Vēl joprojām esam Brīvības laukumā 10. iepriekšējā reizē iepazināmies ar ēkas un šīs adreses vēstures faktiem, bet nu ielūkosimies, kas te notiek mūsdienās.

No pirmsākumiem fotoateljē, redakcija un sporta klubs

Kā ar pirmo sazinājāmies ar SIA «Amatnieks» īpašnieku un mājas saimnieku Janeku Žizņevski. Viņš pastāstīja, ka ēkas celšanas sākums datējams ar 1998. gadu, un māja ekspluatācijā nodota pēc četriem gadiem – 2002. gadā: “Sākotnēji ēka tika būvēta divām funkcijām – bankai, kas tajā laikā bija «Zemes un hipotēku banka» (Tagad tās telpās ir novada Dzimtsarakstu nodaļa), un birojiem. Vēl otrajā stāvā bija paredzēts restorāns, un tas arī tika izveidots. Bet jā, tie bija laiki, kad lielākā daļa sabiedrības nevarēja atļauties iet uz restorāniem, un šī ideja “neaizgāja”, var teikt, ka restorāns izturēja aptuveni gadu… Jā, tie bija grūti laiki mūsu ekonomikai, tikai vēlāk sekoja “treknie gadi”.” Vēl Janeks atklāja, ka pašu uzņēmums – «Amatnieks» – uz šīm telpām pārvācies vien 2006. gadā, iepriekš esot bijuši nobāzējušies Talsu ielā.

Bijuši dažādi laiki un dažādi īrnieki – sākot ar banku, apdrošināšanas kompāniju (balkona pusē) un redakciju, beidzot ar sabiedrisko tualeti. Nosacījums, ka tāda noteikti ēkā jāierīko, nāca līdz ar pašvaldības atļauju būvēties… Jāteic, mēs – «NTZ» redakcija – vēl šodien to jūtam, jo nereti kāds cilvēks ienāk un apjautājas, vai te ir pieejamas labierīcības, jo bija laiks, kad ieeja sabiedriskajās tualetēs bija blakus laikraksta ieejas durvīm.

Otrais stāvs, jau ēku ceļot, arī ticis plānots publiskām vajadzībām, bet tas nu esot apgrūtinoši, jo ne visi var tā staigāt pa kāpnēm. Dzimtsarakstu nodaļa atrodas pirmajā stāvā, līdz laulību zālei – jāpakāpjas…

No ēkas atklāšanas brīža darbojas foto salons «Foto Tev» un «Neatkarīgo Tukuma Ziņu» atklātā tipa redakcija, kuras plānošanā piedalījās arī mēs paši. Ēkas pagrabstāvā un trešā stāva aktu zālē darbojas sporta klubs «Centrs»

Sporta zāle kā hobijs

Ieejot mājas sētā, pirmais  informatīvais plakāts vēstī par to, ka šeit atrodas Centrs – sporta klubs. Uz durvīm skaidri rakstīts: trenažieri BB+TBW, pilates, tabata, fitness – joga, apļa treniņš, sauna. Darba laiks: darba dienās no 9.00 līdz 21.00, sestdienās 10.00 līdz 15.00, svētdienas – brīvas. Devāmies iekšā. Tad – pa kāpnēm uz pagrabstāvu. Jāpiebilst, ka, ejot uz leju, pēc ārā valdošās svelmes, varēja sajust patīkamu vēsumu. Ēkas un arī sporta kluba īpašnieks Janeks Žizņevskis pastāstīja: “No laika gala bijis tā, ka mūsu sporta zālē ir ļoti plašs spēka trenažieru piedāvājums – viena veida muskuļu grupas var trenēt uz dažādiem trenažieriem. Un tas, varbūt, ir tas pluss, kas nav pieejams citur pilsētā. Pie mums var nākt vairāki cilvēki vienlaicīgi un trenēt attiecīgās muskuļu grupas – nav jāgaida rindā pie viena trenažiera; ja tas aizņemts – var iet pie kāda cita. Sporta zāle, no biznesa viedokļa raugoties, ir kā hobijs, jaunībā arī pats ar to nodarbojos… Tā arī radās šī ideja… No pirmās dienas mūsu sporta zāles  “uzdevums” bija uzņemt pēc iespējas vairāk cilvēku vienlaicīgi. Tas bija laiks, kad Tukumā bija trenažieru zāles, bet tās bija ļoti mazas pēc izmēra, līdz ar to tās varēja pildīt savu funkciju tikai noteiktos laikos. Bet šī – mūsu zāle – “paņēma” ar to, ka bija lielākā un ar daudzveidīgāko trenažieru klāstu. Iesākumā bija arī personīgie treneri, un dažādas programmas. Tad, kad pagāja gadi desmit, piecpadsmit, tas mazliet apsīka. Šobrīd pie mums darbojas aerobikas treneri… Ja sporta klubu sadalām divās daļās, tad mums ir spēka trenažieri un aerobikas zāle, kur notiek gan jogas nodarbības, gan nodarbības uz baikiem (velotrenežieru nodarbības) utt.. Tas viss notiek trešajā stāvā – aktu zālē. Tā nu ir iegājies, ka augšā pārsvarā darbojas sievietes, bet ar spēka trenažieriem – vīrieši.” Jā, protams, ka ir klubā arī garderobes, dušas un sauna.

Kā stāsta Janeks, laikam ejot, atrodoties arī kaut kādi mīnusi, un šobrīd trenažieru zālē pietrūkstot… lielāku telpu. Jā, visu Covid periodu zāle bijusi slēgta, nu darbu esot atsākuši, bet cilvēku pieplūdums ir mazāks, jo zāli atļauts apmeklēt tikai vakcinētajiem vai covid izslimojušajiem. Jā, paiet laiciņš, kamēr cilvēki iekustas, vakcinējas, bet pamazām jau apmeklētāju skaits palielinoties. Turklāt vasarā klubs vienmēr bijis mazāk apmeklēts, jo ir daudz iespēju trenēties, sportot laukā. Par īsto zāles sezonu varot saukt laiku no septembra līdz aprīlim. Tā nu, kā jau minēts iepriekš, zāles uzturēšana ir jāuztver kā hobijs, jo nekāds lielais bizness nevarot sanākt.

Dzimtsarakstu nodaļa mainījusi atrašanās vietu

Nekur tālu nav jāiet, ēkas sētas pusē blakus ieejai sporta klubā arī ieeja mūsu nākamajā galamērķī – Tukuma novada Dzimtsarakstu nodaļā. Pie durvīm esošā izkārtne vēstī, ka pieņemšanas laiki: pirmdienās – no 13.00 līdz 18.00, no otrdienas līdz piektdienai – no 8.00 līdz 12.00. Var lasīt arī informāciju par to, ka ieiet drīkst tikai ar sejas maskām un iepriekš jāpiezvana pa tālr. 26600643. 

Dzimtsarakstu nodaļa visos laikos ir bijusi sabiedrībai ļoti svarīga vieta – no cilvēka ienākšanas pasaulē līdz pat aiziešanai viņsaulē. Pagājuša gadsimta 20. gados Tukuma dzimtsarakstu nodaļu vadīja Matīss Dambis, 40. – Hermanis Krūziņš, 50. – Valdmane un V. Nazarova, 60./70. gados – L. Ivanova, Fanija Lozbeņeva, kā arī Ženija Strēle (no 1962. līdz 1975. gadam).  70./80./90. gados nodaļu vadīja Aīda Arbidāne (no 1975. līdz 1988. gadam) un Nora Irbe (1988.-1993.), bet no 1994. gada līdz 2021. gadam – Smaida Kokina. Tagad dzimtsarakstu nodaļu vada Madara Latve.

No  Komjaunatnes ielas līdz Brīvības laukumam

Bet pirms devāmies uz sarunu ar šī brīža vadītāju, mazliet atskatījāmies pagātnē. Skaidrs, ka pirms Latvijas valsts nodibināšanās laulības reģistrētas baznīcās. Tur – katras reliģijas piederīgajiem savi nosacījumi. Taču vismaz Krievijas impērijā valstiski strikti nosacījumu šai ziņā bijuši pareizticīgajiem, jo jau no Katrīnas II valdīšanas laika (18. gs beigas) Pareizticīgo baznīca bija pakļauta valsts varai, bet agresīvās rusifikācijas laikā (18. gs. 80.-90.) pareizticība un tās laulību nosacījumi kļuva par vienu no piespiedmehānismiem. Dibinoties Latvijas valstij, tās Satversmē noteikta Baznīcas un valsts šķirtība, dzimtsarakstu funkcijas – dzimšanas, miršanas un laulību reģistru uzturēšanu uzņemoties Iekšlietu vai Tieslietu ministrijas struktūrām un municipalitātēm.

Padomju laikos, kur vismaz sākotnēji laulības uzskatītas par otršķirīgu institūciju, arī pret to reģistrāciju acīmredzot bijusi visai pavirša attieksme, vismaz tā var spriest arī pēc 1957. gada raksta «Tukuma Ziņotājā», kur uzzinām, ka dzimtsarakstu birojs jau atradies Komjaunatnes ielā (Pils ielā, bijušajā Ilsuma ēkā): “ Jautājums: Kur atrodas Tukuma dzimtsarakstu birojs? Atbilde: Tukuma dzimtsarakstu birojs atrodas Komjaunatnes iela 16. Kādreiz bija arī izkārtnīte, kuru gan bez vairojama stikla bija grūti ieraudzīt. Tagad arī tā pazudusi. Ar vārdu sakot, dzimtsarakstu birojs atrodas tanī pat namā, kur tautas tiesa. Turpat varēsit arī laulību izšķirt, kad vajadzēs.”

90. gados Dzimtsarakstu nodaļa atradusies Talsu ielā4 (domes ēkā). Tad laulības notikušas Vitrāžu zālē, kurā logu vitrāžas tikušas izveidotas tieši šim mērķim. Tajā pašā gadā, kad Smaida Kokina uzsākusi darbu nodaļā, pilsēta atdalījusies no rajona un, tā kā Dzimtsarakstu nodaļa bijusi pilsētai, bet ēka – rajonam, palikuši burtiski uz ielas. Bet tad tā brīža pašvaldības vadītājs Ēriks Zunda nācis pretim un atradis telpas kultūras namā. Tur dzimtsarakstu nodaļa pavadīja turpmākos 20 gadus. 2014. gadā tā pārvākusies uz jaunām telpām Brīvības laukumā 10, un darbiniekiem bijis liels priekš, ka nu beidzot ir plašās, gaišās un – tikai savās telpās.

 Laulības – aizsargmaskās, ja nav covid sertifikāta

Bet kas notiek šodien – kāda kārtība, piemēram, reģistrējot laulības? To jautājām pašreizējai vadītājai Madarai Latvei, kura darbu Tukuma dzimtsarakstu nodaļa uzsāka tikai pagājušā nedēļā. Viņa pastāstīja: “Dzimtsarakstu nodaļa veic civilstāvokļa faktu reģistrāciju, kas nozīmē jaundzimušā reģistrāciju, cilvēka miršanas faktu reģistrācija (bez maksas) un, protams, veic arī laulības reģistrāciju, kas ir maksas pakalpojumu – valsts nodeva 14 eiro. Tālākās izmaksas ir atkarīgas arī no tā, kāda ceremonija tiek pasūtīta, vai tā ir viesu klātbūtnē, kas būs dārgāk, vai bez viesiem, kas būs lētāk. Vietējiem, kas ir deklarēti Tukuma novadā, arī tiek piemērota atlaide. Vēl viens maksas pakalpojums ir izbraukuma laulība, kad mūsu darbinieki dodas uz cilvēku izvēlētu vietu un salaulā tur. Tas, protams, ir dārgāk un izmaksās 150 eiro (ceļa izmaksas iekļautas samaksā).

Tukuma dzimtsarakstu nodaļā šobrīd strādā trīs darbinieki – bez vadītājas arī Ligita Samiņa un Gunita Šķiltritere. Visas pieņem apmeklētājus, ja nepieciešams, var arī vadīta laulību ceremoniju. Madara pagājušajā nedēļā vadījusi pirmo ceremoniju Tukumā, pirms tam strādājusi Engures novadā. Starp citu, interesanti, bet, kā stāsta dzimtsarakstu nodaļas vadītāja, tās pieprasītākās laulību reģistrāciju un ceremoniju dienas esot trešdienas un sestdienas. Bet aktīvākā pieņemšanas diena esot pirmdiena, kad pēc brīvdienām nāk reģistrēt gan jaundzimušos, gan arī, diemžēl, mirušos.

Jautājām arī, kādi epidemioloģiskie noteikumi tieši laulību ceremonijās šobrīd ir jāievēro? M. Latve pastāstīja: “Viss šajā situācijā var mainīties, bet šobrīd atļauta laulību ceremonija līdz 20 cilvēkiem (ieskaitot jauno pāri un lieciniekus). Bet pašreiz ir tā, ka lielākā daļa cilvēku izvēlas laulības reģistrēt četratā. Ja saslimstības rādītāji nokritīs zem 20, tad, iespējams, ka arī mēs varēsim strādāt bez sejas aizsargmaskām. Bija mums arī viena mazā ceremonija, kurā mēs oficiāli varējām būt visi bez aizsargmaskām, jo cilvēkiem bija drošie covid-19 sertifikāti.”

Baiba Reinsone