Tumsa, bedre – pārsistas riepas

Viens no pirmajiem bija jautājums, kura izskatīšanās bija paredzēts, ka piedalīsies arī pati iesaistītā persona, kas gan tā arī nebija ieradusies. Runa par kompensācijas pieprasīšanu no domes. Notikums – gada sākumā, kad, kādam auto iebraucot bedrē Meža ielā, Tukumā, tika pārsistas divas tā riepas. Bedres tā brīža esamību nenoliedza arī komunālās nodaļas vadītājs Andris Kalnozols, jo tieši negadījuma dienā par to domē jau ticis saņemts zvans. Braukuši lūkoties arī bedri klātienē un secinājuši – tādas ir uzradušās vairākas, tāpēc potenciāli dziļākajā tika ielikts arī vadstats, lai par bedri brīdinātu. Kas tieši noticis naktī, grūti esot spriest, taču, kad komunālais dienests devies šo un vēl divas bedres aiztaisīt, vadstatu jau kāds bija nolocījis, iespējams, kāds kravas auto. Tāpat, ļoti iespējams, tajā dienā bedres bijušas arī ūdens pilnas, jo intensīvi lija, tādēļ – grūtāk pamanāmas. Lai vai kā, iesniedzējs uzsver, ka riepas īsi pirms pusnakts pārsitis tieši tur, un tam jau ieguvis arī Valsts policijas apstiprinājumu. Kompensācija, ko viņš pieprasa šajā gadījumā, – 586 eiro. Tomēr pašvaldība šobrīd gatava maksāt tikai 210, kas esot divu riepu iegādes, montāžas un disku valcēšanas izdevumi. Citas uzrādītās izdevumu sadaļas, nu, piemēram, stūres pirkstu maiņa, neizskatoties, ka saistītas ar negadījumu, minēja novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa… Deputāti vēl diskutēja, cik kopumā tieša saistība ar konkrēto bedri un negadījumu, taču juridiskās un personāla nodaļas vadītāja Lelde Bičuša norādīja, ka laika gaitā ir jau izveidojusies arī tiesu prakse, un tā liecina – prasības tiek apmierinātas, ja zaudējumu apliecina policija. Līdz ar to arī Tukuma novada deputāti, precizējot summu, jautājumu virzīja tālākai apstiprināšanai domes sēdē.

Šķiros, svērs… ko darīs?

Garas un plašas diskusijas komiteju sēdē tika veltītas atkritumu apsaimniekošanai, kas domē tika skatīta jau atkāroti. Pamatjautājums ir par tarifa celšanu nešķirotajiem sadzīves atkritumiem, kas no 1. maijā varētu būt  22,35 eiro (šobrīd – 21,67 eiro), kā arī par to, cik kopumā bieži cenas varētu mainīties. Piemēram, ar Talsu pašvaldības kolēģiem sprieduši, ka tam nevajadzētu būt biežāk kā reizi ceturksnī, un arī tikai tad, ja ievērojami, teiksim, par 20%, cēlušās resursu cenas, un ne biežā kā reizi gadā, ja kāpušas citu komponentu izmaksas, – skaidroja Tukuma novada domes audita un kontroles daļas vadītāja Inese Valtere. Bet paralēli šiem noteikumu grozījumiem deputāti rosināja diskusiju par atkritumu savākšanas sistēmu kopumā. Piemēram, G. Važa uzsvēra, ka, ceļot cenu, paralēli tomēr varētu arī pārskatīt to, cik bieži katrai mājsaimniecībai atkritumus jāizved. Iespējams, ka ir situācijas, kur var atļaut izvēšanu retāk – reizi divos mēnešos? Tas būtu aktuāli, piemēram, jūrmalciemos, kur ir īpašumi, kas vairāk tiek apdzīvoti tieši vasaras periodā, bet ziemās tur īsti nav, kam atkritumus saražot. Tāpat tas aktualizēts Kandavas pusē, kur arī esot mājsaimniecības, kur visu nošķiro. AAS «Piejūra» valdes loceklis Ēriks Zaporožecs skaidroja, ka, viņaprāt, tas – retāka izvešanas – gan būtu pieļaujama tikai tajos gadījumos, ja mājsaimniecībā ir šie papildu šķirojamo atkritumu konteineri (tiem var pieteikties Tukumā un tie ir bez maksas). Pretējā gadījumā un uzņēmuma pieredzes liecina, ka atkritumi nevis tiek sašķiroti, bet gan nonāk kaut kur citviet. Nu, piemēram, tā sauktajos “zvanos“, kas izvietoti sabiedriskās vietās. Rezultātā, tiem nonākot šķirošanas stacijā, aptuveni vien 40% ir izmantojama jeb nošķirojama. Tāpat jau pieminētajā Kandavā esot arī precedents, ka sadzīves atkritumu maisi tiek samesti tekstilam atvēlētajā konteinerā, un šajā gadījumā tiek domāts, kā to pārcelt tādā vietā, kur varbūt ļaužu apkārt ikdienā vairāk un cilvēkiem būtu varbūt neērti tā rīkoties. Līdz ar to, uzsvēra Ē. Zaporožecs, nešķiroto atkritumu nekļūstot mazāk, tādēļ izaicinājums vēl jo lielāks, ņemot vērā, ka nākotnē šī frakcija nevarēs pārsniegt 10%.

Pārrunāja arī par iespējām konteinerus svērt, kā tas esot, piemēram, Jūrmalā. Attiecīgi, cilvēks norēķinās par saražoto atkritumu svaru, nevis konteinera tilpumu, jo īpaši, ja tik regulāri un pilnu to nepiepilda. «Piejūra» vadītājs skaidroja, ka, jā, teorētiski tas ir iespējams, bet tās atkal būtu investīcijas un plāns, ko šajā gadā neieviest, kaut vai tādēļ, ka vispirms jāizpilda šobrīd vēl aktuālais plāns, kas cita starpā paredz arī bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanas sistēmas ieviešanu jau no 2024. gada.

Noslēgumā jautājums tika virzīts tālākai izskatīšanai domes sēdē, bet, tāpat deputātiem turoties pie idejas, ka saistošajos noteikumos nepieciešamas kādas izmaiņas, un ir jābūt iespējai maksāt par to atkritumu savākšanu, kas tiešām tiek mājsaimniecībā saražoti.

Plāno jaunu nodaļu

Ne tikai atkritumu apsaimniekošanas tarifs, bet 1. maijā Tukuma novada domē varētu būt arī jauna nodaļa. Proti, kā skaidroja L. Bičuša, līdzšinējā pieredze liecina, ka abu viņas nodaļas pārstāvēto jomu funkcijas īsti nekrustojas, un attiecīgi darbinieki viens otram “traucē” un kopumā – sadarbība ikdienā smagnēja. Līdz ar to kā risinājums tiek piedāvāts, ka juridiskā nodaļa nu būtu pati par sevi (deviņi darbinieki), un atsevišķi tiktu izveidot struktūrvienība, kas būtu atbildīga par personālu. Šobrīd šādā nodaļā būtu trīs darbinieki, bet vajadzētu piesaistīti vēl vienu speciālistu, līdz ar to, šīs izmaiņas būtu ar ietekmi uz budžetu 20 500 eiro apmērā, ko mēģinās rasts iekšējās rezervēs. Darbu un izaicinājumu šādai nodaļai arī būtu daudz, īpaši, lai ieviestu arī Valsts kontroles ierosinājumus, kas jāpaveic līdz šī gada nogalei, – uzsvēra L. Bičuša.

Turpmāk vēl.

Liena Trēde

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju  “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023