1. jūnija laikrakstā rakstījām par to, ka Tukuma novada dome nav samaksājusi SIA «STRABAG» par izdarītajiem darbiem – šāda ziņa bija izskanējusi «Neatkarīgo Tukuma Ziņu» rīkotajās tiešsaistes priekšvēlēšanu diskusijās 18. un 21. maijā.

Jau publicējām SIA «Strabag» viedokli. Šim uzņēmumam, kas, sakārtojot pilsētas ielas, paveicis darbu par 209 000 eiro, bet samaksu par to vēl joprojām nav saņēmis, Tukuma novada domes vadība bija ieteikusi vērsties tiesā…

Komentējot, kāpēc šāda situācija izveidojusies, 1. jūnija publikācijā Tukuma novada domes priekšsēdētājs Normunds Rečs skaidroja: problēma esot tajā, ka noslēgtais iepirkuma līgums nav iekļāvis visas iztērētās summas un ka domes atbildīgā persona, būvuzraugs un arī uzņēmums īsti neesot ievērojuši līguma nosacījumus. Proti, esot bijis nepieciešams rīkot papildu iepirkumu par šīs summas palielinājumu, taču tas nav darīts. Vaicāts, kāpēc dome neizsludināja iepirkumu, N. Rečs skaidroja, ka domes atbildīgā persona nebija iesniegusi iepirkumu komisijai nepieciešamos dokumentus…

Domes vadība melo

Jau pēc publikācijas ar iebildumu, ka pašvaldības vadītājs klaji melo, redakcijā vērsās domes Īpašumu pārvaldes vadītāja vietnieks Ģirts Ruģelis (viņam šobrīd pēc pārslimota Covidu un traumas ir darba nespēja). Skaidrojot un arī sniedzot dokumentālus pierādījumus, Ģ. Ruģelis atklāja, ka visi dokumenti bijuši iesniegti savlaicīgi, par plānotajiem, arī jau veiktajiem un veicamajiem darbiem bijuši informēti visi deputāti un, protams, arī domes vadība. ”Un arī domes priekšsēdim visa situācija un tās attīstība bijusi zināma no pirmās dienas. Tieši N. Rečs pats taču izdevis rīkojumu par iepirkuma organizēšanu. Taču domes priekšsēdētāja vietnieks Agris Zvaigzneskalns, kura politiskajā pārraudzībā ir arī iepirkumu komisija un kurš arī ir šīs komisijas vadītājs, pašam vien zināmu iemeslu dēļ to nav sasaucis un iepirkumu nav sludinājis izsludinājis,” tā Ģ. Ruģelis. Viņa teikto komentēja ar veikto ceļu remontdarbu būvuzraugs Mārcis Gulbis.

 Viss sākas ar naudas pārlikšanu no vienas ailītes uz citu

 Ģirts Ruģelis:

– 2019. gada nogalē tika sagatavots 2020. gada budžets, taču 2020. gada sākumā domē notika varas maiņa un budžets steidzamības kārtā tika pārstrādāts. No toreizējās komunālās nodaļas budžeta deputāti izņēma tuvu 800 000 eiro, ieskaitot 367 120 eiro no Autoceļu fonda, kur bija gan pilsētai, gan pagastu pārvaldēm paredzētā nauda. Arguments bija, ka domei nav naudas, tai skaitā Kurzemes ielas pārbūvei, tāpēc jāveido rezerves fonds. Jau toreiz teicu, atgādināju deputātiem, ka Autoceļa fonda līdzekļus nevar izmantot citiem mērķiem – bērnudārza būvniecībai vai citiem mērķiem.

– Kāpēc nevar? Deputāti taču var lemt visu ko, sak, ko un kā  gribam, to darām…

– Nē, likums pasaka, kādiem mērķiem šo naudu var tērēt… Pēc tam tika izveidots rezerves fonds Kurzemes ielai, uz kuru tika pārskaitīti Autoceļu fonda līdzekļi. Un tas ir gan nelikumīgi, gan – nekorekti, jo tad  mazās ieliņas nekad nesaremontētu, jo vienmēr būs svarīgākas vajadzības…

– Tad iznāk tā, ka viss tas lielais sasniegums, ar ko koalīcija lepojās kā ievērojamu līdzekļu ”atrašanu” un ”rezerves fonda izveidi”, patiesībā ir vienkārša līdzekļu pārbīdīšana…

– Jā.

– Bet kaut kur šīs naudas tomēr pietrūka? Kam? Kurzemes ielai?

– 2020. gada budžeta projektā Kurzemes ielai bija ieplānoti 700 000 eiro.

– Bet kur palika tā nauda?

– To aizskaitīja uz rezerves fondu, un par šo naudu veica dažādus citus darbus. Tas notika vienkārši: visus aicināja uz tepiķa trīs reizes, un Daiga Reča un Agris Zvaigzneskalns vērtēja visus izdevumus, sakot ”to nedarīsim”, ”to no budžeta izņemsim!”. Ielu apgaismojumu netaisīsim, grāvjus neraksim, ziemai naudu nevajag – visu liksim rezerves fondā… Kad prasīju, kur ņemšu naudu, piemēram, atkritumu izvešanai no pilsētas, pateica: kad vajadzēs, naudu iedos. Teicu, ka tā jau neplāno budžetu, bet… Tā viņi lēma, un mēs tur neko ietekmēt nevarējām.

– Bet ielu darbu iepirkums taču bija, vismaz viens – noteikti?

– 2020. gada 17. februārī domes priekšsēdētājs N. Rečs izdeva rīkojumu par iepirkuma organizēšanu ielu darbiem, par ko atbildīgais bija A. Zvaigzneskalns. Tika sagatavota iepirkuma dokumentācija, nolikums un, pēc manām aplēsēm, līgumam bija jābūt par aptuveni 500 000 eiro. Bet vadība toreiz pateica, ka varam rēķināties ar 270 000 eiro, kas arī būs iepirkuma summa. Martā noslēdzās iepirkums par asfaltēšanas darbiem, un aprīlī tika noslēgts līgums ar konkursa uzvarētāju SIA «Strabag». Otra lote bija par 220 000 eiro bruģēšanai.

– Un kādi darbi šajā asfaltēšanas summā tika iekļauti?

– Brīvdabas basketbola laukuma asfaltēšana – 6288 eiro, virskārtas atjaunošana Lielās ielas posmā – 23 776 eiro, virskārtas atjaunošana Revolūcijas un Lielās ielas krustojumā un Revolūcijas ielā – 87 296 eiro, asfalta seguma izbūve Strēlnieku un Ganību ielā – 35 562 eiro, kā arī 64 376  tika ieguldīts bedrīšu remontā.

Deputāti piešķir papildu finansējumu

– Tātad nauda tika iztērēta, un?…

– Augustā pašvaldība dabūja tā saukto Covid-19 kredītu Kurzemes ielas pārbūvei par 816 831, 30 eiro. Un 26. augustā mums – komunālajai nodaļai – atdeva aizņemtos 367 325 eiro, kas tika novirzīti ielu un ceļu ikdienas uzturēšanas darbiem. Man bija jāsagatavo lēmuma projekts, kuru izskatīja komitejās un domes sēdē. Tur par visu šo sīki un smalki informēju. (Ir arī sēžu video ieraksts un publikācija laikrakstā.) Un toreizējai izpilddirektores pienākumu izpildītājai Inesei Valterei 4. un 11. augustā tika nosūtītas visas tāmes, lai deputāti par visu būtu informēti un varētu pārdomāti lemt.

– Šīs tāmes, kā noprotams, bija par tām ielām, kuras vēl tikai tika plānots asfaltēt?

– Jā, par Valguma, Krasta, Dārzniecības un Strēlnieku/Ganību ielas asfaltēšanu. Kā jau teicu – lai komunālajai nodaļai šo naudu varētu atgriezt, mums bija jāsagatavo tāmes un jāiesniedz, ko arī izdarījām, jo bez tāmēm un darbu apjoma neviens naudu nepiešķirtu! Un I. Valterei nevienu mirkli nebija pretenziju par šīm tāmēm. Bijām pat ielikuši arī Melnezera ielu, kurai jau ir projekts, bet, tā kā deputāti uzskatīja, ka, uztaisot vienu ielas daļu, nekas nebūs līdzēts, jo ir jāierīko arī komunikācijas, šo ielu no saraksta izņēma. Turklāt ar visu šo summu, kas tika piešķirta, būtu par maz Melnezeras ielas pārbūves pabeigšanai.

–  Kāpēc izvēlējāties remontēt tieši šīs konkrētās ielas?

– Pirmkārt, šīs ielas nebija pilnībā sakārtotas pēc lielā ūdenssaimniecības projekta, otrkārt, tādai Melnezera ielai varētu iegūt projektu līdzekļus, bet nekad ne šīm mazajām centra ieliņām, kur daudzviet ir dzīvojamā zona. Tās var finansēt vai nu no budžeta, vai no Autoceļu fonda, tāpēc arī tas tika ieplānots.

– Bet summas, šķiet, bija lielākas nekā plānots?

Mārcis Gulbis, būvinspektors:

– Līgums ar SIA «Strabag» tika slēgts pēc vienības izcenojuma, kas nozīmē, ka nevienai ielai nav projekta (bet tas arī virskārtas atjaunošanai nav nepieciešams) un precīza aprēķina. Apsekojot ielas, tika sastādītas aptuvenas tāmes, bet, kad, piemēram, nofrēzēja asfaltu Dārzniecības un Kalēju ielā, izrādījās, ka apakškārta nav vis, kā domāts, 10 cm bieza, bet tur ir tikai šķembas, līdz ar to papildus nācās likt apakškārtu un tad papildināt virskārtu. Kalēju ielā, piemēram, bija milzīga peļķe, jo Tukumā ir milzīgas problēmas ar lietus ūdeņiem. Tāpēc strādājot šīs izmaksas pieauga.

– Taču šobrīd arī vienības cenas ir ievērojami augušas?

– Jā, bet aprēķins tika veikts atbilstoši pirmā konkursa cenām.

– Tātad tālāk būtu jāseko iepirkumam?

– Jā, es to arī norādīju deputātiem augusta finanšu komitejas sēdē, ka esam 17. februāra iepirkuma summu iztērējuši un, tā kā mums ir atgriezta nauda, tāpēc jābūt jaunam iepirkumam.

Nauda ir, tāmes ir, iepirkuma – nav

– Domes vadība jums pārmet, ka neesat rosinājis iepirkumu?

– Tāmes bija gatavas, kā jau minēju augusta sākumā, taču nebija rīkojuma [tas jāraksta domes priekšsēdētājam. – Red.] par iepirkuma komisijas izveidi. 29. septembrī 9.00 tika sasaukta tikšanās, kurā piedalījās būvnieka pārstāvji Rolands Kugrēns un Endijs Līdaks, domes būvuzraugs Mārcis Gulbis, lai saprastu, ko vēl varam izdarīt. Vēl šajā sarunā piedalījās Leonarda Koršunova, pagastu pārvaldnieki, Normunds Rečs. Kopā nolēmām taisīt ielas, par kurām ir domes lēmums. Vienlaikus es [domes priekšsēdētāju] aicināju, lai tiktu sasaukta iepirkuma komisija. N. Rečs vēl vaicāja, vai pagūsim darbus izpildīt, jo ir jau septembris, bet tajā sapulcē viss grafiks arī tika salikts. Tālāk bija jārīkojas vadībai…

– Bet tā nerīkojās, taču darbi bija sākti – tas bija pārkāpums!

– Piekrītu, ka tas ir pārkāpums, es to arī atzīstu, bet tā bija vienīgā iespēja apgūt jau augustā piešķirto naudu.

– Jūsuprāt, kāpēc tad laikus nebija iepirkuma? Rečs savus pienākumus aizmirsa, Zvaigzneskalns negribēja veikt?

– Iepirkuma komisija ar domes priekšsēdētāja rīkojumu tika izveidota tikai 14. oktobrī, bet pats iepirkums tā arī netika izsludināts…

– Kāpēc? 

– Jo domes priekšsēdētāja vietnieks Agris Zvaigzneskalns to neizsludināja.

– Kāpēc?

– Jo viņam nepatika iepirkuma dokumenti, bet – kas viņam nepatika – to prasiet viņam! Jau pirms rīkojuma par iepirkumu visi dokumenti bija salikti – mēs bijām sagatavojuši tehnisko speficifikāciju, kā to darām arī citos iepirkumos, savukārt juriste Ieva Jēgere gatavoja līguma projektu un konkursa nolikumu. Bet, lai arī komisija bija izveidota, dokumenti bija gatavi, iepirkums netika izsludināts.

– Komisijā jūs esat vairāki, vai tikai A. Zvaigzneskalns viens visu nosaka?!

– Ja viņš nevēlas, tad iepirkumu neizsludina…

– Darbi jau tobrīd notika? Tie bija tie paši, par kuru veikšanu iepriekš, 29. septembra sanāksmē, ar uzņēmēja pārstāvjiem bija vienojies N. Rečs?

– Jā. SIA «Strabag» septembrī pilsētā bija pusi nedēļas, kad asfaltēja Kurzemes ielu un Strēlnieku ielu, bet pēc tam oktobrī darbi turpinājās.

– Tomēr gan dome, gan domes amatpersonas pat sociālajos tīklos lepojās ar šiem darbiem (18. septembrī domes lapā feisbukā ir ieraksts un fotogrāfijas par asfaltēšanas darbiem Strēlnieku un Ganību ielā, ko domes priekšsēdētāja vietnieks Agris Zvaigzneskalns savā profilā ir papildinājis ar ierakstu: “Ilgi gaidītā Strēlnieku iela tiek pie cietā seguma.”– Red.)

– Jā.

– Un kas notika tālāk?

– 26. oktobrī juriste Ieva Jēgere atkārtoti prasīja Zvaigzneskalnam, vai iepirkumu var izsludināt, bet Zvaigzneskalns teica, ka es kaut ko neesmu iesniedzis. Un tad es rakstīju, ka visa informācija ir pieejama «Visvarī». Tās pašas dienas vakarā aizgāju pie N. Reča (mūsu sarunā piedalījās arī A. Zvaigzneskalns) un izstāstīju situāciju, bet par mani Zvaigzneskalns tikai pasmējās. Un tā arī iepirkums netika izsludināts. Taču darbi, tika pabeigti, pieņemti ekspluatācijā, akti tika parakstīti.

1. Gulbis:

– Visus darbus pārbaudīju, vai tie atbilst nosacījumiem, un pieņēmu. Tukuma novada dome man par darbu arī samaksāja. Tātad akceptēja visu, kas paveikts.

– Un iepirkums?

Ģ. Ruģelis:

– Iepirkums netika izsludināts. To izsludināja tikai šogad – gluži tādu pašu, kāds tas jau bija sagatavots 2020. gada oktobrī, bet jau citiem darbiem. Savukārt uzņēmējam domes vadītāji ieteica vērsties tiesā, lai saņemtu savu naudu.

Vadība – bezatbildīga un dara, kā grib?!

Pagājušajā nedēļā sazinājāmies ar Tukuma novada domes izpilddirektori Inesi Valteri, kuru izvaicājām par šo situāciju un lūdzām komentāru. I. Valtere skaidroja, ka naudu budžetā piešķir konkrētam pasākumam, un tālāk ir noteikta procedūra, kā šis finansējums tiek apgūts. Saskaņā ar noteikumiem, domes priekšsēdētāja vietnieks Agris Zvaigzneskalns ir iepirkumu komisijas priekšsēdētājs, bet iepirkumu gatavo domes darbinieki.

– Kurš ir atbildīgs par to, ka iepirkums netika izsludināts?

– Ja iepirkuma komisijai nav iesniegta visa nepieciešamā informācija, tad ir atbildīgs konkrētais darbinieks.

– Ģ. Ruģelis apliecināja, ka jau pirms rīkojuma par iepirkumu, tātad pirms 14. oktobra, bija gatava tehniskā daļa, ko apliecina sarakste, ka dokumenti ir salikti un jurists tos izsūta saskaņošanai.

– Bija vajadzīga papildu informācija, lai korekti sagatavotu iepirkumu.

– Bet visas tāmes bija iesniegtas jau augustā! Darbi apspriesti gan domes komitejās, gan sēdēs, gan sanāksmēs ar uzņēmēju…

– Viens ir informēt par plānotajiem darbiem, bet atbildīgajam darbiniekam ir jāizsludina iepirkums, lai varētu slēgt līgumu ar tā uzvarētāju.

– Domes priekšsēdētāja rīkojums ir, sarakste apliecina, ka iepirkums ir salikts, kas tad tālāk notiek?

– Ja iepirkuma komisija ir prasījusi papildu informāciju, tad iepirkumu nevar izsludināt neatkarīgi no tā, vai tas ir šis, vai kāds cits iepirkums.

– Sarakste liecina, ka nevis iepirkuma komisija, bet gan tikai A. Zvaigzneskalns bloķējis iepirkuma izsludināšanu. Cita starpā deputāte Daiga Reča sociālajos tīklos kā vienu no domes lielākajām problēmām atzīmējusi to, ka dažādus darbus kavējis Agris Zvaigzneskalns – tieši tāpēc, ka kavējis iepirkumu izsludināšanu.

– Viņu savstarpējo dialogu es nevarēšu komentēt, varu tikai paskaidrot, kāda ir procedūra.

– Tātad jūs nepieļaujat, ka A. Zvaigzneskalns iepirkumu neizsludināja tikai tāpēc, ka viņam bija nepatika pret SIA «Strabag» vai pret Ģ. Ruģeli (G. Ruģelis bija faktiskais uzvarētājs amatu konkursā uz izpilddirektora vietu, kurā A. Zvaigzneskalns netika līdz otrajai kārtai. – Red.)?

– Manuprāt, tas ir nepamatots apgalvojums, jo tam nav pamata. Ja iepirkuma komisija uzskata, ka tai nepieciešama papildu informācija, tā to arī pieprasa – vai tā ir jumta nomaiņa, vai bedrīšu remonts. Te nerunājam par personālijām, bet par procesu.

[Ar N. Reča rīkojumu izveidota Iepirkuma komisija: A. Zvaigzneskalns – priekšsēdētājs, Aija Vinberga – komisijas priekšsēdētāja vietniece, grāmatvede, Ģirts Ruģelis – Īpašuma pārvakdes vadītāja vietnieks komunālajos jautājumos, Jānis Jefremovs – arhitekts, Ieva Jēgere – iepirkumu speciāliste. Nav pieejami dokumenti, kuros protokolēts ”komisijas” darbs. Faktiski, ja neskaita domes iekšējo saraksti e-pastos, dokumenti liecina, ka Iepirkuma komisija, pretēji N. Reča rīkojumam, nemaz nav sasaukta. – Red.]

– Bet, piemēram, domes vadība sociālajos tīklos ziņoja, ka šie darbi notiek. Ar tiem kā svarīgākajiem aizvadītajā gadā paveiktajiem darbiem izdevumā «Tukuma Laiks» lepojās arī domes priekšsēdētājs. Jautājums: ja bija zināms, ka tie notiek nelikumīgi, kāpēc kāds tos neapturēja, bet gluži pretēji – ar tiem lepojās?

– Kurā brīdī? Septembrī notika darbi, un nevarēja pateikt, vai tie ir pasūtīti esošā līguma ietvaros, vai arī tā līguma ietvaros, kas vēl tikai būs.

– Bet jums taču jau augusta sākumā bija iesniegtas visu darbu tāmes – Ģ. Ruģelis norādīja, ka 4. un 11. augustā tās bija jums nosūtījis, turklāt – par plānotajiem darbiem. To, ka tā tas bija, apstiprina arī būvuzraugs M. Gulbis.

– Jā, bet tālāk jau viņam [Ģ. Ruģelim] bija jāorganizē šis process. Viens ir tas, ko Ģirts saka, bet mums ir jāievēro noteiktas procedūras.

– Sanāk, ka viņš vienīgais visā domē organizē darbus un par visu atbild, lai gan ir domes vadība, esat jūs? Sanāk, ka vadība dara, ko grib, bet par ko neatbild? Vai Ruģelim rīkojuma [vai kādā citā] veidā paziņots, ka iepirkuma dokumenti ir nepilnīgi?

– Par to nevienam rīkojumu neizdod, darbiniekam par to norādīts amata aprakstā. Ziniet, cik šeit ir darbinieku?! Vai man kā auklei katram darbiniekam ir jāstaigā pakaļ? Kārtībai ir jābūt, un līgumā ir rakstīts, ka darbus pasūta pasūtītājs, un pasūtītājs nav kontaktpersona, kas ir minēta līgumā, bet gan persona, kas paraksta līgumu, un šajā gadījumā – izpilddirektors. Un izpilddirektors darbus nepasūtīja.

– Bet 29. septembrī notika sanāksme domē, kurā par visiem šiem jautājumiem tika runāts, arī par šo iepirkumu un pēc šīs sanāksmes tapa priekšsēdētājs rīkojums par iepirkuma komisiju.

– Es tajā nepiedalījos.

– Jūs nebijāt, bet domes priekšsēdētājs bija, pagastu pārvaldnieki, domes darbinieki, uzņēmējs, un visi kopā ar domes augstāko vadību nosprieda, kādā grafikā darbus darīt.

– Es šajā sanāksmē klāt nebiju, un man neviens neatstāstīja, kas tajā tika runāts. Ja ir bijusi kāda sanāksme, es neprasu darbiniekam, par ko jūs runājāt, par ko jūs vienojāties. Tā ir darbinieka kompetence informēt augstākstāvošo.

– Ja jūs neesat klāt sanāksmē, kur izlemj konceptuāli svarīgus jautājumus, tad kā viss notiek tālāk?

– Darbinieks mani informē. Un citu nodaļu darbinieki tā dara. Man ne ar vienu nav bijusi problēma komunicēt. Es uzskatu, ka tas ir komunikācijas jautājums.

– Jūsuprāt, šobrīd risinājums panākams tikai tiesas ceļa?

– Es neesmu jurists un nevaru šobrīd komentēt šo jautājumu.

Neko nav dzirdējis, redzējis un zinājis…

Jāpiebilst, ka gan 2., gan 3. jūnijā vairākkārt zvanījām Tukuma novada domes priekšsēdētājam Normundam Rečam un viņa vietniekam, Iepirkumu komisijas priekšsēdētājam Agrim Zvaigzneskalnam, lai saprastu, kāpēc – ja reiz naudu darbiem deputāti atvēlēja augustā, vienošanās par darbiem ar uzņēmēju – septembrī, bet rīkojums par Iepirkumu komisiju tika izdots vēl mēnesi vēlāk? Kāpēc domes priekšsēdētāja rīkojums netika pildīts, turklāt arī atkārtoti (29. janvārī)? Kāpēc lielījušies ar darbiem, kurus paši nolieguši veikt? Diemžēl ne viens, ne otrs no Tukuma novada domes vadītājiem ne pacēla klausuli, ne atzvanīja.

Saprotot, ka priekšvēlēšanu gaisotne ir darījusi savu, nolēmām šo publikāciju atcelt uz laiku pēc vēlēšanām… Taču arī vakar, 7. jūnijā, N. Rečs bija ”ārpus saziņas zonas”, taču A. Zvaigzneskalns pēc atkārtotas zvanīšanās pēcpusdienā tomēr atzvanīja.

Viņam vispirms lūdzām skaidrot, kāpēc tad netika sasaukt iepirkums un kādus dokumentus tad, viņaprāt, toreizējais komunālās nodaļas vadītājs Ģ. Ruģelis nebija iepirkuma komisijai iesniedzis!

1. Zvaigzneskalns skaidroja:

– Bija doma, ja pareizi atceros, likt klāt ne tikai 2020. gadā veicamos darbu atlikumu, bet arī 2021. gada plānu. Otra lieta, pa ko bija diskusijas ar izpilddirektori, par iepirkuma formas izvēli, jo vēsturiski asfaltēšana tika organizēta kopā ar bruģēšanu pēc vienības cenas. Mēs gribējām nodalīt bedrīšu remontu no vienlaidus asfaltēšanas, un trešā daļa – bruģēšana, un tur radās konflikts, ja to tā var nosaukt, jo dokumenti netika iesniegti tā, kā gribējām. Ruģeļa kungs iesniedza darbu veidus atbilstoši vienības iepirkumam… Tās formas varētu būt dažādas. Ja vērtē vienības cenu, tad iepirkumā tiek pievienotas visas pilsētas ielas un darbi tiek pasūtīti, bet es kā iepirkuma vadītājs pat nezinu, kādi darbi tiek pasūtīti.

– Par iecerētajiem darbiem visi deputāti un arī jūs jau tikāt informēti komiteju sēdēs un domes sēdēs pērnā gada augustā. Vēl vairāk – tāmes ar izmaksām jau augusta sākumā esot bijušas iesniegtas izpilddirektorei? Bijusi arī sanāksme kopā ar uzņēmēja pārstāvjiem, kurā vienojušies par darbiem.

– Viss ir ļoti jauki, bet, ja man šīs tāmes būtu pieejamas, arī es iesaistītos diskusijās. Septembrī bija kaut kāda tikšanās, – arī ar «Strabag».

– Jūs nepiedalījāties?

– Nē, man nebija iespēju, man nav informācijas par to, kas tur tika lemts. Pēc tam laikam tapa rīkojums par iepirkuma komisiju.

– Jums pārmet, ka neesat izsludinājis iepirkumu, jo jums ir dusmas uz «Strabag» par situāciju, kas neierīkotās stāvvietas dēļ izveidojās pie veikala «Means» Kurzemes ielā.

– Varu tika pasmieties par cilvēku plašo iztēli. Varbūt no malas šķietami tas tā varētu likties, bet šobrīd norisinās Miera ielas projektēšana, kurā risinām šo jautājumu, un būtu diezgan dīvaini, ja es tādas darbības veiktu. Un jūs jau saprotat, ka iepirkuma rezultātu nevar paredzēt.

– Lēmumu pieņem iepirkuma komisija. Un to vadāt jūs.

– Ko nozīmē pieņemt vienu vai otru lēmumu. Komisijas locekļi vadās no Publiskā iepirkumu likuma normām – vērtējam, vai iepirkuma nosacījumi atbilst likumam. Ja ir bijušas šaubas, esam pieaicinājuši kompetentās institūcijas, kā tas bija Kurzemes ielas 3. kārtas pārbūves iepirkumā. Ja mēs pieņemtu lēmumu bez ekspertu iesaistes, tad no malas izskatītos, ka esam pieņēmuši interesantu lēmumu. Un – vai mums ir jāpieņem lēmums tāpēc, ka tas ir sabiedrības vai kāda darbinieka spiediena interesēs?!

– Deputāte Daiga Reča arī publiski paudusi, ka tieši jūs tīši kavējāt  iepirkumu izsludināšanu. Ģ. Ruģelis teica, ka kavējāt arī grantēto ielu iepirkumu, grāvju rakšanu… Kāpēc iepirkumi netika laikus izsludināti? Kur bija problēma?

–  Nu tā ir politiska interpretācija. Tas, ko runā politiķi, es vispār… Nu es kā politiķis arī savu redzējumu, kāpēc tas tā notiek, varu pateikt. Ja pašvaldībā ir problēmas un vajag kādam tās uzgrūst, mēs jau varam kādam to uzgrūst, bet kas to risinās? Ja mums ir izpilddirektore, kura pieņem šīs tāmes, pieņem darbinieku iesniegtos datus, tad atbilstoši budžetam mēs tālāk strādājam. Ja pasaka, ka kaut kas nav virzīts… Grāvju rakšanai, piemēram, sākumā bija lielāka naudas summa, tad tā tika samazināta. Es nevaru zināt izpildvarā, kas un kur tiek darīts un iztērēts, es taču visam šim apjomam nevaru izsekot līdzi. Ja man iesniedz konkrētus darbus, tad jā.

– Bet jums taču visi iepirkuma dokumenti tika nosūtīti saskaņošanai.

– Man grūti komentēt; Ruģelis ir prom no marta mēneša, nesniedz paskaidrojumus…

– Bet pie jums jau visi dokumenti apstājušies… Jau pērn. Uzņēmumam par darbiem, ar kuriem pašvaldība kopumā un daži deputāti atsevišķi ir izlielījušies, nav samaksāts, un tas kompromitē ne tikai jūs – domes vadītājus, darbiniekus, bet arī pašvaldību kopumā… Arī jūs pats jau pagājušā gada septembrī lepojāties ar darbiem Strēlnieku ielā, taču tieši par šiem darbiem otrais rēķins nav samaksāts. Vai ir korekti lepoties ar darbiem, par kuriem nav maksāts?

– Es taču, staigājot pa šo ielu, nezinu, cik tā maksā.

– Bet jūs taču zinājāt, ka iepirkuma nav, pats to bijāt nobremzējis. Kāpēc neapturējāt darbus?

– Ko nozīmē man apturēt darbus? Ja es nofotografēju ielu, kāpēc man jāaptur darbi, uz kāda pamata?

– Ja reiz iepirkuma nav, jo jūs to nebijāt izsludinājis, sanāk, ka darbi nav likumīgi.

– Es iepirkumu izsludināju.

– Neizsludinājāt. 14. oktobrī N. Rečs izdeva rīkojumu par iepirkuma komisijas sasaukšanu, savukārt jau šī gada 29. janvārī, izdodot rīkojumu par darbiem 2021. gadā, viņš atcēla 2020. gada 14. oktobra rīkojumu, jo iepirkums nebija veikts…

– Jūs taču saprotat, ka 2020. gada pirmajā iepirkumā bija noteikta konkrēta naudas summa, bet, ejot pa ielu, kura tiek taisīta, es nevaru zināt, vai iepirkuma griesti ir sasniegti vai nē. Skatīties, vai ir sasniegta konkursa gala summa, nav manā kompetencē, to dara izpilddirektors, kas uzrauga līguma izpildi. Es neuzraugu līguma izpildi. Es organizēju līguma noslēgšanu… Protams, ka darbi ir izdarīti un par tiem ir jāmaksā, bet kā to izdarīt? Tas, ka viens neizsludināja iepirkumu, neatbrīvo no atbildības to, kas darīja darbus uz priekšu…

***

Turpmāk vēl. Par to, kāpēc rēķini par paveikto netika iesniegti jau pagājušajā gadā. Kāpēc vienības cena bija izdevīgāka? Kāpēc tagad, pat nerēķinot ”nesmukuma” izmaksas, par darbiem var nākties maksāt teju par 30% vairāk? Un ko par to saka pats domes priekšsēdētājs, kas piedalījās sarunās ar uzņēmēja pārstāvjiem un tātad bija informēts par visu? Uz šiem un citiem jautājumiem centīsimies rast atbildes vistuvākajā laikā, par ko arī informēsim laikraksta slejās.

Agita Puķīte, Ivonna Plaude