– Pērn par vienu no prioritārajiem darbiem nosaucāt skolu reformu. Teicāt, ka izpildvara iepriekš nepietiekami bija pamatojusi skolu reformas nepieciešamību, tāpēc būtu jāizstrādā ilgtermiņa stratēģija, lai vecāki un bērni zinātu, kur varēs mācīties. Šādas stratēģijas arvien vēl nav…

– Bet skolu reforma notiek… Un stratēģija ir pasūtīta.

– Vai vēl kāda skola ir “apdraudēta”?

– Ceru, ka nē, bet, skatoties uz dzimstības datiem, redzam, ka visu laiku tie strauji krītas – gan 2022. un 2023., gan 2024. gadā, un šīs sekas redzēsim pēc dažiem gadiem. Līdz ar to ir kritiski svarīgi stiprināt tās skolas, kuras kaut vai mēs paši iekšēji esam nodefinējuši par pieejamības skolām. Atskatoties uz pērn paveikto, esam spēruši lielus soļus un lēmumus par sešām iestādēm esam  pieņēmuši, un šogad pieņemsim vēl dažus.

– Piemēram?

– Procesā ir Kandavas deju skolas pievienošana Kandavas Mākslas un mūzikas skolai. Bērnu skaits deju skolā nav liels, tāpēc ir tikai loģiski skolas apvienot. Stratēģiski svarīga mums šobrīd ir Zantes skola, un to vajadzētu padarīt par pieejamības skolu, jo, skatoties Tukuma novada kartē, redzam, ka Zantei tuvākās skolas ir Kandavā, Irlavā un Jaunpilī, bet tie ir lieli attālumi.

– Bet Saldus virzienā?

– Tuvumā nav skolu. Tāpēc esam izvērtējuši Zantes skolas vajadzības un viena no lielākajām ir sporta zāle, kas būtu vajadzīga gan pagasta iedzīvotājiem, gan visam šim reģionam, jo ne Vānē, ne Matkulē, ne Zemītē, ne Viesatās nav sporta zāles. Līdz ar to nav iespēju kārtīgi sportot ne bērniem, ne pieaugušajiem, bet uz Zanti tagad ir asfaltēts ceļš, kas nodrošina pieejamību. Un tāda Sēmes formāta zāle šajā vietā būtu ļoti labs risinājums.

– Budžetā tas ir ielikts?

– Budžetā tas ir ielikts tā, ka par to ir jāsāk domāt – jāsāk projektēt, lai 2025. vai 2026. gadā varētu sākt būvēt.

– Varbūt tiešām problēma ir tā, ka nav stratēģijas, tāpēc jau laikus par to netika domāts?

– Stratēģiju mēs šobrīd rakstām, un tās rakstītāji saka, ka ir ļoti labā situācijā, jo tādu datu, kā mums, citur nav. Bet vispirms mums pašiem ir jāsaprot situācija.

– Deputāti saka, ka viss notiek tikai pilsētā un ka tikai uz pilsētu grib visu izglītību pārcelt…

– Un pilsētu iedzīvotāji saka, ka viss notiek tikai laukos. Tā ir bijis vienmēr.

– Bet savulaik tika solīts, ka tur, kur nebūs skolas, paliks vismaz pirmsskolas grupas, taču nu arī Zentenē tādas vairs nav…

– Tur bija seši bērni… Mūsu mērķis bija stiprināt Cēres skolu, un daži no šiem bērniem uz turieni aizgāja, bet ne visi. Cērē ir skola, sporta zāle un, ceram, ka viss tā arī paliks. Tāpat ceram, ka noturēsies Irlava – ka ciemats tur attīstīsies un bērni būs. Tālākā perspektīvā ir jādomā par Džūksti, kur pirmsskolas ēka jau ir nosiltināta un viens spārns izremontēts, bet skolas ēka ir kritiskā stāvoklī – tā ir jāliek prioritātēs un jāremontē. Attiecībā uz šo skolu lēmumus pieņemt ir grūtāk, jo tuvu ir Slampe un Zemgales vidusskola, kas ir ļoti liela skola.

– Būs kādas izmaiņas arī šajā skolā?

– Zemgales vidusskolā visdrīzāk pārtrauksim tālmācību un arvien atklāts jautājums ir par neklātieni.

– Kādi plāni saistībā ar Engures vidusskolu? Diemžēl, lai arī skolai bija daudz aizstāvju, patiesība bija un joprojām ir  tāda, ka viena daļa no šiem aizstāvjiem savus bērnus ved uz Jūrmalas vai Rīgas skolām… Un tad sanāk tā, ka skaļi tiek teikts – skola ir vajadzīga, tikai ar domu – lai jau tur kāds mācās, tikai ne pašu bērni…

– Ja man prasītu, es saglabātu vidusskolas Tukumā un Kandavā… Bet mēs definēsim Engures vidusskolu kā pieejamības skolu, tikai par to vēl jāvienojas ar Talsu novadu.

Pagastu bērnudārzos audzēkņu mazāk… 

– Un kādi plāni ir bērnudārzu jautājumā?

– Demogrāfijas dinamika pirmsskolas izglītību ir skārusi visstraujāk. Un tas ir arī viens no kritiskajiem jautājumiem, kura dēļ mēs pārskatām Izglītības pārvaldes struktūru. Runājot kopumā, pilsētā vēl ir salīdzinoši labi rādītāji, bet jautājums, uz kā rēķina?! Izglītības pārvalde prognozēja, ka pilsētai tuvākajos pagastos – Sēmē, Tumē, Jaunsātos un Smārdē – bērnu skaits mazināsies. Ja kādā vietā ārpus pilsētas ir 30-40% bērnu skaita kritums, tas ir satraucoši. Mūsu uzstādījums ir, ka pirmskola jānodrošina tuvāk mājām, tāpēc fakts, ka kāds brauc uz darbu Tukumā un pa ceļam ved bērnu uz Tukuma bērnudārzu, ne visos gadījumos iztur kritiku. Tāpēc šis darbs ir jāturpina, jo – mēs varam panākt, lai pilsētas pirmsskolas iestādes būtu pilnas, bet – ko darīsim ar apkārtējiem ciematiem, kuru nākotne ir atkarīga no bērniem, lai arī tur būtu attīstība?!

– Bet vēl jau visi pilsētas bērnudārzi nav bērnu pilni…

– Izglītības pārvaldes ierosinājums bija nedot līdzfinansējumu privātajam bērnudārzam «Ķipars», un tad šie bērni nāktu uz pašvaldības bērnudārziem.

– Bet «Ķipars» gadiem ir iznesis uz saviem pleciem tās problēmas, kas pilsētā un novadā bija, kad bērnudārzos trūka vietu un bija gara rinda…

– Tieši tā. «Ķiparā» vienmēr bijuši 75 bērni, un ar to vienmēr varējām rēķināties. Tikmēr pašvaldības bērnudārzos piepildījums ir bijis kā kurā grupā… Tāpēc esam lēmuši par līdzfinansējuma palielinājumu, nevis noņemšanu.

– Un kas būs ar bērnudārzu «Taurenītis»? Remontēsiet?

– Patlaban uz šo jautājumu nevaru atbildēt – jāsagaida septembris, kad redzēsim bērnu skaitu.

Par pašvaldības kapitālsabiedrībām

– Kāda situācija kopumā ir kapitālsabiedrību jomā?

– Bija plāns 2024. gadā veikt pašvaldības līdzdalības izvērtējumu kapitālsabiedrībās, bet mazliet nokavējāmies un tikai gada beigās izsludinājām iepirkumu. Tas ir noslēdzies, un šo darbu veiks «ZAB Pricewaterhouse Coopers Legal» SIA. Esam arī uzdevuši izvērtēt Tukuma slimnīcas, Irlavas Sarkanā Krusta slimnīcas un Raudas pansionāta iespējamo ciešāko sadarbību, varbūt tā pat varētu būt viena iestāde, taču tas ir jāpēta. Kāpēc? Jo slimnīca saka, ka no Raudas atved ielaistus pacientus. Tad varbūt Raudā var strādāt Irlavas slimnīcas modelis, ka viena daļa cilvēku tur tiek ārstēti, un par to maksā valsts?… Līdz ar to tas viss ir jāizvērtē, lai saprastu, ko kurā vietā darīt un kā sadarboties. Pats galvenais, kā iedzīvotājiem nodrošināt labāku pakalpojumu, tāpēc arī Raudas pansionātā veidojam medicīnas punktu un stiprinām medicīnas personālu, lai ģimenes ārstam būtu lielāks atbalsts. Esam arī paredzējuši finansējumu personālam un pansionāta attīstībai – 250 000 eiro ieplānoti remontiem, jaunu veļasmašīnu iegādei, aprīkojumam, gultām, skapīšiem utt.

Apkures jautājumi – arvien izaicinoši

– Pievērsīsimies saimnieciskajam blokam – pagājušajā gadā viens no negaidītiem izaicinājumiem bija apkure Milzkalnē un Jauntukumā, kur līdzšinējie pakalpojuma sniedzēji atteicās to sniegt. Šīs katlu mājas gribējāt pirkt, bet tā arī nenopirkāt. Nomas līgumi drīz beigsies, vai jums ir cits plāns?

– Palika tā, ka uz gadu noslēdzam nomas līgumus ar nosacījumu, ka līdz 2024. gada beigām ir jāveic ēku novērtējums un jāizsaka piedāvājums par pirkšanu. Kā jūs atceraties, pašvaldība uztaisīja savu izvērtējumu par to, kādi varianti varētu būt. Bijām provizoriski izvērtējuši dažādas alternatīvas, piemēram, Jauntukuma apkurei – to vidū jaunas katlu mājas būvniecību, siltumtrases būvniecību no centra uz Jauntukumu utt. Kapitālsabiedrībai «Tukuma siltums» bija uzdots ar detalizētākām tāmēm izvērtēt visus variantus, bet valdes loceklis Gundars Kūla teica, ka vajadzīgs vēl viens vērtējums. Kapitālsabiedrībai atvēlētais termiņš bija 2024. gada decembris, lai varētu virzīties ar tālākiem lēmumiem, turklāt decembrī, kā jau minēju, bija jāizsaka piedāvājumi nomas līgumu partneriem – vai iesim pirkuma virzienā, vai arī pēc gada viņi ar šīm katlu mājām varēs darīt, ko vēlas. Bija arī zināms, ka mūžīgi tās iznomāt mums viņi visdrīzāk nebūs gatavi. Decembrī no «Tukuma siltuma» neko nesagaidījām, bet saņēmām informāciju, ka visi dokumenti būs gatavi līdz 19. janvārim.

– Šodien ir 24. janvāris – dokumenti ir?

– Vēl nekas nebija iesūtīts. Tiksimies, skatīsimies, kas ir un kā nav, bet šobrīd, kā izskatās, process kavējas. Apkures sezona, ja tā var teikt, drīz beigsies un ļoti ātri pienāks nākamā. Tāpēc februārī, kad kapitālsabiedrības nāks ar saviem budžetiem un atskaiti par darbu, uz šiem jautājumiem jābūt skaidrai atbildei, skaidram risinājumam. Jo, skatīsimies uz šo jautājumu atklāti, – SIA «JT Unimetal» savu iesniegumu pirmoreiz iesniedza 2023. gada augustā, un sanāk, ka jau ir pagājis pusotrs gads bez atbildes. Lai gan pagājušā gada februārī jautājums tika skatīts komitejās un par alternatīvām diskutēts, ar ko tas beidzās?!…

– Vai ir kādi citi risinājumi?

– Iepriekš bijām izvērtējuši arī citus risinājumus, piemēram, liels ražotājs «AJ Power» izskata iespējas nodrošināt Jauntukumā siltumapgādi.

– Varbūt sanāk lētāk…

– Ar vienu katlu māju tik nelielā teritorijā zemāku cenu nodrošināt nav iespējams, turklāt būs viena nianse – šobrīd iedzīvotāji jau gadu dzīvo ar «Tukuma siltuma» tarifu, kas ir lētāks nekā tas bija iepriekš. Ja kāds ražotājs nodrošinās apkuri tikai Jauntukumā, pieļauju, ka šis tarifs būs augstāks nekā bija SIA «JT Unimetal».

– Vai vēl kādā vietā ir problēmas vai gaidāmi jauni apkures risinājumi?

– Esam pabeiguši Engures siltumapgādes projektu. Tas savā ziņā būs unikāls,  jo Engure no 90. gadu sākuma ir bez centralizētās siltumapgādes. Katrai iestādei – skolai, kultūras namam, mākslas skolai – ir atsevišķa siltumapgāde. Šogad ir iespēja no Eiropas fondiem saņemt līdz 40% līdzfinansējumu, un «Tukuma siltumam» tiks deleģēts uzdevums šajā programmā startēt. Domāju, ka tas būs pirmais projekts Latvijā, kur no decentralizētas sistēmas pāriesim uz centralizētu, un ciematā, kas attīstās, tas ļaus atteikties no malkas krāvumiem pie daudzdzīvokļu mājām.

– Izmaksas?

– Šķeldas katlumājas būvniecības izmaksas varētu būt ap 1,2 miljoniem eiro, bet siltumtrašu – 600 000 līdz 700 000 eiro. Vēl divām vietām ir izstrādāti tehniski ekonomiskie pamatojumi – tā ir Smārdes katlumāja un Zantes katlumāja, kur arvien apkuri nodrošina ar malku. Apjoms abās vietās ir līdzīgs. Arī šajās vietās 2026. vai 2027. gadā plānots uzcelt jaunas šķeldas katlu mājas, piesaistot Eiropas fondu līdzekļus. Pēdējos gados ir sakārtotas daudzas mazās katlumājas, ieskaitot Raudu, Irlavas Sarkanā Krusta slimnīcu, Viesatas, Matkules kultūras namu, Valdeķu kultūras namu, kā arī vairākās skolās, piemēram, Zantē, Pūrē, Cērē, kur pārgājām no malkas uz granulu apkuri. Un tad lielākoties visa centralizētā siltumapgāde novadā būs efektivizēta – strādās ar atjaunojamajiem resursiem un būs centralizēta vienā uzņēmumā, kas spēj to nodrošināt automatizētā režīmā.

– Vai Tukumā plānotas siltumapgādes sistēmas attīstība, piemēram, jaunas trases?

– Par to ir jādomā, jo Lauktehnikā ir liels potenciāls, kur būtu vajadzīgas jaunas trases.

– Par to tiekoties norādīja arī uzņēmēji…

– Tieši tā. Mēs nevaram domā tā: ja noteiktā laikā trase neatmaksāsies, tad labāk to neierīkot. Tā domāt nevar – siltumtrases kalpo 30, 40 un vairāk gadus, un, ja šāda trase kādā vietā ir, uzņēmējs to arī izmantos. Tāpēc arī plānojam darbus Brīvības laukumā, jo pašā pilsētas centrā arvien nav iespēju pieslēgties centralizētajai siltumapgādei.

Lieli plāni ūdenssaimniecībā

– Un kādi plāni ūdensapgādē?

– SIA «Tukuma ūdens» turpina iesākto darbu un arvien lielākā novada teritorijā nodrošina ūdenssaimniecības pakalpojumus. Un redzam arī rezultātu – tiek sakārtoti tīkli, automatizācija, un tas apliecina, ka, centralizējot šo sistēmu, darbs veicas labāk. Tāpēc no 1. februāra kapitālsabiedrība to dara arī Irlavā, Lestenē, Džūkstē un Slampē, savukārt no jūlija tiks pārņemt vēl daļa pagastu, un šis darbs turpināsies.

Pagājušais gads uzņēmumam ir labi noslēdzies, un šogad investīcijās ir salikti darbi gan Brīvības laukumā, gan arī būs Raudas ielas pārbūve no Tukuma 2. vidusskolas līdz Raudas ielai 30. Ir pabeigts tehniskais projekts Milzkalnes ūdensapgādes sistēmas pievienošanai Tukumam, un tas nozīmē, ka pirms veloceliņa būvdarbiem visā posmā tiks ieliktas komunikācijas. Un vēl plānojam sarunas ar VSIA «Latvijas valsts ceļi», kas ir sākusi projektēt veloceliņu līdz Tumei, ka vienlaikus mēs varētu ierīkot arī ūdensapgādi un kanalizāciju no Tukuma uz Tumi, jo šajā ciemā attīrīšanas iekārtas ir kritiskā stāvoklī un labāk ierīkot jaunus tīklus nekā pārbūvēt esošo sistēmu. Vēl, protams, būs jāparedz ieguldījumi pagastu mazajās ūdenssaimniecībās. SIA «Komunālserviss TILDe»  pēdējā laikā bija veicis darbus, bet SIA «Tukuma ūdens» tie būs jāturpina.

– Un kādi ieguldījumi paredzēti attīrīšanas iekārtās?

– Ir uzrakstīts projekts par ieguldījumiem, lai saņemtu Eiropas fondu atbalstu.

– Jau pirms kāda laika tika teikts, ka attīrīšanas iekārtām nav kapacitātes – tās arvien nevar pieņemt visus kanalizācijas ūdeņus, kas tiek atvesti no jūrmalciemiem, kur turklāt blīvā apbūvē vispār nav centralizēto tīklu.

– Tie ir jautājumi, kas būs jārisina. Teikšu, – tā ir problēma, kas briest, jo lai izdarītu visu, kas Eiropas direktīvās ir paredzēts, tas prasīs lielus ieguldījumus…

– Kopš bēdīgi slavenās avārijas 2015. gadā ir pagājuši deviņi gadi, bet attīrīšanas iekārtu kapacitāte nav celta, jauni baseini nav izbūvēti, lai gan «LaKalmes» eksperti jau tolaik teica, ka Tukuma attīrīšanas iekārtām nav pietiekamas jaudas un steidzami kas ir jādara. Patiesībā nekas pa šiem gadiem nav izdarīts, bet tagad būs vēl ūdeņi no Milzkalnes un Tumes. Kāda būs šī attīstība?

– Šobrīd nevaru pateikt, kas ir projektā paredzēts, bet ieguldījumi būs līdz miljonam eiro, tomēr, šķiet, ka tie nebūs paredzēti kapacitātes palielināšanai, par ko noteikti būs jādomā. Kas attiecas uz centralizētajiem tīkliem jūrmalciemos, zinu, ka vairākas kārtas vēl Engures novada laikā tika īstenotas un tīkli izbūvēti, taču nevaru pateikt, kas vēl būtu jādara. Pagaidām tam neesmu pieķēries…

– Piekraste ir tā, ar ko lepojamies, bet patiesībā šo biezi apdzīvoto teritoriju ietekme uz vidi ir graujoša, piemēram, Ragaciemā… Un tās ir iepriekšējās saimniekošanas sekas… 

– Mēs redzam, ka jūrmalciemos nav teritoriju, kur attīsties, piemēram, Lapmežciemā vajadzīga skolas piebūve, bet nav zemes – pēdējais kvadrātmetrs tur ir pārdalīts un izdalīts. Cilvēku tur daudz, vajadzētu vietas sabiedriskajam labumam, bet tādu nav!…

– Visu laiku – jau kopš kāda 2012. gada – pašvaldība sola: tūlīt, tūlīt visus lietus ūdeņus savāks un novadīs pāri dzelzceļam, bet nekā nav – arvien centrs slīkst.

– Nezinu, cik ilgi jūs gaidāt, bet mēs ejam uz priekšu – izstrādājam tehnisko projektu. Līdz ko projekts būs gatavs, iesniegsim to Eiropas fondu līdzfinansējuma saņemšanai. Projekts būs apjomīgs, tāpēc būtu labi, ja 2026. gadā varētu izsludināt iepirkumu un 2027. gadā to realizēt.

Jādomā par īpašumu apsaimniekošanu

– Un kāds liktenis sagaida SIA «Komunālserviss «TILDe»?

– Mēs nevaram dotēt pakalpojumu, ko varam veikt lētāk, tāpēc arī sākām teritorijas uzturēšanas reformu pagastu pārvaldēs. Tā arvien turpināsies. Tāpat redzējām, ka šīs mazās brigādes pagastu pārvaldēs strādāja neefektīvi – par šo naudu varam pakalpojumus attīstīt. Kapitālsabiedrībai ir jauns valdes loceklis Rolands Melderis, kas šobrīd ar visu iepazīstas.

– Bet ko viņš darīs, ja visi pakalpojumi ir noņemti?

– Mums ir ļoti sadrumstalota nekustamā īpašuma apsaimniekošana novadā, turklāt pašvaldībai ir savs nedzīvojamais fonds, kas jāapsaimnieko; mums ir pilis, ledus halle, būs manēža…

– Tas, ko teicāt 2022. gadā, ka īpašumi jāapsaimnieko profesionāli?

– Jā. Tas, ko šobrīd redzam: kāds ieslēdz ventilāciju, bet kāds nē, kāds vienu mezglu apsaimnieko, bet citu nē. Tā ka te ir vajadzīgs kopīgs risinājums. Vai to visu nākotnē darīs «TILde»? Redzēsim, kā ies jaunajam vadītājam. Varbūt šie pienākumi jāuzņemas komunālajai pārvaldei pie pašvaldības, kā Jūrmalā, kur šāda pārvalde apsaimnieko skolas utt.

– Bet vai nebūs tā, ka šādā pārvaldē būs viens komandieris aiz otra, bet nebūs darītāju?

– Tā nedrīkst būt, jo šai pārvaldei būs atbildība par inženiertīkliem un visu ko citu.

Ivonna Plaude, Agita Puķīte

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju  “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF 2024