Kur paliek mūsu nauda? MAF

Pasākumā Eiropas ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis pasniedza finanšu ministram Arvilam Ašeradenam maksājuma apliecinājumu.

Kā uzrunā atgādināja V. Dombrovskis, tieši pirms 75 gadiem Šūmana deklarācija aicināja Eiropas valstis ekonomiski sadarboties, lai nodrošinātu mieru kara izpostītajā kontinentā: “Tas bija pirmais solis uz Eiropas Savienības izveidi. Nu jau vairāk nekā 21 gadu arī Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Kopš 2004. gada no dažādiem Eiropas Savienības fondiem Latvija ir saņēmusi ļoti nozīmīgu finansiālo atbalstu – vairāk nekā 18 miljardus eiro. Šie līdzekļi ir ļāvuši valsti modernizēt, ievērojami attīstīt tautsaimniecību un, pats galvenais, uzlabot iedzīvotāju labklājību.” Komisārs skaidroja, ka Latvijas ekonomikas Atveseļošanas un noturības plāns ietver ļoti plašu reformu un investīciju loku, kas palīdz īstenot tautsaimniecības zaļo un digitālo transformāciju, veicināt inovācijas un uzņēmējdarbību, stiprināt sociālos pakalpojumus un veselības aprūpi. Piemēram, ar Atveseļošanas fonda līdzekļiem šī trešā maksājuma ietvaros skolām visā Latvijā piegādāts vairāk nekā 35 000 klēpjdatoru. Tas ļauj uzlabot mācību procesu un atbalstīt skolēnus no trūcīgākām ģimenēm, mazinot nevienlīdzību. Pateicoties Atveseļošanas fonda investīcijām, vairākās Latvijas pilsētās notiek zemas īres daudzdzīvokļu namu būvniecība – tie būs gandrīz 450 jauni, energoefektīvi dzīvokļi, kas palīdzēs Bauskā, Valmierā, Jelgavā, Tukumā, Ventspilī, Cēsīs un Alūksnē risināt mājokļu pieejamības problēmu, kas pašreiz kavē šo pilsētu ekonomisko attīstību. Ar Atveseļošanas fonda palīdzību tiek stiprināta izglītība, iedzīvotāju prasmes, kā arī Latvijas pētniecības un inovāciju sistēma. No Atveseļošanas fonda kopumā 82,5 miljoni eiro ir atvēlēti Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reformai, kas šobrīd tiek īstenota. Savukārt 17 miljoni eiro ir piešķirti trim augsta līmeņa digitālo prasmju apguves projektiem. Viens no tiem ir Latvijas Universitātes vadībā izveidotā Kvantu tehnoloģiju iniciatīva. Šis projekts palīdz attīstīt zināšanu bāzi kvantu tehnoloģiju jomā un sagatavot augsta līmeņa speciālistus. Tāpat Latvijas Universitāte vada Valodu tehnoloģiju iniciatīvu. Ņemot vērā valodu tehnoloģiju straujo attīstību un mākslīgā intelekta pieaugošo nozīmi, palielinās pieprasījums pēc ekspertiem šajā jomā.

Pielāgojoties izmaiņām, Atveseļošanas un noturības plāna grozījumi Latvijai ir ļāvuši pārdalīt investīcijas prioritāriem projektiem, piemēram, 114 miljoni eiro ir tikuši novirzīti «Rail Baltica» Rīgas Centrālās stacijas būvdarbiem.”

2026. Dombrovskis piebilda, ka visiem projektiem, kas saņems šo finansējumu, ir jābūt īstenotiem līdz 2026. gada augustam jeb jau pēc mazliet vairāk nekā gada. Latvijai šajā laikā ir jāizpilda vēl 144 atveseļošanas un noturības plāna rādītāji, tāpēc tai jākoncentrē uzmanība un jāmobilizē resursi, lai paātrinātu projektu ieviešanas tempu.

Par to, kur naudu ieguldīs

Pēc svinīgā pasākumā V. Dombrovskis atbildēja uz reģionālās preses žurnālistu jautājumiem.

– Lielo naudu saņēmām, bet kā ir veicies jau piešķirtās naudas apgūšanu, kā esam strādājuši?

– Eiropas ekonomikas Atveseļošanas un noturības mehānismā Latvijas virzās uz priekšu pietiekami labi. Šis mehānisms tika palaists 2021. /2022. gadā. No tā laika Latvija ir saņēmusi 1,1 miljardu eiro, kas ir 55%, bet vidējais apguves rādītājs Eiropā ir 48%. Protams, jāņem vērā, ka šis mehānisms beigs darboties nākamā gada augusta, un tas ir vairāk nekā gads, līdz ar to ir svarīgi, lai visas reformas tiktu īstenotas un finansējums pilnvērtīgi izmantots.

– Vai šis 2026. gads ir tas brīdis, kad jānotiek, ja tā var teikt, objektu atklāšanas lentu griešanai, vai visai naudai sadalītai?

– 2026. gadā līdz augustam jābūt īstenotiem visiem pasākumiem, bet līdz decembrim jābūt samaksātai naudai.

– Taču zemo īres maksas mājokļu būvniecībā, šķiet, ka vēl pat visi līgumi nav noslēgti…    

– Kas attiecas uz investīciju projektiem, tos ir iespējams dalīt daļās, un ne visiem ir jābūt pabeigtiem, bet ir svarīga apņemšanās no valsts puses, ka tie tiks pabeigti un ka noteikts dzīvokļu skaits pašvaldībās tiks izveidots.

– Teicāt, ka šo mājokļu mērķis ir celt ekonomisko aktivitāti novados, bet, piemēram, Bauskas novada pašvaldība to proponē kā pašvaldības palīdzību tās funkciju izpildē, ar to domājot savus speciālistus. Vai jūs to kontrolējat?

– Mēs nekontrolējam, kas dzīvos šajos mājokļos. Ja tas ir zemes īres maksas mājoklis, tad vairākās pilsētās tas kopumā uzlabos mājokļu pieejamību un  palīdzēs pilsētai noturēt speciālistus. Mēs nekontrolēsim, vai tas ir pašvaldības speciālists vai uzņēmuma speciālists, kas šo dzīvokli saņems.

Par aizsardzību un Ukrainu

– Esam nobažījušies, ka Krievija iegulda vairāk naudas militārajā nozarē, nekā Eiropas Savienība savā aizsardzībā…

– Ja skatāmies uz kopējām ES prioritātēm, tādas ir divas – konkurētspēja un drošība. Runājot par drošību un dzīvojot blakus agresorvalstij Krievijai, ir jākāpina aizsardzības izdevumi un spējas. Tāpēc no Eiropas Komisijas esam nākuši klajā ar iniciatīvu, kas paredz, ka tuvāko četru gadu laikā papildus ieguldīsim aizsardzībā 800 miljardus eiro. Tas arī nozīmēs lielāku elastību ES dalībvalstīm Eiropas fiskālajos noteikumos, lai tās varētu palielināt izdevumus aizsardzībai, nepārkāpjot šos noteikumus. Esam noteikuši, ka četru gadu laikā, sākot ar šo gadu, dalībvalstis varēs palielināt šos izdevumus par pusotru procentu no IKP. Lielākā daļa dalībvalstu tam jau ir pieteikušās, ieskaitot Latviju, tā kā šī iespēja tiks izmantota. Papildus esam izveidojuši jaunu aizdevuma programmu par 150 miljardiem eiro, kuru uz izdevīgiem nosacījumiem dalībvalstis var izmantot kopīgiem dažāda militārā aprīkojuma iepirkumiem. Šī programma attiecas uz Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm un arī uz Ukrainu, līdz ar to mēs arī Ukrainu integrējām Eiropas aizsardzības telpā. Vēl ES līmenī strādājam pie tā, kā šo finansējumu efektīvāk izmantot un kā koordinēt dalībvalstu ieguldījumus aizsardzībā. Viena lieta ir ieguldījumu apjoms, bet problēma ir tāda, ka ES šie ieguldījumi ir ļoti fragmentēti, ieroču sistēmas ļoti atšķirīgas, jo jau vēsturiski katra valsts ir attīstījusi savu armiju atšķirīgi no pārējām. Tāpēc pašreiz šo jomu ir nepieciešams vairāk koordinēt, samazinot ieroču sistēmu skaitu un panākot to lielāku savietojamību.

– Un tai pat laikā zaļais kurss nav atcelts?

– Zaļā kursa pamatmērķi, ieskaitot klimatneitralitāti 2050. gadā, paliek spēkā, bet mēs pārskatām un vienkāršojam noteikumus un prasības dažādās nozarēs, lai šos mērķus sasniegtu izmaksu ziņā efektīvākā veidā.

– Vai jūs kontrolējat, kādiem mērķiem šo aizsardzības naudu valstis iegulda? Vai ir arī kāds uzstādījums, kur tā ir jāiegulda? Līdz šim visa šī informācija ir bijusi zem NATO zīmoga, tātad – slepena.

– Runājot par elastību dalībvalstim, nosacījums ir tāds, ka nauda tiek piešķirta atbilstoši noteiktai klasifikācijas sistēmai. Un, zinot apdraudējumu no Krievijas, ir skaidrs, ka viss nebūs atklāts. Zināmi militārie noslēpumi būs.

– Bet uzņēmēji, zinot, ka Eiropas mērogā šī nauda tiks piešķirta, sagaida, ka mūsu valsts definēs precīzākus attīstības mērķus un arī aicinās uzņēmējus iesaistīties.

– Tieši par to tiek domāts – par specializāciju. Protams, dalībvalstis aizstāvēs savas nacionālās nozares un uzņēmumus, bet nebūs tā, ka Latvijā ražos iznīcinātājus un tankus. Mums ir vairāk jāskatās tās nišas, kuras Latvija var attīstīt, un ir lietas, kas Latvijā jau notiek – ar Eiropas aizsardzības fonda līdzekļiem tiek veidota lādiņu, bruņumašīnu ražotnes, Latvija vada Dronu koalīciju… Bet ir jāsaprot, ka ES šī aizsardzības joma ir jauna, tā līdz šim nav bijusi aktīva, tāpēc tie ir procesi, kas arvien ir attīstībā.

– Minējāt atbalstu Ukrainai. Kāds tas ir paredzēts?

– Atbalstu Ukrainai turpinām – kopumā ES ir sniegusi atbalstu 150 miljardu eiro apmērā, un tas ir lielākais, kādu jebkad kāds sadarbības partneris ir šai valstij sniedzis. Ir divas atbalsta programmas – Ukrainas atbalsta programma, kam paredzēti 50 miljardi eiro līdz 2027. gadam, un ir makrofinansiālās palīdzības programma, kas ir daļa no G7 valstu aizdevuma programmas par 50 miljardiem dolāru jeb 45 miljardiem eiro, no kuriem 18 miljardi eiro ir Eiropas Savienības daļa. Šonedēļ mēs veicām kārtējo maksājumu viena miljarda eiro apmērā. Šo aizdevumu atmaksās no peļņas, ko dod iesaldētie Krievijas aktīvi. Šobrīd strādājam pie 17. sankciju paketes un turpinām izdarīt spiedienu uz agresorvalsti. Politiski svarīgs ir arī jautājums par Ukrainas integrāciju ES, – šis darbs turpinās.

– Kad tas varētu notikt?

– Nekādus termiņus te noteikt nevar, jo pašai Ukrainai ir jāizpilda virkne nosacījumu, lai tā būtu tam gatava, bet tas ir arī politisks jautājums – ES dalībvalstīm ir jāpiekrīt atvērt un aizvērt sarunu sadaļas. Visi šie lēmumi tiek pieņemti pēc dalībvalstu vienprātības principa, izņemot to dalībvalsti, par kuru tiek lemts.

– Ungārija būtu atstādināma no šī balsojuma.

– Tādas diskusijas ir bijušas. Bet ES līgums un institucionālais ietvars ir tāds, kāds tas ir, un to var izgrozīt tikai pēc dalībvalstu vienprātības principa. Tas attiecas arī uz finansiālu atbalstu Ukrainai, kura piešķiršanā bija grūtības ar Ungāriju, tomēr mēs tās atrisinājām.

– Piešķirot šai valstij vairāk naudas…

– Tā ir daļa no problēmas, lai gan šobrīd daļa naudas Ungārijai ir iesaldēta, jo valsts neizpilda nosacījumus, lai šo naudu varētu saņemt. Šobrīd, piemēram, kamēr Latvija ir saņēmusi trešo maksājumu no Atveseļošanas fonda, Ungārija nav saņēmusi nevienu…

– Runājot par birokrātiju, kas ir viena no jūsu darba jomām, ko esat iecerējuši?

– Tieši birokrātiju uzņēmēji min kā problēmu attīstībai. No Eiropas Komisijas puses esam izvirzījuši mērķus samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem par 25%, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem – par 35%. Turklāt mēs gatavojam vienkāršošanas priekšlikumus dažādām jomām un nozarēm, piemēram, kopējā lauksaimniecības politikā, digitālizācijā utt.

Agita Puķīte

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Kur paliek mūsu nauda»  saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF 2025