Kur paliek mūsu nauda? MAF

Turpinājums. Sākums 18. oktobrī

Lai nekropļotu īres tirgu

Kā klātesošajiem pastāstīja domes Komunālās nodaļas vadītājs Andris Kalnozols, šobrīd ir izstrādāti vairāki varianti jeb grafiks, kā pašvaldība savos dzīvokļos varētu palielināt noma maksas. Ieguvumi šajā gadījumā esot vairāki. Viens – iespēja iegūt līdzekļus, ko pēc tam var ieguldīt dzīvojamā fonda atjaunošanā un uzlabošanā, jo nebūt ne visi mājokļi ir vienlīdzīgā labiekārtojuma pakāpē. To, ka tas strādā, esot apliecinājis jau pērn veiktais īres maksas paaugstinājums, kas ļāvis tieši šādam mērķim novirzīt ap 300 000 eiro – par šo naudu nu tiekot remontēti apmēram 20 dzīvokļi. Otrs, ko savukārt skaidroja izpilddirektors Ivars Liepiņš, pašvaldība tad tik ļoti nekropļotu īres tirgu, jo šobrīd cenas pat nav puse no tā, kādas ir privātajā sektorā. Zemās cenas, kā secināja arī paši deputāti, neveicinot arī to, ka iedzīvotāji savus mājokļus tomēr privatizē jeb iegādājas, jo tas tiem nešķiet tik izdevīgi. Rezultātā pašvaldībai ir ap tūkstoti dzīvokļu, kas nebūt ne visi saimniecībā jeb konkrētiem mērķiem – sociālam atbalstam, speciālistu piesaistei būtu nepieciešami. Treškārt, kur nepieciešamas izmaiņas esošajā kārtībā, – īrnieki mājās, kas ir renovētas vai renovētos dzīvokļos, maksā katrs savu daļu no ieguldījumiem renovācijā. Tomēr pareizi būtu, norādīja I. Liepiņš, ka šī maksa tiek pieplusota īrei, jo dzīvoklis – pašvaldības īpašums.

Lai būtu informēti

Par to, ka tas darāms – nomas maksas paaugstināmas, neviens sēdē neiebilda. Bet diskusija, kas vēl priekšā, – kādā apjomā un kādā laika periodā to darīt, piemēram, celt īres maksu ik gadu vai tomēr ik pēc diviem gadiem, celt 20% vai 30% apmērā? Ciktāl pietuvoties tirgus cenai – pilnā apmērā vai tikai daļēji un tālāk? Tas, uz ko norādīja deputāti, galvenais šajā gadījumā būtu konkrētība, lai šī brīža īrnieki zinātu, ar ko rēķināties un kādā apjomā īres maksas pieaugs. Piemēram, ja šobrīd maksā 1,20 eiro par labiekārtota dzīvokļa kvadrātmetra īri, tad pēc gada – jau 2,20 eiro un tamlīdzīgi. Par ko jau šobrīd, var teikt, ka vienojās, ka jebkuras šādas izmaiņas spēkā stāsies vasarā, nevis gada sākumā. Tas tādēļ, lai apkures sezona jau būtu noslēgusies un komunālie maksājumi – relatīvi zemāki.

Vienlaikus, uz ko norādīja sociālā dienesta vadītāja Ina Balgalve, deputātiem esot jāpadomā, kā būt ar īrniekiem, piemēram, senioriem, kas šobrīd īsti nekādā atbalsta kategorijā neietilps, to skaitā nesaņem atlaides īrei. Tomēr, ja īres maksas kāps ievērojami, ļoti iespējams, to vairs nevarēs atļauties, tāpat kā nevarēs atļauties dzīvokli īrēt privātajā sektorā. Deputātu rosinājums bija paplašināt to personu loku, kas atlaides tomēr saņem, un tas varētu attiekties tieši uz senioriem. Bet nu arī par to – diskusijas un konkrēti lēmumi vēl priekšā.

Mēs te – aiz tapetēm! 

Netieši, tomēr saistīti, komiteju sēdē bija arī diskusija par to, ka arvien pašvaldības dzīvokļos, piemēram, Celtnieka ielā, iedzīvotāji spiesti cīnīties ar kukaiņu invāziju – gan prusakiem, gan blaktīm. A. Kalnozols apstiprināja, ka indējuši par vairākkārt, tomēr kukaiņi tāpat ar laiku atgriežoties. Komitejas vadītāja Dace Lebeda piebilda, ka daļa problēmas, ļoti iespējams, ir arī iedzīvotāji, kas ir tā sauktie vācēji. Interesējās, vai tiešām neesot iespēja to kā regulēt, piemēram, iesaistīt sociālo darbinieku vai arī šādus iedzīvotājus pārceļot? Kā skaidroja I. Balgalve, ja par prusakiem un to izcelsmes vietu vēl var diskutēt, tad ar blaktīm viss nebūt neesot tik vienkārši. Proti, bieži vien ar mantu izvākšanu nav līdzēts, jo kukaiņi, kas labprāt sūc asinis, dzīvo arī dīvānos, aizkaros un pat aiz tapetēm. Un, kad blaktis ieviešas, cīņa ar tām ir ārkārtīgi grūta. Bet nu tas, kas tiek darīts, apstiprināja arī A. Kalnozols, remontējot dzīvokļus, kad īrnieks mājokli pamet, tapetes tiek noņemtas un sienas – krāsotas.

Liena Trēde

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju  “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF 2024