Šī vakara īpašais notikums bija Tukuma muzeja sagatavotā kataloga «Tukuma novada tautastērpi» atvēršanas svētki. Tas veltīts Dziesmu un deju svētku 150. gadadienai un stāsta par dažādiem Tukuma un apkārtnes tautas tērpiem, kas skatāmi gan katalogā, gan, kā visus aicināja Tukuma Audēju darbnīcas vadītāja Vineta Šulca, – jaunajā izstādē «Tukumnieki – Dziesmu un deju svētkiem». Kataloga veidotāju komandā – Tukuma Muzeja direktore Agrita Ozola, viņas vietniece Santa Silava kuras pārziņā bija izpētīt visus 27 Dziesmu un deju svētkus trijos gadsimtos un mūsu novada dalību tajos, tekstu rakstītājas Vineta Šulca un Dace Kleinhofa, kā arī Egita Volinska, kas gādājusi, lai visas lietas notiktu.

Ar dziesmām no dažādu gadu Dziesmu svētkiem sarīkojuma dalībniekus iepriecināja Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas absolventu koris «Savējie» (diriģente Dace Perševica).

Pamatu pamats – Jānis Bētiņš

Tukuma Muzeja direktore Agrita Ozola, atskatoties vēsturē, pieminēja novadnieku – skolotāju, ērģelnieku, diriģentu un komponistu Jāni Bētiņu, kas ir Kurzemē aizsāka daudzbalsīgu koru dziedāšanas tradīciju: “Viņš kopā ar Jāni Cimzi un tā laikā aktīvajiem ļaudīm bija pirmo Vispārīgo Dziedāšanas svētku organizēšanas komitejā. Mazāk zināms fakts, ka karogu pirmajos svētkos nesa trīs vīri, un viņu vidū bija novadnieks, skolotājs Jānis Grīnfelds.”

A. Ozola atzina, ka sākumā šis katalogs bijis iecerēts kā tautas tērpu parāde, fotografējot tos cilvēkus, kas bijuši aktīvi Dziesmu un deju svētku kustībā, bet “Didzis Grods bija safotografējis skaistas bildes un mākslinieks Kaspars Podskočijs bija gatavs tās salikt skaistā grāmatā, tāpēc gribējās arī kaut ko uzrakstīt par tukumniekiem Dziesmu un deju svētku kustībā. Mēs sakām paldies Tautas lietišķās mākslas studijas «Durbe» dalībniecēm, kas prot brīnišķīgas prasmes un spēj izcelt senās prasmes saulītē. Viņas ir radījušas 23 tautas tērpus un vēl vairāk to elementu, un ir apliecinājušas, ka spēj arī būt labas modeles.

Jāpiebilst, ka modeļu lomā iejutās Tukuma novada koru un deju kolektīvu vadītāji, pūtēju orķestra dalībnieki, deju kolektīvu, koklētāju ansambļa dalībnieki, kā arī Tukuma muzeja un Tukuma novada domes pārstāvji.

Skaisti un krāšņi!

Katalogā ietverti: Tukuma meitas, sievas tērps, vīra goda un vasaras tērps, divi Kandavas sievu tērpi, Bikstu sievas tērps, Jaunpils meitas un sievas tērps, Engures sievas tērps, divi Džūkstes sievu tērpi, Grenču vīra tērps, divi Irlavas sievu tērpi, divi Aizupes sievu tērpi, trīs Matkules sievu tērpi, Smārdes sievas tērps un Sēmes meitas vasaras darba tērps. Un vēl ir vēsturisko tērpu rekonstrukcijas – Džūkstes Grauzdes muižas vīra un meitas tērps, kā arī skatuves tērpi Platones vidējās paaudzes deju kolektīvam «Vidums» un vidējās paaudzes deju kolektīvam «Svīta», kā arī viens Tukuma meitas jaunrades tērps.

Tautastērpu komplektācijā izmantots 191 etnogrāfisko priekšmetu atdarinājums.

Kataloga sagatavošanu un izdošanu finansē Tukuma novada pašvaldība un Kurzemes Kultūras programma.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju  “Kopā augšup?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023