Viesatās spriež par kultūras namu

Tā 9. novembrī tikās arī Viesatu konsultatīvā padome. Kā pastāstīja tās vadītājs Uldis Rasmanis, darba kārtībā lielākoties bija ar pagasta labiekārtošanu saistīti jautājumi. Tostarp atgriezušies pie problēmām, kas saistītas ar Viesatu kultūras nama ēku. Viena no tām – laukums kultūras nama priekšā, kas savu laiku jau nokalpojis. Kā rēķinājuši, vai laukumu no jauna asfaltē, vai tomēr nobruģē (tas tomēr atzīts par piemērotāko variantu), cenu ziņā lielas atšķirības neesot. Tomēr pat aptuveni aprēķini liecinot, kas summas varētu būt diezgan ievērojamas un nez vai ar pagastam atvēlētā budžeta līdzekļiem paceļamas. Tad nu kā iespējamais risinājums šajā gadījumā būtu kāda Eiropas Savienības līdzfinansēta projekta piesaiste, un Jaunpils-Viesatu pagasta pārvalde tad arī lūkos, vai šādi piemēroti projektu konkursi maz ir. Otrs jautājums, par ko diskutējuši, ko darīt ar to kultūras nama ēkas daļu, kuru pašvaldība pirms gadiem pārņēma, bet kas šobrīd principā tāpat netiek izmantota. Arī te būtu nepieciešami ieguldījumi un lieli ieguldījumi, iedzīvotāji sprieda padomes sēdē. Jāatgādina, ka 2020. gadā tobrīd vēl Jaunpils novada domes deputāti lēma, ka «Viekaļās» un «Jaunviekāļās», kas ir kultūras nama ēkas dažādas daļas, jāmaina jumts. Toreiz nolēma šiem darbiem piešķirt nepilnus 20 000 eiro un darbi arī tika paveikti, bet viena no ēkas daļām joprojām ir neapdzīvota.

Vēl Viesatu iedzīvotāji spriedusī, ka nākamā konsultatīvās padomes sēde tiks organizēta vien nākamā gada martā.

Zemītē spriež arī par tornīša apdzīvošanu

Tāpat nedēļas vidū kārtējā sēdē tikās arī Zemītes pagasta konsultatīvā padome. Viens no jautājumiem, ko pārrunājuši, – Tukuma novada teritoriālais plānojums, un, kas svarīgākais, kā ar to iepazīstināt pēc iespējas plašāku pagasta iedzīvotāju loku, pastāstīja padomes vadītāja Ieva Vavilova. Tieši tādēļ decembrī plānota vēl viena tikšanās, kad tiks pieaicinātas arī atbildīgās personas, kas varēs plašāk pastāstīt, kas un kā plānots, piemēram, kā teritorijās plānojums ietekmēs Zemītes pagastu. Jāpiebilst, kā kādā brīdī iedzīvotājiem ar teritoriālo plānojumu būs iespēja iepazīties arī pagasta pārvaldē.

Bet konsultatīvajā padomē vēl runāts par aktuālām iecerēm, tostarp informatīvo stendu, kuru varētu izvietot kaut kur ceļa pusē un kas arī caurbraucējiem vēstītu, ko vēl Zemītes pagastā iespējams apskatīt. Šis līdz ar citiem darbiem būs iekļauts pagasta iedzīvotāju vēlmēs, runājot par nākamā gada budžetu.

Visbeidzot Zemītes pagastā gatavojas Valsts svētku ballei, kā arī kopā ar skolas direktori Ramonu Liepiņu-Krauju runājuši par to, kā apdzīvot skolas ēkas jeb Zemītes muižas tornīti. Šī brīža iecere ir, ka tur varētu izveidot un izvietot, piemēram, vēsturisku foto izstādi.

Kandavas pagastā – atkal par attīrīšanas iekārtām

Tikšanās šonedēļ bija arī Kandavas pagasta ļaudīm, kas tradicionāli pulcējās Valdeķu kultūras namā. Arvien, kā atzina konsultatīvās padomes vadītāja Signe Ezeriņa, pārstāvniecība no citām pagasta apdzīvotām vietām ir salīdzinoši neliela, tādēļ jau nākamo sēdi paredzēts rīkot Kandavā – bijušās novada domes ēkā un sēžu zālē, lai varētu pievienoties, piemēram, cilvēki arī no Rūmenes puses, Līgciema un citām vietām. Padomes vadītāja cer, ka tādējādi iedzīvotāji kļūst aktīvāki.

Vēl risināts arī kāds organizatorisks jautājums; proti, jau iepriekš vienojušies, ka pie Valdeķu kultūras nama tiks uzstādīta pastkastīte, kurā iedzīvotāji, ja nevēlas izmantot citas saziņas formas, var ielikt savus jautājumus, ko vēlāk izskatīt konsultatīvajā padomē. Pirmo divu nedēļu laikā vēstuļu nav bijis, bet, ja būs, padome varēs itin operatīvi sanākt kopā un runāt par jautājuma tālāko virzīšanu, skaidroja S. Ezeriņa.

Sēdē atgriezušies arī pie daudzkārt Valdeķos jau apspriestajiem jautājumiem. Viens ir sakari un internets, kas šajā apdzīvotajā vietā  un arī visā pagastā ir ļoti sliktā līmenī. Otrs – Valdeķu attīrīšana iekārtas, par kuru neapmierinošo stāvokli ir runāts gadiem. Jāatgādina, ka īsi pirms novadu apvienošanās tā brīža Kandavas novada dome (2021. gada maija sēdē) lēma, ka piešķirs aptuveni 31 000 eiro Valdeķu un Cēres attīrīšanas iekārtu uzlabošanai. Tajā pašā vasarā tika organizēts iepirkums arī par projekta izstrādi, kas noslēdzās veiksmīgi. Taču, aplēšot būvniecības izmaksas (tās tuvojušās 100 000 eiro), secināts, ka budžetā tam līdzekļu nav, un šis projekts tā arī palika nerealizēts…

Pēc sarunas ar S. Ezeriņu sazinājāmies arī ar SIA «Kandavas komunālais dienests» vadītāju Dzintaru Rušmani, kas pastāstīja, kāda šobrīd ir aktuālā informācija par attīrīšanas iekārtu projektu. Uzņēmuma vadītājs skaidroja, ka, visticamāk, projekts netiks īstenots arī nākamajā gadā, jo izmaksas, ja, piemēram, nepiesaista Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, ir pārāk ievērojamas. Ilgi gan atlikt šos darbus arī nevarot, jo iekārtas tiešām ir novecojušās, un, kaut savu funkciju tās pilda un notekūdeņu attīra (tāds ir arī Valsts vides dienesta atzinums), tuvāko piecu gadu laikā situācija Valdeķos tiešām varētu arī ievērojami pasliktināties. Bet līdz tam komunālais dienests regulāri iekārtas apseko un palīdz tam darboties tā, kā tas nepieciešams.

Liena Trēde