– Viens no lielākajiem biškopju pasākumiem ir Vasaras saiets. Kur šogad tas paredzēts?

– Vasaras saiets notiks 27. jūlijā Elejas pils muižā. Vasaras pasākumā mēs vairāk atpūšamies, par problēmām runājam mazāk. Tad notiek medus konkurss, apsveicam mūsu absolventus, kas beiguši divgadīgos biškopības kursus, pasniedzam viņiem diplomus, plānots arī apmeklēt trīs biškopju dravas. Sabrauks daudz tirgotāju, kas paradīs savu jaunāko produkciju. Viss, kas saistīts ar zināšanām un inovācijām, tika pārrunāts 23. februārī Starptautiskajā biškopju konferencē, kas notika Latgalē. Piedalījās arī Igaunijas un Lietuvas biškopji un tēma bija «Efektīva dravošana». Tika rādītas dažādas inovācijas, kā dravo biškopis, kas ir vīrietis, un kā to dara biškope – sieviete, jo fiziski smagais darbs ir jāatvieglo. Runājām arī par biškopības produktu cenām un pašizmaksām.

– Runājot par cenām un iespējām medu pārdot vairumtirdzniecībā, vai tad biškopjiem nav tādas pat problēmas kā citiem lauksaimniekiem, mēģinot pārdot produkciju eksportam? Daži biškopji runā par to, ka medus stāvot noliktavā un tam neesot pircēju…

– Tas ir ļoti individuāli, un tie slinkākie vienmēr čīkstēs un teiks, ka viņiem medus stāv noliktavā. Mēs taisām datu bāzi, kurā apkopojam medus cenas, kas ir Latvijas tirgū, kas ir vairumā, un tā situācija nav tik melna, kā mālē. Tie, kas neko nedara, tie ir skaļāki, kas dara – ir pārdevuši visu savu medu par pietiekami labu cenu. Nerunāsim te par ievesto medu. Tā ir visas Eiropas problēma. Pirmāmkārtām, jau tas, ka mums ir parādījies ļoti daudz viltotā medus, kas nāk no Ķīnas, vēl no citām valstīm. Tas ir gan Latvijā, gan Eiropā. Eiropā konstatēts, ka 46% viltotā medus tirgū nosit dabīgā medus cenu. Runājot par Ukrainu, mēs taču gribam, ka tā ir Eiropas Savienībā, un kādreiz arī būs ar savu produkciju. Skaidrs, ka ukraiņi cenšas pārdot, lai vairāk ekonomikā ieguldītu un spētu atjaunot to, kas tur ir sagrauts. Tirgū ar to nāksies rēķināties.

Ko mēs kā biedrība varam darīt? Mēs strādājam, lai veicinātu medus patēriņu iekšējā tirgū. Mums ir trīsgadīgs projekts «Tirgus veicināšanas programma», un tūdaļ beigsies tā pirmais gads. Mūsu mērķauditorija – jaunieši, skolēni. Viens no šiem pasākumiem ir jau zināmu popularitāti ieguvušais «Medus brokastis».    Plānotais gala rezultāts ir, ka mēs triju gadu laikā palielinām medus patēriņu par 56 tonnām. Tas ir tas ceļš, kas, mūsuprāt, jāiet biedrībai. Protams, jāstrādā arī pie medus eksporta palielināšanas. Lai eksportētu medu, ir nepieciešams tik liels medus daudzums, lai piepildītu kravu – kādas 20 tonnas. Ne jau visi biškopji savās dravās saražo tās 20 tonnas. Tāpēc mums ir izveidoti vairāki  kooperatīvi, piemēram, «Kurland Honey» ir Kurzemē, «Medotava» – Vidzemē, kas veido kravas eksportēšanai un eksportē. Tikko Itālijā, Milānā, bija biškopju konference, kur satiekas tirgotāji, ražotāji, kur veido kontaktus, runā par apjomiem, dalās ar paraugiem. Tā jau nav, ka tirgus vienkārši nekāds nav. Uzņēmīgākie jau ir izveidojuši šos kooperatīvus.

– Ir dzirdēts arī par projektu «Bišu draugs», kurā piedalās arī Latvijas Biškopības biedrība. Vai šis projekts turpināsies?

– Projekts turpināsies, bet šogad tas aizgājis uz Rīgas zooloģisko dārzu un Nacionālo botānisko dārzu, kas ir uzsākuši projektu, kurā ir paredzēts taisīt lielā daudzumā viesnīcas savvaļas apputeksnētājiem. «Bišu draugs» pievienosies šiem projektiem. Projekts ir vērsts uz visiem apputeksnētājiem, ne tikai uz bitēm.

– Dažkārt ir tā, ka pilsētā vai kādā sētā ielido bišu spiets. Esot tādi spietu ķērāji. Kā viņus attiecīgajā brīdī sameklēt?  

– Parasti cilvēki ir pieraduši zvanīt glābšanas dienestam un teikt, ka viņiem ir problēmas. Šādos gadījumos var saukt palīgā arī spietu ķērājus. Glābšanas dienestā ir attiecīgā reģiona spietu ķērāju telefona numuri. Spietu ķērāju telefona numurus var atrast arī mūsu mājas lapā www.strops.lv.

– Pavasara konferencē runās arī par izmaiņām Eiropas Savienības atbalsta izmaksāšanā, jo pirmais variants, ka bija nepieciešams lūgt lauku īpašnieku piekrišanu, biškopjiem nebija īsti pieņemams…

– Nu jau šī ir veca sistēma. Mēs visu ziemu esam runājuši ar Zemkopības ministriju, lai šo sistēmu mainītu. Tāda, kāda tā bija, tādu lietot nevar. Šobrīd ir vienošanās, ka saskaņojums ar lauksaimnieku nav nepieciešams. Šogad mēs pieteiksim visas platības, ne tikai lauksaimniecības zemes, arī meža platības, purva platības, neapsaimniekotās platības. Ir viena nianse – šīs izmaiņas esam aizsūtījuši uz Briseli, vai viņi tām piekrīt. Kad atnāks saskaņojums no Briseles, tad pavasara konferencē Liene Jansone no Zemkopības ministrijas par to stāstīs biškopjiem. Šī jaunā kārtība tiek iestrādāta arī Ministru kabineta noteikumos. Tur nebūs nepieciešami saskaņojumi ar zemes īpašniekiem. Mūs kā bišu ganības interesē arī biotopi, purvi, arī Ķemeru nacionālais parks… Saskaņojumi, kā iepriekšējā gada tika prasīts, ir pilnīgi nevajadzīga birokrātija. Jā, arī lauksaimnieki cīnās par birokrātijas samazināšanu – vai tas ir graudkopis, vai piena ražotājs, vai strausu audzētājs – par šo punktu visi ies demonstrācijās.

Birokrātiskas prasības daudz un nevajadzīgi tērē mūsu laiku, un nereti tur loģikas ir visai maz.

– Vai biškopības produktiem tirgus cenas un to, kā tās mainās, nevarētu publicēt arī jūsu žurnālā, ko saņem Biškopības biedrības biedri?

– Man tā datu bāze varētu būt uz A3 lapas. Kā to dabūt žurnālā? Vai tas būs tik pārskatāmi un interesanti? Piekrītu, ka, piemēram, tiem biškopjiem, kuri tirgojas, varētu būt interesanti zināt, kāds tirgus ir Alūksnē. Šī datu bāze tādu informāciju sniedz. Datu bāzē es redzu, ka kādā tirgū nav ziedputekšņu, jo tos tajā apkārtnē neražo, man būtu interesanti aizbraukt un tos patirgot… Cenas apkopjam divas reizes gadā – pavasarī un rudenī, kad ir jaunā raža. Tas ir milzīgs ciparu apjoms. Žurnālā to ielikt būtu dārgs prieks. Varbūt jāveic kāds analītisks izvilkums. Par to jāpadomā…

– Kā sadzīvojat ar lauksaimniekiem, ar glifosāta lietotājiem? Kaut kur izskan, ka biškopji iestājas pret glifosāta lietošanas atļaujas lauksaimniecībā pagarināšanu. Savukārt lauksaimnieki uzskata, ka šis līdzeklis viņiem ir nepieciešams. Kāda ir biedrības nostāja?

– Mēs jau nevaram ierobežot glifosāta lietošanu, vēl jo vairāk tad, ja Eiropas Savienībā tā lietošana uz 10 gadiem ir pagarināta. Bet mēs gribētu, lai glifosātu un pesticīdu lietošana būtu saprātīga. Daļa lauksaimnieku vienkārši lieto pesticīdus, kaut gan pēc integrētās lauksaimniecības nosacījumiem vispirms lietošanas nepieciešamība ir jāizvērtē. Nereti lauksaimnieki izvērtēšanu neveic, drošības dēļ uzreiz tos lieto. Lieto arī tad un tur, kur nedrīkstētu: pirms ražas novākšanas. Arī viņu produkcijā, piemēram, griķos parādās glifosāts. Piemēram, pagājušā gadā nebija saules un tos griķus laicīgi nevarēja nokult, tie vēl ziedēja oktobrī. Lai ātrāk nogatavotos – apsmidzina ar glifosātu…   Ir lauksaimnieki, kuriem pietrūkst zināšanu. Ar zinošiem lauksaimniekiem jau parasti nekad problēmu nav. Varam paskatīties un redzēt, ka lielās saimniecībās, kur lauksaimniecības zeme aizsniedz 4000 ha, 5000 ha, tur parasti problēmu nav. Viņi pat aicina biškopjus, lai atsevišķas kultūras apputeksnētu un iegūstu lielāku ražu. Ar šiem lauksaimniekiem arī biškopji sadarbojas. Bet ir kaut kāds lauksaimnieku slānis ar nepietiekamu izglītību, kas vienīgo iespēju redz tieši pesticīdu lietošanā. Protams, tas gan piesārņo vidi, gan rada kaitējumus biškopjiem. Taču mēs nevaram teikt, ka visi lauksaimnieki ir dabas piesārņotāji un kaitētāji biškopības nozarei, bet šie neapzinīgie, mazizglītotie ļaunumu nodara. Arī man bišu novietnes ir daudzās vietās, kur nodarbojas ar lauksaimniecību, bet man nekad nav bijis nekādu problēmu. Problēmas rada atsevišķi lauksaimnieki.

– Katru gadu ar Biškopības biedrības atbalstu tiek sagatavoti jaunie biškopji. Vai paaudžu maiņa biškopībā notiek? Vai biškopju skaits Latvijā aug?

– Nav tā, ka skaits augtu. Mums daudz biškopju ir cienījamos gados un diezgan daudz ir to, kas aiziet no šīs dzīves. Problēmas ir ar dravu pārņemšanu. Ne visas ģimenes spēj atrisināt šos jautājumus. Diezgan daudzas dravas tiek pārdotas. Lielākā daļa no tiem, kuri mācās, – kā nu kurā gadā, 100 vai 150 jauno biškopju, – ir tie, kuri paši sev vēlas saražot bišu produktus. Arī vēl bez kursiem biškopjiem ir iespēja mācīties. Nodaļas pasūta lektoru par konkrētiem jautājumiem, kas viņus interesē. Biškopībā notiek pētījumi, arī šogad ir apstiprināti četri pētījumi. Pēc šiem pētījumiem, protams, gribēsim uzzināt par rezultātiem. SKDS veic medus tirgus pētījumus, aptauja notiek jau trešo gadu pēc kārtas: kā ir mainījies tirgus, vai mūsu tirgus veicināšanas programma ir tirgu ietekmējusi.

– Vai pētījumi ir apskatāmi biedrības mājas lapā vai žurnālā?

– Jā, mēs parasti izsūtām saviem biedriem saiti uz pētījumiem, lai viņi ar tiem var iepazīstas. Visi šie pētījumi ir publiski pieejami.

– Biedrība palīdz cīnīties ar varoatozi un arī konsultācijas sniedz biškopjiem, kuri nav biedrības biedri, bet kuriem ir bišu saimes…

– Ja mēs gribam slimības ierobežot, tad ir jāārstē visas saimes. Ja ārstēšu tikai savus ģimenes locekļus un man apkārt stāvēs slimi cilvēki, tad tik un tā būsim pakļauti riskam saslimt. Ja ārstēšu visus, mēs visi varētu būt veseli.

– Vai biedrība saņem valsts atbalstu?

– Tieši tādu kā valsts atbalstu nesaņemam, bet mums ir nacionāla programma ar Eiropas Savienības finansējumu. Mēs to saņemam uz pieciem gadiem, un visi atbalsti ir reglamentēti. Tostarp arī elektriskie gani, kurus šogad dodam biškopjiem, kuriem dravas apdraud lāči. Arī visi semināri ir bez maksas. Esam arī vairākas citos projektos iesaistījušies, tādējādi darba dažādās aktivitātēs netrūkst.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju  “Laiks uzņēmējiem” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023