Turpinājums.

20. gadsimta 20. un 30. gados ar Dziesmu dienām un Dziesmu svētkiem skatītājus priecēja Irlavas un Jaunpils pagasts. 1928. gadā notika pirmie lielie Tukuma novada Dziesmu svētki. Doma par saviem Kandavas novada Dziesmu svētkiem bija arī kandavniekiem, tomēr trūka gan pieredzes, gan līdzekļu tik liela pasākuma rīkošanai.
21. gada 28. maijā Kandavas Sadraudzīgā biedrība sarīkoja Kandavā Dziesmu svētku ieskaņas koncertu. Tajā bija uzaicināts piedalīties Irlavas kultūras biedrības «Stars» koris diriģenta Kristapa Grosmaņa (1887-1976) vadībā. Pasākumā piedalījās apmēram 80 dziedātāji. Abi kori izpildīja J. Vītola, Pētera Barisona, Emiļa Melngaiļa, Volfganga Dārziņa, A. Jurjāna un citu pazīstamu un iemīļotu komponistu dziesmas.

Par īpašu notikumu kora dzīvē kļuva 1934. gada 8. jūlijā notikušie I Kandavas  novada Dziesmu svētki. Tiem par godu paši koristi šuva jaunus tērpus un pēc skolotāja Georga Veinberga (1911-1974) meta darināja kora karogu, kura izšūšanā piedalījās arī ilggadējā kora dalībniece Valija Krūmiņa (dz. Zandberga, 1911-1994). Lai darbs būtu produktīvāks, noorganizēja īpašu rīcības komiteju, kurā ievēlēja mācītāju R. Zariņu, pilsētas sekretāru un kora diriģentu  P. Janci, ārstu Vladimiru Stipro (1897-1966), virsmežzini Fridrihu Jurševicu un Sadraudzīgās biedrības priekšnieku, rūpnieku Vili Vizbuli. Jaunkandavas priedēs uzcēla estrādi. Zāģēšanas, tīrīšanas un kokmateriālu sagatavošanas darbus veica pašu spēkiem.

Svētkos piedalījās 32 kori ar 1000 dziedātājiem. Ar Valdeķu muižas īpašnieku Emīlijas un Antona Benjamiņu atbalstu iespieda bezmaksas bukletu «Vadonis Kandavas novada I Dziesmu svētkiem 1934. gada 8. jūlijā». Kori izpildīja 14 dziesmas. Dziesmu svētkus ar savu klātbūtni pagodināja Valsts prezidents Alberts Kviesis (1881-1944) un ministru prezidents Kārlis Ulmanis (1877-1942). Dziesmu svētku virsdiriģents bija Teodors Kalniņš (1890-1962). 22 minūtes no svētku programmas pārraidīja arī Ziemeļamerikā. Tas bija pirmais šāda veida raidījums Amerikai no Baltijas valstu radiofoniem. Jau ziemā Rīgas radiofons bija uzsācis saraksti ar Ziemeļamerikas Nacionālās radio sabiedrības Eiropas pārstāvi Bāzelē Džordanu par kādu latvju dziesmu svētku programmas pārraidīšanu. Dažas dienas pirms svētkiem bija saņemts pārstāvja lūgums pārraidīt Kandavas Dziesmu svētku programmu. Programmu pa telefona vadiem pārraidīja uz Berlīni, no kurienes īsviļņu raidītājs to pārraidīja uz Ameriku. Paredzētās pusstundas vietā pārraide caur Berlīni bija jāpārtrauc atmosfēras traucējumu dēļ.

Diemžēl svētku sajūtu stipri ietekmēja stiprās lietusgāzes. Tāpēc Sadraudzīgās biedrības priekšnieks V. Vizbulis rakstīja izglītības ministram Ludvigam Adamovičam (1884-1943) vēstuli, kurā uzsvēra, ka ”plašās tautas masas, kurām līdz šim nav bijusi izdevība izteikt savu prieku un pateicību lielajiem tautas modinātājiem, spiež mūs ķerties pie šī gada 8. jūlija svētku programmas atkārtošanas. Uz šīs publikas vēlēšanos esam nolēmuši pirmo Dziesmu svētku atkārtošanu izdarīt 19. augustā Kandavā”. Tādu pašu vēstuli 30. jūlijā nosūtīja arī ministru prezidentam K. Ulmanim un 7. augustā kara ministram Jānim Balodim (1881-1965) un arī ministru prezidenta biedram Marģeram Skujeniekam (1886-1941).

Neticami īsā laikā līdzdalību pieteica 30 kori ar apmēram 1000 dziedātājiem. Virsdiriģenta pienākumus atkal uzņēmās T. Kalniņš. No Kandavas apkārtnes dalību piesaka Aizupes un Variebas apvienotais koris ar diriģentu F. Bahu, Grenču aizsargu koris ar Vili Vītolu (1886-1965), Irlavas kultūras biedrības «Stars» koris ar K. Grosmani, Lestenes bibliotēkas biedrības koris ar Ž. Grošteinu un K. Upīti, Matkules koris ar Jāni Graudiņu (1884-1970), Sabiles koris ar J. Štrālu, Vānes koris ar Kristu Tīģeri (1913-1989), kā arī Tukuma Jaunatnes savienības organizācijas koris ar diriģentu Rūdolfu Kilevicu (1899-1979), Tukuma jaunekļu kristīgās savienības koris ar V. Ķirtu, Tukuma ev. lut. baznīcas koris ar Teodoru Dīkmani (1861-1936).

Koru kopkoncertā skanēja A. Jurjāna, J. Vītola, J. Mediņa, K. Zigmunda, V. Graubiņa, E. Melngaiļa un citu komponistu dziesmas. Svētku rīkotājiem Latvju Mākslas aģentūrai bija jānomaksā autorhonorāri – 0,20 Ls par dziesmu, kopā 58,10 Ls. Kopā koru 935 dalībniekiem ceļa naudā izmaksāja 1000 Ls. Bet Sadraudzīgās biedrības priekšnieks V. Vizbulis 1934. gada 28. septembrī lūdza Emīlijai Benjamiņai pagarināt termiņu vai pavisam atlaist sludinājuma maksu 148 Ls apmērā par Dziesmu svētkiem 19. augustā.

1937. gada 21. novembrī Kandavā notika nākamo Dziesmu svētku kora kopmēģinājums diriģenta T. Reitera vadībā. 1938. gada 30. janvārī kori atkal tikās kopmēģinājumā pirms III Kandavas novada dziesmu svētkiem, šoreiz diriģenta E. Melngaiļa vadībā. Kopmēģinājumā piedalījās Cēres koris ar 22 dziedātājiem, Kabiles aizsargu koris ar 20 dziedātājiem, Matkules koris ar 20 dziedātājiem, Sabiles aizsargu koris 18 dziedātājiem un, protams, Kandavas Sadraudzīgās biedrības koris ar 34 dziedātājiem.
1938. gada 20. martā Kandavas Sadraudzīgajā biedrībā sasauca vietējo organizāciju, pašvaldību un sabiedrisko darbinieku apspriedi, kurā vienojās, ka III Kandavas novada dziesmu svētki rīkojami 23. jūlijā Dziesmu svētku laukumā, blakus Teteriņu dzirnavām. Interese par svētkiem bija liela, jo īsā laikā pieteicās 19 kori. Koru kopmēģinājums notika 22. jūlijā. Naktsmītnes visiem nodrošināja K. Mīlenbaha pamatskolā, aizsargu mītnē un vecās pamatskolas telpās.
1939. gada 23. jūlijā notika III Kandavas novada Dziesmu svētki. Tajos piedalījās 24 kori ar aptuveni 800 dziedātājiem no Talsiem, Jelgavas, Ventspils u.c. vietām virsdiriģenta T. Reitera vadībā. Svētku gājiena dalībnieki no Sadraudzīgās biedrības nama devā uz Dziesmu svētku laukumu. Gājiena laikā lija lietus, kas beidzās pirms koncerta sākuma. Koncertu atklāja svētku rīcības komitejas priekšsēdētājs un Sadraudzīgās biedrības kora diriģents P. Jancis, kā arī Preses un biedrību departamenta direktors M. Jansons, kas bija ieradies saslimušā Rakstu un mākslas kameras priekšsēdētāja Jūlija Druvas vietā. Kopkoncertā izpildīja J. Norviļa «15. maija dziesmu», P. Janča «Svētais solījums», J. Norviļa «Kam drosme ir», P. Barisona «Dzimtenei», «Latvijā», «Līgo dziesma», A. Jurjāna «Tēvijai», E. Melngaiļa «Senatne», «Svešā zemē», K. Kažociņa «Kā gulbji», V. Ozoliņa «Krēslā», J. Vītola «Gaismas pils», A. Kalniņa «Ko tā kokles gauži skan», A. Berholca «Dzeltens manis kumeliņ`is», V. Dārziņa «Rotaļa», J. Graubiņa «Tautu meita zeltenīte». Noslēgumā ar saucieniem “Lai dzīvo!” tika sumināts Vadonis.

Tie arī bija pēdējie Latvijas brīvvalsts dziedāšanas svētki Kandavā…

Laiki mainās

1940. gada 9. septembrī Talsu apriņķa kompartijas sekretārs J. Gimblats Iekšlietu tautas komisariātam ziņoja, ka “Kandavā pastāv Kandavas Sadraudzīgā biedrība, kura nekad nav progresīvi kulturālā laukā strādājusi un arī nestrādā pašreiz, kāpēc šo biedrību jālikvidē”. 1940. gada 30. septembrī Iekšlietu tautas komisārs Alfons Noviks (1908 -1996) biedrību slēdza. Par tās likvidācijas komisijas locekļiem apstiprināja Augustu Kārkliņu, Borisu Ziemeli un Oskaru Indriķi (1906-1992). 1940. gada 16. oktobrī, klātesot biedrības valdes priekšsēdētājam V. Vizbulim un kasierim Andrejam Riekstiņam, likvidācijas komisija pārņēma biedrības telpās novietoto inventāru.

Pirmais padomju okupācijas laiks bija pārāk īss, lai īpaši ietekmētu kora darbību. Bet drīz vien sākās cita – vācu okupācija.

1942. gada 8. janvārī laikraksts «Talsu Vārds» ziņoja, ka ”Otrajos svētkos [Ziemassvētkos] darbību uzsāka Kandavas kultūras māmuļa – Sadraudzīgā biedrība ar kora dziesmām un teātra izrādi. Biedrības kori vada pazīstamais mūzikas darbinieks Pēteris Jancis, bet aktieru trupu – Aleksandrs Andersons, viens no labākajiem vecās paaudzes aktieriem”. Pēc mācītāja R. Zariņa ievadvārdiem koris nodziedāja Lielvācijas himnu, Horsta Veseļa dziesmu un Latvijas himnu «Dievs, svētī Latviju!». Koris izpildīja arī vairākas latviešu tautas dziesmas un latvju autoru darbus. Bet kara laiks jau nebija dziesmu laiks. Un arī Sadraudzīgās biedrības laiks pēc darbības atjaunošanas bija īss. Atkal mainījās laiki un kora darbība mainījās līdzi laikam.

Koru skates – jau 1945. gadā

Bija pienākušas Otrā pasaules kara beigas. Vēl nesen slavētā un apdziedātā Hitlera vietā nāca cits slavējamais un apdziedāmajais – Staļins. Lai nu kā – karš bija beidzies. Postaža, kartiņu sistēma, nabadzība nespēja apslāpēt cilvēku vēlmi priecāties. Sāka atjaunoties kultūras dzīve. Pamazām atgriezās tie, kas bija devušies bēgļu gaitās, kas mitinājās tepat kaimiņu pagastos. Kopā sanāca arī kora dalībnieki.

Latvijas PSR Arodbiedrību Centrālās Padomes prezidijs pašdarbības kolektīvu aktivizēšanās nolūkos jau 1944. gada rudenī nolēma republikā organizēt pašdarbības skates. 1945. gada februāra vidū pašdarbības skate vispirms notika Rīgā. Tajā piedalījās tikai neliels skaits koru un vokālo ansambļu. Noslēguma skatē Rīgā 1945. gada martā no Rīgas pilsētas piedalījās seši kori, bet no apriņķiem – tikai trīs. Kolektīvu vajadzībām izdeva «Dziesmu krājumu pašdarbības koriem», kurā ievietoja 19 obligātās dziesmas: piecas ar padomju tematiku, piecas – latviešu komponistu oriģināldziesmas un deviņas latviešu tautas dziesmu apdares. Arī 1946. gadā nolēma rīkot tādas pašas mākslinieciskās skates. Dibinājās arvien jauni pašdarbības kolektīvi. Koru obligātajā repertuārā ieslēdza septiņas dziesmas, tajā skaitā J. Vītola «Karaļmeitu», V. Muradeli «Mūs veda Staļina griba», Jēkaba Mediņa «Pavasara vēju» un Kompaņejeca «Manu dzimto zemi». 1947. gadā pie jau minētajām klāt nāca Paulas Līcītes «Dziesma par Staļinu», J. Ozoliņa «Sveiciens Padomju Latvijai» un «Daugavas teiksma», Jēkaba Mediņa «Jauniešu dziesma», J. Vītola «Upe un cilvēka dzīve», E. Melngaiļa «Lokatiesi mežu gali» un «Tumša nakte, zaļa zāle» un A. Jurjāna «Kur tu skriesi, vanadziņi».

1947. gada 29. jūlijā Latvijas PSR Ministru Padome un Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja pieņēma lēmumu 1948. gadā rīkot X Vispārējos latviešu dziesmu un I Deju svētkus ar nosaukumu «Latviešu dziesmu svētku septiņdesmitpiecgadei veltītie Padomju Latvijas I Dziesmu svētki», kas notika 1948. gadā no 19. līdz 22. jūlijam. Lai visi būtu nodrošināti ar nošu materiālu, 1947. gadā iznāca četri nošu krājumi.
1948. gadā koru skatēm un koncertiem aktīvi gatavojās arī Kandavas jauktais koris. No 40 koristiem tas izauga līdz 65. Bez jauktā kora noorganizējās arī atsevišķs vīru koris ar 36 dziedātājiem un sieviešu koris ar 30 koristēm. Te lieli nopelni bija E. Tintem, kurš bija atgriezies no filtrācijas nometnes un apņēmības pilns pievērsās kora darbībai. 1947. gada 14. decembrī Kandavas kultūras namā notika pirmais Ārlavas un Kandavas apvienoto koru koncerts diriģentu I. Saliņa un E. Tintes vadībā. Koncertu ievadīja P. Barisona «Dziesmai šodien liela diena» un J. Ozoliņa «Sveiciens Padomju Latvijai». Koncertu kuplināja Kandavas kultūras nama solistes Nellija Ansonska (prec. Bērziņa, 1922-2006) un Zigrīda Feifere, kā arī koklētājs Arturs Silenieks (1911-2006).

Pat etnogrāfiski pareiza tautas tērpu skate1948. gada Dziesmu svētkiem visi gatavojās īpaši. Koristes pašas iesaistījās savu tautas tērpu gatavošanā. Centrālais Valsts vēstures muzejs pirms Dziesmu svētkiem noorganizēja etnogrāfiski pareizu tautas tērpu izstādi un sniedza konsultācijas tērpu izgatavošanā. Lai tiktu uz Dziesmu svētkiem, koros un deju kolektīvos iestājās jauni dalībnieki. Dziedātāju skaits strauji pieauga. Pirmo reizi Dziesmu svētku vēsturē uzstājās arī bērnu apvienotais koris, kas izpildīja piecas dziesmas. Bērnu apvienotajā korī dziedāja vairāk nekā 5000 dalībnieku. Visiem Dziesmu svētku dalībniekiem (dziedātājiem, dejotājiem un diriģentiem) ceļš uz Rīgu un atpakaļ bija par brīvu.

Panākumi spārnoja gan dziedātājus, gan dejotājus. Drīz pēc svētkiem, 1948. gada 3. augustā, Latvijas PSR Ministru Padome un Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā Komiteja pieņēma lēmumu 1949. gada jūlijā visos apriņķos un Rīgā sarīkot Dziesmu dienas. To uzdevums bija pacelt augstākā līmenī dziedāšanas kultūru un labi sagatavoties 1950. gada Dziesmu svētkiem. Tika izsludināts konkurss Latvijas dzejniekiem un komponistiem jaunu dziesmu radīšanā. No konkursā godalgotajām dziesmām 1949. gada Dziesmu dienas repertuārā iekļāva Jēkaba Mediņa dziesmu «Kolhoza namdari» (ar A. Krūkļa vārdiem), un «Arāja dziesmu» (ar M. Silabriedes vārdiem) un A. Skultes «Darbam slava» (ar V. Luksa vārdiem).

 Koris patstāvīgajā Kandavas rajonā

1950. gada 1. janvārī Kandava kļuva par rajona centru. Jaunizveidotajā rajonā ietilpa Abavas, Aizdzires, Aizupes, Balgales, Cēres, Dzirciema, Jaunpagasta, Kandavas, Līgas, Matkules, Pūres, Strazdes, Vānes, Virbu, Zantes, Zemītes un Zentenes ciemi.
1951. gadā no 21. līdz 23. jūlijam Rīgā notika XI Vispārējie latviešu Dziesmu un II Deju svētki ar nosaukumu «Padomju Latvijas II Dziesmu svētki». Kandavas jauktais koris piedalījās diriģenta E. Tintes vadībā.
1952. gadā E. Tinte nomira. Kandavas jaukto kori sāka vadīt mūzikas skolotāja un ērģelniece Konstance Neimane (dz. Holendere, 1906-2000). Viņa bija dzimusi Blīdenē un jau 11 gadu vecumā spēlējusi ērģeles Blīdenes baznīcā. Mācoties Jelgavas skolotāju seminārā, apguvusi arī vācu un angļu valodu. Mācību laikā turpinājusi spēlēt ērģeles baznīcās gan Rīgā, gan citur, pavisam septiņās baznīcās. Precējusies ar vijolnieku. 1940. gadā vīrs aizgājis bojā. No 1927. līdz 1944. gadam strādājusi Džūkstes pamatskolā. 1944. gadā kopā ar bērniem, māti un vīra māsu devusies bēgļu gaitās uz Irlavu, kur no 1944. gada bijusi skolotāja Irlavas-Pētertāles pamatskolā. 1945. gadā atnākusi uz Kandavu. Strādājusi par skolotāju Kandavas vidusskolā un spēlējusi ērģeles Kandavas baznīcā. No 1951. gada mācījusi dziedāšanu Kandavas lauksaimniecības tehnikumā. Bijusi Kandavas jauktā kora diriģente. 1980. gadā aizgājusi pensijā. Arī bērni – Ligita un Imants – muzikāli apdāvināti.

Gatavojoties jau iepriekšējiem Dziesmu svētkiem, tika novērots, ka daļa kolektīvu strādāja kampaņveidīgi. Lai to izskaustu, 1951., 1952. un 1953. gadā vasarās tika rīkotas mākslinieciskās pašdarbības skates ar obligāto repertuāru, bet 1954. gada vasarā – Dziesmu dienas kā ģenerālmēģinājumi 1955. gada Dziesmu svētkiem.

1954. gada 20. jūnijā Kandavas Ozolājos notika Kandavas rajona Dziesmu diena. Uz Kandavu no visām pusēm steidzās dalībnieki no Sabiles, Jaunpagasta, Vānes, Zemītes, Pūres un citiem ciemiem. Dziesmu dienas virsdiriģents bija J. Lancers, diriģents Vilis Jankevics (1911-1994), tautisko deju vadītājs – Bērziņš. 18.30 no kultūras nama uz Ozolājiem sākās koru un deju kolektīvu gājiens. Dziesmu dienā ieradās arī Dziesmu svētku virsdiriģents Haralds Mednis (1906-2000). Visi kolektīvi bija labi iestudējuši 1955. gada Dziesmu svētkiem paredzētos dziesmu un deju repertuārus un šinī vasarā aktīvi piedalījušies visos koru un deju kolektīvu kopmēģinājumos, kā arī Dziesmu dienas ieskaņas koncertos Zentenē, Matkulē un Jaunpagastā.

Pirms lielajiem Dziesmu svētkiem Rīgā notika rajona Dziesmu svētki. Kandavā tie norisinājās 1955. gada 19. jūnijā. Dziesmu svētki bija rajona koru un deju kolektīvu sasniegumu skate, kurā tie demonstrēja savu gatavību piedalīties Padomju Latvijas Dziesmu svētkos. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, koru un deju kolektīvu, kā arī to dalībnieku skaits bija ievērojami palielinājies. Dziesmu svētkos piedalījās 27 kori ar 1160 dalībniekiem un astoņi deju kolektīvi ar 90 dejotājiem. Svētkus apmeklēja 4000 skatītāju. Virsdiriģents bija Vilis Jankevics (1911-1994).

Vilis Jankevics dzimis Jelgavā, mācījies Jelgavas 3. pamatskolā un vēlāk Jelgavas skolotāju institūtā. Strādājis par skolotāju Staļģenē, bet no 1933. gada  – Jaunpils pamatskolā. No 1938. līdz 1944. gadam bijis Jaunpils pamatskolas pārzinis. Vadījis deju kolektīvu, dramatisko kolektīvu, kori, pūtēju orķestri. No 1939. līdz 1940. gadam bijis Tukuma aizsargu pulka Jaunpils nodaļas kora diriģents. Bijis Kandavas jauktā kora diriģents. Bijis Jaunpils Sadraudzīgās biedrības valdes loceklis, Latvijas Sarkanā Krusta Jaunpils nodaļas priekšnieka biedrs, Jaunpils patērētāju biedrības revīzijas komisijas loceklis, Jaunpils mazpulka rajona vecākais, Jaunpils lauksaimniecības biedrības valdes loceklis. Vēlāk pārcēlies uz Sabili. Ir Sabiles Goda pilsonis.

1955. gadā XII Vispārējie latviešu Dziesmu un III Deju svētki jeb Padomju Latvijas III Dziesmu svētki notika Rīgā no 11. līdz 22. jūlijam. Mežaparkā uzcēla speciālu stacionāru estrādi, kurā vienlaikus varēja novietoties ap 10 000 izpildītāju, bet klausītājiem izbūvēja ap 30 000 sēdvietu.

Arī turpmākajos gados Kandavas jauktais koris aktīvi piedalījās gan draudzības koncertos, gan Dziesmu dienās, gan vietējos pasākumos. Tā laikraksts «Tukuma Ziņotājs» 1958. gada 9. augustā vēstīja, ka 2. augustā noticis draudzības koncerts starp Tukuma un Kandavas rajona pašdarbniekiem, virsdiriģents bijis Jāni Ozoliņš (1908-1981). Koru dziedāšanā 1. vietā Kandavas rajona koristi ar virsdiriģentu Jāni Lanceru. Repertuārā Pētera Smilgas dziesma «Ir tāda partija», J. Ozoliņa «Padomju dzimtenei dziedāsim slavu», Serafima Tuļikova «Dzimtene mana mīļotā», Arvīda Žilinska «Padomju Latvija dzied».

1959. gada 26. jūlijā Kandavas Ozolājos notika trešie Tukuma un Kandavas rajonu draudzības svētki. Koru vidū 1. vietu izcīnīja Kandavas kultūras nama jauktais koris. Diriģents bija nupat vasarā Latvijas Valsts konservatoriju beigušais diriģents Juris Skrīveris (1934-1997).

Juris Skrīveris bija teicami absolvējis konservatoriju kopā ar Edgaru Račevski (1936-2022). Bijis Latvijas radio kormeistars, pedagogs Jelgavas mūzikas skolā, Rīgas zēnu kora diriģents, republikāniskās bērnu klīniskās slimnīcas sieviešu kora «Rota» diriģents. No 1963. gada bijis kormeistars Tautas vīru korim «Tēvzeme» leģendārā diriģenta Haralda Medņa (1906-2000) vadībā, bet vēlāk kļuvis par H. Medņa labo roku.

 Apvienībā ar Tukumu

1960. gada 1. janvārī jaunas teritoriālās reformas rezultātā Kandavas rajonu sadalīja starp Tukuma un Talsu rajoniem. Pie Tukuma rajona turpmāk piederēja Kandavas pilsēta, Aizdzires, Aizupes, Cēres, Dzirciema, Kandavas, Līgas, Matkules, Pūres, Vānes, Zantes, Zemītes un Zentenes ciemi.
1961. gadā no 18. līdz 24. jūlijam Rīgā norisinājās XIII Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki. Tiesības piedalīties Dziesmu svētkos no Tukuma rajona izcīnīja Tukuma un Kandavas kultūras namu apvienotais jauktais koris, Pūres ciema, «Zemgales» padomju saimniecības, kolhoza «Padomju Latvijai 10 gadi», zvejnieku arteļa «Selga» jauktie kori, zvejnieku arteļa «Padomju zvejnieks» un rajona rūpkombināta sieviešu kori, rajona patērētāju biedrības savienības, Kandavas un Tukuma kultūras namu deju kolektīvi, Tukuma kultūras nama, Apšuciema un Engures ciemu veco ļaužu deju kolektīvi, kā arī Raiņa kolhoza pūtēju orķestris. Tukuma rajona kolektīvu virsvadītājs bija J. Skrīveris. Kandavas jaukto kori vadīja Lilija Dzirniece (dz. Štrause, 1934 – ?).

Lilija Dzirniece dzimusi Talsu apriņķa Ārlavas pagastā. Mācījusies Pūņu tautskolā, vēlāk Valdemārpils pilsētas vidusskolā un Dundagas vidusskolā. 1957. gadā beigusi Ventspils mūzikas skolā kordiriģentu specialitāti. Strādājusi Ventspils 4. septiņgadīgajā skolā par dziedāšanas skolotāju un mūzikas pulciņa vadītāju. Vadījusi Ventspils pilsētas slimnīcas stīgu ansambli. 1957. gadā sākusi strādāt Kandavas vidusskolā. No 1957. līdz 1962. gadam studējusi J. Vītola Latvijas Valsts konservatorijā Izpildītāju fakultātē. Bijusi skolotāja arī Kandavas internātskolā, Zemītes pamatskolā, bijusi Irlavas vidusskolas vakara maiņu Kandavas neklātienes konsultāciju punkta skolotāja. Studējusi Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē vācu valodas un literatūras specialitātē. Kandavas lauksaimniecības tehnikumā pasniegusi vācu valodu. Bijusi vadītāja Kandavas lauksaimniecības tehnikuma orķestrim, Kandavas kultūras nama vokāli instrumentālajam ansamblim “Piccolo”. Vēlāk pārcēlusies dzīvot uz Rīgu.

1964. gadā par Kandavas jauktā kora vadītāju uzaicināja strādāt Intu Freimani (dz. Kārkliņa, 1937-2021). Kā kormeistare un otrā diriģente viņa korī darbojās līdz 1982. gadam.

Inta Freimane dzimusi Madonas apriņķa Stāmerienas pagasta «Kārkliņos». 1944. gada rudenī kopā ar ģimeni pārcēlusies uz Talsu apriņķa Ārlavas pagastu. Beigusi Pūņu septiņgadīgo skolu, Valdemārpils vidusskolu un 1961. gadā – Jelgavas mūzikas vidusskolas kordiriģēšanas nodaļu. 1961. gadā pēc mūzikas skolas beigšanas norīkota strādāt uz Kandavas bērnu mūzikas skolu par mūzikas literatūras un solfedžo skolotāju. Neklātienē studējusi Latvijas Valsts konservatorijā. Bijusi vairāku vokālo ansambļu vadītāja. No 1977. līdz 1999. gadam dziedājusi skolotāju korī «Vanema», bijusi ilggadēja Kandavas jauktā kora dalībniece. No 1996. gada strādājusi Dzirciema speciālajā internātskolā par skolotāju un audzinātāju. No 2004. līdz 2009. gadam studējusi LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē par pedagogu bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem. Vairākkārt bijusi Kandavas pilsētas deputāte, kultūras un izglītības pastāvīgās komisijas priekšsēdētāja.

Nozīmīgs notikums kora dzīvē bija Tukuma zonas Dziesmu svētki, veltīti PSRS nodibināšanas 50. gadadienai un latviešu Dziesmu svētku simtgadei 1972. gadā I. Freimanes vadībā. I. Freimane bija diriģente arī I Vissavienības pašdarbības mākslas festivāla zonālajos Dziesmu svētkos Jelgavā 1976. gada jūnijā, kā arī Lielā Oktobra Sociālistiskās revolūcijas 60. gadadienai veltītajos Tukuma rajona Dziesmu svētkos Tukumā 1977. gada jūnijā.

No 1973. līdz 1979. gadam Kandavas jauktā kora diriģente bija Ingrīda Salaka (dz. Funka).

Ingrīda Salaka dzimusi Cēsīs, tad ģimenes apstākļu dēļ pārcēlusies uz Baldoni un Iecavu. Mācījusies Iecavas vidusskolā, beigusi Bauskas vidusskolā. No 1960. līdz 1964. gadam mācījusies Jelgavas mūzikas vidusskolā. Paralēli mācībām strādājusi Dobeles rajona Sprīdīšu astoņgadīgajā skolā un Dobeles bērnu mūzikas skolā. No 1967. līdz 1972. gadam studējusi Latvijas Valsts konservatorijas Mūzikas Pedagoģijas fakultātē. Gadu bijusi Latvijas PSR Kultūras ministrijas mācību iestāžu metodiskā kabineta metodiķe. 1972. gadā pārcēlusies uz Kandavu un sākusi strādāt Kandavas bērnu mūzikas skolā. No 1973. līdz 1986. gadam bijusi Kandavas bērnu mūzikas skolas direktore. No 1986. gada skolā turpina strādāt kā pedagoģe. Visu laiku bijusi aktīva ansambļu vadītāja un koru dalībniece un diriģente: dalībniece Jelgavas Tautas orķestrī «Jaunība», vadītāja Mežsaimniecības-mežtehnikas vokālajā ansamblī. Kandavas lauksaimniecības tehnikumā dibinājusi pirmo zēnu kori, bijusi Kandavas radiorūpnīcas trio vadītāja, bet no 1979. līdz 1983. gadam vadījusi Kandavas radiorūpnīcas jaukto kori un vīru vokālo ansambli, dziedājusi Tukuma rajona skolotāju korī «Vanema», bijusi Daugavas Vanagu Latvijā Tukuma nodaļas Kandavas kopas sieviešu vokālā ansambļa vadītāja. 2005. gadā saņēmusi Kandavas novada domes III pakāpes Goda rakstu.

1973. gadā, gatavojoties Dziesmu svētku simtgadei, Kandavas jauktais koris Tukuma rajona skatē izcīnīja trešo vietu. 1973. gada 10. jūnijā Tukumā notika Tukuma rajona Dziesmu svētki, veltīti PSRS nodibināšanas 50. gadadienai un latviešu Dziesmu svētku simtgadei. Tajos piedalījās Kandavas pilsētas jauktais koris ar 32 dalībniekiem un diriģenti Ingrīdu Salaku priekšgalā, kā arī Kandavas kultūras nama deju kolektīvs ar vadītāju I. Maurmani. Programmu vada Ilzīte Grīnberga.

XVI Vispārējos latviešu Dziesmu un VII Deju svētkos, kas oficiāli bija veltīti PSRS nodibināšanas 50. gadadienai un notika 1973. gadā no 15. līdz 22. jūlijam, Rīgā dziedāja 51 Kandavas jauktā kora dalībnieks diriģentes I. Salakas vadībā. Svētkos piedalījās arī Matkules ciema kolhoza «1. Maijs» jauktais koris ar 42 dalībniekiem un diriģenti Lidiju Doķi (dz. Gorbunova, 1931-2001), kā arī Kandavas kultūras nama pūtēju orķestris ar 11 dalībniekiem un diriģentu Ilmāru Bikši (1956-2008).

Kora tradīcijas 90. gadā

1979. gada 14. aprīlī Kandavas kultūras namā notika Kandavas jauktā kora 90 gadu jubilejas pasākums. Repertuārā bija J. Vītola «Gaismas pils», P. Barisona «Dziesmai šodien liela diena», tautas dziesmas «Pūt, vējiņi!», «Aiz ezera balti bērzi», «Krauklīt`s sēž ozolā», kā arī Imanta Kalniņa, Valtera Kaminska (1929- 1997) un citu autoru dziesmas. Korī bija 64 dalībnieki, jo pirms diviem gadiem Kandavas korim bija pievienojušies koristi no Matkules. Uz pasākumu bija uzaicināti arī bijušie diriģenti un koristi.1979. gada 10. jūnijā Talsos, Sauleskalna estrādē, tika uzņemti labākie kori un deju ansambļi no Jūrmalas, Ventspils, Tukuma, Talsiem. Šajos zonālajos Dziesmu svētkos piedalījās arī Kandavas-Matkules apvienotais koris diriģentu I. Freimanes un Jāņa Peles vadībā.
1980. gadā Kandavas radiorūpnīcas direktors Jānis Jakobovics (1946-2016) uzaicināja par kultūras darba organizatori strādāt aktīvo un izdarīgo Āriju Liģi (1933-2018). Līdz ar viņu radiorūpnīcā sākās plaša vēriena pasākumi.

Ārija Liģe dzimusi Dundagā. Beigusi Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu un strādājusi Dundagas pagasta Nevejā. 1958. gadā sākusi strādāt Kandavas rajonā par Kultūras nodaļas inspektori. Pēc Kandavas rajona likvidācijas (ar 1959. gada 31. decembri) 15 gadus nostrādājusi Kandavas bērnu bibliotēkā, paralēli darbodamās arī kultūras namā, kur pildījusi dažādus organizatoriskus darbus, bijusi arī kasiere. 1974. gadā aizgājusi strādāt uz Valdeķu kultūras namu par direktori. 1976. gadā no Valdeķu kultūras nama atnākusi uz Rīgas radiorūpnīcas Kandavas filiāli, kur strādājusi dažādus darbus. 1977. gadā uzaicināta par rūpnīcas kultūras darba organizatori. Šajā laikā organizējusi komponistu R. Paula un U. Stabulnieka autorkoncertus, kopīgu Jāņu svinēšanu. 1988. gadā par ieguldīto darbu saņēmusi Latvijas PSR Kultūras ministrijas Goda rakstu.

Un jau 1979. gada 22. martā Liģes organizēti paralēli Kandavas kultūras nama jauktajam korim interesenti sanāca uz pirmo mēģinājumu Kandavas radiorūpnīcā. Diriģente bija I. Salaka, kora vecākā bija Benita Tauriņa, bet kormeistare – Dzintra Linde. Korī sāka dziedāt 49 dalībnieki.

Jau no pirmā mēģinājuma sākās gatavošanās koncertam ar komponista Valtera Kaminska (1929-1997) piedalīšanos. Koncerts notika 1979. gada 19. maijā. Tajā bez kora piedalījās arī Kandavas bērnu mūzikas skolas audzēkņi un Latvijas Valsts Operas un baleta teātra solists Miķelis Fišers (1915-1983).

Vēl līdz 1982. gadam pastāvēja arī Kandavas kultūras nama jauktais koris I. Freimanes un J. Peles vadībā, līdz koristi apvienojās vienā – Kandavas radiorūpnīcas jauktajā korī.

Atrodas karogs un izskan sava himna

Kandavas pilsētas 750 gadu jubilejā 1981. gada 18. jūlijā tika rīkoti vērienīgi pilsētas svētki. Tajos piedalījās visi Kandavas pilsētas mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi, arī Kandavas radiorūpnīcas jauktais koris un Kandavas kultūras nama koris. Pēc ilgiem gadiem noslēpumainā kārtā atkal bija atradies senais Kandavas kora karogs, kas daudzus gadus tika uzskatīts par bojā gājušu.

Kandavas radiorūpnīcas kora izpildījumā pirmo reizi skanēja kora koncertmeistara un komponista Pētera Lāča (1953-1996) dziesma «Manai pilsētai». Kora virsdiriģents bija E. Račevskis. Kā veltījums Kandavas 750 gadu jubilejai skanēja dziesma «Serenāde» ar novadnieces, dzejnieces Laimas Līvenas (1943-2006) vārdiem un komponista Romualda Kalsona komponēto mūziku.

Lielu popularitāti kandavnieku vidū guva Ā. Liģes organizētie autorvakari ar republikā pazīstamiem un populāriem cilvēkiem. Ā. Liģei kļūstot par Kandavas radiorūpnīcas kultūras darba organizatori, jau 1977. gada 11. jūnijā Kandavas brīvdabas estrādē «Ozolāji» klausītājiem izskanēja Raimonda Paula, Jāņa Sildega (1939-1994) un Gunāra Freidenfelda skaņdarbu autorkoncerts. 1981. gadā notika komponista Imanta Kalniņa piecu koncertu cikls. Šī cikla noslēguma koncertu 21. martā bija sagatavojis Kandavas bērnu mūzikas skolas kolektīvs, arī šajā koncertā skanēja vairāki I. Kalniņa dziesmu pirmatskaņojumi. Koncertā piedalījās arī Kandavas radiorūpnīcas koris.

 Jauni spēki, jaunas idejas

Kandavas radiorūpnīcas korim bija draugi gandrīz vai visā plašajā Padomju Savienībā. Īpaši tuva draudzība bija ar Karēlijas APSR Sortovalu mēbeļu un slēpju ražošanas kombināta kori, Iršavas kori un draugiem no Lietuvas PSR pilsētas Pluņģes. 1981. gadā notika koncertbrauciens uz Karēliju – Sortovalu. Tur Kandavas radiorūpnīcas koris uzstājās divos koncertos: pilsētas brīvdabas estrādē un Sortovalu mēbeļu un slēpju ražošanas kombināta  klubā. Kopīgi ar vietējiem pašdarbniekiem koris izpildīja divas dziesmas: R. Paula «Manai dzimtenei» un Vereniča «Dzimta zeme». Koncertā uzstājās arī vietējie ansambļi, dueti, daiļlasītāji, Sortovalu rūpnīcas sieviešu koris, kā arī Kandavas radiorūpnīcas estrādes kolektīvs. Tā paša gada vasarā 25. augustā Kandavas radiorūpnīcas koris uzņēma 50 pašdarbniekus no Iršavas, kuri Kandavā sniedza savu koncertu un iepazinās ar Kandavas skaistākajām vietām.

1982. gadā atbildes draudzības braucienā Kandavas radiorūpnīcas koris uzņēma Sortovalu draugus 30 cilvēku sastāvā.
1983. gadā koris guva radošus panākumus: rajona koru skatē Tukumā ieguva 2. vietu, zonālajā skatē Ventspilī arī 2. vietu, koris veiksmīgi startēja arī Dziesmu svētkos Tukumā 1982. gada jūlijā.
1984. gadā kora vadību pārņēma topošais diriģents Arnis Paura. Korī bija 60 dziedātāji. A. Pauras laikā koris guva labus panākumus gan rajona, gan republikas mērogā.
1985. gadā koris piedalījās PSRS tautu mūzikas fināla skatē, kas notika Tukumā. Latvijas Valsts konservatorijas studente Diāna Špundžāne, rakstot par skati, atzīmēja: “Pieredzes bagāto kordiriģentu vidū droši sevi piesacīja jaunie diriģenti Alnis Dūdums (Kandavas radiorūpnīcas jauktais koris) un E. Grāvītis (Mākslas akadēmijas jauktais koris).” Šajā vasarā no 2. līdz 11. jūlijam kopā ar Kandavas radiorūpnīcas vīriešu un sieviešu ansambļiem un instrumentālo ansambli atkal devās uz Sortovalu, kur viņus sagaidīja pārpildītas zāles un neparasti atsaucīgi klausītāji.
1986. gadā sākās plaša sadarbība ar komponistu Raimondu Paulu. Ideju, ka Kandavas ļaudis pelnījuši kādu dižāku kultūras pasākumu, kurā arī pašu pašdarbnieki varētu piedalīties, pirmā pasvieda Ingrīda Salaka. Šai domai tūlīt atsaucās Ā. Liģe. Pārliecināt radiorūpnīcas direktoru J. Jakobovicu nenācās grūti, jo daudzveidīgie kultūras pasākumi un pašdarbnieku kolektīvi visu laiku tika finansiāli atbalstīti. Jautājums bija, kā uzsākt sarunas ar Raimondu Paulu par autorkoncertiem. Te Ā. Liģei palīdzēja Aldis Ermanbriks. Saruna ar komponistu izdevās vienkārša un lietišķa. Abi vienojās par astoņiem autorkoncertiem no februāra līdz Līgo vakaram Ozolāju estrādē. Tajos līdzās republikā pazīstamiem diriģentiem un dziedātājiem uzstājās arī Kandavas pašdarbnieki.

Tik daudz aizliegumu!

Tā 1983. gada 22. maiju pašdarbības kolektīvi gaidīja ar bažām – kāda gan būs uzstāšanās kopā ar tādām slavenībām!? Kā vēlāk atcerējās pasākuma rīkotājas, tad Raimonds Pauls esot viņas mierinājis, ka „īstie pašdarbnieki parasti esot ciešamāki par iedomīgiem pusprofesionāļiem”. Šajā koncertā uzstājās Valsts Jaunatnes teātra aktieris, Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks Imants Skrastiņš (1941-2019), kurš dziedāja Raimonda Paula sacerētās dziesmas un runāja dzeju. Viņa repertuārā bija dziesmas ar Ērika Ādamsona, Imanta Ziedoņa, Jāņa Petera tekstiem. Savukārt, koris piedziedāja «Sapņu pīpē», «Odu romancē», «Vēju pavalstniekā» u.c. Zināms pārbaudījums bija arī tikai dažus gadus atpakaļ dibinātajam Kandavas radiorūpnīcas korim un jaunajam diriģentam A. Pauram.

Tieši Līgo vakarā, 1983. gada 23. jūnijā, Kandavas Ozolāju estrādē izskanēja Raimonda Paula autorkoncertu cikla noslēguma koncerts. Koncertā bija paredzēta plaša sadarbība ar apvienotajiem koru kolektīviem, pašdarbības deju ansambļiem un, protams, A. Upīša Akadēmiskā drāmas teātra aktieriem, vokāli instrumentālo ansambli «Inversija», kapelu «Ornamentu», Latvijas radio bērnu ansambli «Dzeguzīte»…  Neviens nevarēja paredzēt, ka viss sagriezīsies nesaprotamā un neloģiskā virpulī. Atceroties šo Līgo vakaru, Vija Lejiņa (1933- 2018) sadarbībā ar Āriju Liģi un Ingrīdu Salaku rakstīja: ”Nekā īpaši tālākos novados svētki netika reklamēti, taču ziņa par tiem bija izplatījusies jo tālu. ”Karsti” kļuva gan vietējie, gan rajona kultūras nodaļas tālruņi, prasot sīkāku informāciju. Diemžēl nemiers skāris ne tikai līgotājus un Raimonda Paula cienītājus, bet īsts drudzis piemeties iestādēm, kuru drošību it kā garantē tiesības aizliegt. Rūpnīcas direktors Jānis Jakobovics vai veselas dienas garumā rajona partijas komitejā pierādīja, ka svētki nebūs sprādzienbīstami. Arī Maestro galvaspilsētā daudz darīja, lai tie notiktu. Tikai dienu pirms koncerta uzzinām: aizliegts pirms koncerta no lidmašīnas izkaisīt svētku programmas lapiņas, aizliegts pasākumu filmēt televīzijai, koncertu atteikušies vadīt Imants Skrastiņš un Lilita Ozoliņa. Neieradās diriģents Edgars Račevskis. Svētkos aizliegts piedalīties Tukuma skolotāju korim «Vanema». Par spīti aizliegumiem vai „ieteikumiem” palikt mājās atbrauc Rojas dziedātāji, Tukuma «Svītas» dejotāji un ”brīvprātīgie” vanemieši. Nav jau mums zināms, cik te nopietnu draudu, varbūt arī bailes… Bija jādomā, kā saglābt koncerta kvalitāti. Nepatīkams pārsteigums tomēr bija, jo ieradās Tukuma garnizona vīri formās un izvietojās pēc sev vien zināmiem norādījumiem.“

Svētku koncerts, neskatoties ne uz ko, izdevās. Viesus pie pilsētas robežas sagaidīja zirgu pajūgs. Kariete, kurā veda Raimondu Paulu, bija nopirkta par malkas kravu no Valdeķos dzīvojošām divām sievietēm. Tā bija ar nolaižamu jumtu un izvelkamiem pakāpieniem, kurus vēl vajadzēja iemācīties izlaist. Karieti pasākumam par godu atjaunoja, tā sakot, uzprišināja. Un viss notika.  Pasākuma režisors – Mihails Kublinskis (1939-2020),  to vadīja Edmunds Freibergs un Antra Liedskalniņa (1930-2000). Dziedāja kori un «Dzeguzīte», dejoja «Svīta». Senču pilskalna apkārtnē un Pūzurgravā līdz saullēktam skanēja dziesmas, bez lielā ugunskura katrā piekalnītē vai ieplaciņā dega desmitiem mazāku ugunskuru. Tie bija īsti Tautas svētki.

Vēl daži īpaši padomjlaiku gadi un pasākumi

1984. gadā nupat Latvijas Valsts konservatoriju beigušais A. Paura vēlreiz sevi apliecināja kā spējīgu diriģentu: zonālajos Dziesmu svētkos Tukumā ar Kandavas radiorūpnīcas jaukto kori ieguva 2. vietu. 1985. gada jūnijā Kandavā, vecajā Tirgus laukumā Darba un dailes svētkos pulcējas pašdarbnieku kolektīvi. Svētkus atklāja partijas rajona komitejas sekretāre Ērika Priede. Šie svētki bija ieskaņas koncerts, gatavojoties Padomju Latvijas 45. gadadienai un republikas Dziesmu un deju svētkiem. Svētkos piedalījās Kandavas radiorūpnīcas jauktais koris, vīru un sieviešu vokālie ansambļi, estrādes ansamblis «Imula», bērnu pašdarbības kolektīvi no Kandavas. Bruņinieku pilskalnā visus aicina lietišķās mākslas un gleznu izstāde, kā arī pašdarbības kolektīvu koncerts.
1985. gadā ļoti veiksmīga bija republikāniskā koru skate, kurā 93 koru lielā konkurencē Kandavas jauktais koris tika finālā un piedalījās XIX Vispārējos latviešu Dziesmu un IX Deju svētkos, kas notika 1985. gadā no 15. līdz 21. jūlijam.
1986. gadā, sagaidot Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieka E. Račevska 50 gadu jubileju, Latvijas Valsts universitātes aulā ar saviem koriem uzstājās viņa audzēkņi, kā pirmais bija Kandavas radiorūpnīcas jauktais koris A. Pauras vadībā ar J. Vītola dziesmu «Upe un cilvēka dzīve». Pēc šī koncerta S. Juhņēviča laikrakstā «Padomju Jaunatne» rakstīja: “Skanīgi un atbrīvoti “Upe un cilvēka dzīve” plūda arī šajā vakarā, gluži kā simbols visam sarīkojumam.”
1987. gada 14. jūnijā Kandavā notika PSRS Tautas skatuves mākslinieka Raimonda Paula mūzikas svētki «Vanēnijas pavasaris – 86». Tie sākās ar koncertiem 9. Maija laukumā un Bruņinieku pilskalnā un beidzās brīvdabas estrādē «Ozolāji». Pasākumā piedalījās grupa «Credo», Latvijas PSR Akadēmiskā Operas un baleta teātra solists Ingus Pētersons, radio bērnu vokālais ansamblis „Dzeguzīte”, pūtēju orķestra „Rīga” solistu grupa, Tautas koris „Roja”, Ogres DIS jauktais koris, Tautas kolektīvs estrādes miniatūru deju ansamblis „Vecrīga”, kā arī Kandavas radiorūpnīcas jauktais koris diriģenta Arņa Paura vadībā, sieviešu vokālais ansamblis (vadītāja Ārija Ļipuncova) un vīru vokālais ansamblis (vadītājs Pēteris Lācis).

Par tradīciju jau bija kļuvuši Kandavas radiorūpnīcas jauktā kora vasaras braucieni pa Padomju Savienību. Tā 1987. gadā no 9. līdz 18. jūlijam Kandavas radiorūpnīcas koris kopā ar diriģentu Arni Pauru devās uz Sibīriju: Omsku, Ulan-Udi (Burjatijas APSR galvaspilsētu), Baikālu, Irkutsku, Angarsku, bet 1988. gada 26. augustā izbraukāja Vidusāziju: Taškentu, Samarkandu, Buhāru.

20. gadsimta 80. gadu beigās gaisā jau sāka virmot citi vēji. Arī korim mainījās diriģenti: A. Pauras vietā nāca cits diriģents – Ilmārs Seilis. Sākās Atmodas laiks un tad – atkal brīvā Latvija…

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju  “Kopā augšup” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023