Arvien nogaidošā režīmā

Ministra un pašvaldības vadības vizīte Tukuma novadā sākās pilsētas pievārtē – bijušā padomju laika kara lidlauka teritorijā, kas šobrīd ir industriālā parka teritorija, kurā aktīvi darbojas vairāki uzņēmumi. To skaitā ir arī «Jūrmala airport», kura pārziņā ir skrejceļu teritorija, vairāki angāri un, protams, jaunbūvētais lidostas terminālis, kas jau 2014. gadā būtu varējis sākt uzņemt pasažierus. Šobrīd tas gan stāv tukšs un, ņemot vērā pandēmiju, – kļuvis pat vēl tukšāks, jo nācies pārtraukt, piemēram, restorāna darbību, tāpat – skolēnu ekskursijas šajā laikā īsti nevarēja notikt u.tml. Kā viesiem skaidroja lidostas pārstāvji, šobrīd situācija ir tāda, ka viņi būtu pilnībā gatavi starptautiskiem lidojumiem – kā kravas, tā arī pasažieru lidmašīnām. Par to, neskatoties, ka šādu pakalpojumu uzņēmums nekur nereklamējot, ik pa laikam kāds tomēr atkal ieinteresējas. Bet, lai tas varētu notikt, tam būtu nepieciešama licences atjaunošana, ko lidosta zaudēja 2015. gadā. (Valsts drošības dienestiem bija iebildumi pret konkrētiem uzņēmuma īpašniekiem. – Red.) Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs gan piebilda: ja runa par pasažieru pārvadājumiem, šī joma, kā šķiet, vēl vismaz pāris gadus mēģinās atkopties no pandēmijas radītājiem zaudējumiem, līdz ar to – perspektīvas šajā jomā, visticamāk, neesot lielas. Drīzāk tādas ir kravu pārvadājumiem. Arī šādi piedāvājumi lidostām tiešām ir bijuši, tostarp veidot lidostas teritorijā preču bāzes, taču atkal jau – vispirms ir nepieciešama licence.

Vēl ministrijas pārstāvji interesējās: kā un vai īstenojušies plāni par to, ka «Jūrmala airport» tiktu organizēta jauno «airBaltic» pilotu apmācība? Izrādās, ka nē, jo kopš 2019. gada šī apmācība pilnībā notiek Liepājas lidostā.

Ko tad lidosta šobrīd var piedāvāt? Tai ir angāri lidaparātu novietošanai, arī remontam, un tie tad arī tiekot izmantoti; tiek organizēti vērienīgi avio šovi, kurus gan – atkal jau pandēmijas dēļ – nācies atlikt; notiek jau minētās ekskursijas un reizēm – arī kino filmēšana, bet, protams, ka tas jebkurā gadījumā ir tādā diezgan nogaidošā režīmā.

Latvijas kūdra – apkārt pasaulei

Toties SIA «Sila Kūdra» viss notiek, apstiprināja uzņēmuma pārstāvis Andrejs Ritenis un ražotnes vadītājs Jānis Brūklis. Sen vairs nav tā, kā varbūt pašos pirmsākumos, kad pāri robežām ceļoja tikai pati kūdra – šobrīd top produkts ar augstu pievienoto vērtību – substrāts, kas tiek gatavots pēc konkrētām receptēm, pielāgotām konkrētai vajadzībai. «Sila kūdra» ražo tikai lauksaimniecības vajadzībām, ne, piemēram, kurināmo kūdru, tādēļ A. Ritenis noraida pārmetumus, ko nereti raida kūdras purvu izstrādāju virzienā, ka viņi it kā krietni papildinot CO² izmešu apjomu. Tāpat risināms esot jautājums par degradētājām teritorijām, kas paliek, kad kūdras izstrāde konkrētā laukā ir noslēgusies. Viņa paša un arī ārzemēs noskatītā pieredzes liecina, ka tas varbūt nav ātrs process, bet purvus ir iespēja atkal apzaļumot, iesākumā atjaunojot ūdens līmeni, vēlāk stādot mellenes, dzērvenes un tamlīdzīgi.

Tiktāl par ekoloģiju, bet ja par ražošanu, tad «Sila kūdra» gatavo produkciju pako gan ar pašu preču zīmi, gan arī izpilda citu tirgotāju pasūtījumus. Uz jautājumu, vai ir domājuši plēves maisus nomainīt uz kaut ko ekoloģiskāku, J. Brūklis skaidro, ka to nebūt nav tik vienkārši paveikt, jo kūdra tomēr tāds materiāls, kas „staigā“ – te izplešas, te atkal saraujas, un tādēļ ļoti svarīga ir iepakojuma materiāla izturība. Esot gan bijis arī pasūtītājs Arābu Emirātos, kas pieprasījis, lai iepakojums ir no plastikāta, turklāt tāda, kas pāris gadu laikā saulē sadalās. Taču nelaime tā, ka lielos apjomos to nemaz šobrīd neesot iespēja saņemt, tādēļ tie ir tikai tādi atsevišķi gadījumi.

Valstis, uz kurām «Sila kūdra» produkcija ceļo, tiešām aptver visu pasauli. Pērn, piemēram, bijis sūtījums arī uz kādreizējo Kurzemes hercogistes koloniju Tobāgo. Šobrīd gan nedaudz apstājusies kustība Turcijas virzienā, kur kūdru izmanto, piemēram, viesnīcu apstādījumos. Tas – ugunsgrēku dēļ, kas tieši šobrīd tur plosās. Produkcija savus tālos ceļus galvenokārt veic jūras konteineros, jo ar kravas automašīnām to pašu distanci nebūtu izdevīgi veikt, ņemot vērā kravas diezgan pieklājīgo svaru.

Ekonomikas ministrs interesējās, vai neesot apsvēruši tepat, lidlauka teritorijā iekārtot arī kādu dārzeņu siltumnīcu? Uzņēmuma pārstāvji skaidroja, ka par lieliem apjomiem tā īsti nekad nav domājuši, taču neliela eksperimentālā siltumnīca ražotnes teritorijā tiešām esot.

Inovatīvas ražotnes plāni

Otrpus bijušā lidlauka teritorijā – tuvāk Tukumam – darbojas uzņēmums         «Stiga RM». Ražotne, kur top bērza saplāksnis, atrodas Kuldīgā, taču uzņēmums mežistrādes jomā ir iesaistījies visos tās iespējamos līmeņos, sākot jau ar meža teritoriju iegādi un to apsaimniekošanu. Un Tukuma pusē šobrīd atrodas uzņēmuma remontdarbnīca, kas strādā septiņas dienas nedēļā, jo arī kokvedēji, kādu uzņēmuma autoparkā ir 45, strādā bez apstājas, apstiprina «Stiga RM» vadītājs Andris Ramoliņš. Uz vienu kokvedēju ir 3,3 vadītāji, kas savstarpēji mainās un tiek nogādāti līdz punktam, kur sākas viņu maiņa; vienlaikus uz ceļa ir 42 kravas auto, bet trīs atrodas darbnīcā. Tāpat te ir īpaši aprīkoti busiņi, kas remontdarbus var veikt uz vietas mežā, ja tāda vajadzība rodas. Tāpat te nonāk arī remontējamie vieglie auto, kas arī uzņēmumam ir ap 100. Tieši pēdējā sadaļā mēdzot būs problēmas ar pastāvīgiem darbiniekiem, jo cilvēki nereti izvēlas strādāt tā dēvētajā puspelēkajā zonā, kur nodokļu nomaksa ir… aptuvena. Jautāts par to kā vērtē šī brīža nodokļu slogu valstī, A. Ramoliņš skaidroja: ”Kad tu ražo produkciju ar augustu pievienoto vērtību, par nodokļu slogu sūdzēties nav pamata.

Uzņēmums turpina attīstīties, un arī tepat Tukumā ir pavisam konkrēti ražotnes būvniecības plāni, ar kuriem tika iepazīstināti atbraukušie viesi. Būtībā ir plāni pārstrādāt to produkciju, ko Latvijas kokzāģētavas ir atzinušas par nederīgu, tas  ir – līkus, sauskaltušus kokus, pārsvarā – nestandarta skuju kokus. Pirmie paplašināšanās būvdarbi plānoti jau šajā gadā un, kā uzsver uzņēmuma vadītājs, nākotnē būs nepieciešams arī pašvaldības atbalsts, piemēram, ceļu izbūves jautājumā. Agrāk šos plānus īstenot, atzina A. Ramoliņš, atturējusi tieši iepriekšējā Tukuma novada domes vadība un tās attieksme pret uzņēmējdarbību novadā kopumā.

Noslēdzot tikšanos «Stiga RM» teritorijā, ministrijas pārstāvji vēl interesējās, kā uzņēmumā sokas ar darbinieku vakcināciju? A. Ramoliņš uzsvēra, ka te nu gan esot jāmet akmens Veselības ministrijas lauciņā, jo plānotā un pieteiktā kolektīvā vakcinācija, tieši Vakcinācijas biroja neizdarību dēļ, izgāzusies divas reizes pēc kārtas. Un šobrīd daudzi darbinieki jau ir dažādu sazvērestības teoriju varā un daudzus pierunāt vakcinēties ir grūti vai par neiespējami…

Turmāk vēl