Nobeigums. Sākums 9. janvāra laikrakstā

Nākotnes risinājums – modernizācijā un tehnoloģijās

Lauksaimniecības uzņēmuma «Lestene» valdes priekšsēdētājs Egils Seņkāns risinājumu nākotnes izaicinājumiem saskata modernizācijā un jaunu tehnoloģiju ieviešanā. Lauksaimniecības Konsultāciju un izglītības centra (LLKC) rīkotajā konferencē «Pārmaiņu neizbēgamība lauksaimniecībā. Kā ieraudzīt jaunas iespējas un pielāgoties?» viņš pastāstīja:

– SIA «Lestene» apstrādā 1643 ha  lauksaimniecības zemes, saimniecībā ir 500 govis, kopumā – 1000 liellopi. Saimniecība izveidota 1992. gadā, privatizējot daļu no kopsaimniecības «Lestene». Gadu gaitā saimniecība pārveidojusies. Pašlaik izveidotas divas nozares – piena ražošana un augkopība, kas viena bez otras nevar iztikt. Augkopība pamatā strādā piena nozarei, kurā redzu nākotnes attīstību, jo piena ražošana ir ar augstāku pievienoto vērtību. Divas nozares ir svarīgas arī tāpēc, ka tās ļauj ekonomiku sabalansēt, riskus – diversificēt, kas nodrošina stabilitāti krīzes gadījumos. Sākot jau no pirmsiestāšanās laikiem ES, redzot, ka saimniecība jāmodernizē, pats rakstīju biznesa plānus, fondu projektu pieteikumus. Kad šos projektus raksta, aprēķinā ar reāliem skaitļiem es varu pārliecināties par saimniecības veselības rādītājiem. Dažkārt, no malas skatoties, kolēģi saka: ”Mēs to nevaram atļauties.” Bet ir jārēķina, ir jāliek aprēķinos reāli skaitļi, tādējādi tās lietas iznāk ticamākas, un var vienas vai otras investīcijas veikt. Te jārēķinās arī ar banku palīdzību, ar visām kredītsaistībām. Lai šiem skaitļiem būtu reāla ticamība, es ikdienā pats uzskaitu un rēķinu, ko un kā mēs tērējam, un redzu, kāda ir dinamika. Tad arī var pieņemt izsvērtus – aprēķinos balstītus – lēmumus. Piesardzībai jābūt ļoti lielai, jo jārēķinās ar pašu sliktāko scenāriju, lai krīzes gadījumā varētu izdzīvot.

Uz jautājumu, vai saimniecība jau rēķina siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, E. Seņkāns atbildēja:

– SEG emisijas rēķinām kopā ar kooperatīvu «Epiim». Tā ir nīderlandiešu metodika, nīderlandieši kooperatīva piena rūpnīcā ir arī akcionāri… Man tās liekas ļoti virtuālas, netveramas lietas. Šie dati ir iesniegti, bet pateikt, cik mēs reāli emitējam, cik ir jābūt, vai esam zaļajā vai sarkanajā zonā, vai kaut kur par vidu, – īsti nevaram. Līdz ar to šie dati ir tādi netverami, ar nosacītu ticamības pakāpi.

Vajadzīgs laiks un ieguldījumi, mēs – atpaliekam

Zaļajam kursam gatavojas arī augu aizsardzības līdzekļu ražotāji un tirgotāji. Vairāk par to konferences dalībniekus informēja Latvijas Augu aizsardzības līdzekļu ražotāju un tirgotāju asociācijas pārstāve Margita Tomsone:

– Par Zaļo kursu runājam un domājam jau četrus gadus – kopš laika, kad Eiropas Komisija nāca klajā ar ļoti ambicioziem paziņojumiem par vēlmiu samazināt augu aizsardzības līdzekļu lietojumu par 50%, kas nozari ietekmē vistiešākā veidā. Tas bija šoks ne tikai mūsu nozarei, bet visām iesaistītajām nozarēm. Tas lika meklēt ilgtspējīgākus risinājumus. Tad arī pievērsāmies inovācijām gan biopesticīdu jomā, gan digitālos risinājumos. Mēs pārstāvam arī biopesticīdu kompānijas, kas strādā, ver vaļā ražotnes, ir arī digitālie risinājumi un arī augu biotehnoloģijas, jaunas augu selekcijas metodes. Tas būs viens no papildu instrumentiem, kas ļautu samazināt ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu nepieciešamību. Mēs varam piedāvāt lauksaimniekiem risinājumus, neatkarīgi no tā, ar kādām metodēm lauksaimnieks strādā.

Pašlaik ir pārmaiņu process, nevienas pārmaiņas nav tikai pozitīvas. Konstatēts, ka pieaug viltoto augu aizsardzības līdzekļu lietojuma risks, ko apliecina ikgadējie rīkotās Eiropola operācijas, kur tiek aizturētas personas, kas tirgo viltotus pesticīdus. Tiek atklātas nelegālas ražotnes ES, pieaug patentbrīvo jeb ģenērisko produktu klāsts. Svarīgs ir jautājums, kā Latvijas lauksaimnieki var konkurēt ES tirgū, ja raugāmies uz ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu pieejamību. Mēs atrodamies ziemeļu zonā, un mums to risinājumu klāsts ir daudz mazāks nekā valstīs, kas  atrodas Eiropas centrālajā zonā.

Milzīgas sistēmas izmaiņas prasa lielus ieguldījumus un laiku jaunu produktu izstrādei. Piemēram, ķīmiskajam augu aizsardzības līdzeklim no pētniecības līdz tirgum ir vajadzīgi vidēji 10-12 gadi, biopesticīdu izstrāde prasa līdz septiņu gadu ilgu periodu. Otra lieta ir likumdošana. ASV, Dienvidamerika, Āzijas valstis ir krietnu soli priekšā Eiropas lauksaimniekiem gan ar biopesticīdu pieeju, gan jauno selekcijas metožu pieejamību. Tas ļoti ietekme mūsu lauksaimniekus. Tāpēc ir nepieciešami atbilstoši regulējumi, kas veicina šo jauno produktu ienākšanu tirgū, lai mūsu lauksaimniekiem būtu līdzvērtīgi risinājumi, kā tas ir parējās pasaules valstīs. Ja runājam par biopesticīdiem, – tur regulējumi jau ir uzlabojušies, bet kas attiecas uz jaunām augu selekcijas metodēm, tad tikai šogad Eiropas Komisija nāca klajā ar savu priekšlikumu. Sagaidāms, ka nākamajā gadā notiks padziļinātas diskusijas. Vēl svarīgi ir, vai mums ir eksperti, kas spēj par šiem jautājumiem runāt, vērtēt situāciju un pieņemt lēmumus. Svarīga ir arī zinātnes loma un sabiedrības izpratnes veicināšana par šo jomu. Maldīgs ir priekšstats, ka biopesticīdi aizvietos ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus. Tie ir tikai viens no instrumentiem, lai nodrošinātu labu ražu un pārtiku. Ražas iegūšanā būs jālieto visi instrumenti.

Meklē risinājumus klimata mērķu sasniegšanai

Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dagnis Dubrovskis skaidroja, ko un kā šobrīd lietas labā dara jaunizveidotā ministrija:

– Šobrīd strādājam pie daudziem dokumentiem un meklējam labākos risinājumus klimata mērķu sasniegšanai. Pārkārtošanās nozīme arī diezgan pamatīgu pārkārtošanos ekonomikas un finanšu sistēmā. Mēs gūstam labumu, apsaimniekojot dabas resursus – ekosistēmu. Galvenais uzstādījums ir sasniegt klimata neitralitātes mērķus nesamazinot iekšzemes kopprudukta pieaugumu. Tāpēc ir nepieciešams rast risinājumus, kas ir ekonomiski efektīvi. Tāds ir mūsu galvenais uzstādījums, gan gatavojot jaunos plānošanas dokumentus, gan Klimata likumu, gan nacionālo enerģētikas plānu. Ir sagaidāmas diezgan būtiskas pārmaiņas 2026. un 2027. gadā. Viens no izaicinājumiem, sasniedzot klimata neitralitāti, mazināt emisijas dažādos tautsaimniecības sektoros. Latvijai no kopējā emisiju apjoma tas ir liels īpatsvars – 27%, plus vēl papildus tās emisijas, kas rodas zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā. Lauksaimniecībā tās ir 2,4 miljoni tonnu emisiju. Ja runājam kopumā par mūsu valsti, tad emisiju apjoms ir 11 miljoni tonnu. Strādājot pie nacionālā, kā arī pie enerģētikas un klimata plāna, iesaistot Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, mežzinātnes institūtu «Silava», esam rēķinājuši dažādus pasākumus, ar kuru palīdzību iespējams sasniegt klimatneitralitāti atbilstoši bāzes scenārijam, mērķi, kas jāsasniedz 2030. gadā. Tas saistīts ar Lauksaimniecības dzīvnieku zarnu fermentācijas procesu rezultātā radušos emisiju ierobežošanu un lauksaimniecības augšņu mēslošanu. Ja runājam par zemes izmantošanas mērķu maiņu un mežsaimniecības struktūrām, par aramzemes apstrādi, tad emisijas var samazināt, mainot  tehnoloģijas. Liela nozīme ir meža zemei, kur jānodrošina papildu emisiju piesaiste, jo klimata neitralizācijas mērķi sasniedzami, ja ir laba emisiju piesaiste, kas var kompensēt citos sektoros radītās emisijas.

Nacionālā enerģētikas un klimata plāna mērķu sasniegšana lauksaimniecībā saistīta ar augšņu pārvaldību, ieskaitot minerālmēslus, organisko augšņu apstrādāšanu un lopkopību. ZIZIMM (regulas par siltumnīcu gāzu emisiju un piesaistes zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoru klimata un enerģētikas satvarā līdz 2030. gadam) sektorā tas saistīts ar meža vecumu struktūru, organisko augšņu apstrādi un pasākumiem ilgtermiņa ietekmei. Ja runājam par citiem enerģētikas sektora izaicinājumiem, tas ir jautājums par to, kā labāk varam siltināt mājas, kā varam palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un, ja runājam par biomasas izmantošanu enerģētikā, – kāda veidā varam enerģētikas sektora mērķus izpildīt, samazinot ietekmi uz bioloģisko daudzveidību.

Transporta sektorā mums šie izaicinājumi saistīti ar autotransporta elektrifikāciju. Galvenie pasākumi, kurus piedāvā Zemkopības ministrija sadarbībā ar zinātniekiem, ir mēslošanas plānošana, precīzā mēslošanas līdzekļu lietošana, barības devu plānošana un barības kvalitātes uzlabošana, pākšaugu iekļaušana augu sekā, bioloģiskā lauksaimniecība, biogāzes un biometāna izmantošanas veicināšana. ZIZIMM sektorā tā ir organisko augšņu apmežošana, meža augšņu ielabošana, kokaugu stādīšana gar meliorācijas sistēmām, kārklu plantāciju stādīšana notekūdeņu dūņu izmantošanai un koku grupu ierīkošana ganībās.

Pastāv emisiju tirdzniecības sistēma

1. Dubrovskis

– ES tiek domāts arī par jauniem risinājumiem, kā kompensēt un aizstāt zaudētos resursus. Mums ir jāpalielina atjaunojamo resursu izmantošana: akcents ir uz saules un vēja izmantošanu. Transporta sektorā vairāk jāizmanto mazizmešu tehnoloģijas.

Pašlaik Eiropā pastāv emisiju tirdzniecības sistēma. Kas attiecas uz lielajiem ražošanas uzņēmumiem un siltumapgādes uzņēmumiem, šobrīd Eiropas varas gaiteņos ir pieņemts lēmums par šīs emisijas tirdzniecības sistēmas paplašināšanu, šajā sistēmā iekļaujot transportu un arī ēku būvniecības sektoru. Un tas nozīmē, ka jau tuvākajos gados, piemēram, degvielas tirgotajiem būs jāpērk emisiju kvotas ar izsoļu starpniecību. Un secīgi – fosilā degviela kļūs dārgāka. Pēc mūsu šī brīža aplēsēm pie šī brīža emisiju cenām optimistiskākais scenārijs liecina, ka tie būs padsmit centi par katru litru. Vācieši aprēķinājuši, ka paredzams 40 centu degvielas sadārdzinājums. Tas tā kā pātaga, kas stimulē mainīt paradumus, atsakoties no fosilās degvielas….

Lauksaimniekiem attiecībā uz zemēm un mežistrādes tehniku pastāv izņēmums, ka šīs ražošanas jomas no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas varētu tikt nodalītas. Par degvielu šajā gadījumā emisiju kvotu cena nebūtu jāmaksā. Bet kopumā transporta sektoram tas ir liels izaicinājums.

Nākamais lielais izaicinājums saistīts ar bankām, jo tām būs jāievēro zaļās taksonomijas prasības un, izsniedzot kredītus, būs jāvērtē, cik zaļa ir konkrētā atbalstu saņemošā vai tikai lūdzošā uzņēmējdarbība.

Vēl Eiropā veidojas brīvprātīgais oglekļa piesaistes tirgus un top oglekļa piesaistes sertifikācijas sistēma, kur ražošanas uzņēmumiem būs jāveic ietekmes uz klimata un vidi vērtēšana, jāaprēķina, kāda ir bilance, un, ja ietekme ir negatīva, emisija pārsniegs piesaisti, tad, lai nodrošinātu klimatneitralitāti, būs jāiegādājas oglekļa kredīti. Savukārt kāds cits zemes īpašnieks, kuram pieder teritorijas, kas piesaista oglekli, gūs pozitīvu ietekmi, un, ja piesaiste pārsniegs viņa uzņēmuma radītās  emisijas, tad šim zemes vai uzņēmuma īpašniekam būs iespēja pārdot oglekļa kredītus. Plānojot saimniecisko darbību, jāvērtē, vai jums ir teritorijas, kuras saglabāt, vai paplašināt šo mērķu vārdā.

Klimata un enerģētikas ministrija cenšas sadarboties ar citam ministrijām veidojot horizontālo klimata politiku.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju  “Laiks uzņēmējiem” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023