Sākot ar 21. oktobri ir sākusies mājsēde – lokdauns.  Kā izdodas nodrošināt darbu jauno ierobežojumu apstākļos?

Ingrīda Smuškova (Tukuma Tūrisma informācijas centra vadītāja):

– Situācija šobrīd ir nepatīkama un nevēlama, jo mājās sēdēšana tā īsti neko neveicina. Tūrisms jau otro gadu to pārbauda uz savas ādas. Kas attiecas uz Tukuma tūrisma informācijas centru, turpinām strādāt,  tik aiz aizslēgtām durvīm. Mēneša sākumā palaimējās, jo varējām kopīgi ar lauku partnerībām un aktīviem saimniekiem realizēt mūsu pusē mājas kafejnīcu dienas bez īpašiem ierobežojumiem. Tagad strādājam pie jaunu ideju attīstīšanas vai pabeigšanas, piemēram, jaunās dabas tūrisma kartes vai piedāvājuma ģimenēm ar bērniem komplektēšanas jeb “pakošanas”, esam iecerējuši atkal “lauka studijas” apmeklējot gan jaunos uzņēmējus un iepazīstot viņu piedāvājumus, gan iepriekš tūrismā neizmantotās dabas un kultūras mantojuma vietas, lai ģenerētu jaunas idejas. Lai kaut kā palīdzētu uzņēmējiem, veidojam informatīvo materiālu par ēdināšanas uzņēmējiem, kuri piedāvā ēdienus līdzņemšanai vai piedāvā piegādi uz mājām. Kā vērtējam ierobežojumus? Diemžēl, tie bija nepieciešami, un gribam cerēt, ka tie dos cerētu rezultātu. Kāds reiz teica – dzīvot lielo pārmaiņu laikos, būt klāt ir interesanti, bet ne vienmēr tas ir viegli.

Regīna Malika (Džūkstes Kultūras nama vadītājas pienākumu izpildīja):

–Par jaunajiem ierobežojumiem, protams, kā jau daudzi no mums, nepriecājos, taču veselība ir svarīgākais! Ne vienmēr tas, kas ir nepieciešams ir arī iepriecinošs. Jaunajos ierobežojumos absurdu uzskatu, tikai to, ka cilvēkiem tiek ierobežotas arī āra aktivitātes(dabas takas, sporta treniņi u.c.), jo    tā ir viena no imunitātes, veselības uzturēšanas, uzlabošanas atslēgām.

Darbs attālināti tiek nodrošināts labi, ir  nepieciešamais aprīkojums un rīki. Un atšķirībā no iepriekšējās reizes ir apgūti arī vairāki papildrīki un tīmekļa platformas, ar kuru palīdzību sazināties ar darba kolēģiem ir ļoti ērti un ātri. Kultūras jomā ir smagi… visvairāk sirds sāp par amatiermākslas kolektīviem, kuri tikko iesākuši darbu klātienē un bija ar prieku uzsākuši sezonu atkal ir spiesti to darīt attālināti. Bet rokas nenolaižam, darbojamies, strādājam dodamies uz priekšu, esam gatavi labākiem laikiem! Lai mums visiem laba veselība!

Kristīne Starte ( ‘Smaidu darbnīca’  –pasākumu organizēšana):

– Iepriekšējā pandēmijas ārkārtas situācijā bija šoks – doma – kā tas var būt, kā var kaut kas nenotikt… bija ļoti daudz jautājumu. Bet tad sapratām, ka sēdēšana un raudāšana nav mūsu dabā – sākām plānot darbus uz priekšu. Tā pagājušā gadā tapa izzinošs Rūķu raidījums ‘Ka tas ir?’, ko varēja skatīt youtube kanālā.  Šajā laikā mēs jau sākam plānot Ziemassvētkus – domājam ko mēs varētu darīt attālināti – kā iepriecināt bērnus, piemēram, rūķu apciemojums aiz loga utml. Un, protams, ar lielām un saulainām cerības skatāmies uz vasaras sezonu, kas mūsu nozarē ir ļoti aktīva. Iepriekšējo vasaru, aktivitātes ziņā, var salīdzināt ar Ziemassvētku periodu – bija liels skrējiens, jo varēja just, ka cilvēki ir noilgojušies pēc satikšanās, pēc svētkiem. Bieži vien bija tā, ka cilvēki vienkārši svinēja dzīvi, bez liela iemesla. Šobrīd strādājam pie reklāmas jaunajiem projektiem, viens no tiem ir mazo dāmu ‘SPA ballīte’. Bet mēs neskumstam, jo šobrīd ir laiks izdarīt tos darbiņus, ko parasti padarīt nebija laika, piemēram, sakārtot noliktavu un domāt atkal jaunas un interesantas izklaides programmas.

Baiba Zunde (PII ‘Pienenīte’ vadītāja):

– Ārkārtas situācija valstī ir ieviesusi korekcijas pirmsskolas izglītības iestāžu darba organizācijā. Rīkojumi un rīcības plāni seko viens pēc otra. Darba apstākļi saspringti brīžiem nav skaidras informācijas, informācija var mainīties dienas laikā, kas rada papildus spriedzi. Darba kolektīvā gaisotne saspringta, jūtu to kā iestādes vadītāja, ka iestādes darbiniekiem un izglītojamo vecākiem nepieciešams  atbalsts. Notiekošais vienlīdz skar gan darbinieku, gan darba devēju. Tāpēc situācija, kad darba veikšana ikdienas režīmā tiek būtiski ietekmēta, primāri izvērtēju tādus risinājumus, kas ir saudzīgāki pret darbiniekiem un izglītojamiem. Esmu pateicīga, ka iestādes darbinieki ir pieņēmuši atbildīgu lēmumu, un 99% ir vakcinējušies. Ir gandarījums par šo atbildīgo rīcību.