Kur paliek mūsu nauda MAF

Prezentēs Engures vidusskolas iespējas

Jau vēstīts, ka šī gada sākumā ar jaunu sparu atsākās diskusijas par novada skolu tīklu un, salāgojot tā brīža Izglītības un zinātnes ministrijas prasības ar situāciju atsevišķās izglītības iestādēs, tika pieņemt lēmums vairākas no tām reorganizēt. Par vidusskolas posmu plašas diskusijas, ko pavadīja arī protesta akcijas, bija Jaunpilī un Engurē. Situācija abās skolās bija teju identiska, ar vienu izņēmumu – Jaunpilī jau iepriekš bija pieņemts lēmums nepietiekamā audzēkņu skaita dēļ 10. klasi neatvērt. Rezultātā, kā esam vēstījuši, Jaunpilī šī brīža vidusskolēniem ir dota iespēja skolu absolvēt, un tad tā taps par pamatskolu. Savukārt Engurē plānots saglabāt arī vidējās izglītības posmu, ar piebildi – tā būs “pieejamības skola“ (to nosaka, ja mācību iestādes atrodas pārāk tālu no citām skolām), kas pieļauj atkāpes no ministrijas noteiktā minimālā audzēkņu skaita, proti, 60 skolēniem vidusskolas posmā.

Par to, kāda tad situācija vidusskolā ir šobrīd, deputātiem komitejā plašāk skaidroja tās direktors Jānis Pūce, kas amatu pārņēma šī gada maijā.

Kā atklāja direktors, kopumā skolā šobrīd ir 214 izglītojamie, no kuriem 34 – vidusskolas posmā, 10. klasē – 14 audzēkņi. Jaunieši šajā posmā padziļinātāk apgūst priekšmetus, kas viņiem ļautu turpināt izglītību sociālajās zinātnēs, kā arī vides un veselīga dzīvesveida jomā, piemēram, bioloģijā, angļu valodā, ģeogrāfijā. Tāpat skolā ir iespēja apgūt tehnisko rasēšanu, publisko runu, uzsākt auto mācību un tamlīdzīgi. Īpašs uzsvars, ko cenšoties ieviest, jau sākot ar pamatskolas posmu, ir uzņēmējdarbība, proti, darbojas atbilstošs pulciņš un tiek veidoti mācību uzņēmumi. Viens jau tapis, bet divus – vēl plāno. Savukārt vidusskolēni vēl arī iesaistīti augstskolas «Turība» projektā, kura ietvaros ir lekcijas un uzdevumi, kas saistīti ar uzņēmējdarbību, bet noslēgumā tikšot iegīts sertifikāts, kas būs bonuss jeb priekšrocība, stājoties augstskolā.

Vēl viens jaunums, kas tapis sadarbībā ar biedrību «Engures izglītības un kultūrvides attīstībai», ir iecerēts ieviest stipendiju sistēmu. Uz stipendiju varēs pretendēt audzēkņi no 9. līdz 12. klasei. Stipendiju fondu veidošot vietējo uzņēmēju ziedojumi, un tās aizceļos pie audzēkņiem, kuriem ir labas sekmes, panākumi olimpiādēs, kas iesaistās sociālās darbībās, tostarp labdarībā. Precīzāk par to, kāda būs kārtība, lai pretendētu uz stipendiju, tiks apstiprināts 26. novembrī, – skaidroja J. Pūce.

Direktors savā prezentācijā deputātiem izstāstīja arī par iespējamiem riskiem. Proti, šobrīd 9. klasē ir vien 11 audzēkņi, bet 10. klasei nepieciešami vismaz 10 jaunieši, – tas gadījumā, ja atbilstošie Ministru kabineta noteikumi, kas to regulē, tiks pieņemti, kā šobrīd plānots. Jāpiebilst, ka dažas klases zemāk  situācija esot daudz labāka, proti, audzēkņu skaits svārstās ap 20, kas kopumā liek raudzīties cerīgi uz iespējām saglabāt vidusskolas posmu arī uz priekšu. Un tomēr – iecerēts, ka direktors ar stāstu par Engures skolu un tās vidusskolas posmu dosies, piemēram, uz Tukuma pamatskolām, tāpat kaimiņu novadiem, kur uzsvērs savas skolas priekšrocības. Tai skaitā ir arī, piemēram, internāts, kurš šobrīd tiešām neesot pārpildīts – esošajiem sešiem audzēkņiem, kas te nakšņo, ir pat iespēja dzīvot katram savā istabiņā. Bet tas, ka tāda iespēja tomēr ir svarīgi, lai runātu arī ar bērniem pagastos ārpus Tukuma novada, kur regulāra sabiedriskā transporta kustība Engures virzienā šobrīd, protams, nav.

Starpnovadu cīņa

Runājot par Engures vidusskolu, deputāti interesējās arī par audzēkņu sekmēm. Direktors skaidroja, ka rezultāti centralizētajos eksāmenos svārstās ap vidējo līmeni valstī. Nedaudz zemāk – matemātikā vidusskolā, kur 27,88%, kamēr valstī vidēji – 34%. Un tomēr, ir audzēkņi, kas tieši Engurē atgriežas, piemēram, no tehnikuma, jo sāk apzināties, ka nokārtot gala eksāmenus varētu būt arī pagrūti. Ja vispārizglītojošajās skolās nedēļā ir ap piecām matemātikām, tad tehnikumos – divas, divarpus. Taču eksāmenos uzdevumi tieši tādi paši!

Deputāti arī interesējās, kā un vai skolas dzīvē iesaistās audzēkņu vecāki? Komitejas vadītāja Dace Adiņa atgādināja, ka iepriekš, kad vēl tikai diskutēja par vidusskolas saglabāšanu, daudzi apņēmušies skolas dzīvē iesaisties. J. Pūce skaidroja; cik nu šobrīd var spriest, ņemot vērā, ka skolā viņš ir līdz ar jauno mācību gadu, pasākumi un sapulces ir apmeklēti. “Bet, protams, ka tā ir – mēs varam izdomāts dažnedažādus burkānus, bet beigās par skolu tāpat izlems vecāks. Pats uzskatu (un tāpēc arī uz Enguri atnācu), ka tādām mazām vidusskolā ir jābūt, jo bieži vien jaunietis savos sešpadsmit gadiem vēl īsti nesaprot, ko izvēlēties. Aiziet uz tehnikumu un tur saskaras ar reālo dzīvi – matemātikā ir 2 līdz 2,5 mācību stundas nedēļā, bet uzdevumi eksāmenos vieni un tie paši, kas vispārējās izglītības iestādēs, kur ir vismaz piecas stundas,” – skaidro direktors. Un arī Engures vidusskolā esot gadījumi, kad jaunieši pārdomā, proti, atgriežas vidusskolā, jo vienkārši tehnikumā netiek galā un riskē ar to, ka vēl pēc gadiem paliks bez diploma. Tāpat mazo vidusskolu priekšrocība – varot risināt arī pavisam individuālus gadījumus. Nu, piemēram, jaunietis pavadījis gadu «Erasmus» programmā un pilsētas skolā viņam liek atkārtot 10. klasi, kas jau pilngadīgajam skolēnam nelikās pieņemami. Savukārt Engurē atrada iespēju izvērtēt un sakārtot mācību grafiku tā, lai vajadzīgo varētu apgūt papildus, bet mācības jaunietis tomēr turpinātu jau 11. klasē. “Jācīnās!” uzsver direktors, atgādinot arī to, ka kaimiņu novads šādu cīņu par skolēniem jau uzsācis, piemēram, ieviešot autobusa maršrutu, kāda iepriekš nav bijis…

Tas, kas jau aizgājis…

Mazliet pamodelējos situāciju, kā būtu, ja būtu, J. Pūces skaidroja, ka viņa pieredze liecina – bez vidusskolas noturēt skolu kopumā ir grūti. Nu, piemēram, daudz sarežģītāk piesaistīt fizikas, ķīmijas pedagogus, ja viņiem var nodrošināt tikai pāris stundas nedēļā.

Deputāts Oskars Kambala interesējās, kā šobrīd ar pedagogu sastāvu skolā kopumā? Direktors atzina, lai arī šobrīd viss ir nokomplektēts, dažādās pozīcijās ir mainība, piemēram, šobrīd uz laiku būtu nepieciešams jauns sporta pedagogs, tāpat jāpiesaista skolotājs ģeogrāfijā. ”Jaunie uz skolu neskrien,” uzsver J. Pūce. Taču Engures gadījumā labais stāsts ir tas, ka izdodas piesaistīt skolas absolventus. Tā tas ir, piemēram, fizikā, matemātikā. Taču darot to saudzīgi, lai jaunos skolotājus uzreiz neaizbiedētu ar ārkārtīgi lielu slodzi.

Savukārt deputāts Mārtiņš Limanskis interesējās, kuru tā saukto “grozu“ jeb programmu jaunieši izvēlas biežāk, un vai skola nedomā arī par papildu nozarēm, ko mācīt padziļinātāk? Katrā gadījumā pērn, kas diskusijas par vidusskolu bija visintensīvākās, vecāku un citu engurnieku versijas bijušas visdažādākās, – atgādināja deputāts.

1. Pūce skaidroja, ka šobrīd audzēkņi dalās aptuveni uz pusēm – vieni padziļinātāk izzina bioloģiju, otri – ģeogrāfiju. Taču izveidot kaut ko pavisam jaunu neesot nemaz tik vienkārši, jo tam vajadzīga bāze, tāpat kā pasniedzēji. Kādā brīdī, protams, esot pavīdējis, ka Engurē varbūt varētu atkal atjaunot jūrniecību, piemēram, radot iespēju papildus apgūt matroža profesiju. Tomēr šobrīd viss ir ievērojami mainījies – šo jomu visi apgūs Rīgas tehnikās universitātes paspārnē un…”Vai pašvaldībā tiešām par vienu jaunieti būs gatava maksāta 1900 eiro, kas ir šīs programmas izmaksas?” vaicāja J. Pūce. “Vēl arī, vai maz desmit topošos matrožus izdotos dabūt…” Katrā gadījumā tieši šo jomu – jūrniecību – atgūt jeb no jauna ieviest šodienas situācijā esot praktiski neiespējami. Taču tas, uz ko skola tiešām mērķē, ir pastiprināt uzņēmējdarbības virzienu, ko lielā mērā parāda arī sadarbības līgums ar augstskolu «Turība», citas skolas aktivitātes.

Vairākums neatbalsta jaunu formātu

Vēl vien informatīvs jautājums šajā komitejā – par pašvaldības informatīvo izdevumu, ko prezentēja Kultūras, sporta un komunikācijas nodaļas vadītāja Laura Stūrīte. Iecere, kas tik nodota deputātu apspriešanai, paredzēja līdz ar jaunu iepirkumu pasūtīt arī šī izdevuma formāta maiņa. Proti, ja šobrīd tas vairāk atgādina avīzi A3 formātā, kas iznāk ik mēnesi 16, retāk – 20 lappušu biezumā, tad jaunā izskatā tas vairāk varētu atgādināt žurnālu – mazāks formāts, kam, teorētiski vajadzētu būt arī ērtāk lietojamam un pārvietojamam. Tieši par ērtumu klātesošo viedokļi gan atšķīrās, tomēr kopumā lēma, ka jautājumu tālāk nevirzīs, īpaši ņemto vērā, ka jaunais variants tomēr izmaksājot vairāk. Proti, sadārdzinājums gada griezumā tiek lēst 8600 eiro apmērā.  L. Stīrīte gan atgādināja, ka tas tāpat esot ietaupījums, ja salīdzina ar to, cik tika tērēts izdevuma izplatīšanai ar pasta starpniecību. Tomēr kontekstā ar to, ka jau šobrīd ne visām vajadzībām pietiekot, deputāti lēma, kas šāda maiņa nebūtu atbalstāma.

Paralēli L. Stūrīte pastāstīja arī par to, ka ikmēnesi pašvaldības izdevums iznāk 11 000 eksemplāros, kas kopš šī gada augusta tiek nogādāts izplatīšanas vietās (pagastu pārvaldēs, bibliotēkās un tamlīdzīgi), ne iedzīvotāju pastkastītēs. Cenšoties arī monitorēt to, lai nebūtu daudz lieko eksemplāru, piemēram, ja redz, ka kaut kur interese bijusi mazāka, arī informatīvie izdevumi šajā vietā nonāk nelielākā skaitā. Taču, piemēram, pilsētā no izdales vietām izdevumi pazūdot un, kad kopskaitu samazinājuši līdz 10 000 eksemplāriem, tomēr nedaudz bijis par maz, tādēļ arī palikuši pie 11 000. Vēl viens secinājums – auditorija, kas šim izdevumam, nav tā pati, kas izdevuma digitālajai versijai, jo skatījumu mājas lapā esot gauži maz. Proti, 12 mēnešu griezumā informatīvo izdevumu savās viedierīcēs aplūkojuši vien 1600 lietotāji. Arī tad, kad avīzes formāta izdevumu pārtraukuši nest uz pastkastītēm, kāpums internetā bijis salīdzinoši neliels, – norāda L. Stūrīte.

Turpmāk vēl.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju  “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF 2024