Iedzīvotāju sapulcē      Kur paliek mūsu nauda? MAF

 Ieguldīts pārbūvē un pielāgošanā 

Jau vairākkārt vēstīts, ka demogrāfija visā novadā ir lejupslīdoša – mūsu kļūst mazāk, un arī Vānes pagasts nav izņēmums. Šī gada sākumā pagastā bija deklarēti 703 iedzīvotāji, kas attiecībā pret 2025. gadu, ir samazinājums par 11. Salīdzinoši neliels pagastā ir bērnu skaits, proti, 11% no kopskaita, kas ir nedaudz mazāk nekā vidēji novadā. Vairāk senioru – ap 24%, bet atlikusī daļa tad nu ir darbspējīgie vānenieki. Kopumā tieši Vānes pagastā vēl 2025. gadā  bija reģistrēti 129 uzņēmumi, kuru kopējais apgrozījums gadā – ap četriem miljoniem eiro, kas salīdzinoši nav vērtējama kā liela ekonomiskā aktivitāte. Arī būvniecība pēdējā periodā Vānes pagastā īsti nav notikusi – neviena ēka pērn nav nodota ekspluatācijā.

Pašvaldību pagastā pārstāv piecas iestādes – pagasta pārvalde, kas nu jau gadu ir kopīga ar Matkules pagastu, klientu pakalpojumu centrs, bibliotēka, kultūras nams un bērnudārza «Zemīte» Vānes grupiņa, kas, kā vēstīts, drīzumā tiks pievienota Kandavas PII «Zīļuks» (PII «Zemītē» tiek reorganizēta ar 1. septembri). Salīdzinoši liels ir pašvaldībai piederošais dzīvojamais fonds, proti, Vānē tam pieder 22 dzīvokļi, par kuriem, starp citu, sapulces gaitā iedzīvotājiem bija arī vairāki jautājumi. Tāpat vānenieki interesējās, kas un kā būs ar pašvaldības ēku Draudzības ielā 3, kad bibliotēka, pārvalde un bērnudārza grupiņa pārcelties uz «Prātniekiem» jeb Vānes nu jau bijušās skolas ēku? Tieši «Prātnieki» ir viens no lielākajiem pēdējo divu gadu ieguldījumiem Vānes pagastā, un ēkas pārbūves darbi nu ir praktiski noslēgušies. Tas, kur vēl “asti jāpārkāpj“, ir ēkas iekārtošana, apmēbelēšana, kas jau tuvākā laika uzdevums. Tam šī gada budžetā tiek novirzīti 93 000 eiro. 

 Ja par budžetu kopumā, tad pārvaldes ieņēmumi, Vāni un Matkuli kopā skaitot, pērn ir bijuši ap 1,7 miljoniem eiro. Bet iztērēts, tostarp dažādos būvdarbos, ap 2,5 miljoni eiro. Šo summu izdalot, iznāk, ka vienam Matkules un Vānes iedzīvotāju gadā tērēti 2067 eiro, kas ir ļoti tuvu vidējam rādītājam novadā, skaidroja B. Pļaviņa.

Labos vēl nesalaboto 

Tas, kas mainīsies ar 1. jūliju, tāpat kā citviet novadā, kur līdz šim darbojās Kandavas komunālie pakalpojumi, arī Vānē siltumapgādi pārņems SIA «Tukuma siltums», bet ūdenssaimniecību – SIA «Tukuma ūdens». Uzņēmumi jau pavērtējuši situāciju katrā pagastā, un, piemēram, Vānē pārskatāmā nākotnē ir iecerēts uzstādīt granulu katlu un uzglabāšanas tvertni. Tāpat sapulcē tika minēta dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtas nomaiņa 2027. gadā un   piebraucamā ceļa sakārtošana, kas gan, iespējams, ir darbs kaimiņos, proti, Matkulē, jo, kā minēja paši vānenieki, – lai nu kas, bet ūdens kvalitātē pagastā esot tiešām laba. 

Ne tik labi ir ar ceļiem, ko kā vienu no būtiskākajām problēmām iedzīvotāji bija minējuši arī aptaujā pirms šīs sapulces. Kā zināja teikt arī novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa, nākamajā gadā ir plāns mainīt segumu ceļa Tukums-Vāne posmos, kur līdz šim tas nav darīts. Tas bijis iecerēts arī kādu laiku iepriekš, bet tur, kur aizķērušies, – bijusi diskusijas par koku alejām ceļa malā. Tā nu šobrīd atliekot vien cerēt, ka, ar esošo izcenojumu kāpumu, darbu nepārcels vēl tālāk…“Pozitīvais tas, ka VAS «Latvijas Valsts ceļi» darbu sarakstos šis ceļš arvien vēl ir!” – tā G. Važa. 

Ēka ir, ārsta, tāpat kā patvertnes – nav 

Aptaujā kā problēmu iedzīvotāji bija minējuši arī darba vietu trūkumu pagastā, tāpat arvien te nav ģimenes ārsta, ko, starp citu, īpaši savā sapulcē izcēla arī matkulnieki. B. Pļaviņa skaidroja: lai arī pēdējo trīs gadu laikā pašvaldībai ir izdevies piesaistīt piecus jaunus ģimenes ārstus, sarunas par to, vai nevarētu veidot filiāles arī kādā no pagastiem, līdz šim ir bijušas bez rezultātiem. Taču telpas Vānē ir – tās atvēlētas bijušās skolas ēkā, «Prātniekos», un padomāts arī par to pieejamību, kas nereti ir viens no aizķeršanās iemesliem prakses izveidei jeb saskaņošanai. Cerot, ka, ja ne kā citādi, tad varētu vismaz atvērt tā saukto feldšerpunktu, kurā ģimenes ārsta uzraudzībā strādātu ārsta palīgs. Katrā gadījumā – primārā veselības aprūpe Vānē, tāpat kā Matkulē, Zemītē un vēl atsevišķos novada pagastos, arvien ir neatrisināts jautājums. Pašvaldības iespējas to vēl kā nebūt ietekmēt esot minimālas, piebilda B. Pļaviņa. 

Turpinot jau ar sapulces jautājumu daļu, kāds vānenieks interesējās arī par civilo aizsardzību. Proti, vai pagastā tiekot domāts par patvertnēm pagrabos un kopumā – vai pašvaldībai ir plāns, ko un kā darīs iespējamās krīzes situācijā? G. Važa apstiprināja, ka pašvaldība ir iesaistījusies valsts programmā, kurā finansējums iegūts 10 patvertņu izveidei. Taču nav runa par pagastiem. Viena patvertne būs Kandavā, deviņas – Tukumā, vietās, kur ir lielāks iedzīvotāju blīvums, jo svarīgi, lai apdraudējuma gadījumā tajā varētu nokļūt vien pāris minūšu laikā. Paralēli gan tiekot apzināti arī pagastu centri, un esot plāns, ko darīt, ja būtu, kā būtu, – ja pienāktu krīzes stunda, taču konkrēti par patvertnēm…B. Pļaviņa atgādināja, ka, piemēram, daudzīvokļu mājās ar šādu iniciatīvu – iztīrīt un pielāgot pagrabus – var nākt klajā paši iedzīvotāji. Daudzviet Latvijā to tā arī darot! Turpinot tematu, vānenieks vēl atgādināja, ka savulaik, padomju laikā, taču esot bijis arī tā, ka apzinātas tehnikas vienības katrā pagastā, cilvēki, kas ar to varētu strādāt. Vai tas tiekot darīts no pašvaldības puses? G. Važa skaidroja, ka patiesībā tas viss tiešām ir apzināts, plānā iekļauts, taču tāpat – paredzēt, kur katrs cilvēks un tehnikas vienība tiešām atradīsies kurā brīdī, tas vienkārši neesot iespējams... “Šodien situācija ir viena, bet mēneša laikā traktors jau varbūt  ir pārdots. Mēs tam nevaram izsekot līdzi!” – norādīja G. Važa, piebilstot, ka tā, protams, problēma ir, bet šobrīd – bez risinājuma.         

Kā saņemt paciņas? 

Kā aptaujā, tā arī sapulcē klātnē viens no problēmjautājumiem bija pasta pakalpojumi. Pasta nodaļa Vānē, visticamāk, atjaunota netiks nekad, taču iedzīvotāji tāpat sūta un saņem sūtījumus, tāpēc būtu ļoti ieinteresēti, lai pagastā uz vietas atrastos kāds pakomāts. Šobrīd esot spiesti braukt, piemēram, uz Kandavu! B. Pļaviņa zināja stāstīt, – ja vien pagastā ir kāds uzņēmums vai mājražotājs, kas ar sūtīšanu nodarbojas tiešām aktīvi, esot gadījumi, kad izdodoties piegādes uzņēmumus (arī Latvijas pastu) pierunāt, un pakomāts tiek uzstādīts. Matkules un Vānes pagasta pārvaldes vadītāja Signija Tauriņa-Alksne gan skaidroja, ka šādas sarunas ir jau bijušas, šobrīd – gan bez panākumiem. Diskusiju laikā gan nonāca pa pie kopsaucēja, ka varētu šo lūgumu izteikt arī atkāroti, vēl jo vairāk tāpēc, ka kurjeru busiņi jau braucot cauri pagastam. Vienīgi jāpadomā par iespējamiem risinājumiem. Piemēram, ja nepieciešams elektrības pieslēgums, tad – kur pakomātu novietot? Bet, iespējams, vēl var izskatīt arī variantus, kur pakomāti ir bez elektrības, – piebilda pārvaldes vadītāja. Katrā gadījumā jautājums vāneniekiem arvien esot tiešām aktuāls, jo ar tām pāris stundām, ko strādājot pastnieks, īsti līdzēts neesot. Klātesošie sprieda, ka būs uz priekšu jābūt vēl uzstājīgākiem – jāatgādina par sevi vēlreiz. 

Kāpēc tukši dzīvokļi? 

Atgriežoties pie nekustamo īpašumu jautājumiem, kāds no klātesošajiem interesējās, kāpēc ir pašvaldības dzīvokļi, kas stāv tukši un tos nepiedāvā vietējiem īrēt, katrā gadījumā – ne iedzīvotājiem “parastajiem“? G. Važa skaidroja, ka ir kaut kādi mājokļi, kas tiešām tiek pieturēti situācijām, kad tādu vajag speciālistam vai sociāli mazaizsargātākiem iedzīvotājiem. Bet tajā pašā laikā, ja tādas vajadzības īsti neesot, pašvaldība ir ieinteresēta dzīvokļus atsavināt jeb pārdot. Ir pat iespēja vienoties par atmaksu pa daļām! Klātesošie gan minēja, ka interese vairāk esot tieši par īri – pirkt vai nu nevarot atļauties, vai vienkārši negribot. Ko darīt tad? Ņemot vērā, ka dzīvokļu Vānē gan daudz, – 22 (visi gan nav tukši, bet jaut tiek izīrēti!), pārvaldes vadītāja apņēmās vēlreiz fondu un iespējas pārskatīt. Domes priekšsēdētāja vietnieks Imants Valers iedrošināja, ka gadījumos, kad dzīvokļi jau ilgstoši stāv tukši, neesot arī īpaši nepieciešams piemeklēt iemeslu, kāpēc to izīrēt konkrētiem interesentiem, ja tādi ir. Tas arī pašvaldības dzīvokļu komisijai, kas izskata šos jautājumus, esot arī konkrēti jānorāda! Bet G. Važa vēlreiz atgādināja, ka izpirkt šos mājokļus tāpat, visticamāk, ilgtermiņā ir izdevīgāk. Pirmkārt, pagastos cenas nav tik augstas, otrkārt, tās vēl tiek samazinātas, ja pirmās izsoles ir bez rezultātiem. Ieguvums, starp citu, no tā esot visam pagastam, jo pašvaldībā ir vienošanās, ka 70% no īpašumu pārdošanā ietirgotās summas paliekot uz vietas un šī summa var tikt ieguldīta pagasta attīstībā. 

Jāraksta un par savu drošību jācīnās vēlreiz! 

Ko darīs ar līdzšinējo bērnudārza un pārvaldes ēku, – šobrīd konkrēti varianti vēl neizskanēja, un, jāņem vērā, ka pašvaldībai šobrīd jāpiemeklē funkcija daudzām tukšām ēkām, tostarp Lamiņu skolai, Matkules ēkai «Briedumi», Zemītes muižai u.tml. Bet tāpat iedzīvotāji šajā sapulcē atgriezās pie vairākkārt un vairākus gadus apspriestā jautājuma – kā padarīt drošāku transporta kustību caur pagasta centru, īpaši krustojumā, kas pagriežas uz Kabili. Varbūt derētu «Stop» zīmi (ceļa galā no Variebas puses) vai varbūt izvietot tā sauktos “gulošos policistus“ jeb ātruma vaļņus? B. Pļaviņa skaidroja, ka šajā gadījumā pašai kopienai jāvienojas par kādu no vēlamajiem variantiem un jāsavāc parakstus, lai pašvaldība atkal varētu vērsties pie VAS «Latvijas valsts ceļi», kuru pārziņā ir šis posms. G. Važas gan atgādināja, ka savulaik pat ticis jau piedāvāts variants, proti, bija plānā veidot apkārtceļu. Tas netika īstenots, jo nav varējuši vienoties ar zemju īpašniekiem. Savukārt variantam par “Galvenā ceļa“ maiņu nav piekritis pati VAS «Latvijas Valsts ceļi», – norādīja izpilddirektora vietnieks. Tad nu šobrīd ticamākais variants, par ko vēl var runāt, ir izvietot papildu zīmes. Iedzīvotāji apņēmās: šajā jautājumā viņi par sevi un problēmu atgādināšot vēlreiz, vēl jo vairāk tādēļ, ka negadījumi šajā ceļa posmā notiek regulāri!