Papildus naudu vajadzēs

5. aprīļa laikrakstā, atspoguļojot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministres Ingas Bērziņas vizīti Tukuma novadā, to vidū Jaunpilī, jau rakstījām, ka Jaunpils pils jumta remonts varētu prasīt papildus finansējumu. Pašvaldības vadītājs Gundars Važa vakar skaidroja, ka kopumā varētu būt nepieciešams ap 200 000 eiro papildus finansējums: “Kā jau teicām, torņa metāla daļā ir bijusi sašauta, iespējas Otrā pasaules katra laikā, un cauri šiem caurumiem ir iekļuvis ūdens, tāpēc torņa jumts būs jānoceļ, lai to salabotu. Vēl vienā spārnā, noņemto ventilāciju un visu pārējo, visdrīzāk nāksies protezēt sijas, kas ir sapuvušas. Ja nevarēsim iegūt no valsts papildus finansējumu, kas bija paredzēts neparedzētiem gadījumiem, tad nāksies izmantot prioritāro kredītu līdzekļus, atstāt šos darbus neizdarītus būtu galīgi aplam. Interesējoties, vai ir plānots aiztaisīt plaisas, piemēram, torņa sienā, G. Važa skaidroja, ka redzamo daļu jeb priekšējo fasādi sakārtos, taču pārējā ēkas daļa paliks nenokrāsota.

Gatavojas mainīt finanšu izlīdzināšanas kārtību

Mēs interesējāmies, vai ir zināms, kāda varētu būt jaunā pašvaldību atbalsta kārtība. G. Važa skaidroja, ka precīzi, kāda tā būs, vēl zināms nav: “Visi plānošanas reģioni raksta savus priekšlikumus, to dara arī Reģionālo attīstības centru apvienība (RACA). Tagad visi ir sapratuši, ieskaitot arī ministrijas, ka pašvaldības nepeld naudā un ka tām līdzekļu pietrūkst – arvien vairāk pašvaldību par to informē, citas, piemēram, Balvi pāriet uz četrām darba dienām. RACA viedoklis bija, ka valstij būtu jāpārņem un jāfinansē pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu algas, taču šis ierosinājums ir bijis izteikts jau pirms vairākiem gadiem, taču valsts no tā vienmēr ir izvairījusies. Bet – ja kaut kas tāds tiktu izdarīts, tad pašvaldību budžets noteikti tiktu atslogots, taču patlaban nekādas jaunas idejas par kardinālām izmaiņām nav izskanējušas.

Situāciju ar pansionātu vēl vērtē

Vēl interesējāmies, vai ir izlemts – nodot vai nenodot sociālās aprūpes centru «Rauda» citam apsaimniekotājam. Pašvaldības vadītājs skaidroja, ka izvērtējums ir veikts, un tagad turpinās diskusijas: “Mēs vēl gribam ievākt informāciju par citiem centriem, piemēram, tikko kā Aizkraukle izsoles ceļā savu aprūpes centru nodeva citam pakalpojumam sniedzējam. Šādu ceļu iet gan Bauska, gan Saldus, Kuldīga…” Vaicāts, vai arī tas nevarētu būt par vienu no sarunas tematiem ar valsti, lai tā pārņem šos centrus, atslogojot pašvaldību budžetus, taču G. Važa iebilda, ka vēl Engures novada laikā par to ir runāts, taču nekādas atsaucības nav bijis: “Vēl vairāk – valsts pat nekompensē pilnu maksu par tiem cilvēkiem, kas pirms daudziem gadiem tika pansionātā ievietoti – piemēram, ja mēneša maksa šobrīd «Raudā», ir 1200 eiro, valsts sedz, ja pareizi atceros 500 vai 600 eiro, lai gan mēs katru gadu informējam par aktuālajām izmaksām. katru gadu pārdesmit eiro tiek pielikti, taču pilna summa tāpat netiek samaksāta. Kopumā šādi ir deviņi cilvēki – it kā skaits nav liels, bet izmaksās zaudējumi rodas.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju  “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023