Kopš iepriekšējās uzņēmēju lielākās tikšanās jeb foruma pagājis gandrīz gads, tāpēc pirms šī gada foruma uz sarunu aicinājām Tukuma uzņēmēju kluba vadītāju Māri Birzuli. Viņu izvaicājām gan par kluba aktivitātēm, gan sadarbību ar pašvaldību.

Stāvvietu trūkst joprojām

– Vai uzņēmēju aktivitātēm, piemēram, diskusijām par mājokļiem, stāvvietām, Brīvības laukumu, ir bijis arī kāds taustāms rezultāts? 

– Pieredze rāda, ka risinājumi nāk ilgi un lēni. Tā tas bija arī par skvēru pie bankas «Citadele» – divi gadi bija vajadzīgi, lai dome izlemtu, ka šī vieta ir jāsakārto, lai laukumā varētu ierīkot lielāku stāvvietu skaitu. Sākumā mūsu ierosinājumus neņēma vērā, taču visbeidzot darbs tika izdarīts. Martā arī rakstījām iesniegumu par Brīvības laukuma attīstību un par stāvvietām…

– Domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans teica, ka būs tikšanās ar stāvvietu īpašniekiem.

– Bija uzņēmējdarbības konsultatīvās padomes sēde. Pirms tās Īpašumu nodaļas vadītājs Viesturs Bērzājs bija apkopojis stāvvietu teritorijas un priekšlikumus par īpašuma nodokļa atlaidēm, kas bija aptuveni 30 eiro par laukumu, kur var saiet 30 automašīnas. Domāju, ka šādas atlaides ir daudz par mazu un ka uzņēmēji gluži vienkārši savus laukumus tāpēc nepadarīs publiskus, jo tā problēma ir, ka laukumi ir jāuztur, jākopj. Tajā pašā laikā redzam, ka «Rimi» laukums dienas vidū ir pilns pat darbdienās, pie ledus halles vietu nav, īpaši, ja tur notiek pasākumi, tāpēc risinājums ir vajadzīgs. Satiksmes komisijā nāk iesniegums pēc iesnieguma no uzņēmējiem, kas lūdz atļauju uzlikt ceļazīmes, lai noteikti stāvlaukumu tikai konkrētās iestādes vai veikala klientiem. Un vēl ir stāsts par attieksmi, ko saka uzņēmēji: pašvaldība plāno pasākumus, aiztaisa ielas, bet uzņēmējus par to neinformē, taču atkritumi pēc tiem jāvāc tieši viņiem… Tas, kāds būs galīgais risinājums, šobrīd nav zināms. Vispirms pašvaldībai ir jāsaprot, kuri laukumi tai ir īpaši svarīgi, un tad jārunā ar uzņēmējiem par kompromisa variantu. Citādi drīz šajos laukumos varēs iebraukt tikai ar caurlaidēm.

– Tikmēr laiks iet…

– Jā, jautājumi virzās uz priekšu ļoti lēni. Es nezinu, kāpēc. Varbūt speciālistu  trūkst?…

– Un jautājums par Brīvības laukumu?

– Cik man zināms, šobrīd šis jautājums netiek skatīts, vismaz ar uzņēmējiem nav runāts.

Jāmeklē mājokļi, jāanalizē cenas

– Uzņēmēji aktīvi iesaistījās sarunā par mājokļu programmu. Cik tālu pavirzījies šis jautājums?

– Problēma tā pati – ātrums. Divi gadi ir pagājuši, bet rezultāta nav. Interesējos, kas tagad notiks tālāk, bet atbilde bija, ka cilvēku, kas to visu vadīja, domē neievēlēja. Kad prasīju, vai tāpēc viss apstāsies, atbildes nebija.

– Zināms, ka tieši uzņēmēju dēļ arī process apstājās. Kādi bija iebildumi no jūsu puses?

– Pašā sākumā bija iecere pašvaldībai iegādāties nepabeigto daudzdzīvokļu māju Celtnieku ielā 1 par 3,5 miljoniem eiro, un tāpēc mēs šo procesu noprotestējām, jo vien dažus gadus iepriekš pašvaldība bija atteikusies no pirmpirmkuma tiešinām uz šo ēku, ja nemaldos, par 100 000 vai 150 000 latu… Tāpēc aicinājām visus mājokļu attīstītājus sēsties pie galda un diskutēt, kā to izdarīt iespējami lētāk. Tad pašvaldība aicināja uzņēmējus iesniegt savus piedāvājumus. Trīs piedāvājumi tika izvēlēti, mans piedāvājums bija ceturtais, bet viss apstājās bez rezultātiem. Bija atruna, ka tuvojas vēlēšanas, tāpēc dome radikālus lēmumus nevēlas pieņemt, bet jebkurā gadījumā dzīvokļu jautājums ir ļoti aktuāls. Jācer, ka domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Volfs uzņemsies darba grupu atjaunot un turpinās šo jautājumu risināt.

– Jūsu viedoklis, ka jebkurš var piedāvāt dzīvokli pašvaldībai?

– Tāds arī bija mūsu viedoklis, ka jebkurš var piedāvāt, bet pašvaldība nosaka maksu, kāda atbilst vai neatbilst kritērijiem. Tam konkursam ir jābūt kvalitatīvam, lai mājokļu īpašnieki zina, ar ko viņiem jārēķinās. Lai nav tā, kā tas ir tagad ar telpām sociālajam dienestam, kad uzstādījums uzņēmumiem ir:  ”Jūs kaut ko piedāvājiet!…”

– Runājot par sociālā dienesta organizēto telpu atlasi, uzņēmējiem tā arī nebija skaidrs, ko no viņiem sagaida.

– Tas nav nopietni, ja saka: ”Nāciet un kaut ko iesniedziet,” un pēc tam pasmieties, ka uzņēmēji paši vainīgi, jo nezina, ko no viņiem prasa. Pašvaldībai ir ļoti precīzi jādefinē, ko tā vēlas… Mēs arī aicinājām sākt diskusiju par telpām plašākā nozīmē, piemēram, visiem zināms, ka plašākas telpas ir vajadzīgas Mūzikas skolai. Un vēl būtu svarīgi vērtēt īres maksas apmēru, jo mēs ļoti dārgi maksājam par bibliotēkas un Izglītības pārvaldes telpām, arī par sociālā dienesta telpām Tidaholmas ielā 1. Varbūt ar īpašniekiem ir jārunā, lai dabūtu īres maksu tirgus situācijai atbilstošu – tirgus situācijā 4 eiro/m² +PVN ir par augstu, bet 2,5 eiro/m² būtu atbilstoša tirgus vērtība tādas platības ēkai ar konkrētu nolietojamības pakāpi. Tāpēc ar īpašniekiem būtu jārunā, nevis tikai automātiski jāpārslēdz līgumi.

Par atkritumiem – vajadzīgs konkurss

– Uzņēmēji iesaistījās arī satiksmes koncepcijas vērtēšanā. Vai tagad, kad koncepcija ir apstiprināta, jūs esat apmierināti?

– Tagadējā koncepcijā tika noteiktas problemātiskās vietas, kuras ir jārisina, piemēram, ka centra stāvvietām jānosaka stāvēšanas ierobežojumi, ka centram būtu jāizstrādā detālplānojums. Vēl viena lieta – ir paredzēts ielas asfaltēt, bet nav noteikta kārtība, secība – kā tas tiks darīts, lai iedzīvotājam būtu skaidrība, kad tas notiks, lai tas var rakt ūdeni vai kanalizāciju.

– Vēl viens jautājums – par atkritumiem vai, pareizāk, par pašvaldības iesaistīšanos atkritumu biznesā. Kā to vērtējat?

– Es neesmu pret, esmu pat par, bet gribas, lai pašvaldība iesaistās uz vienādiem nosacījumiem ar uzņēmējiem, lai nebūtu tā, kā bija iepriekš, kad  SIA «Kurzemes ainava» saimniekoja un cenas bija augstas, bet sāka strādāt SIA «Eco Baltia vide» un cenas kļuva daudz zemākas… Līdz ar to var teikt, ka, iespējams, būs, kā pašvaldība saka, – labāk, bet tikpat labi arī tā var nebūt. Tas pats attiecas uz AAS «Piejūra» – kāpēc uzņēmums tikai tagad iesniegs jaunu tarifu, nodalot atšķirotos atkritumus, lai gan dara to jau ilgu laiku? Iedzīvotāji visu liku pārmaksā, bet kurš par to atbild?! Kas šo uzņēmumu uzrauga? Otrkārt, kāpēc pašvaldība nevēlas konkursu? Jo nav gatavi sagatavot precīzus iepirkuma dokumentus? Ir vieglāk strādāt ar pašvaldības uzņēmumu, kam samaksās, un viss būs kārtībā, nevis uztaisīt nolikumu, kas dotu vienlīdzīgas iespējas visiem?

 Cer uz turpmāku sadarbību

– Kāds šis gads bija klubam?

– Interesants un darbīgs. Esam aktīvi sadarbojušies ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, kur esam biedri – regulāri sūtu kluba dalībniekiem informāciju par aktualitātēm. Iespēju ir daudz, un katrs var izvēlēties atbilstošākās. Bijām Koreļičos pie baltkrievu kolēģiem, kur ir ieceres par kopīgu izstādi, piesaistot arī Krasnogorskas partnerus. Esam bijuši dažādos pašu uzņēmumos Tukumā un ceram šo sadarbību turpināt rudenī. Ceram sadarboties ar jauno domes sastāvu.

– Vai jaunie deputāti vairāk interesējas par uzņēmējiem?

– Domāju, ka deputāti vēl iestrādājas; tā kā daudzi ir jauni, mēģina saprast, kas un kā notiek.