Šoreiz par to pastāstīja Lapmežciema pagasta pārvaldes vadītāja Laura Šmite.

Lielie darbi noslēgsies pavasarī

“Viens no lielākajiem darbiem viennozīmīgi ir pērn iesāktā pirmskolas izglītības iestādes «Vilnītis» pārbūve – vecā korpusa iekšējo un ārējo komunikāciju tīklu maiņa. Papildus paredzēts arī kosmētiskais remonts telpās, kur notiek šie darbi,“ skaidro L. Šmite. Pārbūvi šajā ēkā veic SIA «Pretpils». Sākotnējā līguma summa iepirkumu rezultātā par komunikāciju maiņu – 168 848,66; vēl mazliet vairāk nekā 60 000 eiro atvēlēts papildu darbiem (tā liecina informācija elektroniskajā iepirkumu sistēmā).

Jāatgādina, ka pārbūves laikā bērnudārza grupiņas, ko darbi skāruši, ir pārceltas uz citām telpām, tostarp uz vienu no Lapmežciema tautas nama mazajām zālēm. Bet darbu noslēgums paredzēts jau pavasarī.

Celiņš un citi darbi

Pavasarī darbi noslēgsies arī Ragaciemā, kur tiek atjaunots gājēju celiņš un kur «Sadales tīkli» paralēli būvē elektrolīniju. Līdz ar to celiņš būs atjaunots visā tā garumā, un šī nu bijusi jau ilggadēja iecere un plāns.

“Vēl varam lepoties ar pagājušajā gadā paveiktajiem saimnieciskajiem darbiem, jo tiešām to bijis daudz – tai skaitā zaru zāģēšana, vētras radīto seku likvidēšana, daudzu meliorācijas sistēmu tīrīšana. Katrs jau daudz darījis! Muzejs strādāja, lai kultūrvēsturiskajā mantojuma sarakstā būtu iekļauta arī tradicionālā tīklu lāpīšana. Kultūras nams organizējis dažādus neordinārus pasākumus. Laba sadarbība ir arī ar skolu. Īsāk sakot, neskatoties uz visiem budžeta samazinājumiem daudzās pozīcijās, darīts ir daudz. Komandas spēks mums tiešām ir!” – uzsver L. Šmite.

Zvejniekiem un bērniem

Neskaitot tos darbus, kas jau notiek un kurus šogad jāpabeidz, paralēli noris gatavošanās jau nākamajiem. Piemēram, šobrīd notiek iepirkums par Lapmežciema tautas nama neatjaunotās daļas remonta projektēšanu, kam iecerēts piesaistīts arī Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Tāpat projektēšanas stadijā ir laivu piestātnes, kas atrodas Egļu ielas galā, labiekārtošana. Arī te ir iecere, ka projekts tiks atbalstīts un iegūs Eiropas Savienības finansējumu.

“Zaļā gaisma dota arī idejai par to, ka skolai ir nepieciešama piebūve jeb ēdināšanas korpuss. Šobrīd ēdināšana noris trešajā stāvā, kas ir diezgan apgrūtinoši,” – tā L. Šmite. Lai arī Lapmežciema pamatskolai audzēkņu skaits nepalielinās, tas tāpat arī nesamazinās, bet telpu ir tik, cik ir, un visām vajadzībās tomēr nedaudz par šauru. Tāpēc tā ir “nākotnes lieta, ko vajadzētu izdarīt,” rezumē pagasta pārvaldniece.

Pa taisno gar Kaņieri

Vēl viena iecere, kas šobrīd tikai ieceres līmenī un ko ietekmēs sarunas ar Dabas aizsardzības pārvaldi ir Ķemeru nacionālā parka teritorijā. “Gribam piesaistīt finansējumu un gar Kaņiera ezeru izveidot pastaigu taku. Taka sāktos teritorijā aiz Ragaciema kapiem, kur kartēs jau ir iezīmēts “Kaņiera ceļš“,” skaidro L. Šmite, piebilstot, ka ceļu neviens tur nav plānojis būvēt un, visticamāk, spriež pārvaldes vadītāja, to nemaz arī neļautu darīt. Bet tajā pašā laikā varbūt varētu veidot tādu kā ezera promenādi, kas gan būtu kaut kas pavisam vienkāršs – būtībā celiņš iešanai, kas vestu uz Lapmežciemu un, iespējams, līdz pat Starpiņupei. “Tas ir sapnis, ko gribētos piepildīt,” tā L. Šmite.

Interesējāmies arī par to, kā ar Kaņiera ezera laivu bāzi, kurai Dabas aizsardzības pārvalde šobrīd meklē jaunu apsaimniekotāju (līdzšinējais – VAS «Latvija valsts meži» – no tās ir atteicies) – vai pašvaldībai nav bijusi doma to pārņemt savā pārziņā? L. Šmite skaidro, ka šādu sarunu nav bijis, bet nu pagasts jebkurā gadījumā ir ieinteresēts jautājumā par to, kas un kā te būs. „Šobrīd, jāsaka, nedaudz pietrūkst komunikācijas, tādēļ arī plānojam tikšanos ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Un runāsim arī par pastaigu taku,” skaidro L. Šmite.

Sašķiebušās labierīcības

Tam, kam šobrīd, plānojot budžetu, tomēr līdzekļu pietrūkst – dažādiem citiem darbiem. Nu, piemēram, tautas namā būtu jāmaina stāvvads, brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem vajadzētu sakārtot garāžu, un ir arī citas it kā mazākas vajadzības. Tam līdzekļus laika gaitā varētu piesaistīt arī, pārdodot īpašumus.

“Tas, ko vēl no darbiem jāpiemin, ir stāvlaukumi Gausajā jūdzē, kur tiek plānots atjaunošanas projekts un tāpat ir iecere startēt Eiropas Savienības fondu konkursā,“ – tā L. Šmite. Viena no vajadzībām šajos laukumos, skaidro pagasta pārvaldes vadītāja, būtu labierīcību nomaiņa, vecās būdiņas šobrīd esot jau sašķobījušās. “Tāpat būtu svarīgi arī tas, lai labierīcības būtu pieejamas visu gadu, jo nav tā, ka tikai vasarās cilvēki grib doties pie jūras. Daudzi te pastaigājas arī ziemā!” Pēc labierīcībām nākamais prioritārais darbs stāvlaukumos būtu seguma maiņa, kā arī būtu veicami citi darbi. “Pērn stāvlaukumos esam nopelnījuši arī naudu – būs ar ko nosegt projektēšanas darbus,” piebilst L. Šmite.

Cīnoties par krasta līniju

Mazliet vēl paturpinot par piekrasti, interesējāmies, kā ar krasta noskalošanu, kas pērn tika minēts kā viens no iemesliem, kāpēs Ragaciema sedumā vairs nerīkoja tā sauktos Mazos Zvejnieksvētkus. Tādi, visticamāk, nebūšot arī šogad, apstiprina pagasta pārvaldes vadītāja, bet vairāk tādēļ, ka šobrīd ilggadējo organizatoru entuziasms esot nedaudz noplacis. Taču ja par jūru, kas apēd krastu, – tā esot problēma, un vietām pagasta piekrastē pat gana izteikta. Daži privātīpašnieki savu īpašumu robežās mēģinot to risināt, piemēram, izveidojot tādu kā koka pāļu sienu. Un tas neesot pretrunā ar to, kas atļauts piekrastē (piemēram, nedrīkst kraut akmeņus vai darīt ko līdzīgu). Plānots, ka pagasts varētu uz pašvaldību doties arī ar iniciatīvu – aicināt šādus darbus atbalstīt, līdzīgi, kā, piemēram, ar vēsturiskām būvēm, jo izdevumi jau šādiem darbiem, protams, ir. Laiks rādīs, vai šis darbs tiks atbalstīts. “Katrā gadījumā tas ir jautājums, ko man vietējie ļaudis diezgan regulāri uzdot – proti, vai pašvaldība ko gatavojas darīt, lai krastu mēģinātu aizsargāt?…”

Koncentrēsies uz tradīcijām

Noslēdzām sarunu, vēl nedaudz pieskaroties kultūras dzīvei. Arī šī joma, atzīst L Šmite, ir piedzīvojusi samazinājumu budžetā. Galvenokārt tādēļ, ka pašvaldība līdzekļus plāno novirzīt tam, lai novada bērni un jaunieši varētu doties uz Skolēnu Dziesmu un deju svētkiem. Tas savukārt nozīmē, ka pasākumus būs jāplāno rūpīgāk un jākoncentrējas uz tradīcijām, tostarp Zvejnieksvētkiem. Bet citos gadījumos jādomā par to, lai pasākums atmaksātos, piemēram, uz ieejas biļešu rēķina. Taču par to, ka kultūras nama meitenēm tas izdošoties, pārvaldes vadītājai šaubas neesot.

Uzklausīja Liena Trēde

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju  “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF 2024