Kā klājas uzņēmēj?

1. oktobrī ar mērķi iepazīsties ar uzņēmējdarbības vidi vizītē Jaunpilī ieradās novadnieks un šī brīža ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Rīts iesākās Jaunpils pagasta pārvaldē, kur ar vietējiem ļaudīm tika pārrunātas bažas, ko sev līdzi atnesušas reformas radītās pārmaiņas – gan tas, kā noturēt sporta dzīves kvalitātes un sociālo atbalstu ģimenēm, kuru skolēni mācās vietējā skolā, jo, piemēram, līdz reformai Jaunpils bija viena no tām pašvaldība, kas apmaksāja visu skolēnu ēdināšanu.

Ministrs paviesojās A/S «Kurzemes CMAS», kur par darbu pastāstīja un to, kā tas dzīvē notiek, parādīja uzņēmuma vadītājs Gatis Kaķis. Par kārtību un pat pedantismu darbā ministrs pārliecinājās SIA «IFC grupa» automehāniķu darbnīcā (īpašnieks Kristaps Jankovskis). Reālu problēmu iespējamos risinājumus ministrs apsprieda ar SIA «Līvas grupa» un SIA« Jaunpils alus» īpašnieku Agri Smelteri. Par jaunumiem un piensaimniecības problēmām pastāstīja A/S «Jaunpils pienotava» valdes loceklis Jānis Bērtulsons. Viesojoties pie PSIA «Jaunpils pils» (vadītāja Kristīne Liepiņa) un SIA «Joži» (Gunvaldis un Gunita Sproģi), ministrs varēja izprast gan tūrisma, gan lauksaimniecības uzņēmuma “drēbi”.

Buļļu stacija jau… 64 gadus

Kopš 1965. gada a/s «Kurzemes CMAS» jeb ciltslietu un mākslīgā apsēklošanas stacijai bijuši tikai divi vadītāji – Gunārs Veska un Gatis Kaķis (no 2000. gada). Par konkrētu datumu, kad dzimis uzņēmums, īsti gan neesot skaidrs, jo no tā laika darbiniekiem katrs esot pārliecināts par savu taisnību. Esot divi varianti – vai nu 1957. gads, kad Bikstos bijusi ērzeļu novietne, vai arī 1959., kad turpat ievietoja arī buļļus. Bet tas gan ir skaidrs, ka 1980. gadā ekspluatācijā nodots ēku komplekss, kur vēl joprojām darbojas apsēklošanas stacija…

Viss tiek apvienots

Dažādi izmantojamās uzņēmuma ēkas – darbnīcas, kūtis, administratīvais korpuss – aptver 18.4 ha lielu platību. G. Kaķis pastāstīja, ka pēc 90. gadu pārmaiņu laikiem šī stacija piederējusi valstij – Lauksaimniecības ministrijai. Bet pirms privatizācijas tikusi izveidota akciju sabiedrība. 1996. gadā reorganizācijas kārtā jeb piespiedu kārtā brīvprātīgi šai stacijai pievienotas arī Kandavas un Liepājas (Grobiņā) stacijas, kā arī Kuldīgas zirgu audzētava. Tas tāpēc, ka visi uzņēmumi (izņemot vienu) bijuši tuvu likvidācijai. Pēc 2000. gada sākušies diezgan smags laiks – no trīs filiālēm laika gaitā visu ražošanu koncentrējuši Jaunpilī. Tas tāpēc, lai būtu viena laboratorija gan buļļiem, gan kuiļiem un lai sakārtotu loģistikas procesu. Tas neesot viegli. Vēl jo vairāk arī tāpēc, ka īpašnieki bija arī tie paši darbinieki. Neviena no ēkām, kas jau iepriekš bija uzceltas tieši staciju vajadzībām, neesot pamesta – Kandavā ēku nopirkusi dome, Kuldīgā paši darbinieki atpirkuši zirgu stalli. Visas darbības veiktas tā, lai varētu sakārtot ekonomisko situāciju un turpinātu strādāt.

Pēc privatizācijas uzņēmumā bijuši vairāk nekā 200 akcionāri, un no 2004. gada līdz 2018. gada oktobrim akcijas arī kotējušies biržā. Bet 2018. gada oktobrī, mainoties īpašnieku struktūrai, tika veikts akciju atpirkums un no biržas  izstājušies. Pārmaiņu brīdī bijuši vairs tikai 156 akcionāri – tajā skaitā vācu, zviedru firmas, kas joprojām ir mazākuma akcionāru statusā. Lielākie ir vietējie grupas akcionāri.

Uzņēmuma gada apgrozījums ir vairāk nekā 1 miljons eiro, kas katru gadu esot diezgan stabils (neskatoties uz to, ka govju skaits Latvijā ir samazinājies). Apgrozījuma cipars gan esot atkarīgs no tā, kādas ir cenas – ja piena lopkopībā cenas krītas, tad lopu saimnieki meklē lētāku bioproduktu. Tādēļ «CMAS» arī piedāvājot lētākas kategorijas – no 2,5 līdz 30 eiro par dzimumšķirotu sperma (līdz 100% garantija, ka piedzims izvēlētā dzimuma dzīvnieks).

Ar ko nodarbojas?

Par uzņēmuma darbību stāsta G. Kaķis: “Uzņēmuma pamatnodarbošanās ir vaislas buļļu spermas ražošana, realizācija un piegāde klientiem. Strādājam arī ar kuiļiem, bet mazāk. Papildus tam organizējam apmācības par sēklošanu savā ganāmpulkā. Kā arī sniedzam cilts darbu pakalpojumus; konsultējam saimniecībās par to, kādus buļļus un kuiļus izmantot sēklošanas plānos. Un šajā ziņā viss mainās – ja 90. gadu beigās viss notika uz papīra, tad tagad ir speciālas pārošanas programmas, kurās, saliekot vajadzīgos datus, dators visu izdara automātiski. Birojā ikdienā strādā četri līdz pieci cilvēki, pārējie ir klientu konsultanti, kas uz vietas nesēž.”

Jau astoto gadu uzņēmums nodarbojas arī ar augkopības nozari. Mēs esam «AgroLats» grupas uzņēmums, kurā tiek apsaimniekoti 12 000 ha zemes, no tiem Jaunpilī – 380 ha. 3 000 ha zemes uzņēmumam ir Saldū, 3 000 ir arī Tērvetē. Tāpat grupā ietilpst arī z/s «Kalnāji», z/s «Liepas» (Tukuma, Dobeles novads), kas kopā veido 4 000 ha lielu platību, un ir vēl saimniecības citur – citos reģionos. Kopumā ir sešas saimniecības. No šīm saimniecībām ir gan tādas, kas audzē tikai graudaugus, gan arī tādas, kurām lielāks ir piena lopkopības un biogāzes īpatsvars, bet esot arī jaukta tipa saimniecības. Tāda esot arī «CMAS», kura neapsaimnieko tik daudz zemes, bet tomēr to izmanto augkopībā – gādājot saviem dzīvniekiem barību.

Kā tas reāli darbojas…

Lai saprastu, kā notiek darbs, delegācija tika ievesta laboratorijā un tika parādīts un pastāstīts, kā tiek noņemts materiāls. Par to vairāk pastāstīja un vēlāk arī parādīja laborante Aldona Zorika, kas šajā uzņēmumā strādā jau 47 gadus. Kūts ir savienota ar dušas telpu, pastaigu laukumu un manēžu, kur notiek buļļu lecināšana. Buļļiem esot iespēja lekt vai nu uz dzīvu bulli vai arī uz “dzels lēdiju” – īpaši izveidotu lecināšanas iekārtu. Bet to nu gan reti kāds izvēloties. Process notiekot divas reizes nedēļā. Pēc materiāla noņemšanas tas -120°C tiekot sasaldēts. Materiāla daudzums, ko iegūst no viena buļļa, esot atkarīgs no tā, cik bullis ir liels. Iespējams iegūt 2-4 gramus, un tad atšķaidīšanas procesā no vien mililitra, tiek iegūtas četras devas. Salīdzinājumam – ja bullis aiziet uz govju kūti, no šī materiāla ir viens jaundzimušais, bet mākslīgi sagatavot var līdz 200 jaundzimušiem dzīvniekiem… Tālāk visu šķirņu stobriņi ar mantu tiek glabāti saldētavā, līdz ierodas pircējs.

Par problēmām…

Stāstot par nozares problēmām, pirmkārt, tika minēts izejvielu, kā arī energoresursu cenu kāpums, kas tieši ietekmē ražošanas pašizmaksu. Esot arī satraukums par izejvielu pietiekamību nākamajā sezonā. Tā kā šis ir brīdis, kad arī veras ciet dažādas rūpnīcas, tad esot bažas, piemēram, par minerālmēslu pietiekamību: ko darīs tad, ja tiem būs pārāk augstas cenas, vai tie nebūs pietiekami pieejami!? Tas būšot iemesls, kādēļ ražošanas apjoms varētu būt mazāks. ”Valsts līmenī vēlētos ieteikt padomāt par minerālmēslu ražotni, jo šobrīd viss ir atkarīgs tikai no importa,” uzsvēra G. Kaķis. Problēma esot tā, ka rūpnīcas aizveras jau globālā līmenī – Ķīnā tiekot doti mājieni, ka tiks ieviesti eksporta aizliegums, situācija ar Baltkrieviju arī liekot iespringt. Cenas kāpj, dažiem produktiem – pat 100% kāpums.

Protams, apgrūtinājums esot arī degvielas un dabas gāzes (tiek lietota uzņēmuma kaltē) cenu kāpums. Un tas ir nepārprotami, ka augsta pašizmaksa radīs situāciju, kurā daudzi samazinās ražošanas apjomus vai to pārtrauks vispār. Daudzi jau esot aprēķinājuši, ka kaut ko audzēt pie tāda izmaksu līmeņa vairs nebūs izdevīgi. Tas nozīmē, ka arī visi eksporta apjomi būs mazi.

G. Kaķis: “Kādreiz mums bija 40 buļļi. Tagad mēs mēģinām intensificēt procesu, lai izmaksu ziņā dzīvnieks nestāv kūtī 4 līdz 5 gadus, mēs cenšamies gada laikā saražot nepieciešamo produktu daudzumu. Mums ir arī katalogs, kurā var apskatīt visas piedāvātās šķirnes. Mēs esam arī kā starpnieki Kanādas, Šveices, Vācijas, Beļģijas un Skandināvijas valsts bioproduktu ražošanas uzņēmumiem. Ir tā, ka brīžiem strādājam vairāk ar importēto spermu, jo bieži vien ražošanas un darbaspēka izmaksas tieši mums ir pārāk augstas, tādēļ lētāk noslēgt lielāku līgumu par importu ar kādu no iepriekš minētajām valstīm nekā pašiem turēt dzīvniekus. Turklāt cilvēki vēlas lielu dažādību – plašu piedāvājumu – mājas lapā var apskatīt pat 100 dažādu šķirņu dzīvniekus.” Uzkrājums uzņēmumā ir liels, tādēļ, piemēram, arī Covid laikā klientus varēja nodrošināt materiālu – varbūt nevienmēr ne tās šķirnes, ko vēlējās, bet bešā neviens neesot palicis.

Ar darbaspēku – grūti

Vēl D. Kaķis pastāstīja, ka šajā uzņēmumā, tāpat kā daudzos citos ir vērojams būtisks darbaspēka sadārdzinājums, kas dzen augšā inflāciju – bez algu palielināšanas nav iespējams noturētu cilvēkus. Arī šajā gadā sezonas darbiniekus dabūt esot bijis ļoti grūti… Sludinājumi bez rezultāta stāvējuši ļoti ilgi. Dažbrīd bijis pat tā, ka, sezonas darbiniekus pievilinot, nācies viņiem solīt lielāku algu nekā pastāvīgajiem profesionāļiem, kas nav licies adekvāti. ”Cilvēki, tagad nevēlas strādāt lauksamniecības nozarē. Un Jaunpilī bezdarba līmenis esot viens no zemākajiem – darbinieki ir deficīts, tāpēc liela daļa uzņēmēju darbiniekus pievedot klāt no citiem reģioniem.

Palielinās arī zemes pārdošanas un arī nomas tirgus cenas, kas arī iespaido situāciju. Tā, piemēram, Jaunpilī iegādāties īpašumu pat īsti neesot iespējams – cena ar kādu jārēķinās, ir 8 līdz 10 000 par hektāru.