Kur paliek mūsu nauda? MAF

Problēma

Kas īsti ir rakstīts pašvaldību veidotā uzņēmuma izvērtējumā, no kura domes lēmuma projektā bija iekļauti vien nedaudzi teikumi? Turklāt lielākoties tikai tie, kas norāda uz nepieciešamību pašvaldībai iesaistīties atkritumu apsaimniekošanā, kā arī iesaka turpināt dalību uzņēmumā «Piejūra» – tātad piedzīti jau sagatavotajam lēmumprojektam. Arī no institūciju – Konkurences padomes (KP), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) – atzinumiem lēmuma projektā bija iekļauti lielākoties vien tie nosacījumi, kas pieļauj pašvaldības darbošanos šajā jomā, ja neskaita ieteikumu ievērot konkurences neitralitāti un KP aicinājumu rīkot konkursu nešķiroto atkritumu savākšanai.

Tā kā mums bija bažas, ka dokumentā minēts arī kas vairāk par to, kas rakstīts lēmuma projektā, vērsāmies pašvaldības Sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļā un lūdzām šo dokumentu atsūtīt elektroniski, taču atbilde, ko saņēmām,  bija, ka pašvaldības izpilddirektors Ivars Liepiņš to liedzis, jo dokuments… saturot nepubliskojamu komercinformāciju. Tā kā par to radās šaubas, apskatījām pieejamo informāciju internetā un, atradām, piemēram, Vidzemes pašvaldību līdzdalības izvērtējumu sabiedrībā ar ierobežotu atbildību «ZAAO». Turklāt, kā izrādījās, arī Talsu novada pašvaldība nebija šo izvērtējumu ierindojusi aizslepenoto dokumentu sarakstā…

Kas rakstīts izvērtējumā?

Iepazīstoties ar SIA «Civitta Latvija» 22. augustā sagatavoto atzinumu, tajā izlasījām aprakstu par uzņēmuma darbību, finansēm un riskiem trīs – 2020. 2021. un 2022. – gados, kā arī ieteikumus, kā organizējama pašvaldību līdzdalība uzņēmumā. Dokumentā minētais izriet no normatīvajiem aktiem, pašvaldības iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, uzņēmuma gada pārskatiem, no rakstītā Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.-2028. gadam un citos dokumentos.

Kas ir «Piejūra» un kas tai jādara?

Īsumā: 2001. gadā izveidotais uzņēmums «Piejūra» apsaimnieko poligonu «Janvāri», trīs atkritumu šķirošanas-pārkraušanas stacijas Tukumā, Jūrmalā un Rojā, vienu pārkraušanas staciju Kandavā, vairāk nekā 500 dalītās vākšanas konteineru, un kopš 2018. gada – lielā daļā Piejūras atkritumu apsaimniekošana reģiona (izņemot Jūrmalu, kur strādā SIA «Clean R») – arī nešķirotos sadzīves atkritumus. Kā papildu [maksas] pakalpojumi tiek minēti transporta pakalpojumi, kravu svēršana un atkritumu konteineru dezinfekcija.

Līdz novadu reformai 2021. gadā uzņēmuma daļu īpašnieki bija Jūrmalas pilsēta, Kandavas, Rojas, Talsu, Tukuma, Dundagas, Engures, Jaunpils un Mērsraga novads, bet pēc reformas kapitāldaļu turētāji ir trīs – Talsu novada pašvaldība (54.54969 %), Tukuma novada pašvaldība – (45.25557 %) un Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība (0.19475 %). 2022. gadā sabiedrībai bija noslēgti 15 000 līgumi ar fiziskajām un juridiskajām personām, no tiem 44% Talsu novadā, bet 56% – Tukuma novadā.

Līdz ar līgumu, kas slēgts ar Tukuma un Talsu pašvaldībām, «Piejūrai» ir jānodrošina:

* nešķiroto sadzīves atkritumu savākšana un izvešana atbilstoši Talsu un Tukuma novadu pašvaldību saistošajiem noteikumiem par atkritumu apsaimniekošanu,

* atkritumu dalītās vākšanas sistēmas uzturēšana un pilnveidošana,

* lielgabarīta, būvniecības un celtniecības, ražošanas, bioloģisko un zaļo atkritumu savākšana no iedzīvotājiem pēc atsevišķas vienošanās,

* jāinformē un jāizglīto iedzīvotāji par aktualitātēm atkritumu apsaimniekošanas

jomā.

Visas šīs darbības arī atbilst uzņēmuma vīzijai un stratēģiskajam mērķim – būt par līderi atkritumu apsaimniekošanā Piejūras reģionā, sniedzot ilgtspējīgus atkritumu savākšanas, reģenerācijas un apglabāšanas pakalpojumus.

Kāpēc pašvaldībām vajag šo uzņēmumu un cik tā darbība ir likumīga?

Izvērtētāji ir atzinuši, ka, no juridiskā viedokļa raugoties, pašvaldības ir ievērojušas to, kas rakstīts likumos, piemēram, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantā, kurā minēts, ka publiska persona (pašvaldība) savu funkciju efektīvai izpildei var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, ja īstenojas viens no šādiem nosacījumiem: 1) tiek novērsta tirgus nepilnība – situācija, kad tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā; 2) kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai; 3) tiek pārvaldīti tādi īpašumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai. Savukārt Pašvaldību likuma 4. pants nosaka, ka pašvaldības autonomās funkcijas ir organizēt iedzīvotājiem ūdenssaimniecības, siltumapgādes un sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus (..) un gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību. Izvērtējumā atzīts, ka gan poligona, gan šķirošanas un pārkraušanas staciju, kā arī dalīti savākto atkritumu punktu un laukumu apsaimniekošana un nešķiroto sadzīves atkritumu savākšana, ko veic «Piejūra», ir reģionam stratēģiski svarīgi pakalpojumi, un atbilst normatīvo aktu prasībām.

Atvērta tirgus galvenais šķērslis – administratīvs 

Izvērtējuma izstrādātāji arī minējuši: ja pašvaldību līdzdalība «Piejūrā» tiktu pārtraukta, netiktu nodrošināta atbilstoša atkritumu apsaimniekošana poligonā «Janvāri», kas ir valsts mēroga stratēģisks objekts, un līdz ar to netiktu pildīti valsts plāni un Eiropas Savienības prasības utt., kā arī vēl tiek pieļauts, ka tādējādi var rasties sanitārās tīrības, veselības un vides drošības riski.

Novērtēts, ka tieši «Piejūrai» ir cilvēkresursi un materiāli tehniskā bāze, kā arī izpratne un zināšanas atkritumu apsaimniekošanas jomā. Šāds pats arguments minēts arī saistībā ar atkritumu savākšanu un šķirošanu – jaunam tirgus dalībniekam, kas ienāktu nozarē, būtu risks nodrošināt atbilstošu infrastruktūru un pakalpojuma nepārtrauktību, jo nebūtu vajadzīgo investīciju un resursu. Turklāt – kā poligons, tā atkritumu savākšana un šķirošana – ir savstarpēji saistītas nozares, līdz ar to tās atbilstoši arī jāapsaimnieko. Savukārt, vērtējot nešķiroto sadzīves atkritumu savākšanu, izvērtējumā minēts, ka “šobrīd būtiskākais šķērslis šo pakalpojumu nodrošināt citam tirgus dalībniekam ir administratīvs, jo pašvaldības nav rīkojušas iepirkumu, bet līgumu ar «Piejūru» slēgušas, pamatojoties uz abu pašvaldību domju lēmumiem.” Ticis arī skaidrots, ka lēmums par nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma nodošanu «Piejūrai» Talsu un Tukuma novadu pašvaldībās tika pieņemts, balstoties uz to, ka pakalpojums ir stratēģiski svarīgs un ka iepriekšējā komersanta SIA «Eco Baltia vide» darbībā tika konstatēti vairāki trūkumi, ko esot identificējuši gan pašvaldību iedzīvotāji, gan pašvaldību pārstāvji.

Citi šķēršļi tirgus atvēršanai? Varbūt… Iespējams…

Un vēl ir minēts, ka šobrīd sadzīves atkritumu savākšana tiek nodrošināta arī vietās ar zemu apdzīvotības blīvumu un, braucot pa grants ceļiem, bet jaunam tirgus dalībniekam tas varētu prasīt papildu investīcijas transporta, atkritumu konteineru un dalīto konteineru iegādei, un vienlaikus radītu risku, ka atkritumu savākšanā varētu būt pārtraukumi vai arī līgums varētu tikt pildīts nekvalitatīvi. Turklāt – ja atkritumu savākšana tiktu nodota publiskajā iepirkumā, «Piejūra» zaudētu būtisku daļu no saviem ieņēmumiem. Un vēl tiek minētas arī uzņēmuma saistības Eiropas Savienības projektu īstenošanā, piemēram, 2022. gadā uzņēmums sācis īstenot Kohēzijas fonda projektu bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārtas ierīkošanai, kura kopējās izmaksas ir 10 469 162 eiro, no kā 5 702 182,50 eiro ir fonda finansējums, un

1 006 267,50 – nacionālais privātais finansējums. Te gan jāpiebilst, ka šī gada 26. janvārī pieņemtais Tukuma novada domes lēmums vēsta nedaudz citu informāciju: kopējais projekta finansējums ir 8 900 577, 80 eiro, no kā fonda finansējums ir 5 702 182,50 eiro, bet «Piejūras» finansējums – 1 006 267,50 eiro, par ko tā ņems aizņēmumu, kuru galvo pašvaldības. Šī projekta neattiecināmās izmaksas 2 192 107,80 eiro, kas arī tiks segtas no aizņēmuma, kuru galvo pašvaldības atbilstoši kapitāldaļu skaitam. Tātad nav nekāda nacionāli privātā finansējuma, bet gan pašvaldību galvojums…

Iesaka izvērtēt arī citas iespējas

Vienlaikus izvērtējuma izstrādātāji ir pieļāvuši, ka atsevišķas funkcijas, piemēram, atkritumu šķirošanu poligonā varētu veikt arī citi tirgus dalībnieki, kā to jau tagad dara poligonā «Getliņi».

Tāpat – lai arī norādīts, ka Talsu un Tukuma novadu pašvaldības ir tiesīgas nerīkot publisko iepirkumu par «Piejūras» sniegtajiem pakalpojumiem, jo šāda rīcība atbilst Publisko iepirkumu likuma 4. pantam (Uzņēmums atrodas tādā vairāku pasūtītāju kopīgā kontrolē, kas izpaužas kā tiesības ietekmēt kontrolētās personas darbības stratēģiskos mērķus un lēmumus. – Red.), izvērtētāji iesaka: “Talsu un Tukuma novadu pašvaldībām izvērtēt iespēju organizēt publisko iepirkumu, lai izvēlētos nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzēju, tai skaitā, nosakot uzdevumu nodrošināt sadzīves atkritumu dalīto vākšanu, lai ievērotu normatīvo aktu izpildi, kā arī pēc iespējas efektīvi nodrošinātu pakalpojuma sniegšanu. (..) Ieteikums ir pēc iespējas laicīgi uzsākt gatavot iepirkuma veikšanai dokumentāciju un identificēt prasības, kas sekmē vienlīdzīgu attieksmi pret iepirkuma dalībniekiem, kā arī lai nodrošinātu pietiekamu ilgu pieteikšanās laiku, tādējādi sniedzot iespējas citiem tirgus dalībniekiem izvērtēt savus resursus un iespējas sniegt pakalpojumu Talsu un Tukuma novadā.”

Kādi ir PSIA «AAS «Piejūra» riski?

Lai arī uzņēmums savos finanšu mērķos no 2021. līdz 2023. gadam bija apņēmies uzrādīt stabilus finanšu rādītājus, darboties rentabli, kā arī nodrošināt konkurētspējīgu cenu visiem pakalpojumiem, izvērtējuma izstrādātāji bija  norādījuši uz iespējamajiem riskiem tā finanšu darbībā. Tiesa gan, domes komiteju sēdēs un domes sēdē tās īpaši uzsvērts netika.

Kā, piemēram, viens no riskiem tiek minēts pret «Piejūru» uzsāktais kriminālprocess par pārkāpumiem atkritumu apsaimniekošanā – izvairīšanos  no dabas resursu nodokļa nomaksas un kaitējuma radīšanu dabai un valsts saimnieciskajām interesēm. Gadījumā, ja 4,8 miljonu eiro sods tiktu piemērots, tā apmērs varētu būt līdzvērtīgs kapitālsabiedrības gada apgrozījumam.

Izvērtējumā arī ir minēts, ka kapitāldaļu turētāji – pašvaldības – 2020. gadā uzņēmumā ieguldīja vairāk nekā 2 miljonus eiro, tomēr neatradām nekādu skaidrojumu par to, ka tā patiesībā bija uzņēmuma glābšana brīdī, kad tam radās grūtības nokārtot saistības ar kredītiestādēm un kad pašvaldībām kā šo kredītu galvotājiem bija jāiesaistās.

Vai arī šobrīd varētu būt līdzīgi riski kā 2020. gadā?! Lai arī pēdējos gados «Piejūras» apgrozījums ir pieaudzis – 2020. un 2021. gadā tas bija 4 088 333 eiro un 4 752 085 eiro, bet 2022. gadā – 5 251 340 eiro, turklāt 2020. un 2021. gadā uzņēmums strādāja ar peļņu – attiecīgi 331 244 eiro un 411 930 eiro, 2022. gadu tas noslēdzis ar 38 078 eiro zaudējumiem, kas tiek skaidroti ar elektrības un degvielas cenu kāpumu.

Domes Finanšu komitejas sēdē pašvaldības izpilddirektors Ivars Liepiņš atzina, ka uzņēmuma finansiālā situācija ir uzlabojusies, tomēr izvērtējuma izstrādātāji norāda, ka Piejūras kopējās likviditātes rādītājs 2022. gadā bijis 0,33 (2020. – 0,67, 2021. – 0,29), kas ir zems (Optimāli ir 1-2. – Red.) un liecina, ka nepieciešamības gadījumā nākotnē kapitālsabiedrība var nebūt spējīga segt savas īstermiņa saistības.

Vēl ir norādīts, ka ražošanas (poligona darbība, reģenerācija) un savākšanas – šķirošanas jomā uzņēmuma izdevumi pārsniedz ieņēmumus, līdz ar to uzņēmumam vai nu jāpalielina apgrozījums un ieņēmumi, vai arī jāuzlabo darbības efektivitāte. To apliecina arī Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā norādītais, ka, vērtējot 10 poligonu finanses 2019. gadā, «Piejūrai» bija augstākās ražošanas personāla izmaksas uz vienu pieņemto atkritumu tonnu un otras augstākās administrācijas izmaksas. Šajā plānā gan minēts salīdzinoši neliels (vien 27% no 45 500 tonnām) poligonā apglabāto atkritumu daudzums, kas varētu liecināt par to, ka liela daļa derīgā materiāla tiek nošķirota, līdz ar to arī ir lielas darbaspēka izmaksas, taču, tā kā šie dati par jau minēto 2019. gadu dažādos avotos – Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas apkopotajā informācijā un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datos – būtiski atšķīrās, radās šaubas gan par kopējo atkritumu daudzumu, gan poligonā apglabāto.

Te jāpiebilst, ka arī izvērtējuma veicēji bija norādījuši, ka, analizējot trīs gadu datus, viņiem nebija pilnas informācijas par izvērtētajām nozarēm.

Ko saka eksperti? – atsevišķi lielāks

Konkurences padome (KP), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija (LASUA) arī atsaucas uz jau minētajiem normatīvajiem aktiem, kas pieļauj pašvaldībām darbošanos atkritumu apsaimniekošanā.

Atkritumu savākšanai iesaka rīkot konkursu

Tomēr Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera norāda, ka būtu jāvērtē atsevišķi katrs pakalpojumu veids. Reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru pārvaldīšana un valstiski stratēģiski svarīgo infrastruktūras objektu, tai skaitā poligonu, apsaimniekošana var būt valsts vai pašvaldības tiešā atbildībā, tāpēc LTRK ieskatā pašvaldību iesaiste būtu jāsaglabā. Taču vienlaikus jāvērtē, vai «Piejūras» darbībā atkritumu savākšanas un pārvadāšanas jomā tiek ievērots konkurences neitralitātes princips, jo esošā kārtība lielākajā daļā no pašvaldībām neparedz atkritumu apsaimniekošanas cenas noteikšanu konkursa kārtība, izvēloties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. LTRK ieskatā atkritumu savākšanu var nodrošināt privātais sektors, jo Latvijā ir pietiekams skaits privātu uzņēmumu un nav konstatēta tirgus nepilnība, tāpēc tiesības apsaimniekot atkritumus būtu nododamas komersantiem publiskajā iepirkumā, tādējādi nodrošinot iedzīvotājiem un komersantiem zemāko cenu un nepieciešamās kvalitātes atkritumu savākšanas pakalpojumu.

Pašvaldībai jālemj pašai

Tā uzskata Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija (LASUA) savā atzinumā, skaidrojot, ka atkritumu apsaimniekošanas modelis ir atkarīgs no konkrētās pašvaldības vēlmēm un iespējām. Neesot zināmi tādi apsvērumi, kas liecinātu, ka Talsu un Tukuma novadu iedzīvotāji un pašvaldības nebūtu apmierinātas ar «Piejūras» sniegtajiem pakalpojumiem. Pēc asociācijas informācijas, sabiedrība šos pakalpojumu veic kvalitatīvi, atbildīgi, kā arī nemitīgi iegulda līdzekļus infrastruktūras attīstībā. Tomēr vienlaikus LASUA atzīst par pamatotiem izvērtējumā minētos ieteikumus nākotnē organizēt publisko iepirkumu, izvēloties pakalpojuma sniedzēju un, piemēram, atkritumu šķirošanas funkciju nododot privātā sektora tirgus dalībniekiem.

Arī stratēģiski svarīgus uzdevumus var pildīt privātais komersants

Mēs sazinājāmies arī ar Konkurences padomes eksperti, Aneti Vitjazevu, kas bija sagatavojusi padomes viedokli. Viņai vaicājām, kāpēc atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam pašvaldībām būtu jārīko iepirkums, piemēram, nešķirotu atkritumu savākšanai, taču tās izmanto iespēju to nedarīt. A. Vitjazeva skaidroja, ka Publisko iepirkumu likums paredz izņēmumu – ja pašvaldībai pieder kapitāldaļas šajā uzņēmumā, tā var slēgt līgumu ar to bez iepirkuma: “Mēs to nevērtējam pozitīvi un aicinām pašvaldības pieņemt racionālākus un izsvērtākus lēmumus, jo publiskais iepirkums vienmēr būs ekonomiski izdevīgāks, jo tirgus dalībnieki sacentīsies savā vidū un uzvarēs pretendents ar vislabāko piedāvājumu, nevis – ka pakalpojums sniegšanas tiesības tiek vienkārši piešķirtas savam uzņēmumam. Tas, ko mēs teicām savā izvērtējumā, ir, ka attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanas poligona «Janvāri» darbību viss ir kārtībā – šī darbība atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punkta nosacījumiem un ir atbalstāma. Vienlaikus padome aicina «Piejūru» izvērtēt iespēju piesaistīt privātos tirgus dalībniekus atkritumu sagatavošanā apglabāšanai, piemēram, noteiktu atkritumu veidu šķirošanā.

Līdzīgs viedoklis padomei ir arī par sadzīves atkritumu dalītās vākšanas jomu –  neraugoties uz to, ka šī «Piejūras» darbība atbilst likumam, Latvijā ir vairāki tirgus dalībnieki, kas ir spējīgi nodrošināt līdzvērtīgu pakalpojumu, tāpēc padome iesaka šī pakalpojuma sniegšanai rīkot publisko iepirkumu, iespējams, kopā ar iepirkumu par nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu. Arī šis pakalpojums atzīstams par stratēģiski svarīgu, taču tas ir tikai viens no priekšnoteikumiem, lai atbilstoši likumam pašvaldībai būtu tiesisks pamats sniegt šādu pakalpojumu, piemērojot šo izņēmumu.

Lai pamatotu šādu izņēmumu, likums nosaka, ka pašvaldībai nepieciešams ne tikai atzīt konkrētu pakalpojumu par stratēģiski svarīgu, bet arī ir pienākums veikt tirgus izpēti, novērtējot pieejamās alternatīvas, tostarp, vai konkrēto pakalpojumu vienlīdz efektīvi un pieejami sniedz arī privātie tirgus dalībnieki. 

Ņemot vērā, ka atkritumu savākšanas pakalpojumus Latvijā sniedz arī privātie tirgus dalībnieki, padome piekrīt izvērtējuma veicēja ieteikumam pašvaldībām pēc līguma par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu termiņa beigām organizēt

publisko iepirkumu, lai izvēlētos nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzēju un noteiktu uzdevumu tam nodrošināt sadzīves atkritumu dalīto vākšanu.

Līdzīgs viedoklis Konkurences padomei ir arī, piemēram, par transporta pakalpojumiem – tā uzskata, ka gan «Piejūrai», gan pašvaldībām jāvērtē situācija šīs nozares tirgū un, ja tajā ienāktu jauni dalībnieki, būtu jāvērtē iespēja pārtraukt sava uzņēmuma darbību šajā tirgū.”

Vaicāta, kā komentētu pašvaldības izteikumus, ka atkritumu tirgū ir tikai divi privātie dalībnieki, Konkurences padomes pārstāve atzina, ka noņemt visus pakalpojumus pašvaldību kapitālsabiedrībai un atstāt tos dažiem tirgus spēlētājiem arī nebūtu pareizi, jo tad viņu tirgus daļa tiktu kāpināta un tas, iespējams, nelabvēlīgi ietekmētu patērētājus: “Veiksmīgs risinājums būtu tāds, ka pašvaldība rīko iepirkumu, kurā piedalās arī «Piejūra» ar savu iespējami labāko piedāvājumu un tad tā mēģinātu sacensties ar citiem tirgus dalībniekiem.”

Vaicāta, vai ir pareizi, ka pašvaldība nepublisko šo izvērtējumu, A. Vitjazeva atzina, ka viņai nav informācijas, ar ko to pamato pašvaldība: “Tā kā tā ir  publisko personu (pašvaldību) kapitālsabiedrība, kam informācijas atklātības līmenis ir gana augsts, man šķiet, ka šajā izvērtējumā nav nekā tāda, kas būtu vērtējams kā ierobežotos pieejamības informācija.”

Kaste

AAS «Piejūra» nfrastruktūra un darbinieki

Kopējais darbinieku skaits – 94, no tiem:

* administrācijā – 16;

* poligonā «Janvāri» – 19;

* pārkraušanas-šķirošanas stacijā Jūrmalā – 16;

* pārkraušanas-šķirošanas stacijā Tukumā – 22;

* pārkraušanas-šķirošanas stacijā Rojā – 1;

* pārkraušanas stacijā Kandavā – 2;

* sadzīves atkritumu savākšanā – 31.

Kaste

Ieņēmumi 2022. gadā – 5 200 000 eiro:

* Nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošana – 50%;

* Atkritumu apglabāšana – 24,4%;

* Pārējo atkritumu apsaimniekošana – 18,2%;

* Ieņēmumi no atšķiroto atkritumu pārdošanas – 6%;

* Pārējie ieņēmumi – 1,4%.

Izdevumi 2022 – 4 780 668 eiro:

* Dabas resursu nodoklis – 28%;

* Personāla izmaksas – 27%;

* Degviela – 11%;

* Un citi izdevumi, tai skaitā remonta izdevumi, pamatlīdzekļu nolietojums, elektrība utt.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju  “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023