Karš, nabadzība, dabas katastrofas…Ir daudz iemeslu, kādēļ cilvēki spiesti pamest savas mājas, valstis un pat kontinentus jeb kļūt par migrantiem! Un pētnieki, lielo procesu eksperti ir vienisprātis, ka ar laiku šādu cilvēku kļūs aizvien vairāk.

Gaidot pārmaiņas

Piemēram, Starptautiskā imigrācijas organizācija (UN International Organization for Migration) aplēsusi: klimata pārmaiņas dēļ vien tuvāko 30 gadu laikā citu dzīves telpu būs spiesti meklēt 25 miljoni vai – sliktākā scenārija gadījumā – pat viens miljards planētas iedzīvotāju. Savukārt simboliskais «Nabadzības pulkstenis» liecina (worldpoverty.io), ka ekstrēmā nabadzībā (ieņēmumi nepārsniedz 1,9 dolāru dienā) šobrīd dzīvo ap 700 000 miljoniem cilvēku…

Neskaitot pašus iemeslus, kas iekustina kārtējo lielo tautu staigāšanu, ar migrāciju ir saistīta arī virkne citu problēmu. Kur šiem cilvēkiem palikt? Kā viņiem palīdzēt? Galu galā, vai starptautiskā sabiedrība – īpaši tā daļa, kas pieskaitāma salīdzinoši nelielajam planētas pārtikušo ļaužu pulciņam, ir gatava kārtējam imigrācijas vilnim? Visticamāk un kā liecina pieredze – īsti nē. Un šajā gadījumā nav gatavi ne gluži tādēļ, ka pašiem resursu vai dzīves platības trūktu, bet gan… pašu pārmaiņu dēļ.

Iesaistās arī reģionālie mediji

Ņemot vērā, ka šīs pārmaiņas, kā atzīst pētnieki, pasaulē tomēr ir neizbēgamas, ir labi tām sagatavoties laikus, tai skaitā valstīm, kas – līdzīgi kā Latvija – līdz šim ar migrācijas problēmu (neskaitot, protams, padomju okupācijas laiku) ir saskārusies minimāli vai, var teikt, nemaz. Kā liecina līdzšinējie pētījumi, kopumā jebkurš migrants Latvijā, neatkarīgi no izcelsmes valsts un ieceļošanas mērķa bieži tiek uzlūkots kā nopietns drauds! Tieši tādēļ Rīgas Stradiņa universitāte sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu sākusi īstenot īpašu projektu mediju profesionāļiem (arī mums – laikraksta «Neatkarīgās Tukuma Ziņas» veidotājiem) «Atbildīgas, daudzveidīgas un kvalitatīvas žurnālistikas attīstība Latvijas nacionālajos un reģionālajos masu medijos, veicinot trešo valstu pilsoņu integrāciju Latvijā». Projektā iesaistījušies vismaz 30 Latvijas nacionālo un reģionālo plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, 10 mediju organizācijas, kas iedziļināsies tādās tēmās kā medijpratība un kritiskā domāšana, melu dekonstrukcija, naida runa, vizuālā komunikācija un migrācijas atspoguļojums, kā arī migrācijas un sabiedrības veselības stereotipi medijos. Tāpat projekta laikā reģionos noritēs diskusijas par migrācijas ietekmi uz kultūru, mediju ētiku migrācijas atspoguļojumā, ziņu dekonstrukciju un migrācijas problēmām Latvijas pierobežā.

Esi “fašists“?

Šobrīd, ņemot vērā, ārkārtējos situāciju valstī, klātienes mācības un diskusijas izpaliek. Bet, lūk, neliels ieskats Vidzemes augstskolas lektora, mūsu noavdnieka Jāņa Kapustāna stāstā par to, ka kādā savā dzīves mirklī par “migrantu” var kļūt katrs no mums. Dzīvs apliecinājums tam ir arī  Latvijas vēsturē būtiskie pagrieziena punkti.  “Apskatot sīkāk imigrantus, noteikti ir jāizvērtē tas, kādi ir bijuši apstākļi – kādēļ viņi ir izvēlējušies aizbraukt, jo ir situācijas, kad tā nav bijusi brīve izvēle, kā, piemēram, 1941. un 1949. gada deportācija uz Sibīriju. Vai, piemēram, Jāzeps Vītols, kurš savas dzīves laikā nonāca Pēterburgā, bet, nodibinoties Latvijas valstij, atgriezās Latvijā un, neskatoties uz savu karjeru Krievijā, tur visu pameta un šeit izveidoja mūzikas akadēmiju. Savukārt 1944. gadā, kad Latvijas teritorija nāca iekšā padomju karaspēks, viņš saprata, ka ir jādodas prom. J. Vītols atstāja savu personīgo automašīnu ar visām aizdedzes atslēgām un devās prom uz Vāciju, kur dažus gadus nodzīvoja. Devās prom ne savas brīvas gribas, bet brutāla ārēja spēka spiests… Taču vēl joprojām publiskajā telpā izskan, ka šie cilvēki, kuri devās prom, Latvijā ienākot padomju okupācijas karaspēkam, ir… fašisti! Tas ir ļoti smags apvainojums, ko pat varētu salīdzināt ar to, ka ebreju pavadītājus uz gāzes kamerām sauktu par atpestītājiem…

Katrā valstī ir sava politiskā nostāja attiecībās ar migrantiem un citviet tā ir mainīga, bet jebkura valsts saskaras ar galveno jautājumu: kāda nākotne ir paredzēta jaunajiem iebraucējiem – “pagaidu viesis“ vai pastāvīgs sabiedrības loceklis? Un no tā izriet valsts tālākās darbības, kuras var migrantiem palīdzēt iekļauties vai tieši pretēji – tos izslēgt no sabiedrības.”

Turpmāk vēl.

Liena Trēde