaukties: prieks, ka protam priecāties! Un – kas reizēm varbūt pat ir vēl svarīgāk – protam sagādāt svētkus sev un citiem. Tas ir labs iemesls būt lepniem – ar Tukumu, uz kuru vēl joprojām daudzi brauc pēc smukuma, ar sevi – pilsētas patriotiem, čakliem darbā un priekpilni gaišiem – svētkos. Novēlēsim sev: lai mums izdodas to visu saglabāt arī ikdienā!










