Kur paliek mūsu nauda? MAF

Iedzīvotāju konsultatīvajā padomē

Šonedēļ, 17. oktobrī, tika sasaukta Tukuma pilsētas iedzīvotāju konsultatīvās padomes sēde. Temats visnotaļ nozīmīgs – bija paredzēta saruna par novada budžetu un to, kādus darbus, projektus pilsētā iecerēts īstenot jau nākamgad. Te gan jāpiebilst, ka pats budžets vēl ir tikai tapšanas stadijā, proti, novembra vidū to plānots nodot apspriešanai deputātiem. Tādēļ šoreiz netika runāts tik daudz par konkrētiem skaitļiem, cik budžeta veidošanas principiem un vajadzībām kopumā.

Kur pārbūve, kur – piebūve

Aptuveni puse jeb 46% no novada budžeta, kas ir ap 90 miljoniem, tiek novirzīta izglītībai. Kā skaidroja izpilddirektors Ivars Liepiņš, šī atteicība it kā ir atbilstoša. Bet…izvērtējot tomēr secināts: pašvaldība pārlieku daudz iegula tieši infrastruktūras, ēku uzturēšanā. Tādēļ vēl priekšā izlemšana par pārmaiņām skolu tīklā, ar piebildi, ka pirmsskolas grupiņas, kur tās jau šobrīd ir, noteikti tiks saglabātas.

Par vajadzībām pilsētas izgltītības iestādēs. Viens no nepabeigtajiem darbiem, kur ir iecere, ka tos varētu paveikt 2025. gadā, ir teritorijas labiekārtošana pie bērnudārza «Vālodzīte», kas šogad tika atklāts pēc rekonstrukcijas. Tātad tagad Tukumā siltināšanas projekts nav īstenots vienīgi PII «Taurenītis», taču, ņemot vērā, ka šobrīd, kā esma vēstījuši, izrādās, Tukumā rindas uz vietu bērnudārzos neviedojas, iespējams, šobrīd tiks domāts par darbiem ne tik vērienīgā apjomā. Vēl, par bērnudārziem runājot, secināts, ka fasādes remontdarbi būtu nepieciešami PII «Pepija». Tas gan it kā ir viens no jaunajiem projektiem. Taču ne tik jauns (nu jau desmit gadi), lai varētu cerēt, piemēram, uz garantijas remontu.

Runājot par vispārizglītojošajām mācību iestādēm, arvien aktuāls ir sporta manēžas jautājums pie Tukuma 2. vidusskolas, kur savukārt uz būvniecību varētu cerēt jau nākamgad. Tukuma E. Birznieka Upīša pamatskolā paredzams solītais remonts pirmā stāva telpās, kā arī apkures, ūdens apgādes tīklu pārbūve, papildus mēģinot iekļaut arī skolas zāles atjaunošanas darbus. Tīklu pārbūve tiek plānota un nepieciešama arī Raiņa Valsts ģimnāzijas vecajā daļā, bet Tukuma 3. pamatskolā – lietus ūdens kanalizācijas tīkla būvdarbi. Te vēl jāpiebilst, ka paralēli tiek domāts par iespējamo risinājumu, kā šajā skolā paplašināt telpas. Tas tādēļ, ka, vadoties pēc līdz šim Izglītības un zinātnes ministrijas publicētajām prasībām, var gadīties, ka mācību iestādē ir mazāks izglītojamo skaits, nekā tas nepieciešams pilsētas skolā, taču lielākam skaitam šobrīd esošajā ēkā būtu par šauru. Tāpēc pašvaldība lūkos, kādas iespējas ir, piemēram, veidot piebūvi u.tml.

Kurš ātrākais variants?

Vēl klātesošie interesējās, kā ar Tukuma mūzikas skolu? I. Liepiņš apstiprināja, ka viens no varanitiem, kas šobrīd tiek apspriests, ir ēka Spartaka ielā, kas iepriekš ir bijusi Tukuma 2. vidusskolas telpas. Viedokļi gan esot dažādi (un arī sapulcē tie dalījās), piemēram, par to, kas ir ērtāka un pieejamāka Mūzikas skolas atrašanās vieta. Tas, kam izpilddirektoram nācās piekrist, ka arī Spartaka ielā, kaut arī iespējamo stāvvietu automašīnām ir vairāk, nekā tas šobrīd Pils ielā, tomēr to nav daudz. Taču jebkurā gadījumā, viņš uzsvēra, ka šis variants izvērtēts kā tāds, kuru būtu iespējams īstenot visātrāk. Citviet noteikti nepieciešams paredzēt vērienīgāku pārbūvi. Izlemts gan vēl neesot, un arī pedagogu viedokļi atšķiroties. Paralēli tiek paturētas prātā arī citas iespējas, piemēram, policijas ēka pilsētas centrā, kas, kā tiek plānots, kādā brīdī tiks atbrīvota. Taču kad tas tiešām notiks, šobrīd vēl nav konkrēti paredzams.

Tukšaine pilsētas vidū

Jāpiebilst, ka konsultatīvā padome šoreiz nebija plaši pārstāvēta – sarunā par budžetu piedalījās vien četri tās dalībnieki. Un tika pat pārspriests, vai sastāvu nevajadzētu pārskatīt kopumā, jo esot padomes locekļi, kas sapulces neapmeklējot jau sen. Tas – par pašorganizēšanos… Bet, atgriežoties pie plāniem pilsētā, par vairākiem punktiem bija diskusijas arī šādā – it kā salīdzinoši nelielā pulciņā. Nu, piemēram, par Mālkalna projekta vai papildu rožu dobju nepieciešamību (tāda paredzēta, piemēram, topošajā stāvlaukumā pie poliklīnikas). Tāpat atgriezās pie daudz un dažādos veidos apspriestā jautājuma par Tukuma ezeru, kas arvien idejas līmenī tiek iekļauts pašvaldības plānos. Kā skaidroja I. Liepiņš, šī brīža iecere, kas noformulējusies pēc teritorijas izpētes un ekspertu atzinuma, paredz, ka netiktu uzpludināts milzu ezers – drīzāk dīķis astoņu hektāru platībā. Un galvenais iemesls, kādēļ vispār tiek apspriests, ko un kā te varētu darīt, esot tas, ka šobrīd tā ir plaša un degradēta teritorijā pašā pilsētas vidū, kas nekādi netiek izmantota. Iedzīvotāja Rudīte Martišauska gan iebilda, ka, viņasprāt, tas tāpat būtu lieks naudas ieguldījums, kur galvenie ieguvēji – zemju privātīpašnieki šajā teritorijā. Savukārt padomes vadītāja vietniece Liene Kurka sprieda, ka, ļoti iespējams, šāds ezera projekts gan varētu risināt arī citas problēmas, piemēram, tā sauktā Pārupes mikrorajona applūšanu.

Vēl arvien aktuāls, protams, ir Brīvības laukums, tāpat tiek attīstīta iecere par Melnezera apkārtnes labiekārtošanu, kā arī pilsētas parku. Šajā gadījumā, kas varētu būt tuvākais veicamais darbs, skaidroja izpilddirektors, ir ceļa noasfaltēšana, kas iet gar Pauzera ielas futbola laukumu. Šobrīd tikai asfaltēšana, bet nākotnē paredzams, ka te varētu tapt arī gājēju ietve.

Aicina iesaistīties

Kopumā dažādām iecerēm pilsētā nākamā gada budžetā varētu tikt atvēlēti ap 4,9 miljoniem eiro, kas pieaugtu tajās sadaļās, kur izdotos piesaistīt vēl arī citu, piemēram, Eiropas Savienības fondu finansējumu, skaidroja I. Liepiņš. Tika skaidrots arī, kā kopumā tiek lemts par budžeta sadalījumu starp novada pilsētām un pagastiem. Ja iepriekš – pirms novada apvienošanās, bijušas arī situācijas, ka viens pagasts, būdams it kā aktīvāks, saņem vairāk nekā dažādos parametros ļoti līdzīga apdzīvota vieta, tad šobrīd ir izveidota sistēma, kā šī pārdale tiek veikta salīdzinoši objektīvāk. Proti, tiek vērtēti dažādi aspekti, sākot no iedzīvotāju skaita un tā, cik daudz no katras apdzīvotās vietas budžetā ienāk iedzīvotāju ienākumu nodoklis, beidzot ar teritorijas platību un to, cik daudz ēku, iestāžu pašvaldībai tajā jāuztur. Tukumā tā visa, protams, ir proporcionāli vairāk, tostarp kā iedzīvotāju, tā arī izdevumu.

Izpilddirektors aicināja padomes locekļus līdz novembra vidum apdomāt un iesniegt savus ierosinājumus par to, kuri darbi, piemēram, domājot par ielu infrastruktūru pilsētā, būtu veicami vispirms, kurus – varētu arī atlikt vai pat neveikt nemaz. Prioritārā secībā gan tāpat tos sākotnēji sakārtos deputāti, savukārt īstenošana būs atkarīga no reālajām budžeta iespējām.

Par suņiem un prusakiem

Sapulcē gan tika skatīti arī tādi jautājumi, kas nav tieši saistīti ar budžetu. Piemēram, Natālija Rudakova vēlējās zināt, kā būs arī iespējām novietot automašīnas pie ēkas Meža ielā 2, Tukumā? I. Liepiņš skaidroja, ka tas – pagalama labiekārtošana, ir apsaimniekošanas un apsaimniekotāja jautājums. Vienošanās ar iedzīvotājiem, cik zināms, līdz šim nav panākta, taču tiek domāts par alternatīvu risinājumu. Proti, pašvaldība plāno līdzfinansēt pagalma iekārtošanu 30% apmērā, gan ar piebildi, ka mājas īpašnieki atsakās pretendēt uz papildu līdzfinansējumu nākotnē.

Vēl N. Rudakova aktualizēja jautājumu par prusakiem dzīvokļos un to, vai nevajadzētu veikt indēšanas māju pagrabos? Arī šis – tomēr apsaimniekošanas jautājums, un, sapulces dalībniekiem diskutējot, tika uzsvērts, ka šādos gadījumos jo īpaši svarīgi būtu, lai kaitēkļu indēšanā iesaistītos pilnīgi visi mājas iedzīvotāji.

Ne pirmo reizi konsultatīvās padomes sēdē atgriezās arī pie jautājuma par suņiem pilsētā. R. Martišauska pauda viedokli, ka, viņasprāt, nav pareizi, ka vienā gadījumā biedrība nomā no pašvaldības teritoriju, ko arī sakopj, lai varētu darboties suņu apmācības laukums (kartinga trases teritorijā), otrā – cilvēki un suņi vienkārši pulcējas jau nopļautā teritorijā (pļavā aiz Kalna kapiem). Tā vismaz liecinot viņas novērojumi. I. Liepiņš gan uzsvēra, ka noteikti netiek plānots kā aizliegt pastaigas ar suņiem, un piebilda, ka šīs pašvaldībai piederošās teritorijas tiktu pļautas jebkurā gadījumā, – arī tad, ja suņi te netiktu staidzināti.

Sapulcē tika pieminēts arī gadījums, kas plaši apspriests sociālajos tīklos. Proti, Senču kalna mežā, kur tiek plānota disku golfa trase, kā bija konstatējusi pašvaldība, ir izveidota, iespējams, mājdzīvnieka apbedījuma vieta. Kā sprieda sapulces dalībnieki, tas nebūt nav vienīgais šāds gadījums – piemēram, Gailīšu mežā esot pilns ar šādām improvizētām kapu kopiņām! M. Martišauska aicināja pašvaldību atgādināt, kā tad pareizi būtu jārīkojas, ja kaķis vai suns dodas uz labākiem medību laukiem.

Apglabā tikai savā īpašumā

Ko un kā tad īsti darīt? Pārtikas un veterinārais dienests ir devis pavisam skaidras norādes. Proti, mirušo mājdzīvnieku var apglabāt reģistrētā dzīvnieku kapsētā (mūsu novadā tādas nav!); kremēt atzītā krematorijā (saraksts pieejams PVD mājas lapā, bet to organizē arī veterinārmedicīnas klīnikas, piemēram, ja dzīvnieks ticis iemidzināts); apglabāt teritorijā, kurā tas atradies (dzīvojis). Bet par pēdējo ir vairāki būtiski norādījumi, kur un kā glabāt. Pirmkārt, tam ir jābūt dzīvnieka saimnieka īpašumam, nevis, piemēram, pašvaldībai piederoša teritorija. Tāpat būtiski, lai apbedījuma vieta būtu pietiekami dziļa, noteiktā attālumā no ūdeņiem un nebūtu aizsniedzama citiem, piemēram, meža dzīvniekiem.

Būs vai nebūs? 

Būs vai nebūs vēlētas iedzīvotāju konsultatīvās padomes? Par to diskutēja sapulces noslēdzošajā daļā, runājot par konsultatīvās padomes nākotni. Proti, Pašvaldību likumā, kas nāca ilgi, bet atnāca šī gada sākumā, tiešām ir punkts, kas paredz, ka šādas – konkrētu teritoriju pārstāvošas padomes – būtu jāievēl. Šobrīd lielākoties tiek ievērots brīvprātības princips, proti, padomes darbā iesaistās ikviens, kurš pats tādu iniciatīvu izrādījis. Tajā pašā laikā likumā pašvaldībām ir atstāta diezgan liela vaļa lemšanai par to, kādas būs katras padomes kompetences un kā jautājumi tiek virzīti tālāk, piemēram, uz domes sēdēm. Tukumā, kā skaidroja I. Liepiņš, atšķirībā varbūt no dažiem citiem Latvijas novadiem, sistēma šobrīd jau ir izveidotas un vairāk vai mazāk veiksmīgi darbojas 23 konsultatīvās padomes. Tādēļ nav līdz galam skaidrs, vai šo jau iedibināto kārtību būtu nepieciešams kā mainīt. Tas, ko plānots iedzīvināt, ir tā sauktais līdzdalības budžets, proti, tā ir noteikta summa no budžeta, par kuras izlietojumu var lemts paši iedzīvotāji. Taču, kā tas tiks organizēts, – tāpat vēl diskutējams jautājums.

***

Jāatgādina, ka nākamnedēļ, 23. oktobrī, 18.00 notiks Zantes pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes sēde Zantes Kultūras namā.

Liena Trēde

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju  “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023