Kur paliek mūsu nauda?

Novada domes komitejās

Vides un komunālo jautājumu komitejas sēdē 14. decembrī kā informatīvo deputāti izskatīja jautājumu par ieceri būvēt vēja elektrostacijas Zemītes pagastā. Kā informēja Kandavas un pagastu apvienības vadītājs Jānis Mazitāns, pašvaldība ir saņēmusi iesniegumu ar lūgumu ilgtermiņā iznomāt pašvaldības zemi, kas atrodas starp Zemītes un Zantes pagastu. Konkrētāk – zemesgabals «Krauķi» ir 58 ha, tajā ir mežs, veca mājvieta, bet «Viršu mežs« ir 24 ha platībā un tur ir gan cirsma, gan arī augošs mežs. Šajā vietā apdzīvotības tikpat kā nav, tuvākā ir lopu audzēšanas saimniecība, savukārt tuvākā apdzīvotā vieta ir Grenču ciems, kas atrodas 2,5 kilometru taisnā līnijā no šīm vietām.

Šis jautājums skatīts Zemītes pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes sanāksmē, kurā iedzīvotāju vienbalsīgais viedoklis bijis ideju neatbalstīt, taču,   kā skaidroja J. Mazitāns, tā kā viņš pats aizņemtības dēļ nav bijis klāt šajā sēdē, nevarot pateikt, vai visi plusi un mīnusi tikuši izstāstīti un izvērtēti.

Plānots izvietot ap 20 vēja turbīnu

Idejas iniciators ir SIA «IGN RES DEV2», kura pārstāvis Normunds Randars

skaidroja, ka uzņēmums daudzus gadus uzstāda saules un vēja parkus visa Eiropā, bet Latvijā strādā divus gadus: “Ar Tukuma novadu sadarbība ir ļoti nozīmīga, jo ir uzsākta 300 hektāru saules parka projektēšana Tumes pagastā, kas būs otrs lielākais saules parks Eiropā. Tam paralēli attīstām arī vēja parku – mūsu plāns ir šajā reģionā uzlikt ap 50 turbīnu, jo saules enerģija nav pats izdevīgākais ražošanas veids, tāpēc mēs kombinējam sauli un vēju. Meklējot, kādas ir iespējas Tukuma novadā ierīkot vēja parku, esam atraduši šos divus pašvaldības zemes gabalus – uz lielākā mēs varētu uzlikt trīs turbīnas, uz mazākā – vienu, bet, rēķinot arī privātos zemes gabalus, tur plānots uzlikt ap 20 turbīnu. Mūsu vēlme ir iznomāt šo zemi uz 37 gadiem, ar domu, ka piecus gadus ilgs izpēte un būvniecība, 30 gadus vēja turbīnas tiks ekspluatētas un vēl divus – demontētas, ja tiks izvirzīta šāda prasība. Vienlaikus tiks izbūvēti jauni ceļi vai uzlaboti vietējie, vēl tiks ierīkotas komunikācijas, un savienojums būs plānoto apakšstaciju «Tume2», kuras būvniecība tiks uzsākta nākamajā vasarā.”

Vaicāts, cik augstas būs turbīnas un cik daudz ir privāto zemes īpašumu, kurus plānots ierīkot turbīnas, N. Randars skaidroja, ka turbīnas augstums būs 160 metru – līdz rotoram un vēl lāpstas – 80 metru, tātad kopā 240 metru un turbīnas jauda ir 6,8 megavati. Apbūves tiesību līgumi jau noslēgti ar vairākiem zemes īpašniekiem un līguma apņemamies piecu gadu laikā parku uzbūvēt. Mūsu prakse ir tāda, ka mēs slēdzam līgumu par visu teritoriju un tai visai veicām izpēti, bet pēc tam, kad zinām, kur likt turbīnas, tad šos gabalus, kas  vienai turbīnai ir aptuveni hektārs, atdalām. Vēl ir vajadzīga zeme ceļiem. Pārējo zemi pašvaldība vai zemes īpašnieks var izmantot. Kas attiecas uz atmežošanu, mēs cenšamies turbīnas likt vietās, kur nav meža, bet ja ir jācērt, ievērojam minimālo izmaiņu principu. Turklāt – paši izcērtam, bet materiāli paliek īpašniekiem, un, ja pēc tam teritoriju vajag apmežot, to darām par saviem līdzekļiem.” Projekta pārstāvis arī skaidroja, ka interese par šo vietu ir, jo, piemēram, «Latvijas valsts meži» turpat netālu Vānes pusē 2000 hektārus meža plāno iznomāt vēja turbīnu ierīkošanai, un jau 22. decembrī būs izsole.

Nomas tiesību izsole

Pašvaldības vadītājs Gundars Važa skaidroja, ka pašvaldība savu zemi var iznomāt, tikai rīkojot nomas tiesību izsoli, taču būtu labi, ja tiktu iesniegt kāda skice, redzējums, lai būtu, par ko runāt ar iedzīvotājiem. Deputāte Edīte Zelča iebilda – lai varētu lemt par šo ieceri, pašvaldībai vispirms jāuzklausa vietējo iedzīvotāju viedoklis, un, ja iedzīvotāji ir pret, deputātiem, viņasprāt, nav nekādu tiesību lemt par. N. Randars skaidroja, ka ar iedzīvotājiem sarunas būs, jo ietekmes uz vidi novērtējuma izstrāde paredz apspriešanu. Ē. Zelča iebilda, ka tieši ar sarunām ir jāsāk, lai nebūtu tā, ka projekts ir gatavs, un tikai tad sākas lemšana – ir jārēķinās, ka vietējiem iedzīvotājiem šī teritorija ir visa viņu dzīve: “Tikai mums te šķiet, ka tur nekā nav, bet vietējie cilvēki tā nedomā.” N. Randars skaidroja, ka uzņēmumam ļoti rūp reputācija, un, ja būs pretenzijas, tās tiks ņemts vērā.

Kādus labumus sola?

Ar zemes īpašniekiem esam par to jau vienojušies, bet šī ir pirmā reize, kad esam noskatījuši pašvaldības zemi, tā ka sarunas vēl ir priekšā. Taču tūlīt būs jaunais likums, kas mums ne visai patīk, bet visdrīzāk to nākamajā gadā pieņems, un neatkarīgi no īpašuma piederības pašvaldībai, kurā turbīna atrodas, būs jāmaksā par katru megavatu 2400 eiro gadā, kas ir aptuveni 18 000 eiro par katru turbīnu. Tie būtu kādi 400 000 eiro gadā.

***

Jāpiebilst, – kā izskanēja sēdē, uzņēmēja iesniegums pašvaldībā nogulējis trīs mēnešus, tāpēc tagad steigšus jāmeklē risinājums atbildei. Tas, kāpēc notikusi šāda kavēšanās, komitejas sēdē skaidrots netika, taču arī to, kāds būs tālākais risinājums, jautājuma izskatīšanas laikā saprast nevarēja. Visdrīzāk gala lēmums šajā jautājumā tiks pieņemts domes sēdē 28. decembrī.

Agita Puķīte

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju  “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023