Kur paliek mūsu nauda? MAF

Lai būtu efektīvi!

Kā apliecinājums tam, ka sācies pavasaris un attiecīgi –  jaunā būvniecības sezona, bija pulciņš jautājumu jeb iesniegumu, kurus pašvaldība saņēmusi no daudzdzīvokļu māju apsaimniekotājiem un kuros izteiktas cerības uz domes līdzfinansējumu. Darbi tiek plānoti kā pilsētā, tā arī pagastos. Nu, piemēram, Aviācijas ielas 10. nama apsaimniekotājs Tukumā cer, ka izdosies nosiltināt pagraba pārsegumu, kā arī nomainīt logus un durvis kāpņutelpās. Bet Skolas ielā 5, Engurē, cer pārbūvēt apkures sistēmu, tai skaitā – individuālos siltummezglus. Sēmē, Ezera ielā 10, siltinās apkures caurules, bet Šlokenbekas 7. namam veiks tehnisko apsekošanu, dokumentācijas sagatavošanu pārbūvei. Vēl dažādiem darbiem gatavojas: Skolas iela 1 un Jūras iela 87 Engurē, Ezera iela 14 Sēmē, Jaunpils «Atmodas» un «Leveste I», «Leveste II», Dārza iela Tumē, Tukumā – Meža iela 10, Baložu iela 9, Kurzemes iela 3, Aviācijas iela 7 un 14, Parādes iela 3, Telegrāfa 13, Alīnes 4. Summas, kas veltītas darbiem, ļoti dažādas – no dažiem līdz vairākiem tūkstošiem eiro. Vienlaikus ar visu iesniegumu izskatīšanu, kā apliecināja domes attīstības nodaļas speciālists Kaspars Dambergs, tiek plānotas izmaiņas arī noteikumos, kas paredz, kādos gadījumos daudzdzīvokļu mājas var pretendēt uz domes atbalstu. Kaut par formulējumu vēl, iespējams, notiks diskusijas (uz šādām domām vedina deputātu jautājumi komiteju sēdē), pēc būtības grozījumu mērķis noteikumos esot, lai ierobežotu interpretācijas iespējas. Šobrīd gadoties tā, skaidroja K. Dambergs, ka apsaimniekotāji, apsaimniekošanas biedrības cenšas pretendēt uz domes līdzfinansējumu, tostarp pagalmu labiekārtošanai, kaut konkrētais mērķis – energoefektivitātes uzlabošana – tikai nosacīti sasniedzams. To risinās, piemēram, lūdzot pievienot arī energosertifikātu, ne tikai apliecinājumu par veikto energoauditu.

Atgriežoties pie diskusijām, visplašāk tās izvērtās par to, kādēļ noteikumos norādīts, ka mājas uzlabojumiem jāpiesaista tikai «Altum» vai ES fondu līdzfinansējums? Varot taču gadīties, ka mājas iedzīvotāji darbiem paši kaut ko  sakrājot!? K. Dambergs atgādināja, ka, visticamāk, tad arī ir runa par šiem gadījumiem, kādēļ grozījumi top. Tas notiek tad, kad tiek veikti salīdzinoši nelieli remontdarbi, māja pretendē uz atbalstu, piemēram, pagalma sakārtošanai, bet tie vēlamie energoefektivitātes mērķi tā arī netiek sasniegti. Noslēgumā tomēr deputāti vienojās, ka bez konkretizācijas šajā gadījumā var arī iztikt – mazums, vai vienmēr «Altum» būs tas starpnieks, kas menedžē Eiropas fondu naudas. Bet rezultātus  – tāpat vajadzēs. Un deputāte Gunda Cīrule vēl piebilda, ka pēc būtības un kaut kādā mērā jau svarīgi atbalstīt visus iedzīvotājus un viņu iniciatīvas, kas kaut kā cenšas kopīpašumu uzlabot, un tas jādara pat tad, ja darbi tiek veikti pa daļām un ilgākā laika periodā. Savukārt domes priekšsēdētājs Gundars Važa atgādināja, ka tādas iespējas jeb atbalsts arī ir, tikai – citās programmās.

Par fasādēm un atkritumu konteineru novietnēm

Paralēli paredzēti arī citi darbi novada namu pagalmos un ēkās. Nu, piemēram, Kandavas vecpilsētā divās adresēs plānots mainīt logus, uzlabot ēkas tehnisko stāvokli. Tā, piemēram, 3000 eiro pārbūves dokumentācijas izstrādei tiks piešķirti Lielajās ielas 20./22. nama īpašniekam. Kā apstiprināja domes kultūras mantojuma speciālists Jānis Jefremovs, lai arī par to domē runāts iepriekš, mainīt jumtu šai ēkai, vismaz pagaidām, nav plānots, toties Sabiles ielā 1 mainīs septiņus vēsturiskos logus un vienas durvis. Logi tiks mainīti arī nama pagalma pusē, un īpašnieks apliecinājis, ka nebūs ierobežota piekļuve, ja nu kāds šos logus vēlēšoties apskatīt. Šajā adresē atbalsta apmērs, kas tiek virzīts apstiprināšanai domes sēdē, ir 4268 eiro, kas ir 70% no darbu izmaksām. Un, atbildot uz deputāta Kaspara Gribusta jautājumu, J. Jefremovs apliecināja, ka atbalsts tiešām paredzēts visam īpašumam, ne tikai fasādēm uz ielas pusi, taču Kandavā jebkurā gadījumā teju visi pagalmi esot caurstaigājami.

Vēl pulciņš māju nobriedušas tikt arī pie slēgtajām atkritumu konteineru novietnēm. Līdzfinansējumu šiem darbiem lūdz: Alīnes iela 7, Telegrāfa 13, Aviācijas 7, Jelgavas iela 19 Tukumā, ko deputāti arī apstiprināja un kas tiks virzīts tālāk uz domes sēdi.

Drīzumā sāks strādāt radari

Uz domes sēdi apstiprināšanai tiek virzīts arī pašvaldības Gada pārskats, ko  sagatavojusi Finanšu nodaļa, tāpat – aktuālie budžeta grozījumi, kuru skaitā arī precizētie ieņēmumi, ziedojumi un izdevumi, to skaitā dažādu projektu lidzfinansējumam. Taču kopumā, kā sēdes noslēgumā apstiprināja arī domes izpilddirektors Ivars Liepiņš, būtisku atkāpju no plānotā šobrīd nav.

Deputāts Juris Šulcs vēl interesējās, kas par palielinājumu sadaļā „soda naudas“ – vai tas uz jauno pašvaldības policijas auto un to radaru rēķina? Kā noskaidrojās sēdē, radari vēl nemaz nedarbojas, bet drīzumā to darīs, proti, arī pašvaldības policija varēs kontrolēt, kā auto vadītāji ievēro ātruma ierobežojumu un, ja šoferīši to nedara, viņiem izrakstīt soda kvītis. Taču šobrīd, apstiprināja Finanšu nodaļas vadītāja Dace Rudēvica, soda naudas pieaugums, visticamāk, saistīt ar to, ka tā tiek iekasēta vairāk, nekā plānots. Savukārt, ja tiešām tas uz autostāvvietu rēķina, proti, tiek veikti pārkāpumi, priekšsēdētājs G. Važa atgādināja, ka tas risināms salīdzinoši vienkārši – autovadītājiem uz paneļa jānovieto ”pulksteņi”, kas apliecina, ka auto nestāv ilgāk par norādīto laiku (lielākoties – trīs stundas), un, ja nav ”pulkstenis”, – der arī vienkārši lapiņa, uz kuras uzrakstīts laiks, kad auto konkrētā vietā novietots…

Kur novirza peļņu, kur – finansējumu?

Vēl pavisam nesen pašvaldības kapitālsabiedrības atskaitījās par pērnā gada rādītājiem – kura strādājusi ar zaudējumiem, kura spējusi gadu noslēgt ar peļņu. Tieši par šo daļu, kas ”plusā”, bija runa šajā finanšu komitejas sēdē, jo uzņēmumiem nepieciešams domes deputātu akcepts tam, lai naudu kur tālāk  novirzītu. Tā, piemēram, «Jaunpils pils» peļņa bijusi ap 600 eiro, un to izlietos zaudējumu segšanai, kas, iepriekšējos periodus kopā skaitot, ir 153 947 eiro, – sēdē pastāstīja domes juriste Sanita Limanska. Vienlaikus tiek veikti grozījumi arī deleģējuma līgumā, tai skaitā tādēļ, ka SIA «Jaunpils pils» šajā vasarā organizēs “pasaules jaunpiļu” satikšanos, līdz ar to tieši kapitālsabiedrībai tiek pārvirzīti nepilni 40 000 eiro, kas iepriekš šim mērķim tika piešķirti pagasta pārvaldei.

SIA «Tukuma ūdens» peļņa pērn bijusi iespaidīgāka – 75 979 eiro, un, tā kā zaudējumu nav, summa tiks novirzīta uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem jeb, citiem vārdiem runājot, – aktuālajiem projektiem. Kā skaidroja juriste Ilze Blanka, pērn darījuši tā, ka lēmumā noteikti pavisam konkrēti darbi, uz kuriem būtu naudai jāaizceļo, tomēr pats uzņēmums uzsvēris, ka šādā formā – ļaujot lemt pašiem – tas tomēr esot saimnieciskāk. Tas gan nenozīmējot, ka varot peļņu pēkšņi izmaksāt prēmijās, – deputātus mierināja I. Blanka. Tas nebūšot “stratēģiskais mērķis“. Darāmā apjomi esot teju desmit reizes vairāk, nekā uzņēmuma peļņa, – juristes sacīto papildināja arī izpilddirektors I. Liepiņš. Vienlaikus komitejā lēma un uz domes sēdi deputāti virzīja jautājumu par to, ka tiek palielināts SIA «Tukuma ūdens» pamatkapitāls. Tas noticis, pārņemot Jaunpils un Viesatu ūdenssaimniecības kustamo un nekustamo mantu. Līdzīgi ar SIA «Tukuma siltums», kas pārņem katlumājas šajā pagastā.

Bet, turpinot par peļņu un ieguldījumiem, – «Tukuma ledus halle» plānojusi savus nopelnītos 27 653 eiro, līdzīgi kā Jaunpils pils, virzīt zaudējumu segšanai, un tie šobrīd – ap 470 000 eiro apmērā. Formāli gan gala lēmums tiks pieņemts domes sēdē.

Uz tās paša zemes gabala…

Deputāti sēdē lēma arī par pilnvarojuma līguma slēgšanu ar SIA «Ozolkani biroji», kas plāno attīstīt projektu – 60 dzīvokļu mājas būvniecību Smilšu ielā 54, Tukumā. Ēka varētu būt gatava jau 2027. gada vasarā. (Vairāk par šo plānu būs lasāms nākamajā laikraksta numurā 25. aprīlī. – Red.) Tas, par ko radās jautājumi klātesošajiem, – vai šāds lēmums netraucēs pašas pašvaldības plānus, kas adresi minējusi to skaitā, kur paši arī varētu izbūvēt tā sauktās zemās īres dzīvokļu māju? I. Liepiņš skaidroja, ka pašvaldība šajā gadījumā līdz realizācijai ir nedaudz tālāk, nekā uzņēmums. Un līdz ar to novadam tas pat varētu būt izdevīgāk, – piebilda G. Važa. Taču līdz domes sēdei vēl tika solīts jautājumu precizēt – vajag vai nevajag domei minēto adresi no saviem plāniem “ņemt laukā”.

Vai izdevīgāk?

Tāds jautājums radās deputātiem, vētījot grozījumus pašvaldības štatos, kas galvenokārt šoreiz saistīti ar Kandavas, Kandavas pagasta un Cēres pagasta pārvaldi. Pašā Cērē top pakalpojumu centrs, kura paspārnē darbosies arī saimnieciskie darbinieki no Cēres skolas. Savukārt Kandavas PII «Zīļuks», Kandavas Mūzikas un Mākslas skolas, kā arī kultūras nama saimnieciskie darbinieki būs jaunveidotajā “saimnieciskajā nodaļā“, kas pārvaldes paspārnē. Kā skaidroja tās vadītājs Jānis Mazitāns, viņaprāt, tādējādi darbs būšot efektīvāks. Tāpat – arī izdevīgāks, jo, līdz ar pārmaiņām atsevišķiem darbiniekiem samazināsies atalgojums, jo atbilstoši darba apjomam ietaupīšot aptuveni 37 000 eiro. M. Limanskis gan iebilda, ka, viņaprāt, tā atkal esot papildu struktūra (citur tā neesot…) un ka jaunveidojamā struktūrā esot vairāk priekšnieku nekā darītāju. Vai vajagot? Te jautājumu papildināja izpilddirektora vietniece Baiba Pļaviņa, norādot, ka nav gluži tā, ka tas ir kaut kas jauns, – līdzīgas struktūras jau esot arī Engurē un Jaunpilī. Savukārt J. Mazitāns papildināja, ka “saimnieks” šajā gadījumā gluži nav tas pats, kas “priekšnieks”…

Nelielas izmaiņas arī Lapmežciemā – tur štatu vietu saraksts papildināts ar vienu labiekārtošanas darbinieku. Savukārt, ja ne uz šo reizi, tad uz domes sēdi plānots arī punkts par to, ka Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskolā saimniecības vadītājs tomēr būs darbinieks uz pilnu slodzi, nevis 0,7, kā tas bijis līdz šim, skaidroja personāla nodaļas vadītāja Krista Bērziņa.      

Turpmāk vēl.

Liena Trēde

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju  “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF 2024