Kur paliek mūsu nauda? MAF

Aktuāli

Apstiprināšanai nodod Ziemeļkurzemes atkritumu apsaimniekošanas plānu 2023.-2027. gadam

Jauni atkritumu apsaimniekošanas reģioni, jauni atkritumu apsaimniekošanas plāni, reģionālie un izglītības centri, ieguldījumi poligonos, dalītajā atkritumu vākšanā un šķirošanā, kā arī daudz citu jaunumu – par visu to Finanšu komitejas sēdē 21. septembrī, stāstot par Ziemeļkurzemes atkritumu apsaimniekošanas plānu 2023.-2027. gadam, informēja SIA «Geo Consultants» eksperts un plāna izstrādātājs Kaspars Kļavenieks. Ziemeļkurzemes reģionam šāds plāns tiek izstrādāts laikam no 2023. līdz 2027. gadam, un ar to var iepazīties izstrādātāja SIA «Geo Consultants» mājas lapā www.geoconsultants.lv, sadaļā vides izpēte/paziņojumi (IVN). Lai arī šis plāns Tukuma novada deputātiem jāapstiprina šī mēneša kārtējā domes sēdē jau ceturtdien, 28. septembrī, daudzi izskatītie jautājumi palika bez konkrētas atbildes vai pat lika uzdot aizvien jaunus un jaunus… Bet par visu pēc kārtas.

Tukuma novads – Ziemeļkurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionā

Kā informēja K. Kļavenieks, Tukuma novads līdz šim bija iekļauts Piejūras atkritumu apsaimniekošanas reģionā, taču šī gada jūnijā, pamatojoties uz Atkritumu apsaimniekošanas likumu, Ministru kabinets desmit reģionu vietā noteica piecus – Dienvidkurzemes, Latgales, Viduslatvijas, Vidzemes un Ziemeļkurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionu. Ziemeļkurzemes reģionā apvienots Piejūras un Ventspils atkritumu apsaimniekošanas reģions, un tajā ietilpst 200 000 iedzīvotāju. Tātad līdz ar Tukuma novadu tajā ietilpst arī Jūrmala, Ventspils, Ventspils novads, Talsu novads un daļa Kuldīgas novada. Katram no šiem reģioniem līdz 2023. gada 31. decembrim jāizstrādā ???Atkritumu apsaimniekošanas plāns, un tāds arī ir izstrādāts ciešā sadarbībā ar pašvaldību darba grupu un poligona operatoriem, un tā mērķis ir pilnveidot atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, lai varētu pildīt tos uzdevumus, kurus valsts katram reģionam, pašvaldībām un katram sadzīves atkritumu apsaimniekotājam ir noteikusi. Šie uzdevumi ir:1) attīstīt atkritumu dalītās vākšanas sistēmu, 2) attīstīt  infrastruktūru atkritumu sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, atkritumu pārstrādes un reģenerācijas infrastruktūru un poligona infrastruktūru; 3) modernizēt iekārtas, ar kurām atkritumus sagatavos reģenerācijai un pārstrādei, kā arī 4) īstenot sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumus.

 Dalīti savāc tikai 10% atkritumu

Stāstot par to, kā paredzētos uzdevumus īstenot, K. Kļavenieks atzina, ka, pirmkārt, ir ļoti svarīgi attīstīt un paplašināt atkritumu dalītās vākšanas sistēmu. “Šobrīd dalīti vākto sadzīves atkritumu daudzums no kopējā atkritumu apjoma sasniedz vien 10%, bet mērķis ir iekļauties 15-20%. Tāpēc nepieciešams vēl vairāk nošķirot izlietoto iepakojumu, un līdz ar to arī attīstīt infrastruktūru, lai atkritumus sagatavotu atkārtotai izmantošanai. Šī brīža mērķis ir koncentrēties ne tikai uz dalītās vākšanas punktiem, bet uz konkrētiem atkritumu radītājiem – konkrētiem iedzīvotājiem, kas atkritumus šķiro jau savās mājās, un tas attiecas arī uz bioloģiskā, kā arī pārstrādei nododamā materiālā dalīto vākšanu,” tā K. Kļavinieks.

Plānots uzskaitīt kompostkaudzes

”Vēl viena lieta ir šķiroto atkritumu savākšanas laukumi, kuros kompleksi pieņems dažādus atkritumu veidus – šādi laukumi būs īpaši svarīgi vietās ar zemu apdzīvotības blīvumu, kur katram iedzīvotājam vai daudzdzīvokļu mājai šādu konteineru nevarēs nolikt. Šajā jomā lielākais izaicinājums būs bioloģiski noārdāmie atkritumi, kuru savākšanas sistēma tiek būvēta pilnīgi no jauna. Kompromiss ir tāds, ka šī sistēma tiek veidota pilsētās, savukārt laukos informēšanas veidā iedzīvotājus aicinās sākt mājkompostēšanu organizētā sistēmā, turklāt – ar uzskaiti, lai mājās kompostētos bioloģiskos atkritumus varētu attiecināt arī uz reģionā pārstrādāto atkritumu apjomiem. Daudzi šādu mājkompostēšanu jau veic, bet ir plāns to veicināt un attīstīt. No pašvaldībām savukārt izskanējusi vēlme izveidot zaļo atkritumu kompostēšanas vietas, kas būtu paredzētas kapsētu vai parku atkritumu apsaimniekošanai attālākās vietās no poligona,” piebilda plāna izstrādātājs.

Lai reāli darbotos ”otro roku” sistēma

Pilnīgi jauns virziens, kā skaidroja K. Kļavenieks, ir atkritumu sagatavošana atkārtotai izmantošanai, ko rekomendē īstenot divos soļos – pirmais izveidot šo preču savākšanas infrastruktūru, piemēram, uzlikt konteineru, kurā iedzīvotāji var salikt lietas, kas pašiem nav vajadzīgas, bet citiem var būt noderīgas: “Šos konteinerus varētu novietot jau pieminētajos šķiroto atkritumu laukumos. Un tālāk, vērtējot, kā viss šis process attīstās, piemēram, ja šīs lietas tiešām varēs tālāk izmantot, tad nākamais solis būs veidot infrastruktūru, lai iedzīvotāju nodotās lietas salabotu un sagatavotu atkārtotai izmantošanai.”

Kas attiecas uz poligona infrastruktūras attīstību, ir divi virzieni – pirmais ir  nodrošināt ikdienas funkcijas poligona ekspluatācijai, piemēram, gāzes savākšanai, infiltrāta apsaimniekošanai, jaunas krātuves projektēšanai un izveidošanai «Janvāros», kam jau notiek ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra.

Otrs virziens ir materiāla sagatavošana pārstrādei un tā pārstrāde. Tā kā gan «Janvāros», gan otrajā poligonā «Pentuļi» iekārtas strādā jau daudzus gadus, tās nepieciešams modernizēt, kā arī ieviest jaunas tehnoloģijas, lai uzlabotu šķirošanas līnijas un lai palielinātu atkritumu sagatavošanu reģenerācijai un pārstrādei. «Pentuļos» papildus tiks būvēta dūņu pārstrādes iekārta, jo ir plāns centralizēti apsaimniekot dūņas no attīrīšanas iekārtām.

Divi reģionālie centri. Pagaidām

Jauns risinājums, kā skaidroja K. Kļavenieks, ir atkritumu apsaimniekošanas reģionālais centrs, kam pašvaldības deleģēs pārvaldes uzdevumus atkritumu apsaimniekošanā: “Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam, pašvaldībām šāds reģionālais centrs jāizveido līdz 2024. gada 30. jūnijam. Šāda centra uzdevumi būs, pirmkārt, nodrošināt šī reģionālā plāna ieviešanu, otrkārt, patstāvīgi vai sadarbībā ar pašvaldībām (un publisko iepirkumu vai publisko un privāto partnerību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izvēlētu atkritumu apsaimniekotāju) veicināt iedzīvotāju aktīvu iesaisti atkritumu šķirošanā, rīkojot izglītošanas pasākumus un atkritumu šķirošanu veicinošas kampaņas, kā arī, atbalstot iedzīvotāju iniciatīvas. Trešais centra uzdevums būs uzturēt datu bāzes un apkopot informāciju par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu reģionā un katrā reģiona pašvaldībā. Tas nepieciešams, lai redzētu, vai plānā izvirzītie uzdevumi tiek izpildīti, lai redzētu, kur problēmas, un laikus tās risinātu, un lai šo informāciju varētu nodot atbildīgajām valsts institūcijām.”

K. Kļavenieks skaidroja, – tā kā reģionā ir divi poligoni ar pietiekošu kapacitāti un iestrādēm, iepriekšējo diskusiju laikā tika rekomendēts veidot divus reģionālos centrus, saglabājot līdzšinējās sadzīves atkritumu savākšanas zonas, tātad – Piejūras zonu ar tajā ietilpstošajām pašvaldībām un Ventspils zonu: “Piejūras gadījumā situācija ir vienkāršāka, jo visas pašvaldības ir apsaimniekotāja kapitāldaļu īpašnieki, līdz ar to nav problēmu ar funkciju deleģēšanu, sarežģītāk ir Ventspils reģionā, kur PSIA «Ventspils labiekārtošanas kombināts» īpašnieks ir Ventspils valsts pilsēta, tāpēc vēl nav pilnīgi skaidrs, kā viss attīstīsies. Ja ir divi reģionālie centri, būtu nepieciešama pārraugošā institūcija, un tā varētu būt uzraudzības jeb koordinācijas padome, kurā būtu pārstāvēti pašvaldību pārstāvji.”

Tukuma novada pašvaldības izpilddirektors Ivars Liepiņš piebilda, ka plāna izstrādei veltīts pusgads, un tā bijusi pirmā reize, kad visas pašvaldības uz atkritumiem skatījušās vienoti un centralizēti: ‘’Taču patlaban paliekam pie diviem uzņēmumiem, bet nākotnē vēlētos, lai šajā reģionā strādā viens uzņēmums, jo nodrošināt atkritumu savākšanu 200 000 iedzīvotājiem būtu minimālais apjoms, lai tas strādātu veiksmīgi, ekonomiski pamatoti un varētu iegūt vislabāko tarifu. Ceru, ka, pašvaldībām sadarbojoties, tā arī notiks.”

Idejas lielas, bet skaidru uzdevumu nav

Sākoties diskusijai, deputāts Juris Šulcs interesējās, vai, izstrādājot plānu, analizēts arī kas praktisks, jo šis plāns ir teorētisks un der visai valstij: “Mums būtu svarīgi zināt, kas šim reģionam būtu svarīgi? Piemēram, Ventspilij ir zemi tarifi, bet Piejūrai – valstī vidēji, tad kā tas viss izskatīsies, saliekot kopā?! Tā kā reģionā paliek divi uzņēmumi, patiesībā nekas nemainās. Un, kas būs šī uzņēmuma cepure, administrācija? Tāpēc gribētos zināt, kas ir tas jaunais.”

K. Kļavenieks skaidroja, ka, izstrādājot Valsts atkritumu apsaimniekošanas plānu, iecerēts, ka katrā reģionā būs viens centrs; ja ir divi vai trīs poligoni, paliek darboties viens, bet reālajā situācijā, mākslīgi kaut ko likvidējot, situācija netiek risināta: “Līdz ar to ir taisnība – uzņēmumi, kas strādāja, darbu turpinās, bet ir saliktas aktivitātes, uz kurām būtu vēršama uzmanība – atkritumu apjomi un sasniedzamie rezultāti. Likums nosaka, ka par pārstrādes mērķu sasniegšanu atbild pašvaldība ar savu operatoru un ka ministrija šos sasniegumus vērtē. Protams, izveidojot reģionālos centrus, ir plāns skatīties specializācijas virzienā, piemēram, «Janvāros» strādās ar bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem, bet Ventspilī, piemēram, būs atkritumu reģenerācijas iekārta, līdz ar to būs iespēja sadarboties.” J. Šulcs iebilda, ka tieši tas arī bijis svarīgākais – kā darbs tiks organizēts, bet plānā viņš neko tādu neredzot. I. Liepiņš skaidroja, ka, īstermiņā skatoties, tiešām var izskatīties, ka ir plāns tikai izveidot atsevišķu padomi un ka cita pienesuma no plāna nav, tomēr pienesums esot: “Mūsu mērķis ir palielināt pārstrādājamo atkritumu daudzumu. Un saistībā ar to mēs «Janvāros» attīstīsim bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanu, bet uz Ventspili varēs vest dedzināšanai paredzētos atkritumus. Ja katrs novads investētu šādu mērķu sasniegšanā, tad viss izmaksātu krietni dārgāk. Savukārt, kas attiecas uz tarifiem, tie nav vērtēti; to varētu darīt, ja mēs apvienotu uzņēmumus, kas būtu nākamais posms. Bet šobrīd pašvaldības tādam solim nav gatavas.”

Plānoti arī izglītības centri

Kā skaidroja plāna izstrādātājs, plānots būtisks ieguldījums iedzīvotāju informēšanā, kurā galvenie virzieni ir – informēt iedzīvotājus ar mērķi samazināt atkritumu apjomu un aicināt izvēlēties preces, kas iepakotas pārstrādājamos materiālos: “Otrs uzdevums būs aktīvāk iesaistīt sabiedrību atkritumu dalītās vākšanas sistēmā, bet, treškārt, iedzīvotājiem kā atkritumu radītājiem jānodrošina informācijas pieejamība – resurss, kur viņi saprotamā veidā varēs iegūt informāciju par dažāda veida atkritumu apsaimniekošanu. Darba grupā ir lemts, ka reģionā varētu veidot divus izglītības kompetences centrus, kas nodarbotos ar šo uzdevumu izpildi.” SIA «Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība «Piejūra»» valdes loceklis Ēriks Zaporožecs skaidroja, ka izglītības centrs ir ļoti aktuāls, jo iedzīvotājiem ir jāmāca, ka tikai šķirošana palīdzēs samazināt viņu maksājumu par atkritumiem. Atkritumi šobrīd pārvēršoties par zinātni, kā arī prasa no cilvēka būt izglītotam. Atbildot uz deputātes Agneses Ritenes jautājumu, vai risinājumu saredz vienīgi šādā centrā vai arī varētu mēģināt paši to risināt, Ē. Zaporožecs skaidroja, ka uzņēmums regulāri aicina iedzīvotājus pieteikties dalītās vākšanas konteineram, bet atsaucība esot lēna: “Bija liela vēlme pēc šiem konteineriem Lapmežciemā, bet rezultātā lielas atsaucības nav, tomēr mēs šo projektu tur turpināsim. Mūsu plāns ir tur, kur attīstīsies individuālie konteineri, noņemt sabiedriskos dalītās vākšanas konteinerus, jo piemaisījums tajos jauktajā iepakojumā ir 60%, ko nevaram ne sašķirot, ne pārstrādāt, tikai sadedzināt vai apglabāt, kas izmaksā dārgi. Tā ka tas ir izglītošanas jautājums. Mēs caur savu mājas lapu un pašvaldību dodam informāciju par to, kas notiek, bet jābūt mācību centram ar nelielu mācību klasi, kur varēs izvietot mācību materiālus. Bija piedāvājums braukāt pa skolām, ko arī darām, bet tas nav risinājums – ir jābūt mācību klasei ar materiāliem. No Kohēzijas naudas tam varēsim izmantot 600 000 eiro. Gan Tukumam, gan Talsiem esam lūguši meklēt telpas, vai arī būsim spiesti būvēt reģionālo centru, kurā tiks iekļauts arī šis izglītības centrs. «Piejūra» kā uzņēmums ir izaudzis jau citā attīstības līmenī, un tās telpas, ko īrējām, mums nav piemērotas un tās neļauj tālāk attīstīties. Bet nākamajā plānošanas periodā būs vajadzīgi jauni kadri, – divi projektu attīstības speciālisti, kas strādās ar Kohēzijas naudu, iepirkumiem utt., vides izglītības speciālisti…”

Cer uz 11 miljoniem. Kur ņems naudu?

Lai arī par to, kur ņemt naudu apjomīgajām iecerēm, plāna izstrādātājs skaidrojumu nesniedza, vien pieminēja, ka varētu nākties palielināt uzņēmuma pamatkapitālu, plānā minēts, ka investīciju finansēšanas potenciālie avoti ir gan atkritumu apsaimniekošanas komersantu pašu ieņēmumi, gan ārējais finansējums – kredītresursi, publiskais finansējums deleģējuma ietvaros, privātais finansējums Publiskās Privātās partnerības projekta ietvaros un ES fondu finansējums. Par to, cik liels uzņēmuma pamatkapitāla palielinājums varētu būt nepieciešams, interesējās deputāte Gunda Cīrule.

K. Kļavenieks skaidroja, ka «Piejūras» gadījumā tas nebūs nepieciešams, jo centrs tiek veidots uz «Piejūras» bāzes, kam arī deleģē visas atkritumu apsaimniekošanas funkcijas.

«Piejūras» valdes loceklis Ēriks Zaporožecs skaidroja, ka plāns izstrādāts pēc loģikas, ņemot vērā, ka 2024. gada 3. ceturksnī būs pieejami Kohēzijas fonda līdzekļi, kur Ziemeļkurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģions varēs pretendēt uz 9 miljoniem eiro, no tiem «Piejūra» varētu saņemt 4,5 miljonus eiro: “Plānojam šo līdzfinansējumu izmantot bioloģisko konteineru un bioloģisko atkritumu pārvadāšanas transporta iegādei. Bioloģisko atkritumu savākšanu 2024. gada sākumā domājam sākt ar savu transportu, bet 2025. gadā jau plānojam par Eiropas naudu iegādāties divas specializētas mašīnas. Vēl mēs vēlamies iegādāties pazemes konteinerus iepakojumam, modernizēt šķirošanas līnijas utt. Lielākie ieguldījumi, kam gan vairs nebūs Eiropas līdzfinansējuma, būs nepieciešami poligonu modernizācijai un jaunu šūnu izbūvei, infiltrācijas sistēmas izveidošanai. Mūsu reģionā šie ieguldījumi varētu būt ap 11 miljoniem eiro, bet tie tiek plānoti ilgtermiņā.”

Jau domā par padomēm un personālijām 

Kas attiecas uz tarifiem, kā atzina Ē. Zaporožecs – jau tagad esot jāsāk domāt, no kādām personālijām sastāvēs koordinācijas padome un reģionālais centrs, jo tas būšot saistīts ar tarifu izmaksu aprēķiniem: “Tā nav mana iegriba, tas ir valsts standarts, uz kuru jātiecas, un jāsāk jau tagad rēķināt šīs izmaksas, turklāt neatkarīgi no tām nākamajā gadā pieaugs noglabāšanas tarifs, jo pieaugs dabas resursu nodoklis no 95 līdz 110 eiro par tonnu. Un vēl jārēķinās ar izmaksām par bioloģisko atkritumu savākšanu, dalīto vākšanu utt. – neviens neteica, ka atkritumi kļūs lētāki…”

Deputāts Kaspars Gribusts gan iebilda, ka, runājot par pazemes konteineriem, tos Rīgā jau trijos laukumos attīsta SIA «Clean R», savukārt pašvaldības vadītājs Gundars Važa piebilda, ka to darot arī Jūrmala… J. Šulcs atzina, ka tas ir aktuāls jautājums – vai šos pazemes konteinerus liek pašvaldība, vai šo funkciju nodod privātajam sektoram, – tā būtu izšķiršanās. ”Tāpat kā par to, ko mēs veidojam – ja gan Ventspilī, gan «Piejūrā» būs vajadzīgi savi dienesti, jauni projektu vadītāji, savas mācību klases – arī tas tarifu palielinās, līdz ar to nekas vairs nepaliek no idejas, ka divu reģionu vietā veidojot vienu, kas būs lētāk iedzīvotājiem, – tagad sanāk, ka šāda izveidošana jau neko nemainīs…,” tā J. Šulcs. Ē. Zaporožecs skaidroja, ka plāns esot viens, bet konkrētie ieguldījumi attiecas uz konkrēto zonu – Tukuma novada gadījumā – uz «Piejūras» zonu.

Kad sāks informēt par bioloģisko atkritumu savākšanu?

Vēl deputāte G. Cīrule interesējās, kad uzņēmums sāks informēt iedzīvotājus  par bioloģisko atkritumu savākšanu un vai to darīs tikai ar mājas lapas palīdzību, vai arī plāno izdot, piemēram, bukletus un, galvenais, kad to darīs, jo no 1. janvāra jau šis darbs ir jāuzsāk?!

Ē. Zaporožecs skaidroja, ka bukleti tiek gatavoti, un, cik viņam zināms, ir nodoti drukāšanai: “Darba grupa vienojās, ka pilotprojektu mēneša garumā īstenos Talsos, kur tiks uzlikti pirmie konteineri, par ko esam vienojušies ar Talsu namu apsaimniekotāju un pēc tam arī ir plāns runāt ar Tukuma namu apsaimniekotājiem par to, lai šādu pilotprojektu oktobrī vai novembrī īstenotu Tukumā. Par to, cik mājas tajā tiks iesaistītas, vēl neesot runāts, tāpat kā par to, kurš segs pilotprojekta izmaksas. Talsos tās segšot pašvaldība, bet, domāju, tik un tā būs diskusijas, kurš par to maksās.”

Kas palika nepateikts vai nesaprasts?

Jā, plāni grandiozi un lielākoties noteikti, balstoties uz visas Eiropas Savienības mēroga regulām. Taču uz būtiskākajiem jautājumiem, mūsuprāt, atbildes dotas netika dotas. Nu, piemēram, uz šo: vai tiešām esam gatavi uzticēt plaša mēroga projektus un ieguldījumus 11 miljonu apmērā uzņēmumam, kam pašam un arī tā vadībai ir nopietni reputācijas riski?! Vai tiešām divi tiesas procesi, kurās izskata kriminālpārkāpumus, nav gana nopietns arguments, lai izvērtētu iespējamos riskus nākotnē? Tāpat pēc sēdes neguvām pārliecību, ka deputātiem tiešām pēc plāna prezentēšanas nu ir pilnībā skaidrs, kas īsti notiks ar «Piejūru» – vai paliks tas pats uzņēmums, vai tiks veidots cits; kāds būs šis reģionālais centrs un vai tā vajadzībām tiks būvēta jauna ēka vai tomēr telpas tam īrēs?!

Un ko nu nekādi nesapratām: kāpēc jāveido atsevišķs izglītības centrs, ja plānā minētais uzdevums ir ne jau veidot centru, bet vairāk iedzīvotājus informēt un viņiem skaidrot, ko, kā un kur šķirot. Bet tas taču nenotiek! Pareizāk sakot, notiek gan – bet uz citu rēķina, atkritumu apsaimniekotājam par to nemaksājot neko! Tā, piemēram, ja Getliņi tik aktīvi neinformētu par bioloģisko atkritumu šķirošanu un ja mēs – žurnālisti – laikrakstā par to nebūtu vairākkārt un gan pēc savas iniciatīvas, gan, atbildot uz iedzīvotāju jautājumiem, pieļaujam mūzu pusē iedzīvotāji par jauno atkritumu apsaimniekošanas sistēmu nebūtu dzirdējuši itin neko! Nu, jā, «Piejūras» mājas lapā ir tāda sadaļa «Šķirošanas ABC»… Tad kas ar vēlmi veidot Izglītības centru jāsaprot? Ka gribas jaunu lietu un vietu, kur ”finansiāli izplesties”?! Gan ar būvēšanu un telpu iekārtošanu, gan jauniem amatiem un to pildītājiem?! Jo.. ir taču skaidrs , ka 600 000 eiro Kohēzijas fonda naudas kaut kam tik grandiozam kā divi izglītības centri tik tāds nieks vien ir, bet aprēķinus, cik liels slogs tie un arī jau citi ”administratīvie” jaunieviesumi nākotnē būs tarifam un attiecīgi mums nodokļu maksātājiem, – vismaz šoreiz lēmējiem – deputātiem piedāvātajos dokumentos neredzējām…

Agita Puķīte

kaste

Kādi mērķi jaunajā Atkritumu apsaimniekošanas plānā jāsasniedz?

* No 2020. gada – vismaz 70% nebīstamie būvniecības un ēku nojaukšanas atkritumi jāsagatavo atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un reģenerācijai;

* Līdz 2023. gada 1. janvārim – jāizveido dalītās vākšanas sistēma papīram, metālam, plastmasai, stiklam un tekstilam;

* Līdz 2023. gada 31. decembrim – bioloģiskie atkritumi jāsavāc un jāpārstrādā rašanās vietās vai jāsavāc dalīti;

* Līdz 2025. gada 1. janvārim – jāizveido dalītās vākšanas sistēma bīstamajiem atkritumiem;

* Līdz 2025. gada 31. decembrim – jāpārstrādā kā minimums 65% no visa izlietotā iepakojuma;

* Līdz 2025. gadam – atkārtoti izmantošanai paredzēto un pārstrādāto atkritumu apjoms jāpalielina līdz 55%;

* Līdz 2030. gadam –  atkārtoti izmantošanai paredzēto un pārstrādāto atkritumu apjoms jāpalielina līdz 60%;

* Līdz 2035. gadam – atkārtoti izmantošanai paredzēto un pārstrādāto  atkritumu apjoms jāpalielina līdz 65%;

* Līdz 2035. gadam – poligonos apglabāto atkritumu īpatsvars ir jāsamazina līdz 10%.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju  “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023