Grozījumiem vajadzīgs skaidrojums 

– Evija, kā vērtējat šos likuma grozījumus, kam esat sekojusi līdzi? 

– Mēs sūtījām vēstules, runājām sēdēs un ar ministriju pārstāvjiem, lai likumā «Par ietekmes uz vidi novērtējumu» (IVN likums) neļautu ieviest izmaiņas, kas samazinātu iedzīvotāju vai pašvaldības tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā. Taču, šie jautājumi, kas tika izskatīti dažādās Saeimas komisijās, ir tik ļoti sajaukti, ka galu galā neviens neko vairs nesaprot. Bet tā lielā bilde ir tāda – Saeimas Tautsaimniecības komisija (Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. – Red.) grozījumus IVN likumā skata jau ilgu laiku, un šajā procesā esam klātesošas vairāk nekā pusgadu. Pēdējā sēdē, kur šī likuma grozījumus skatīja 2. lasījumā, bija 17. jūnijā. Mēs bijām par to, lai saglabātu [bijušā klimata un enerģētikas ministra] Kaspara Meļņa priekšlikumu par tā saukto kvotu likumu, kas paredzētu katrā reģionā noteikt konkrētu saražoto megavatu apjomu. Mūsu arguments bija tāds, ka šī sistēma varētu pastāvēt līdz brīdim, kamēr pašvaldībām tiek dots cits veids, kā to regulēt, un lai nebūtu tā, ka vienā novadā ir desmit vēja un seši saules parki un arvien nav iespēju pateikt: ”Stop, mums pietiek!” Taču tam komisijas deputāti nepiekrita. Un arī Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijā tika skatīti grozījumi šajā pat likumā, turklāt tas tika darīts interesantā veidā – vairāk nekā stundu par dažādiem jautājumiem diskutē un tad pēdējās desmit minūtēs tiek sabalsotas tādas izmaiņas IVN likumā, ko pat komisijas vadītājs nesaprot. Taču – vairs nevienam vairs vārds netiek dots! 

– Kas šīs izmaiņas virzīja? 

– Klimata un enerģētikas ministrija. Arī tas, ka izmaiņas vienā likumā skata divas Saeimas komisijas, rada neizpratni, bet kopumā tas ir stāsts par Enerģētikas drošības likumu (Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums, kas zaudēs spēku 1. jūlijā. – Red.), kas bija pieņemts krīzes situācijā, bet, pamatojoties uz birokrātijas samazināšanu, tas tiek atcelts. Mēs tam piekritām, bet nebijām domājuši, ka šī likuma normas iestrādās IVN likuma grozījumos – tā arī nesapratām, kāpēc šie punkti tiek pārcelti no viena likuma uz otru. 

Bažas, ka lielos projektus sadalīs

– Un Saeima tos steidzamības kārtā skatīja un apstiprināja 18. jūnijā, un no 1. jūlija tie stāsies spēkā?! 

– Jā, varbūt tur ir punkti, kas, šķiet, iedzīvotājiem un pašvaldībām ir draudzīgāki, piemēram, ja vēja parks neatbilst teritorijas plānojumam, to vispār nesāk skatīt utt., bet ir arī daudz neskaidru jautājumu... Trešais stāsts ir par to, ka viena daļa grozījumu IVN likumā stājās spēkā jau 1. jūnijā. 

Mēs tikāmies ar Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) pārstāvjiem, kas uzskata, ka piedāvātais risinājums ir labāks iedzīvotājiem un pašvaldībām, bet mēs uzskatām un par to runājām arī vietējā kopienā, ka grozījumu punktus var dažādi interpretēt un ka atsevišķos gadījumos IVN vispār nevajadzēs, bet pietiks ar sākotnējo izvērtējumu. Galvenais risks, ko saredz iedzīvotāji, ka vietā, kur nevar ierīkot lielu vēja parku, to varēs sadalīt pa mazākām vienībām, tā apejot šo sistēmu. Piemēram, vēloties ierīkot četras turbīnas, attīstītājs vēršas Valsts Vides dienestā, kur pāris lietas izvērtēs un izsniegs tehniskos noteikumus, savukārt pašvaldība un iedzīvotāji par to uzzinās tikai tad, kad attīstītājs nāks pēc būvatļaujas – līdz tam sabiedriskā apspriešana nav paredzēta. KEM saka, ka tā nevarēs, bet vai tiešām tā nevarēs, to taču mēs nezinām! 

– Tieši tā, sadalot zemes vienības mazākās, lai nevajadzētu IVN procedūru, tika aizsākta derīgo izrakteņu ieguve Jaunsātos, kur to piesedza ar dīķu rakšanu. 

– Tās jau ir lielākās bažas, ka neskaidrie grozījumu punkti pavērs daudz lielākas iespējas šo informāciju interpretēt. 

– Kāda situācija šobrīd ir ar vēja parku «Tume»?

– IVN ziņojums ir pabeigts, bet vēl nav izvērtēts. Teorētiski Zantes un Zemītes pusē nevar šo parku būvēt Aizsardzības ministrijas iebildumu dēļ, bet arī tur nav skaidrības – militārajai jomai vajadzēs šo vietu vai nē, jo viedokļi mainās. Vēl ir atklātas putnu ligzdas, kas iepriekš nebija zināmas, turklāt šīs ligzdas ir pilnas. Tai pat laikā ornitologa atzinumā rakstīts, ka – jā, tie ir aizsargājami putni, tikai... izskatoties, ka ligzda nākamgad varētu nebūt... Kāpēc? Jo, izskatoties, ka tā varētu nokrist... Tāpēc esam pieprasījuši izvērtēt šo ornitologu sertifikātus, ja šāda veida fakta interpretācija notiek. 

Arī Irlavas pusē ir atrastas ligzdas, kas vēl nav ņemtas vērā, tāpat arī ieteicamie attālumi no tām, līdz ar to sešas septiņas turbīnas varētu būvēt. Bet stāsts ir vēl par to, ka a/s «Latvijas valsts meži» piederošajos mežos «Ignitis» ir iznomājis zemes vēja parku būvniecībai, bet, cik zināms, šis process pagaidām ir apstājies. 

Valstij tomēr kvotas būtu jānosaka...

– Vēja parku konferencē Kuldīgā teica, ka pieteikumi saņemti no ????vēja parkiem, bet reāli finansējumu būvniecībai iegūs labi ja ????...

– Problēma ir tā, ka neviens nezina, kur tie būs, piemēram, Saldus novadā, kur tie varētu ieskaut pilsētu no visām pusēm. Nav šī samērīgā principa, ko noteiktu kvotu likums. 

– Jūsuprāt, tas būtu jānosaka valstij?

– Jā, valstij jāpasaka, cik daudz vēja parku un saules parku mums vajag, jo tikai valsts zina, cik daudz elektroenerģijas mums ir nepieciešams un cik daudz iekārtu vajag, lai to saražotu. Tas, ko mēs esam mēģinājuši stāstīt, ka nevienā brīdī līdz šim nav vērtēta kumulatīvā jeb kopējā ietekme. Pieļauju, ka šobrīd tas tiks ievērtēts. Un vēl nav vērtēts apdzīvotības līmenis – jo ir atšķirība, vai turbīnas būvē Kaigu purvā, vai tur, kur Irlavas, Zemītes, Zantes pagasta teritorijā tās skars 200, 300 vai 400 mājsaimniecību. Tā ir pilnīgi cita aina. 

– Citās valstīs tiek arī vērtēta vēja parku sociālā ietekme. 

– Latvijā to nepēta vispār. Jebkurš putns ir daudz svarīgāks, un labi, ka tā, jo citādi vispār nebūtu instrumentu, kā šīm iecerēm iebilst, – bet cilvēkam  jāsamierinās ar apgalvojumu, ka vidēji gadā troksnis un infraskaņa normatīvus nepārsniegs. Mirguļošana pārsniegs, taču tad turbīnas izslēgs. Neko citu nepēta – ne ietekmi uz konkrētās vietas, reģiona attīstību, ne tūrisma iespējām, ne ietekmi uz īpašuma vērtību utt. Mēs to visu IVN izstrādātājiem un vēja parka attīstītājiem prasījām, bet atbilde bija, ka šāda ietekme nav izpētīta. Arī konkrētas atbildes uz iesniegumiem un vēstulēm nesaņēmām. Problēma ir arī tā – ja, piemēram, tuvu Irlavas ciemam ceļas vēja parks, tas nozīmē, ka pagasta teritorija nevarēs paplašināties – ne zemnieks, ne uzņēmējs vai bioloģiskā saimniecība, jo pie vēja stacijām būvēt neko nevarēs – tie 800 metri jāievēro uz abām pusēm. Sanāk tā, ka paplašināties varēs tikai vēja parki. 

– Eksperti norāda arī uz ainavu plāna trūkumu pašvaldībās. Un tāds nav arī Tukuma novadā... 

– Irlavas pagasta iedzīvotāju konsultatīvā padome sāka jaunā sasaukuma darbu ar aicinājumu Tukuma novadā veidot ainavu plānojumu, un aicinājām arī citas IKP pievienoties. Tieši ainavu plāns, ja tāds būtu bijis, palīdzētu Pienavas vēja parka tiesvedībā, bet – šī plāna nebija, un to par problēmu atzina arī tiesa. Diemžēl, kopš tiesas sprieduma 2022. gadā, nekas nav mainījies – šāds plāns arvien nav izstrādāts. 30. jūnijā 15.00 domē būs darba grupas tikšanās, kur noteikti par to arī vaicāsim, jo līdz šim pašvaldības skaidrojums bija tāds – domāsim, liksim budžetā. Bet šis ainavu plāns ir nepieciešams ne jau tikai vēja parku dēļ, bet jebkādu citu apjomīgu objektu dēļ, kas varētu ietekmēt ainavu. Tagad var nākt ar jebkādu ideju un izvēlēties jebkuru vietu.

###### citata!!!projektiem, kuriem nav bijusi sākotnējā sabiedriskā apspriešana, nevarēja piesaistīt finansējumu – lielās bankas interesēja sabiedrības viedoklis; ja tāda nebija, nebija arī naudas. #####!!!!

####!!! iepriekš bija noteikts, ka pilns IVN nepieciešams parkiem virs 15 stacijām, bet jaunajā likuma redakcijā noteikts, ka virs piecām stacijām nepieciešams pilns IVN novērtējums, līdz ar to prasības vēja parkiem ir palikušas stingrākas.####cita 

Citata###!!!VVD no 1. jūlija pat neuzsāks IVN procesu, ja darbība neatbildīs pašvaldības teritorijas plānojumam.###!!! 

Valstij stratēģiskās teritorijas bija jāsaplāno laikus

Oskars Beikulis, lūgts komentēt IVN likuma grozījumus, skaidro, ka ir lasījis satraucošas publikācijas par to, ka pēc šiem grozījumiem lielos projektus īstenos bez IVN novērtējuma un pašvaldību skaņojuma, bet... tā īsti neesot. 

O. Beikulis:

– Šie grozījumi ir jāiedala divās sadaļās. 18. jūnija grozījumi pamatā attiecas uz vēja parkiem, jo Saeima atcēla 2022. gadā pieņemto Enerģētikas drošības likumu. Tas tika pieņemts, sākoties karadarbībai Ukrainā un apjaušot, ka Latvijai būs jāiztiek ar savu elektroenerģiju. Tāpēc tika veicināta vēja un saules parku būvniecība, nodrošinot ātrāku šo parku attīstību – noteiktos apstākļos šie parki varēja neiet pilno ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, kā tas bija Pienavas un Tumes parkiem, bet tiem pietiktu ar sākotnējo izvērtējumu. Četru gadu laikā tādi bija četri parki, turklāt ļoti nelieli, bet liela daļa attīstītāju izvēlējās pilno IVN procedūru, jo projektiem, kuriem nav bijusi sākotnējā sabiedriskā apspriešana, nevarēja piesaistīt finansējumu – lielās bankas interesēja sabiedrības viedoklis; ja tāda nebija, nebija arī naudas. 

– Tagad šī atceltā likuma normas iekļāva IVN likumā. 

– Jā, un šie nosacījumi tika nedaudz pamainīti – iepriekš bija noteikts, ka pilns IVN nepieciešams parkiem virs 15 stacijām, bet jaunajā likuma redakcijā noteikts, ka virs piecām stacijām nepieciešams pilns IVN novērtējums, līdz ar to prasības vēja parkiem ir palikušas stingrākas. 

– Bet tas, ko saka iedzīvotāji, – ka tagad var taisīt vairākus mazus parkus – līdz četrām stacijām un bez šāda izvērtējuma... 

– Varu nomierināt iedzīvotājus. Protams, mums var būt attīstītāji vai uzņēmēji, kas mēģinās projektus sadalīt – gribēs uzbūvēt 20 stacijas, bet tās sadalīs pa mazākiem apjomiem, kā savulaik būvēja vēja parku Grobiņā, kur bija vēja stacija Nr. 1, Nr. 2 utt., bet... Tam uzmanīgi seko līdzi Valsts Vides dienests, kas raugās, lai darbības netiktu sadalītas. Ja SIA gribēs uztaisīt četras stacijas un blakus cits SIA arī gribēs četras stacijas, VVD pieprasīs pilnu IVN, jo ir kopīga ietekme – viens no IVN likuma principiem ir tāds, ka šo procedūru piemēro, ja vienu un to pašu teritoriju ietekmē vairākas darbības. 

Otra lieta, kas ir būtiska, un arī tā ir IVN likumā iekļauta, ka visu nosaka  pašvaldību teritorijas plānojumi, bet par to sabiedrības pārstāvji nerunā. Un šīs  izmaiņas paredz, ka VVD no 1. jūlija pat neuzsāks IVN procesu, ja darbība neatbildīs pašvaldības teritorijas plānojumam. 

– Bet ir problēma, par kuru runājām arī ar iedzīvotājiem. Piemēram, Tukuma novada esošajā teritorijas plānojumā ir noteikts, ka vēja parkus nevar ierīkot 1,6 km no ciemiem un pilsētām. Šī norma iekļauta arī topošajā plānojumā, taču – tā ir viena no tām, kuru apšauba atbildīgās ministrijas. Ja šo prasību noņem, paliek tikai 800 metri no viensētas vai sabiedriskas ēkas... 

– Bet ir svarīgi, ka šobrīd šī norma ir spēkā, un vēja parka attīstītājam ir jāsaņem pašvaldības apliecinājums, ka darbība atbilst teritorijas plānojumam, kas savukārt jāiesniedz VVD. Ja tā neatbildīs, VVD pat neuzsāks ne sākotnējo, ne pilno IVN izvērtējumu. 

– Problēma ir arī tāda, ka šī norma ir spēkā tikai Tukuma novada teritorijas plānojumā, bet tās nav ne Kandavas, ne Engures, ne Jaunpils novada plānojumā. 

– Bet Tukuma novads izstrādā jauno plānojumu ar šo pašu risinājumu. Vienalga, vai jaunajā plānojumā būs 1,6 km, 2 vai 3 kilometri no ciemiem, IVN procesu varēs uzsākt tikai tajās vietās, kur būs atbilstība teritorijas plānojumam. Ir tikai viens izņēmums – ja nav atbilstības teritorijas plānojumam, bet pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu, ka teritorijai var izstrādāt lokālplānojumu, tikai tajā brīdī, ja šāda atļauja no pašvaldības būs, VVD uzsāks IVN procesu. Bet tas būs pašvaldības politiskais lēmums. Šī ir ļoti būtiska izmaiņa, jo – ja skatāmies uz tiem vēja parkiem, kam iepriekš taisīts IVN izvērtējums, ir daudz tādu ziņojumu, kuros rakstīts, ka nav atbilstības teritorijas plānojumam. Tādos gadījumos IVN ziņojumu var pabeigt, bet par šo neatbilstību attīstītājs saka, ka darba procesā to risinās, lai gan ir jānodrošina atbilstība plānojumam. Savukārt, ja pašvaldība kaut kādu darbību savā teritorijā ir atļāvusi, tad uzņēmējam ir tiesības šo darbību īstenot. Un tas attiecas ne tikai uz vēja parkiem, bet arī citiem ar rūpniecību, ražošanu, transporta infrastruktūru utt., saistītiem objektiem. Piemēram, atceroties Tukuma novadā plānoto olu ražotni – ja tā bija iecerēta vietā, kur pēc plānojumā tā bija atļauta, tad šo projektu bija visas tiesības īstenot. Tāpēc iedzīvotājiem ir aktīvi jāiesaistās arī teritorijas plānojuma izstrādē, nosakot vietas, kur šādas darbības ir vai nav atļautas. 

– Un ko jūs sakāt par tā saucamo kvotu sistēmu?

– Un ko darīt tiem novadiem, kas ir izmēros mazāki un kur nesanāk neviens vēja parks? Vai tiem būs jāatrod vieta, kur savu kvotu īstenot? Redziet, no vienas puses kvotu sistēma ir OK – pašvaldības var pateikt, ka mums pietiek un vairāk nevajag. Bet pašvaldībām jau šādas iespējas ir arī šobrīd – kā jau minēju, to, ko pašvaldību teritorijā drīkst vai nedrīkst darīt, regulē caur teritorijas plānojumu. Un ja plānojumā ir salikti aprobežojumi tā, ka tur nevar ierīkot vēja parkus, tad tur to arī nav. Un ir vienalga, ka ministrs gribētu noteikt kvotu. Piemēram, Rīgā nedrīkst taisīt vēja parkus, un pieļauju, ka Latvijā ir vēl tādas vietas. Jā, Tukuma novads ir liels, bet, ja pašvaldība negribētu nevienu vēja parku pilsētas tuvumā, tai ir tiesības to noteikt.

ciatata#####!!!ja [ainavu plāna] nosacījumi paredz, ka, piemēram, 100 metrus no baznīcas vai muižas, īpašnieks savā zemesgabalā pat šķūni nevar uzbūvēt, ir jābūt atklātiem – pasakot, ka ainavu plānā ierobežo augstumus, dimensijas un proporcijas utt., tiek noteikti ierobežojumi arī cita veida saimnieciskajai darbībai. Ir viegli pasludināt kādu ainavu par vērtīgu, bet tā mēs aprobežojumam ikdienas dzīvi šajās teritorijās, ko, iespējams, mēs nemaz negribējām. citatata#######

Ar ainavu plānu – uzmanīgi! 

– Vai te sadzirdu norādi uz neesošajiem ainavu plāniem?... Līdz šim Tukuma novadā tāds nav izstrādāts.

– Ainavu plāns ir kā koks ar diviem galiem, vismaz spriežot pēc manas pieredzes. Paskatāmies, kā tas bija, kad Dobeles novads diskutēja par vēja parku – tur visas lauksaimniecības teritorijas pasludināja par ainaviski vērtīgām, kur nevar būvēt vēja parkus. No vienas puses – OK, bet, nosakot kādu vietu par ainavisku, nāk līdzi citi aprobežojumi – ainavu plānā ir jāpasaka, vai tur varēs būvēt modernas ēkas vai tikai mājas ar divslīpju jumtu, vai varēs celt telekomunikāciju torņus, lauksaimniecības būves, karjerus, cūku fermas... Ja paskatāmies uz Kuldīgas novada teritorijas plānojumu, tad vismaz 1. redakcijā iestrādātie nosacījumi paredz, ka, piemēram, 100 metrus no baznīcas vai muižas, īpašnieks savā zemesgabalā pat šķūni nevar uzbūvēt. Ir jābūt atklātiem – pasakot, ka ainavu plānā ierobežo augstumus, dimensijas un proporcijas utt., tiek noteikti ierobežojumi arī cita veida saimnieciskajai darbībai. Ir viegli pasludināt kādu ainavu par vērtīgu, bet tā mēs aprobežojumam ikdienas dzīvi šajās teritorijās, ko, iespējams, mēs nemaz negribējām. Tā ka – ainavu plāns nav panaceja, ar ko cīnīties pret vēja parkiem. Bet – es pilnīgi noteikti nepiekrītu tam, ko izdarīja bijušais KEM ministrs Raimonds Čudars, apturot Bauskas un Preiļu novada teritorijas plānojumu, jo tajos attiecībā par vēja parkiem bija ārkārtīgi liberāli un to teritoriju, kur var būvēt vēja parkus, abos novados palika nevis mazāk, bet vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo plānojumu. Tas, ko atvēra jaunais plānojums, bija meža teritorijas, bet tas, ka kādam parku attīstītājam pēkšņi sāp šiem 2 kilometri no pilsētām un ciemiem, piedodiet, – ir teritorijas, kur var būvēt vēja parkus, un ir, kur to nedrīkst! Un tas ir jāņem vērā.

Lielo objektu vietas jāparedz teritorijas plānojumā

– Kuldīgas diskusijā par vēja parkiem izskanēja, ka citās valstīs tiek veikta vēja parku ietekmes sociālā izpēte, kur vērtē iedzīvotāju dzīves kvalitāti un vēl citus jautājumus. 

– Jā, tāda tiek veikta ne tikai citās valstīs, bet arī Latvijā tiem projektiem, kas piesaista Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas finansējumu. Bet te ir viena ārkārtīgi būtiska un fundamentāla problēma – ka mums nav bijusi plānošana ne valsts, ne daudzu pašvaldību līmenī. Sanāca tā, ka pirmie ietekmes uz vidi novērtējumi vēja parkiem tika izstrādāti, pirms vēl pašvaldības sāka spriest, kur tās šādas darbības gribētu redzēt. Tikai Ventspils un Dienvidkurzemes novadā par to tika diskutēts senāk, jo bija iecere būvēt vēja parkus piekrastē, bet, piemēram, Preiļos un Bauskā neviens nedomāja, ka tur būs vēja parki, tāpēc šāda diskusija nav notikusi. Taču stacijas ir palikušas tik lielas, ka arī šādās vietās var efektīvi ražot elektroenerģiju. Tas, kas būtu bijis normāli, ka katra pašvaldība teritorijas plānojumā nodefinē, kur vēlas redzēt, piemēram, 20 vēja elektrostacijas, tāpēc šādā līmenī būtu bijis jāanalizē, kura būtu tām tā labākā vieta. Turklāt teritorijas plānojumiem tiek veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums, kur var diskutēt par jautājumiem, kas saistīti ar vides aspektiem. Labos piemērus citās valstīs redzam, piemēram, Vācijā. Tur federālās zemes līmenī tiek pateikts, ka 1% teritorijas jāatvēl vēja parkiem, jo vajag tik un tik megavatus, un tad federālās zemes līmenī domā, kur tas 1% varētu būt – par to izdiskutē visas pašvaldības kontekstā. Pie mums... pat ja IVN tiktu taisīts šis detalizētais sociālais izvērtējums, mēs nonāktu pie aptuveni šāda “risinājuma” – pie sevis mēs vēja parku negribam, bet pie kaimiņiem varētu... Atceros, kad izstrādāja IVN Pienavas un Dobeles vēja parkam un Dobelē bija konference, tur izskanēja, ka vēja parkus vajag ierīkot tur, kur nav cilvēku, piemēram, kaut kur Kolkā... Jūs domājat, ka Kolkas iedzīvotāji pie sevis ļoti grib vēja parkus? Tas, kā mums ir iztrūcis, kā jau minēju, ir plaša diskusija par šīm vietām. Taču darīt to tagad ir bezjēdzīgi, jo vēja parku ieceru ir daudz, un būs grūti atrast vienu labāko vietu. 

Sociālo aspektu izvērtējums ir svarīgs, bet – teritorijas plānošanas procesā. Taču IVN jēga ir tajā, ka mēs noskaidrojam konkrētas darbības ietekmes konkrētai teritorijai un meklējam nosacījumus, ar kuriem šo ietekmi mazināt vai novērst pilnībā.

– Tātad visa lemšana pašvaldību rokās? 

– Jā, lai gan pašvaldības savos plānojumos šobrīd cīnās tikai pret vēja parkiem. Bet tajā pašā laikā – vai jūs zināt, kur jūsu novadā var būvēt cūku kompleksu? 

– Uzreiz nepateikšu. 

– Visās lauksaimniecības zemēs! Bet – vai tā ir labi un pareizi? Neesmu pārliecināts.

– Tiklīdz par šādu objektu sabiedrība uzzinās, sāksies jauni iebildumi un strīdi... 

– Tieši tā. Tāpēc ir svarīgi redzēt teritoriju kopsakarībās. Iespējams, pašvaldībām ir jādomā par teritorijas plānojuma lielāku detalizāciju, lai visiem būtu skaidrs – kur un ko gribam un varam.   

Agita Puķīte

Kaste

Svarīgākie grozījumi

Stāsies spēkā 1. jūlijā 

* Vēja elektrostaciju ar kopējo jaudu vismaz 50 megavatu būvniecība ir atļauta ārpus pilsētām un ciemiem vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajā rūpnieciskās apbūves teritorijā, tehniskās apbūves teritorijā, lauksaimniecības teritorijā, uz meža zemes, ievērojot to, ka attālums no dzīvojamām un publiskām ēkām līdz tuvākās plānotās vēja elektrostacijas un vēja parka robežai ir vismaz 800 metru;

* Ja paredzētās darbības ierosinātājam ir šaubas par paredzētās darbības atbilstību, ierosinātājs pirms tās pieteikšanas kompetentajai institūcijai konsultējas ar pašvaldību par paredzētās darbības atbilstību attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumam vai lokālplānojumam.

* Pašvaldība pēc ierosinātāja rakstveida iesnieguma saņemšanas mēneša laikā sniedz ierosinātājam rakstveida atzinumu par paredzētās darbības atbilstību teritorijas plānojumam vai lokālplānojumam. Ja paredzētā darbība neatbilst attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumam vai lokālplānojumam, ierosinātājam ir tiesības teritorijas plānošanas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā rosināt pašvaldību uzsākt teritorijas plānojuma grozījumu vai jauna lokālplānojuma izstrādi.

* Kompetentā institūcija izskata minēto iesniegumu tikai tad, ja paredzētā darbība atbilst attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumam vai lokālplānojumam vai attiecīgā pašvaldība pieņēmusi lēmumu par nepieciešamo teritorijas plānojuma grozījumu vai jauna lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu (..); 

* Paredzētās darbības sākotnējais izvērtējums vai ietekmes uz vidi novērtējums, kas līdz 2026. gada 30. jūnijam uzsākts atbilstoši Enerģētiskās drošības likumam, turpināms un pabeidzams atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumiem Nr.18 «Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību».