Pašvaldības nolikumu nodod sabiedrības viedokļa noskaidrošanai

Juridiskās un personāla nodaļas vadītāja Lelde Bičuša skaidroja, ka jauns nolikums izveidots tāpēc, ka šī gada 1. janvārī stājies spēkā jaunais Pašvaldību likums, kas paredz ne vien jaunus nosacījumus, kam jābūt ietvertam pašvaldības nolikumā, bet arī šī nolikuma, tāpat kā saistošo noteikumu publisko apspriešanu pirms to apstiprināšanas domē. Tātad – saistošie noteikumi ir jānodod sabiedrības viedokļa noskaidrošanai ne mazāk kā uz divām nedēļām, publicējot tos pašvaldības oficiālajā tīmekļa vietnē. Kā lēma deputāti, saistošie noteikumi apspriešanai tiks nodoti pēc komiteju sēdēm.

Jauni nosacījumi izpilddirektoram

Nolikums, kā skaidroja L. Bičuša, ir nedaudz mainīts, iekļaujot likumā noteiktās prasības pašvaldības izpilddirektoram: “Saskaņā ar likumu, pašvaldības izpilddirektoru turpmāk iecels uz pieciem gadiem un reizi piecos gados izpilddirektora darbs jāizvērtē un jāieceļ viņu darbā uz jaunu termiņu vai arī jāizbeidz darba attiecības. Tas pats attiecas uz izpilddirektora vietniekiem. Un šīm amatpersonām jāatbilst Pašvaldības likuma 21. panta 4. daļas prasībām, kas paredz, ka izpilddirektors ir Latvijas Republikas pilsonis, pārvalda latviešu valodu, viņam ir augstākā izglītība, viņš nav sodīts par smagu vai sevišķi smagu noziegumu vai ir reabilitēts, vai ir noņemta vai dzēsta sodāmība, viņam sakarā ar disciplinārlietā, administratīvo pārkāpumu lietā vai krimināllietā piemēroto sodu nav aizliegts ieņemt iestādes vadītāja amatu, viņa rīcībspēju nav ierobežojusi tiesa, viņš nav vai nav bijis PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks, viņš nav vai nav bijis ar likumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks.” Jāpiebilst, ka likuma pārejas noteikumi paredz, ka domei līdz šī gada 30. jūnijam jālemj par darba tiesisko attiecību turpināšanu ar pašvaldības izpilddirektoru (un vietniekiem), – ja viņš tam piekrīt, tad viņu ieceļ amatā, ievērojot iepriekš noteikto kārtību. Ja pašvaldības izpilddirektors nepiekrīt turpināt darbu, dome lemj par izpilddirektora amata kandidātu konkursa rīkošanu.

Citi ierosinājumi

Vēl L. Bičuša atzina, ka jauna nodaļa nolikumā ir «Pašvaldības sadarbība ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, sabiedrības iesaiste pašvaldības darbā», kas parāda sadarbību ar iedzīvotājiem: “Ir arī noteikta kārtība, kā iedzīvotāji var piedalīties domes un komiteju sēdēs. Un vēl ir jāizlemj, vai no 1. aprīļa tiek izveidota pilsētas pārvalde. Ja to veidos, tad ir jānorāda finansiālā ietekme uz pašvaldības budžetu. Pašvaldības vadītājs Gundars Važa skaidroja, ka februāra sākumā paredzēts ar deputātiem par šo jautājumu diskutēt. Vēl viņš rosināja izņemt no nolikuma 36. punktu, kas nosaka, ka domes priekšsēdētājam un domes priekšsēdētāja vietniekiem uz viņu pilnvaru laiku ir tiesības noslēgt darba līgumus ar ārštata konsultatīviem padomniekiem un izveidot biroju, bet tāda domē visdrīzāk arī nebūs.

Deputāts Juris Šulcs ierosināja nolikumā plašāk rakstīt par pašvaldības organizētajiem referendumiem, nosakot, kādos gadījumos tos var rīkot, lai iedzīvotāji nepārprastu un nedomātu, ka to var darīt par katru jautājumu. L. Bičuša skaidroja, ka tā kā nav šādas pieredzes, atliek paļauties uz likumā noteikto kārtību, taču šis punkts tiks papildināts. G. Važa piebilda, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kā diskusijās izskanējis, arī nav bijis viedokļa par referendumiem, tā ka laiks rādīs, kā ar to veiksies. Savukārt deputāte Agnese Ritene aicināja izvērtēt, vai ir pareizi, ja pašvaldības sēdes notiek ceturtdienu rītos, kad ir arī iedzīvotāju pieņemšana. G. Važa skaidroja, ka tad lai paliek viena pieņemšanas diena – pirmdiena. J. Šulcs izteica repliku, ka tad gluži kā pie daktera piecus mēnešu iepriekš vajadzēs pierakstīties, bet G. Važa skaidroja, ka tik traki nebūšot. Līdz ar šo lēmumu domes priekšsēdētājs,  vietnieki un izpilddirektors pieņems apmeklētājus pirmdienās no

14.00 līdz 18.00 centrālās pārvaldes telpās Tukumā, Talsu ielā 4.

Daci Poli apstiprina amatā

Domes sēdes darba kārtības pirmais jautājums bija par Džūkstes pagasta pārvaldes vadītājas Daces Poles apstiprināšanu amatā.

Atgādinām, ka deputāti 2022. gada novembrī lēma sadalīt Slampes un Džūkstes pagastu pārvaldi, izveidojot divas atsevišķas pārvaldes, bet līdzšinējai pārvaldes vadītājai Dacei Polei piedāvājot iespēju izvēlēties, kurā pārvaldē viņa vēlas strādāt. Sēdē pašvaldības vadītājs G. Važa aicināja dot iespēju pārvaldes vadītājai strādāt un pierādīt, ka viņa var ar saviem cilvēkiem komunicēt. Deputāte Edīte Zelča teica, ka balsos pret šo lēmumu, un to viņa teikusi arī iepriekš: “Uzskatu, ka bija jāizsludina konkurss uz abiem amatiem – gan uz Džūkstes, gan uz Slampes pagasta pārvaldes vadītāja amatu, jo pretenzijas bija no abu pagastu iedzīvotājiem. Šobrīd tā nebūs vienlīdzīga attieksme – Slampes pagasta iedzīvotāju pretenzijas mēs uzklausījām, bet džūkstenieku – nē. Ja būtu bijis konkurss, D. Pole tajā varētu pieteikties un tiktu vērtēta, kā visi citi kandidāti.” Domes priekšsēdētāja vietnieki Inga Priede un Imants Valers atzina, ka normatīvie akti liek piedāvāt darbiniekam līdzvērtīgus amatus, taču pašvaldībā tāda nebija: “Darba līgums ar D. Poli nav izbeigts, turklāt pārvaldes reorganizācija nav pamats, lai pārvaldes vadītāju atbrīvotu no amata.” Deputāts Juris Šulcs iebilda, ka diez vai vajadzētu sacensties, kurš vairāk rakstīs “par” vai “pret”, jo tad vispār pašvaldība nekur nenonāks. G. Važa pieļāva, ka, iespējams, pie šī jautājuma vēl nāksies atgriezties – pārvaldniecei jāstrādā tā, lai tā nenotiktu.

Apstiprināts pašvaldības tehniskais budžets

Tā kā Saeima un valdība vēl nav pieņēmusi 2023. gada budžetu, kā domes sēdē skaidroja G. Važa, pašvaldība ir sagatavojusi tehnisko budžetu, lai iestādes varētu strādāt, un pie šī jautājuma deputāti atgriezīsies aprīlī.

Finanšu nodaļas vadītāja Dace Rudēvica informējot skaidroja, ka pašvaldības ieņēmumi plānoti 77 212 512 eiro apmērā, bet izdevumi – 87 322 983 eiro apmērā. Izdevumu pārsniegumu pār ieņēmumiem plānots segt no naudas atlikuma uz 2023. gada 1. janvāri – 13 564 165 eiro. Salīdzinot 2023. gada budžetu ar 2022. gada budžeta sākotnējo plānu, ieņēmumi ir pieauguši par 10 060 818 eiro, bet izdevumi – par 11 637 786 eiro.

Ieņēmumos – vislielākais apjoms valsts dotācijām

Ieņēmumu sadaļā (77 212 512 eiro) vislielāko īpatsvaru veido valsts budžeta transferti (dotācijas) – 33 646 989 (43,6%), kas ir mazāk par 7% nekā pagājušajā gadā. Vislielākais samazinājums ir valsts dotācijām no Finanšu izlīdzināšanas fonda – 8 970 763 eiro (2022. gada nogalē – 10 miljoni eiro). Otra lielākā budžeta sadaļa ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 32 189 417 eiro (41,7%), kas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir par 1,8% lielāks. Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi tiek plānoti 2022. gada izpildes līmenī – 4 300 455 eiro (5,5%), nenodokļu ieņēmumi – 1 771 786 eiro, un šajā summā iekļauts arī dabas resursu nodoklis – 180 000 eiro, kā arī ieņēmumi no nekustamā īpašuma pārdošanas – 1 081 463 eiro. Iestāžu pašu ieņēmumi tiek plānoti 4 768 867 eiro apmērā, kas ir par 1,5% vairāk nekā pagājušajā gadā, un šajā pozīcijā lielāko īpatsvaru sastāda maksas pakalpojumi par personu uzturēšanos sociālās aprūpes iestādēs – 3 434 000 eiro. Un vēl 500 000 eiro tiek plānoti dotācijās no citām pašvaldībām.

Lielākie izdevumi – izglītībai

Izdevumu sadaļā kopā paredzēti 87 322 983 eiro. Vispārējiem valdības dienestiem jeb pašvaldības uzturēšanai tiek plānoti 9 015 924 eiro (10,4%), to vidū ir parāda darījumi, pašvaldības administrācijas, kā arī pagastu pārvalžu un Kandavas apvienības administratīvie izdevumi, deputātu atalgojums, dzimtsarakstu nodaļas izdevumi, pabalsti bijušajiem pašvaldību vadītājiem un izdevumi neparedzētiem gadījumiem. Sabiedriskajai kārtībai un drošībai tiek atvēlēti 1 013 781 eiro (1,2%), ekonomiskajai darbībai – 4 577 837 eiro (5,2%), vides aizsardzībai – 1 099 921 eiro (1,2%), teritorijas un mājokļa apsaimniekošanai – 8 523 099 eiro (9,8%), atpūtai, kultūrai, sportam – 9 057 763 eiro (10,4%) – salīdzinot ar pagājušo gadu, palielinājums ir par 2 319 547 eiro. Bet vislielākā izdevumu sadaļa ir plānota izglītībai, kur plānoti 40 125 966 eiro (46%) un palielinājums, salīdzinot ar 2022. gadu, ir par 889 470 eiro. Sociālajai aizsardzībai plānoti 13 673 573 eiro (15,6%) un veselībai – 235 119 eiro (0,3%).

Budžets pēc ekonomiskajām kategorijām

D. Rudēvica, vērtējot budžetu pēc ekonomiskajām kategorijām, skaidroja, ka vislielākā izdevumu sadaļa ir paredzēta atlīdzībai – 48 065 356 eiro, kur izmaksu kopējais palielinājums ir par 18%. Pakalpojumu izmaksām paredzēti 15 644 988 eiro (17,9%), kas palielinājušies par 18%, to vidū ir izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem – 3 576 060 eiro, un remontdarbiem un iestāžu uzturēšanai – 7 366 951 eiro (pieaugums par 30%). Krājumu un energoresursu sadaļā paredzēti 6 168 874 eiro, un samazinājums ir no pagājušā gada precizētā plāna gada beigās par 14%, jo kurināmā un degvielas cenas, kam paredzēti kopā 1 250 000 eiro, ir stabilizējušās. Iestāžu uzturēšanas materiālu iegādei plānots atvēlēt 1 250 000 eiro, savukārt ēdināšanas izdevumiem – 2 096 326 eiro. Subsīdijām un dotācijām paredzēti 3 432 341 eiro, kapitāla veidošanai – 10 369 938 eiro, to vidū bibliotēku krājuma iegādei – 144 165 eiro, datortehnikas iegādei – 314 000 eiro, kapitāliem remontiem un rekonstrukcijai – 7 662 000 eiro un pamatlīdzekļu izveidošanai – 1 531 000 eiro. Sociālajiem pabalstiem plānoti 3 641 486 eiro.

Turpmāk vēl.

Agita Puķīte