Fizioterapija un vingrošana palīdz atgūt un uzlabot veselību

”Divas nedēļas cītīgi vingroju pēc fizioterapeites ieteiktā ikdienas vingrojumu saraksta. Tad pāršķīru lapu – tur vēl 20 vingrojumi!” Šī žurnālā publicētā anekdote var atbilst patiesībai, jo fizioterapija un vingrošana parasti nozīmē gana ilgu un neatlaidīgu darbu, nevis ātru risinājumu kustību atjaunošanai pēc operācijas vai traumas bez piepūles. Fizioterapeiti palīdz arī cilvēkiem ar locītavu sāpēm un tiem, kuri vēlas sākt vai atsākt regulāru izkustēšanos, lai uzlabotu veselību.

Vairs nav jāskaidro

Mūsdienu fizioterapija līdz ar ergoterapiju ir samērā jaunas medicīnas nozares, un Latvijā netrūkst labu speciālistu, ieskaitot arī rehabilitācijas ārstus. Kad fizioterapeite Aiga Valdovska pirms vairāk nekā 20 gadiem sākusi strādāt Tukuma slimnīcas Rehabilitācijas un sociālā atbalsta nodaļā, cilvēki īsti nezināja, kas ir fizioterapeiti.

”Bija cītīgi jāskaidro, ko darām. Sākumā ticība nebija tik liela, kā tagad; nu jau cilvēki zina, kā varam palīdzēt. Tukumā ir medicīnas jomā izglītoti cilvēki,” uzteic Valdovska, ”mūsu nodaļā pieraksts pilns, bet valsts apmaksāts pakalpojums nav jāgaida garā rindā, ja problēma jārisina ātrāk.”

Fizioterapeite teic, ka Tukuma slimnīcā ir lieliska komanda – astoņi fizioterapeiti un četri masieri. ”Darbus dalām. Ir speciālisti, kuri vairāk strādā ar bērniem, un citi, kas pieņem ambulatoros pacientus un dodas mājas vizītēs. Valsts piešķirto kvotu cenšamies pildīt tā, lai pietiek visam gadam. Pašlaik bez ierobežojumiem strādājam ar bērniem un akūtiem pacientiem, bet hronisko pacientu nodarbības ierobežojam līdz piecām reizēm un iesakām, kā turpināt vingrot patstāvīgi, vajadzības gadījumā konsultējot attālināti. Vairāk vērtējam nepieciešamību, lai valsts finansējumu saņem tie, kam tiešām vajag.”

Pārdomātā plānošana ļauj Tukuma apkaimes pacientiem akūtu palīdzību saņemt, negaidot pusgadu garā rindā, atzīst Valdovska. Fizioterapeitu konsultācijas pieejamas arī par maksu. ”Ja būtu vairāk speciālistu, rinda būtu īsāka, bet valsts finansējuma kvota ir tik liela, cik piešķir. Pieprasījums ir liels, un vienā brīdī naudas pietrūkst, bet tā tas ir visā valstī. Ja nauda ir, brīvāk variējam ar kvotu. Valsts finansējums varētu būt lielāks, tad nebūtu jāknapinās, ja cilvēks jūt, ka palīdzība ir vajadzīga,” saka mediķe.

Cik bojā, tik jāvingro

Fizioterapeiti palīdz pacientiem atjaunot kustības pēc operācijām – gūžas un ceļgalu endoprotezēšanas, plecu un citu locītavu operācijām, kā arī pēc lūzumiem, citām traumām un insulta. Pacientus, kam jāatjauno pilns kustību apjoms, Tukuma speciālisti cenšas pieņemt ātrāk.

”Darbā vados pēc diviem teicieniem,” atklāj Valdovska, ”pirmais – kustībā ir dzīvība. Cilvēkam ir jākustas. Otrs ir mana profesora teiciens: tik, cik bojājam savu ķermeni, tik arī jāvingro.”

Fizioterapeite piebilst, ka katram pašam jāatrod labākais kustību veids – braukšana ar riteni, peldēšana, staigāšana, skriešana, vingrošana, nūjošana u. tml. Tiem, kam regulārā sportošanas režīmā bijis pārtraukums vai cilvēks lielākā vecumā izlemj sākt kustēties, lai uzlabotu veselību, ieteicams atnākt pie fizioterapeita uz apskati un uzzināt, kādi vingrojumi un kustību režīms būtu ieteicamākais.

”To iesaka ģimenes ārsti, iedodot nosūtījumu pie fizioterapeita. Piecās konsultācijās var apgūt piemērotus vingrojumus un izlemt par citiem sportošanas veidiem. Var būt sliktāk, ja cilvēks izdomā, ka par daudz sēž un pats sāk nūjot vai skriet, bet ķermenis nav tam gatavs. Tā drīzāk var nodarīt sev pāri, iegūt traumas vai iedzīvoties locītavu sāpēs. Ne visiem der viens un tas pats vingrojums, režīms un aktivitātes,” skaidro Valdovska.

Motivē un nomierina

Fizioterapeitei pašai vislabāk patīkot strādāt ar akūtiem pacientiem, jo ātrāk var redzēt uzlabojumus. ”Ir pirmā pozitīvā sajūta, kad kustības sāk atjaunoties. Tad kādu laiku šķiet, ka viss stāv uz vietas, par ko ir neliels kreņķis. Bet tad viss sāk kustēties arvien labāk, un ir gandarījums gan pacientam, kurš atgriezies dzīvē, gan mediķim,” iespaidus apraksta Valdovska. ”Fizioterapija nav ātra – iedzer zālītes, un pāriet! Grūtākais ir mainīt dzīves stereotipus, jāiegulda liels darbs, un tas nav viegli, bet rezultāts sniedz prieku.”

Fizioterapeits strādā arī kā psihologs, kas cilvēku motivē un vienlaikus nomierina, piemēram, ja kādam sākumā bail sākt kustēties ar jaunām endoprotēzēm, atklāj speciāliste. ”Svarīgi, lai cilvēkam ir informācija, jo neziņa ir sliktākā. Izstāstu, ka kustību atjaunošanas sākumā arī sāpes var būt pareizs simptoms. Reiz bija gadījums, kad ilgi cīnījāmies, man jau gandrīz sāka zust cerība, bet pats pacients beidzot man teica: ”Aiga, būs labi!” Nebija tik ātri, kā vēlējos, nācās ilgāk pastrādāt, bet tā bija sadarbība, kas ir tik svarīga atveseļošanās procesā.”

Jaunas iespējas

Valdovska atzinīgi vērtē jaunās iespējas, kas fizioterapeitiem paveras ar tehnoloģiju ienākšanu. ”Kad mācījos, fizioterapija kā programma bija pieejama tikai otro gadu. Grūtākais bija gads, kad plaša spektra ārstniecības fakultātē bija jāapgūst teorija. Katru pasniedzēja vārdu ķērām, viens no otra aizņēmāmies lekciju pierakstus, – to atceros kā ļoti grūtu posmu. Mana meita tagad studē medicīnu, un redzu, ka ir daudz novitāšu, kas mums nebija pieejamas. Viss ir datorizēts, var saņemt piekļuvi dažādiem materiāliem, saitēm, informācijas avotiem. Lekciju pierakstus var saglabāt datorā, – tas ir daudz ērtāk.”

Speciālistei zināmas arī robottehnoloģijas, ko tagad izmanto lielākos rehabilitācijas centros, lai arī Tukumā tādas vēl nav pieejamas. Tā dēvētās feedback jeb atgriezeniskās saites tehnoloģijas palīdz vieglāk kontrolēt muskuļus, veido kustību precizitāti un pacienta mērķtiecīgu darbību. ”Fizioterapeits ar rokām var ļoti daudz izdarīt, bet tehnoloģija iemāca kontrolēt muskuļu grupas un veidot kustības, kas iepriekš nebija apzinātas,” skaidro Valdovska, ”piemēram, daudzi pacienti neprot elpot ar diafragmu, bet ar tehnoloģijas palīdzību to var ātrāk saprast un iemācīties.”

Liela atsaucība

Kopš pašvaldība atvēl līdzekļus veselības veicināšanas aktivitātēm, sabiedrībā ikdienas kustību nodarbības, kurās var piedalīties bez maksas, kļūst arvien iecienītākas. Tukuma novadā rīko vingrošanas un nūjošanas nodarbības, kā arī tematiskās sporta dienas dažādām vecuma grupām.

Pagājušajā sezonā labi apmeklēts bija senioru vingrošanas cikls Tumes kultūras namā, ko vadīja Tumes un Degoles pagasta sporta organizatore Linda Dudko. Viņa stāsta: ”Vingrojām reizi nedēļā, parasti piedalījās 8-12 cilvēki – gan dāmas, gan kungi. Pārsvarā vingroja vietējie, taču pāris dāmas brauca arī no Tukuma. Kad atgriezīšos darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma, plānoju nodarbības atjaunot, jo cilvēki bija aktīvi, atsauksmes – ļoti atzinīgas.”

Dudko pieredze sporta darba organizēšanā Tukuma novada pagastos ilgst divus gadus. Galvenā mērķauditorija ir bērni un jaunieši, kā arī seniori, kas nav tik aktīvi sportošanā, tomēr labprāt piedalās kopīgās kustību nodarbībās. Linda nodarbībās ne tikai ierāda vingrojumus, bet arī pareizu elpošanu, iesildīšanos un atsildīšanos.

Sportošana sniedz prieku gan dalībniekiem, gan rīkotājai. ”Katru reizi pēc nodarbībām cilvēki teica paldies,” atceras Linda, ”vienmēr pēc kopīgas sportošanas saņemu pateicību arī no bērniem un vecākiem. Pagājušā gada nogalē rīkoju padomu dienu senioriem – runājām par vingrošanu mājās ziemā, kad dārza darbi beigušies, meistarklasēs gatavojām smūtijus un iepazinām veselīgu ēdienu.”

Tiekas reizi nedēļā

Pieredze citā Zemgales novadā Bauskas pusē rāda, ka regulāras vingrošanas nodarbības var rīkot arī ciemata bibliotēkā. Tādas jau vairākus gadus notiek Iecavas pagasta Zorģos, dāmu grupai reizi nedēļā tiekoties lasītavas telpā.

Kā stāsta bibliotekāre Aina Ezergaile, vingrojumus ierāda un pareizi izpildīt palīdz fizioterapeite no Iecavas. Ideja radusies kādā rudenī, kad lauku ciematā beigusies dārzu kopšanas sezona, bet domubiedru grupa vēlējusies turpināt izkustēšanos. Aktīvā atpūta palīdz dažādot ikdienu un sniedz idejas patstāvīgai vingrošanai mājās.

[kaste vai uz tonēta fona]

Ko dara fizioterapeits

Fizioterapeits ir ārstniecības persona ar augstāko medicīnisko izglītību – funkcionālais speciālists, kas nodarbojas ar rehabilitāciju, profilaksi un apmācību.

Fizioterapeits vērtē:

– stāju un gaitu, kustību apjomu un kvalitāti, elpošanu;

– muskuļu funkcijas – spēku, garumu, izturība, saspringums;

– līdzsvaru un koordināciju, motoro kontroli;

– sirds un asinsvadu sistēmas reakciju uz slodzi u. c.

Fizioterapeits var palīdzēt:

– kaulu, locītavu, muskuļu saslimšanu un traumu gadījumos;

– nervu sistēmas saslimšanu un traumu gadījumos;

– galvas un muguras smadzeņu bojājuma un komplikāciju gadījumos;

– sirds un asinsvadu, elpošanas sistēmas saslimšanu gadījumos;

– stājas un kustību traucējumu gadījumos – bērniem visā augšanas periodā;

– mazināt sāpes un tūsku;

– pie samazinātas slodzes izturības u. c.

Fizioterapija iemāca, kā pacients var palīdzēt sev pats, atgūt ticību saviem spēkiem un spējām.

Avots: vale.lv

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju  “Mūsu veselība” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023