Kur paliek mūsu nauda? MAF

7. novembrī Tumes kultūras namā notika Tumes un Degoles pagasta iedzīvotāju konsultatīvo padomju paplašinātā sanāksme, uz kuru bija aicināts ikviens iedzīvotājs. Tikšanos vadīja Tumes pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes vadītājs Arvīds Driķis, aicinot iztikt bez liekām runām, lai stundas laikā par visu tiktu skaidrībā, jo tad jau pie durvīm stāvēšot pašdarbnieki… Sanāksmē par aktualitātēm informēja un uz jautājumiem atbildēja Tumes un Degoles pagastu pārvaldes vadītāja Lidija Legzdiņa un Tukuma novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Egils Dude.

Ja ir vēlme sakārtot daudzdzīvokļu māju

Pašvaldības energopārvaldnieks Toms Akmentiņš informēja, ka jau šobrīd ir pieejama jaunā finanšu institūcijas «Altum» programma ēku siltināšanai, kas darbosies līdz 2026. gada martam. Latvijā līdzfinansējums paredzēts 170 ēkām:

– Galvenais nosacījums, kas pēc renovācijas ir jāsasniedz, 5000 eiro ietaupījums par vienu megavatstundu gadā. Eiropas atbalsts ir: 49% būvdarbiem un līdz 10 000 eiro – dokumentācijas izstrādei. Pirmie soļi, kas iedzīvotājiem ir jāizdara, viņiem ir jānobalso par iesaistīšanos programmā, kā arī par energosertifikāta un tehniskā apsekojuma veikšanu. Ja iedzīvotāji ir nolēmuši izstrādāt šos pamatdokumentus, var sākt projektēšanu, un, kad ir gatavs projekts, nākamais solis būs iepirkums būvdarbiem un paši būvdarbi. Jāpiebilst, ka arī pašvaldība atbalsta ēku atjaunošanu, paredzot savu līdzfinansējumu gan dokumentu izstrādei, gan labiekārtošanas darbiem, gan slēgtajai atkritumu konteineru novietnei – līdz 5000 eiro. Ja ēkas renovācijai tiek piesaistīts Eiropas Savienības finansējums, pašvaldības atbalsts ir lielāks.

– Cik lielas ir izmaksas, lai vienai mājai uztaisītu šos dokumentus?

– Energosertifikāts izmaksā, sākot no 1000 līdz 1400 eiro, bet tehniskā apsekojuma izmaksas tiek rēķinātas aptuveni 1,50 eiro uz vienu m². Savukārt tehniskā projekta izstrāde daudzdzīvokļu mājai izmaksā no 20 000 līdz 25 000 eiro. Pašvaldības līdzfinansējumu gan var saņemt tad, kad dokumenti jau ir izstrādāti.

1. Legzdiņa:

– Tumes un Degoles daudzdzīvokļu mājām apsaimniekotājs ir SIA «Komunālserviss TILDe», un mājām arī tiek veidots uzkrājums, kuru var izmantot šīs tehniskās dokumentācijas izstrādei.

Līdz novembrim – 43 pasākumi

Par Tumes kultūras nama budžetu un pasākumiem pastāstīja kultūras nama vadītāja Līga Liberga. Viņa informēja, ka līdz 31. oktobrim notikuši jau 43 pasākumi. To vidū ir gan pašu veidotie, gan arī tādi, kurus piedalījušies aicināti mākslinieki: “Vērtējot pēc iedzīvotāju apmeklētības, visvairāk cilvēku – 200 – bija Ģimenes dienā, nedaudz mazāk – «Smukbraucienā», vokālo ansambļu sadziedāšanās koncetā, mūziķu Vestarda un Elīnas Šimkus koncertā, Mīlestības dienas ballē, Dziesmu un deju svētku ieskaņas koncertā, Muzejbusa viesošanās laikā utt.

Kopējais pasākumiem paredzētais finansējums šim gadam ir 16 530 eiro, no kuriem 2767 izlietoti Ģimenes dienas pasākumam, 2149 eiro – diskoballei, 1815 eiro – Mīlestības ballei, 1091 eiro – Vasaras saulgriežu piknikam, 935 eiro – Sieviešu dienas koncertam, vidēji ar 750 eiro finansēts Daumanta Liepiņa, Aurēlijas Šimkus un Reiņa Zariņa koncerts. Kopumā finansējums izlietots 22 pasākumiem, taču lielā daļā no tiem pārdotas arī biļetes.” Par naudu, ko kultūras nams iekasējis par maksas pakalpojumiem, nopirkts skaņas aparatūras komplekts par 4900 eiro. Kā par šo skaidroja L. Līberga, – tā kā mainās mobilo sakaru frekvences, vecie mikrofoni vairs nestrādā vai arī nedara to kvalitatīvi, tāpēc bija jāmeklē jauns risinājums. Vēl šomēnes tiks uzlikti jaunie skatuves kulišu aizkari, kas izmaksās kopumā 970 eiro.

Tumes kultūras namā darbojas četri amatiermākslas kolektīvi: pirmskolas deju grupa, sieviešu vokālais ansamblis «Kansoneta», jauktais koris un deju kolektīvs «Solis», kas guvuši labus panākumus skatēs, turklāt deju kolektīvs «Solis» un jauktais koris piedalījās Dziesmu un deju svētkos. L. Liberga aicināja ikvienu interesentu iesaistīties kolektīvos.

Sporta aktivitātes – ar ļoti nelielu finansējumu

Sporta darba speciāliste Linda Dudko informējot par sportiskajām aktivitātēm, pastāstīja, ka, neraugoties uz to, ka viņai ir tikai 0,4 slodzes, kopumā šogad jau notikuši 11 pasākumi, kas bijuši gan sportiski, gan saistīti ar veselīgu dzīvesveidu un kur dažādās aktivitātēs iesaistīti gan bērni un jaunieši, gan pieaugušie un seniori: “Notika vingrošanas nodarbības senioriem, bērnu diena Degolē, Jaunatnes diena, Ģimenes dienas pārgājiens, Tūrisma diena, padomu diena senioriem utt. Gada budžets sporta pasākumiem ir 1940 eiro, – ar šo naudu ir jācenšas izdzīvot un visi pasākumi arī jānoorganizē. Ja runājam par inventāru, tad Tumē iegādāta vien volejbola bumba, bet Degoles pagastā par kopumā 500 eiro iegādāts daudz plašāks sporta inventāra klāsts, to vidū aprīkojums pludmales volejbola laukumam, futbola vārtu tīkliņi un basketbola groza tīkliņi. Daudzas lietas, kas aktivitātēm nepieciešamas, esmu veidojusi pati. Līdz gada beigām vēl plānoti trīs pasākumi.”

1. Legzdiņa teica paldies Degoles pagasta uzņēmējiem, kas sarūpēja balviņas Bērnu dienas pasākuma dalībniekiem.

Finansējums bibliotēkām

Tumes bibliotēkai jaunu grāmatu iegādei no kopumā paredzētajiem 2416 eiro izlietoti 2231,75 eiro, to vidū 945 eiro – periodikai, 800 eiro – datortehnikai un 57 eiro – gaisa mitrinātājam. Savukārt Degoles bibliotēkā jaunu grāmatu iegādei paredzēti 1290,64 eiro (iztērēti 924 eiro), periodikai paredzēti 422,97 eiro, kā arī par 800 eiro nopirkts datortehnikas komplekts. Abās bibliotēkās, kā skaidroja pagastu pārvaldniece, notikusi akreditācija, un viss tajās atbildis prasībām.

Pārdotie īpašumi

2023. gadā Degoles pagastā par 56 000 eiro tika pārdota Praviņu skola, dzīvoklis «Rubeņi 8» – par 8960 eiro, bet Tumes pagastā zemes gabals Pārupe 81 par 1090,4 eiro un Lauku iela 3 – 5550 eiro, kur maksājums ienāks pa daļām piecu gadu laikā. Kā jau iepriekš domē ticis lemts, 30% no pārdošanas summas paliek pašvaldībai, bet 70% – pagastu pārvaldei.

Labiekārtošanas darbi Tumē un Degolē

Pagastu pārvaldes budžetā bija paredzēts finansējums 1700 eiro ielu apgaismojuma sakārtošanai abos pagastos. Tumes pagastā 3378,32 eiro tika atvēlēti koku vainagu veidošanai Pasta un Ziedoņu ielā, savukārt pagasta centrā tika uzlikti jauni karogu masti par 1300 eiro. Pēc 7. augusta vētras neplānoti nācās sakārtot Vecmoku aleju, šiem darbiem izlietojot 8449,96 eiro. Šis finansējums ņemts no naudas, ko pārvalde ieguvusi par pārdotajiem īpašumiem, taču L. Legzdiņa pauda cerību, ka izdosies no valsts vismaz daļu finansējuma saistībā ar vētras seku likvidāciju atgūt: “Lielāki labiekārtošanas darbi tika veikti Degoles pagastā, kur tika pārdoti vairāki īpašumi un, kā pirms tam jau bija lemts konsultatīvajā padomē, šie līdzekļi tiek novirzīti konkrētai teritorijai, jo pagastam šādas naudas attīstībai nebija. Līdz ar to 9349,67 eiro ieguldīti stāvlaukuma izbūvē, par 2166,38 eiro iztīrīta ūdenstilpne Putnu parkā, 4314,59 eiro izlietoti lodžijas remontam bērnu uzraudzības grupā «Bitīte». Vēl par 76 eiro uzliktas norādes uz bibliotēku un pašvaldību, par 12 087,90 eiro iegādāts trenažieru komplekts, kas paredzēts Putnu parkam un drīzumā tiks uzlikts, bet 471,90 eiro izlietoti Viksas ceļa mērniecībai, kā arī pandusa izbūvei pie daudzdzīvokļu mājas «Irbes».

Informējot par citiem darbiem, L. Legzdiņa stāstīja, ka Tumē notiek remonts jauniešu centrā, līgums ir noslēgts par 11 420 eiro, un drīzumā darbi tiks pabeigti.

Finansējums ceļu uzturēšanai un remontam

2023. gadā no janvāra līdz 30. septembrim ceļu uzturēšanai un remontam abos pagastos izlietoti 89 591,51 eiro no kopumā 98 000 eiro. No šīs summas 17 643,79 eiro jau izlietoti sniega tīrīšanai šī gada sākumā. Greiderēšanai – 8146,25 eiro, grants ceļu bedrīšu remontam – 25 977,53 eiro, asfalta bedrīšu remontam – 16 813,63 eiro, atputekļošanai – 9353,24 eiro, zāles pļaušanai – 6591,43 eiro un neparedzētiem darbiem – 5065,64 eiro – par šo finansējuma septembrī tika salabots lietavu laikā pārrautais autoceļš Praviņas – Spirgus. Esam iegādājušies ceļazīmes par kopējo summu 2189, 88 eiro. Vēl par 2300 eiro izstrādāts Darbnīcu ceļa pārbūves projekts. Savukārt par dabas resursu nodokļa ??? finansējumu tika pļauti latvāņi pie rekultivētās atkritumu izgāztuves «Ziedoņi», un vēl tika tīrītas meliorācijas sistēmas – šis darbs vēl tiks turpināts.

Novērtē biedrību ieguldījumu

Abos pagastos ir biedrības, kas arī raksta projektus. Biedrība «Mums izdosies» Tumes pagastā uzrakstījusi divus projektus, un jau drīzumā Tumes parkā tiks atklāts rotaļu laukums ar dažādiem rotaļu elementiem. Savukārt «Asni 3139» Vecmokās uzrakstīja projektu rakstnieka Kārļa Ķezbera stāstu varoņa kaķīša Brencīša skulptūras atjaunošanai.

Par budžeta veidošanu

Pašvaldības izpilddirektora vietnieks Egils Dude informēja par budžeta veidošanās procesu: “Budžetu veido nekustamā īpašuma nodoklis, ko visi iedzīvotāji maksā par ēkām un par zemi un kas pašvaldības rīcībā paliek simtprocentīgi, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis, no kura 75% atnāk uz pašvaldību, bet 25% paliek valstij. Un vēl pašvaldība saņem līdzekļus no finanšu izlīdzināšanas fonda – atbilstoši iedzīvotāju skaitam un struktūrai. Pēc novadu reformas jau divus gadus veidojam vienotu budžetu visam novadam, un katru gadu lielu izaicinājumu rada tas, kā naudu attīstībai sadalīt iespējami godīgāk, jo – ir izdevumi, kas ir jāparedz obligāti, piemēram, sociālajai aizsardzībai, īpašumu uzturēšanai, atalgojumam, saistībām, bet ir arī līdzekļi attīstībai, par kuras sadali vienmēr bijušas šaubas, – vai esam to sadalījuši godīgi. Bijām dalījuši pēc iestādēm, pēc teritorijām… Bet šķita, ka tas īsti labi nestrādā. Tādēļ šogad tika apkopota ļoti detalizēta informācija par katru administratīvo teritoriju – abām pilsētām un 21 pagastu: iedzīvotāju skaits, platība, ceļu garums, bērnu, skolēnu, darbspējīgo un senioru skaits, nodokļu ieņēmumi, pašvaldības ēkas, aizņēmumi. Informācijas bija ļoti daudz. Un atbilstoši tam katrai teritorijai tiks izveidots koeficients un aprēķināts budžets. Vēl pilnībā tas nav izdarīts, bet esam ceļā uz rezultātu. Patlaban gan par summām runāt nevaram, jo vēl nav apstiprināts valsts budžets. Līdz ar to nezinām, cik liels tas būs novadam kopumā un katrai pārvaldei.”

Vēl E. Dude skaidroja, ka agrāk katrai pašvaldības iestādei bijis savs budžets, taču nu nauda tiek iedalīta teritorijai, un tad iestādes iekšēji vienojas, kas būs svarīgākie darbi, piemēram, šogad attīstām kultūras namu vai ceļu.

– Jautājums par budžetu: tajos slaidos neko nevar redzēt, bet varbūt var pateikt, vai nākamajā gadā būs finansējuma pieaugums, salīdzinot ar šo gadu.

– Kā jau teicu, skaitļus vēl nezinām. Citus gadus bija tā, ka valsts pateica, kāda būs nodokļu prognoze, bet šogad arī tas nav vēl zināms.

– Bet sajūtu līmenī?

– Ja mums kopumā ir 80 miljonu eiro liels budžets, tad, iespējams, pusotra miljona eiro pieaugums varētu būt. Taču ir jāņem vērā, ka pieaug minimālā alga, pedagogu algas, un šis pieaugums arī prasīs lielu daļu no budžeta palielinājuma.

Lielākais projekts – Darbnīcu ceļa pārbūve

1. Legzdiņa skaidroja, ka pašvaldība arī ir noteikusi, ka tiek īstenoti augstas gatavības projekti, kas nozīmē, ka jābūt izstrādātam tehniskajam projektam: “Šāds projekts ir izstrādāts Darbnīcu ceļam, kas pamazām jau brūk kopā. Plānots sakārtot arī komunikācijas zem ceļa. Provizoriskā šo būvdarbu summa ir 130 000 eiro. Un, kad būs zināms budžets, visiem būs kopīgi jādomā, kur ņemt līdzekļus šī ceļa pārbūvei.” E. Dude piebilda, ka uzreiz šādai naudas summai arī nav jābūt, piemēram, ja pašvaldība var ņemt aizņēmumu konkrētiem darbiem, tādā gadījumā tikai 10% būs jāmeklē pārvaldes budžetā. ”Bet viss būs atkarīgs no tā, vai valsts šādu aizņēmumu ļaus ņemt. Šogad transporta būvēm kredītus varējām ņemt, un ceram, ka to varēsim darīt arī nākamajā gadā,” skaidroja E. Dude. L. Legzdiņa vēl piebilda, ka nākamajos gados jāplāno Ziedoņu ielas un Darbnīcu ceļa krustojuma pārbūve, jo viss ūdens no tā saucamā Kuldīgas ceļa nonāk līdz mazajām centra ielām, kur uzkrājas. Vēl viens no darbiem, kas nākamajā gadā plānots, kā skaidroja domes izpilddirektora vietnieks, ir ielu apgaismojuma spuldžu nomaiņa pret energoefektīvajām visās novada apdzīvotajās vietās, bet pagaidām vēl iepirkums ir pārsūdzēts, un galīgais lēmums par tā tālāko virzību nav zināms.

– Ja Darbnīcu ceļam tomēr nauda būs jāmeklē pārvaldes budžetā, vai nebūs tā, ka, pārspīlēti runājot, kultūras darbinieki pat puķes svētkos nevarēs nopirkt – visa pasākumu nauda tiks novirzīta ceļam?

1. Dude:

– Puķes šī nauda neskar, tās tiek pirktas no līdzekļiem pavisam citā budžeta sadaļā. Savukārt uz ceļu pārbūvi attiecas atsevišķa budžeta sadaļa, kurā paredzēti līdzekļi kapitālajiem darbiem. Kā jau te tika minēts – iestādes sanāk kopā un pārrunā svarīgākos darbus; izlemj, kuras būs prioritātes, un, ja tām nepieciešams tehniskais projekts, sāk ar to. Kad tas ir gatavs, izsludina iepirkumu darbiem.

– Vai bērniem Vienības centrā arī būs rotaļlaukums?

1. Legzdiņa:

– Ir Putnu parks, kuru visu laiku uzlabojam.

– Kur atrodas Putnu dārzs?! Otrā pusē mājām. Un tur tās dažas šūpolītes atrodas pie dīķa – vai tas ir normāli? Es saprotu, ka vecāki, vecāsmammas iet bērniem līdzi, bet man šķiet, ka tas vienalga nav droši. Arī bērnudārza bērni staigā pa visu centru, jo viņiem nav, kur spēlēties, vien palikušas kaķu pietaisītas smilšu kastes.

1. Legzdiņa:

– 2008. gadā bija lielais Lauku atbalsta dienesta projekts, kurā tika izbūvēts Putnu parks ar rotaļu elementiem. Diemžēl lielākā daļa no šiem rotaļu elementiem ir sabojāta. 2012. gadā starp daudzdzīvokļu mājām uztaisījām jaunu rotaļu laukumiņu, bet arī tajā bērni šīs ierīces ir salauzuši. Droši vien ir jārunā ar vecākiem, ka iekārtas ir jāsaudzē. Bet – ko varēsim, to darīsim.

– Tur jau īsti neko nesalauza, vienkārši koks sapuva. Pēc tam to visu noņēma, bet vietā neko neuzlika.

1. Legzdiņa:

– Tāpēc, kā jau teicu, nāksim kopā un runāsim – kura ir prioritāte. Vienā gadā visu izdarīt nevar, tāpēc turpmāk lemsim arī par to, ņemsim vērā arī šo jūsu ieteikumu.

– Kurš apseko ceļus? Un kurš novērs bojājumus?

1. Legzdiņa:

– Ceļus apseko pašvaldības darbinieks, bet visas problēmas novērš pakalpojumu sniedzējs. Mums ir noslēgts līgums ar SIA «Dream Way»???, tas beigsies augustā, – viņi kopā ar pagasta darbinieki apseko ceļus, sastāda aktus un novērš problēmas.

– Bet ceļš uz Rīgu ar vieglo automašīnu Ozolnieku virzienā nav izbraucams.

1. Legzdiņa:

– Tas ir valsts ceļš.

1. Dude:

– Par valsts ceļiem mēs saņemam ļoti daudz sūdzību. Pieļauju, ka satiksmes intensitāte tajos ir ļoti liela, tāpēc arī ir daudz iebildumu par to kvalitāti. Piemēram, ļoti daudz sūdzību ir par Vānes, Zantes ceļiem, Saldus – Kandava, kas nav vispār izbraucami. Skolotājs brauc uz skolu, un ar vienu mēnesi viņam pietiek.

– Un arī tam ceļam, ko sakārtoja Vienībā, jau tagad redzamas bedres, kas bija apakšā.

1. Legzdiņa:

– Arī šis ir valsts ceļš.

1. Dude:

– Šim ceļam noteikti ir piecu gadu garantija, un visas problēmas, kas rodas, ir jānovērš.

– Vai pašvaldība zina, kur atkal plānots kāds asfalta segums?      

1. Dude:

– Cik zināms, ir plānota ceļa posmā no Zemītes uz Zanti asfaltēšana, kur, ja nemaldos, ir desmit kilometru garš posms.

– Jūs arī cīnāties par to, lai asfalts tiktu uzlikts?…

– Protams, mēs rakstām vēstules, un visās iespējamās tikšanās reizēs atgādinām par tiem ceļiem novadā, kur vajadzīgs asfalts, piemēram, tas pats Lestenes ceļš, Zantes ceļš, par ko tiek runāts jau gadus 20, ceļš uz Lamiņiem…

Agita Puķīte

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju  “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023