Tukuma pilsētas iedzīvotāju konsultatīvās padomes sēdē 22. jūnijā tika runāts par kapu apsaimniekošanu, un tajā piedalījās pašvaldības izpilddirektors Ivars Liepiņš, Komunālās nodaļas vadītājs Andris Kalnozols, ainavu arhitekte Maija Fogele, juriste Sanita Limanska un deputāts, Komunālo jautājumu un vides aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Mārtiņš Limanskis. Tomēr sanāksmē nepiedalījās neviens no kapu apsaimniekotāja SIA «Clean R» pārstāvjiem, kam reāli būtu jāatbild uz daudzajiem jautājumiem, par kuriem sēdes laikā tika runāts. Mareks Neimanis, kurš konsultatīvajā padomē ir atbildīgs par kapu jautājumiem un kurš kopā ar Ritu Krasausku lielāko daļu Tukuma kapu bija apsekojuši, pauda nožēlu, ka uzņēmums nav deleģējis piedalīties sanāksmē reālo darbu veicēju, kas varētu viest skaidrību gan par to, kā šis darbs notiek, gan, galvenais, izskaidrot, kāpēc ir daudz nesakārtotu lietu.

Pietrūkst informācijas

Pats galvenais, kā atzina M. Neimanis, pietrūkst informācijas kapu lietotājiem par to, kurš ir atbildīgais un kā ar viņu sazināties: “Šādai informācijai jābūt izlasāmai uz ziņojumu dēļa, lai nebūtu katrreiz jāzvana uz domi un lai arī tie cilvēki, kas atbrauc kopt kapus vai apbedīt tuviniekus no citām vietām, būtu par visu informēti. Patlaban uz ziņojumu dēļiem ir vairāk reklāmu, nevis noderīgas informācijas, turklāt tie nav atjaunoti.

1. Kalnozols skaidroja, ka pareizi būtu, ja informācija par kapsētām būtu izlasāma arī pašvaldības mājas lapā, tāpēc tas tikšot sakārtots.

Par iebraukšanu kapos un kapu pieminekļiem

Padomes locekļi uz ziņojuma dēļa ieteica publicēt arī informāciju par to, kuros gadījumos drīkst kapos iebraukt ar automašīnu, jo šobrīd neesot skaidrs, kā rīkoties, ja uz kapiem pie tuvinieka jāatved vecs cilvēks vai, piemēram, tūjas, zeme vai kapa piemineklis, jo ceļa zīmes iebraukšanu liedz. To apstiprināja arī juriste Sanita Limanska, skaidrojot, ka tāda kārtība paredzēta arī jaunajos noteikumos. Rudīte Martišauska tomēr rosināja pensionāriem un invalīdiem ļaut kapos iebraukt, jo pati bijusi lieciniece, kā norāti cilvēki, kas vienu vecu cilvēku Kalna kapos bija ieveduši ar automašīnu, un runas nebija par saskaņošanu – SIA «Clean R» pārstāve bijusi ļoti kategoriska. Kā uzsvēra R. Martišauska, viņasprāt, ir nepareizi, ka kapu apsaimniekotājam uztic visu atbildību par kārtību kapos, kas ir pašvaldības īpašums.

Neskaidrības bija arī par pieminekļu uzlikšanu. R. Krasauska stāstīja, ka jaunie saistošie noteikumi arī paredz, ka bez saskaņojuma nevar uzstādīt pieminekļus, piemiņas plāksnes, kapakmeņus un citu kapavietas inventāru. Viņasprāt, tad ir jānorāda, ko kapa vietas lietotājs var vai nevar darīt, jo – kāpēc jāpieaicina firma, ja cilvēks pats var daudzus darbus izdarīt?! Turklāt – ja neko kapa vietas iekārtotājs nepārkāpj, kāpēc šie darbi jāsaskaņo?!

Viens gan nepalika skaidrs: kur atrast šo kapu apsaimniekotāju, jo internetā tādu neatradām – uzzinājām par kapu atbildīgajiem novada pagastos un Kandavā, bet ne Tukumā. To neatradām arī Tukuma kapu apsaimniekotāja SIA «Clean R» mājas lapā…

 Kurš ko atļauj, kurš – kontrolē?

Vēl padomes locekļi secinājuši: lai arī saistošie noteikumi «Par Tukuma novadā esošo kapsētu uzturēšanu» nosaka, kādus materiālus kapos var izmantot, taču, piemēram, Ozoliņu kapos var redzēt arī šīferi, flīzes un vēl pamatīgus betonējumus. Lai arī noteikts, ka apmaļu augstums nevar būt augstāks par 20 cm, M. Neimanis stāstīja, ka jau šobrīd sākusies sacensība, kurš augstāku atbalsta sienu uzbūvēs, turklāt dažs jau to mēģina apliecināt trijos stāvos. Tāpēc nav skaidrības, kā notiek saskaņošana – vai kapu uzraugs dod akceptu un kontrolē, vai nē. ”Ozoliņu kapi bija skaisti – līdz brīdim, kad sākās šī betonēšana jaunajā daļā,” uzsver M. Neimanis.

1. Kalnozols skaidroja, ka noteikumi paredz līdz 20 cm augstas apmales, kas ir vienkārši kontrolējams, bet, ja ir reljefs, tās varētu būt augstākas, bet ne tik lielas, kā izveidotās.

Veidos jaunus sektorus

1. Neimanis atzina, ka vēl viena problēma ir tā, ka kapi nekādi nav norobežoti – ir kapu kopiņas, un aiz tām – brikšņi un celmi, tāpēc būtu jādomā par kapu plānošanu. Citādi sanāk tā, ka cilvēks jau jāglabā, bet vēl tikai ņem nost mētras… Ainavu arhitekte Maija Fogele skaidroja, ka pērn izstrādāts labiekārtojuma plāns 10 ha teritorijas – ar sadalījumu jaunos sektoros, ko pakāpeniski varēs apgūt, izveidojot arī celiņus un stāvvietas; ir arī veikti urbumi, lai saprastu, kur veidot ūdens ņemšanas vietas: “Maksimāli izvērtējām reljefu, lai izvairītos no tām problēmām, kas redzamas tur, kur vietas iedalīja nepareizi. Cilvēki tur bija spiesti veidot augstākas malas, lai reljefu izlīdzinātu, un tāpēc radās augstie betonējumi.” Vaicāta, vai kapu uzraugs neredzēja, ka pat zemākā apmaļu daļa pārsniedz atļautos 20 cm, M. Fogele skaidroja, ka diemžēl tas nav pamanīts: “Šīs problēmas tika pieļautas finansējuma trūkuma dēļ – nebija naudas plāna izstrādei. Tā kā kovida laikā kapa vietu pietrūka, tās tika ierādītas steidzamības kārtā un bez plāna. Tas, protams, nav attaisnojums, bet tāda ir realitāte. Tāpēc, veidojot jaunos sektorus, lielo pauguru apiesim un kapa vietas plānosim terašu veidā, lai nav jāveic lieli zemes darbi – uzbērumi un norakumi un lai saudzētu apaugumu. Ir plānots atstāt zaļumzonas, dabīgi augušos kokus, tikai apbedījumu vietās kokus izņems. Apbedījumi tiks plānoti tā, lai skats kapos būtu tīkams un latviešiem pieņemams. Tomēr mode mainās, un betonējumi ienākuši arī Veļķu kapu jaunajā daļā, kur kapa vietas klāj oļi, lai mazāk darba.” Vaicāta, kad sāksies darbi pēc jaunā projekta, ainavu arhitekte skaidroja, ka jau pirmssvētku nedēļā sāks zāģēt kokus, kopskaitā 15, lai varētu veidot celiņus un kapa vietas, jo iepriekš izveidotās ir beigušās.

 Žogam naudas nav

Un vēl Ozoliņu kapos būtu nepieciešams žogs, jo meža zvēri noēdot puķes. Daļā teritorijas tas ir izveidots, tiesa, koka daļas jau vietām ir sapuvušas, taču visu kapu teritoriju žogs neierobežo. A. Kalnozols skaidroja, ka var izrēķināt, cik varētu izmaksāt žoga ierīkošana, taču, ņemot vērā tā apjomus, summa varētu būt diezgan astronomiska. Turklāt tā kā šī gada budžetā tam naudas nav, par to varēs domāt, plānojot līdzekļus nākamajam gadam un arī – tikai nelielā apjomā.

Ar konteineriem – situācija neskaidra

1. Neimanis atzina, ka, apskatot kapus, nav bijis skaidrs, pēc kāda principa tajos izliek atkritumu konteinerus. Šoreiz tie bija visos kapos, bet vēl nesen Meža kapos nebija neviena, bet Ozoliņu kapos – vienā vietā pieci: “Iespējams, tieši tāpēc, ka to izvietojuma vietas mainās, veidojas stihiskas atkritumu izgāztuves. Un vēl būtu svarīgi pie konteinera pielikt marķējumu, lai būtu skaidrs, ko tur var mest, jo tagad sanāk, ka pilnīgi visu. Šādas informācijas nav arī uz ziņojumu dēļiem. Tāpat nav skaidrs, kas notiek ziemā, kad konteineru nav – apbedīšana jau notiek visu gadu, bet kur tad liek kapu atkritumus? Diemžēl arī šādi, ļaujot veidot kaudzes, tikai tiek veicināts tas, ka šādas kaudzes turpat būs arī vasarā. Tas labi redzams Lejas kapos pie akas, kur visapkārt it tikai un vienīgi kapu atkritumi.”

Par būvēm, ceļiem un kokiem

Apskatē konstatēts, ka Ozoliņu kapu zvanu telpa ir sliktā stāvoklī un vārtiņi neturas ciet, bet krusts Meža kapos apaudzis ar sūnu, un vietām jāpārbauda aku vāki. Diemžēl, ja neskaita A. Kalnozola solījumu šīs vietas pārbaudīt, nebija neviena, kas varētu sniegt kādu skaidrojumu.

Vēl bija jautājumi par kokiem kapos, kuri aug kapa vietā un kurus apsaimniekotājs nekopj, lai gan zari krīt uz citām kapa vietām. Turklāt padome informējusi, ka kapos ir nokrituši koki, bet uz lūgumu tos aizvākt nav reaģēts. A. Kalnozols skaidroja, ka tad ir jāvēršas pie kapu pārziņa, kas šos jautājumus kārto. Vaicāts, vai pareizāk nebūtu jau līgumā ar kapu apsaimniekotāju iekļaut lielo koku kopšanu, A. Kalnozols skaidroja, ka šo priekšlikumu ņems vērā, izstrādājot jaunos nosacījumus. R. Martišauska vēl ieteica neierādīt kapa vietas tur, kur aug koki, un tad arī «Clean R» varēs tos apsaimniekot. A. Kalnozols atzina, ka arī šo ieteikumu ņems vērā, jo bez kokiem Latvijas kapi nav iedomājami. M. Neimanis norādīja, ka ir labi, ka kapos ir pieejamas smiltis un melnzeme, tomēr vietām atrodamas arī mistiskas grants un vēl rupjāka materiāla kaudzes, par kurām nav skaidrības, vai tie domāti kapiem, vai ir būvmateriāli. Arī šajā vietā derētu informatīva norāde. Vēl viena problēma, kā minēja M. Neimanis, ir piebraucamais ceļš Ozoliņu kapos – tas ir tik bedrains, ka tuvinieki bērēs noteikti nav īpaši priecīgi par šo kratīšanos, turklāt – tāda situācija ir jau gadiem.

Tukuma kapu apsaimniekotājs – SIA «Clean R»

2019. Kalnozols skaidroja, ka kapus Tukumā apsaimnieko SIA «Clean R», ar ko līgums noslēgts 2019. gadā un tas ir spēkā līdz 2023. gada 1. janvārim. “Šī gada otrajā pusē pašvaldība ir ieplānojusi rīkot jaunu iepirkumu. Kapu apsaimniekošanas izmaksas 2022. gadā ir 182 859 eiro, no kurām SIA «Clean R» tiek maksāts 111 270 eiro gadā. Vēl par kapu paplašināšanu tiks maksāti 30 000 eiro, konteineru izvešanu SIA «Konteineru serviss» – 16 260 eiro, par atkritumu apglabāšanu SIA «AAS Piejūra» – 28 329 eiro. Izmaksās iekļauta arī piemiņas vietu kopšana kapsētās, kā arī maksa par smiltīm un melnzemi,” skaidroja A. Kalnozols.

Tiesa, iepazīstoties ar uzņēmuma veicamo darbu sarakstu, kā arī to, kurš līguma laikā kontrolē pakalpojumu izpildes kvalitāti, izbrīnīja, ka tā nav pašvaldība, kas šos darbus finansē, bet gan pats kapu apsaimniekotājs. Tā sakot – paši darām un paši arī pārbaudām, taču, kā varējām pārliecināties teju trīs stundu garajā padomes sēdē, šāda darba dalīšana tomēr nestrādā.

 Jāmeklē grāmatās…

1. Kalnozols, informējot par kapu reģistra izveidošanu, skaidroja, ka šo darbu atbilstoši līgumam arī dara SIA «Clean R», bet, tā kā kapi nav digitalizēti, informācija nav atrodama internetā: “Laukos to varēja izdarīt par Eiropas Savienības finansējumu, bet pilsētā tādu iespēju nebija. Taču vismaz Ozoliņu kapus varētu digitalizēt, un tad mājas lapā redzētu apglabātos cilvēkus, un tas ir viens no mērķiem, ko nākamziem gribētu izdarīt. Tā sauktie vecie kapi paliktu digitalizācijas otrajā kārtā. Vaicāts, kā tagad rīkoties, ja gribētu atrast kādu cilvēku un aiznest uz kapiem ziedus, A. Kalnozols skaidroja, ka tad jāmeklē pēc grāmatām, kurās mirušie reģistrēti.

 Noteikumi apsaimniekotāja, ne iedzīvotāju labā?

Kārtība, kas ievērojama Tukuma novada kapsētās, noteikta ar saistošajiem noteikumiem «Par Tukuma novadā esošo kapsētu uzturēšanu», kas pieņemti no jauna un, kā skaidroja juriste S. Limanska, izstrādāti kopā ar kapu apsaimniekotājiem un pagastu pārvalžu vadītājiem. Tomēr sēdē par šiem noteikumiem bija ļoti daudz jautājumu. M. Neimanis pieļāva, ka jaunais noteikumu projekts, izstrādājot to ciešā sadarbībā ar kapu apsaimniekotāju, veidots uzņēmējam, nevis iedzīvotājiem par labu, tāpēc vaicāja, vai nav domāts publicēt šādu izstrādājamu noteikumu projektus. S. Limanska skaidroja, ka šobrīd visus dokumentus trīs dienas pirms domes sēdes var redzēt vietnē www.tukums.lv, taču ir pārrunāta iespēja publicēt arī tos noteikumus, kas tiek izstrādāti, lai gan šāda prasība pašvaldībām nav obligāta. M. Neimanis iebilda, ka obligāti tas tiešām nav, taču ir pašvaldības, kas šādu labo praksi izmanto un ņem vērā iedzīvotāju ieteikumus. M. Limanskis atzina, ka jautājums te ir par komunikāciju – pirms noteikumu izstrādes varētu tos pārrunāt arī ar konsultatīvo padomi, jo īpaši, ja kāds konkrētajos jautājumos ir pamatīgi iedziļinājies. “Bet – pat ja noteikumi ir pieņemti, bet jūs redzat, ka ir problēmas, varam par to runāt un jūs varat iesniegt priekšlikumus,” tā juriste. Izpilddirektors Ivars Liepiņš skaidroja, ka šobrīd daudzi saistošie noteikumi tiek izstrādāti no jauna, jo katrā novadā bija 50-60 noteikumi, un tagad tie visi ir jāapvieno: “Varam vienoties – ja kādus noteikumus ver vaļā, viedokli pavaicā arī konsultatīvajām padomēm. To gan ir daudz, un tas var radīt lielāku darba apjomu, bet to varētu darīt.” Domes sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Zviedre skaidroja, ka dome atbild iedzīvotājiem gan feisbukā, instagramā un citos formātos, bet var gadīties, ka kāds jautājums arī ir paslīdējis garām, tāpēc drošības labad jāraksta uz e-pastu pasts@tukums.lv Diskusijās gan atklājās, ka ne visi padomes locekļi var IKP lapās izteikties, jo – ir nobloķēti.

Kastes

Tukuma kapsētas

Meža kapi – 5,3 ha

Lejas kapi – 1,49 ha

Kalna kapi – 7 ha

Brīvkapi – 1,9 ha

Ebreju kapi – 1,6 ha

Vilkājas kapi – 3,3 ha,

Veļķu kapi – 8,8 ha

Ozoliņu kapu vecā daļa – 12,14 ha

Ozoliņu kapu jaunā daļa (perspektīvā) – 85 ha

Kas jādara SIA «Clean R»?

2019. gadā noslēgtais līgums cita starpā paredz, ka kapsētas apsaimniekotāja pienākums ir:

* uzturēt, remontēt kapsētu administratīvās un saimniecības telpas, kapličas un iekšējos ceļus un celiņus, koplietošanas laukumus, sētas un solus, kopt ārpus kapa vietām esošus apstādījumus, zālienus un kokus, labiekārtot teritoriju, izvest atkritumus, izveidot, atjaunot un uzturēt ūdens ņemšanas vietas.

* ierādīt kapa rakšanas vietu un veikt rakšanas uzraudzību;

* organizēt kapsētu labiekārtošanu laikā no 1. maija līdz 31. oktobrim.