Kimata pārmaiņas – arī mana atbildība

«Pūre 22» – pašu māja, pašu atbildība    (lielāks)

Lēmumu par to, ka mājas labā kaut kas jādara, «Pūre 22» iedzīvotāji bija pieņēmuši jau 2014. gadā, kad tika paaugstināta mājas apsaimniekošanas maksa, lai veidotu finanšu uzkrājumu tehniskās dokumentācijas sagatavošanai un attiecīgi saprastu, kādi darbi ēkai visvairāk nepieciešami. Tā kā toreizējais apsaimniekotājs – pagasta komunālais dienests – nebija gatavs šajā procesā iesaistīties, divus gadus vēlāk tika pieņemti vēl vairāki svarīgi lēmumi. Proti, dzīvokļu īpašnieki apņēmās māju apsaimniekot paši, izveidojot biedrību «Pūre 22», kā arī lēma ēku pilnībā renovēt un šiem darbiem piesaistīt Eiropas Savienības (ES) finansējumu. 

Biedrības «Pūre 22» un siltināšanas projekta vadītāja, ēkas pārvaldniece Inese Kurzemniece (šobrīd viņa arī apsaimniekošanas uzņēmuma SIA «Komunālserviss «TILDE» juriste) skaidro, ka situācija toreiz bija nobriedusi: “1974. gadā celtās mājas tehniskais stāvoklis lika izlemt par remontu, jo vajadzēja mainīt jumtu un bojātās jumta konstrukcijas, sapuvušos logu un sienu blokus, kā arī iekšējās komunikācijas. Līdz ar to ārsienu siltināšana bija tikai loģisks solis, lai sasniegtu pilnu renovāciju. 

Vispirms tika izstrādāts tehniskais projekts un apzinātas būvdarbu izmaksas. Tās tolaik bija 417 972,63 eiro vērtas, no tām ES finansējums – 165 412,06 eiro, bet kopējais kredīts, kas jāmaksā 15 gadus, – 252 561 eiro. Papildus tika piesaistīts arī pašvaldības līdzfinansējums: 10 000 eiro – siltināšanai, par 8075,02 eiro finansēta tehniskās dokumentācijas sagatavošana un vēl 30 000 eiro saņemts kā līdzfinansējums pagalma labiekārtošanai. Aptuveni 20 000 eiro apmērā toreiz tika ieguldīti arī iedzīvotāju līdzekļi – neplānotajiem darbiem, dažādu komisiju maksājumiem, pagalma labiekārtošanai un tamlīdzīgi.” 

I. Kurzemniece stāsta, ka darbu veikšanai pēc cenu aptaujas bija izvēlēts vietējais uzņēmums – SIA «Amatnieks», kas darbus sāka 2017. un pabeidza – 2018. gadā. Uzreiz pēc darbu pabeigšanas iedzīvotāji izjuta ekonomiju, piemēram, maksa par ūdeni, pārejot no normatīvā aprēķina uz skaitītājiem, samazinājās uz pusi. Gandrīz uz pusi samazinājās mājas siltuma patēriņš – pirms renovācijas māja patērēja vidēji 41,047 megavatstundas, bet pēc siltināšanas – 26! Šis skaitlis gan ir mainīgs atkarībā no tā, cik silts vai auksts ir ārā, tomēr tas, ka māja ir energoefektīva, mazina šī apkures tarifa pieauguma ietekmi: “Runājot par sevi, mans dzīvoklis atrodas 1. stāvā, mājas ziemeļu puses galā, un tam vēsturiski ir uz pagraba pusi iedziļināta grīda. Pirms renovācijas apkures sezonā maksimālā temperatūra bija +16°C, un to nevarēja palielināt pat ar papildu sildītājiem. Bet tagad pat ļoti aukstā laikā dzīvoklī ir +21°C. 

Otrs, taču viennozīmīgi lielākais ieguvums ir sakārtota māja, inženiertīkli, kāpņu telpas, apkārtne…”   

Kaste 

Lielākie mājā paveiktie darbi

Nomainīja:

* Jumta segumu, jumta konstrukcijas

* Ieejas mezglu ārējās un iekšējās durvis 

* Daļēji – logus (trīskameru) 

* Apkures sistēmu, uzstādot radiatorus ar termogalvām 

* Ūdens un kanalizācijas guļvadus un stāvvadus; 

Nosiltināja:

* fasādi

* cokolu 

* bēniņu pārsegumu

* pagraba pārsegumu

Ierīkoja:

* Papildu ventilāciju istabās

* Individuālo siltuma uzskaiti 

* Ūdensskaitītājus   

Izremontēja:

* Ieejas mezglu

* Kāpņu telpas

kaste 2 

Izmaksas mājā «Pūre 22» – kredīts un siltums janvārī, dzīvoklī ar 54,1m²

* Apkure (vienā konkrētā dzīvoklī) – 1,32 MWh jeb 89,84 eiro (ar PVN) 

* Karstā ūdens uzsildīšana – 6,90 eiro/m³

* Koplietošanas siltums – 3 MWh (1 MWH – 68,06 eiro ar PVN)

* Kredīta atlikums uz māju – 101 854,59 eiro 

* Neattiecināmo izmaksu kredīta summa – 0,47372 eiro/m² 

* Attiecināmā izmaksu kredīta summa un % – 49,22 eiro uz dzīvokli (54,10 m²); 

Ar renovāciju nekas nebeidzas...

Un tomēr – lai arī kāds varbūt domā, ka pēc tik lieliem darbiem un finanšu ieguldījumiem turpmākos gadu desmitus vai vismaz gadus 15, līdz atmaksāts aizņēmums, varēs dzīvot bez bēdu, izrādās, tā vis nav. “Lielākais, ko esam izdarījuši pēc siltināšanas – 2024. gada vasarā nomainījām siltummezglu. Līdz tam mājai bija 2000. gadu sākumā ierīkots siltummezgls, un tajā brīdī, kad notika renovācijas darbi, tas bija funkcionējošs, tikai vajadzēja nomainīt siltummaini. Bet nākamajā sezonā uzlikām caurplūdes siltummaini karstajam ūdenim. Taču no siltuma piegādātāja SIA «Tukuma siltums» saņēmām pārmetumus, ka nenodrošinām grafikam atbilstošu siltuma atpakaļgaitas temperatūru, kā arī ik pa laikam nosprostojās vārsti. Tad nu sapratām, ka siltummezgls ir jāmaina. Līdz ar to, ieguldot ap 6000 eiro, uzstādījām jaunu energoefektīvu siltummezglu. Pirms tam sertificēts siltuminženieris izstrādāja projektu, kurā tika ievērtēta gan mājas patērētā siltuma jauda, gan arī piemērotākais tehnoloģiskais risinājums. Šobrīd mums nav problēmu nodrošināt līgumam atbilstošu atpakaļgaitas temperatūru, ar nosacījumu, ka piegādātājs nodrošina atbilstošu ienākošo temperatūru. Te ir svarīgi saprast, ka līgumam par siltuma piegādi ir pievienots temperatūras grafiks, kas nosaka, kāda temperatūra jānodrošina siltuma piegādātajam – un Pūrē minimāli tie ir +65 grādi, arī sākoties apkures sezonai, kad āra temperatūra vēl nav kritiska. Savukārt mūsu nodrošinātajai atpakaļgaitas temperatūrai jābūt par 20 grādiem zemākai.

Vēl šajos gados esam nomainījuši četrus individuālos siltuma skaitītājus, kas sāka uzrādīt darbības kļūdas. Mūsu mājā renovācijas laikā tika ierīkota horizontālā divcauruļu apkures sistēma un individuālie siltuma uzskaites mezgli katram dzīvoklim, bet ne alakators. Tas nozīmē, ka katrs dzīvoklis norēķinās pēc patērētā siltuma, ko uzrāda individuālais siltuma skaitītājs kāpņu telpā. Savukārt par koplietošanas siltumu maksājam, tur patērēto siltuma daudzumu sadalot uz dzīvokļu skaitu. Tā kā šī gada janvārī bija ļoti auksts un temperatūra kāpņu telpās (1. stāvā) bija zemāka par +6 grādiem, arī tur pieslēdzām radiatorus,” skaidro I. Kurzemniece.

Tā mistiskā ūdens patēriņa starpība... 

Vaicāta, vai mājai veidojas ūdens zudumi jeb patēriņa starpība starp ievada un individuālajiem skaitītājiem un ko biedrība dara ar to, I. Kurzemniece skaidroja, ka ūdens patēriņa starpību jeb zudumus rēķina proporcionāli patēriņam: “Ūdens patēriņa starpība ir, un tas ir vēl viens darbs nākotnei – ūdens skaitītāju nomaiņa. Lai arī tiem ir tikai astoņi gadi un pēc normatīvajiem aktiem varam tos nemainīt, šī starpība nereti ir liela. Pieļauju, ka nevajadzētu būt vispār, jo komercskaitītāju nolasu 30. vai 31. datumā, bet iedzīvotāji savus rādījumus ziņo tikai pēc tam, kas, loģiski domājot, nozīmē, ka jābūt nevis zudumiem, bet pārtēriņam. Mēs, nebrīdinot dzīvokļu īpašniekus, pat devāmies pārbaudīt skaitītājus ar domu, ka varbūt kāds to ne tā nolasa, bet nefiksējām milzīgas nesakritības.” 

Parāds nav brālis jeb visa atbildība biedrībai

Tā kā biedrība «Pūre 22» ir ne tikai apsaimniekotājs (pārvaldnieks), bet arī  kredīta ņēmējs, līdz ar to tai jātiek galā ar visiem maksājumiem, tātad arī ar parādiem: “Līdz tiesu izpildītājam nonācis tikai viens dzīvoklis, kam kopumā ir bijuši četri tiesas spriedumi, taču situācija lēnām uzlabojas un parāds tiek dzēsts – ceru, ka tas šogad pilnībā tiks nomaksāts. Šādās situācijās ir ļoti svarīgi neaudzēt parādu, bet iespējami ātri situāciju risināt. Tas attiecas arī uz komunālajiem pakalpojumiem – biedrība par visiem pakalpojumiem norēķinās 100% apmērā. Lai arī pēc normatīvajiem aktiem sanāk, ka pārvaldnieks par pakalpojumiem var norēķināties tādā apmērā, cik ir samaksājuši dzīvokļu īpašnieki, mēs norēķināmies par visu. Tomēr ir arī ir skaidrs, ka kredītsaistību uzņemšanās ir nopietns lēmums un ka neviens cits par mājas saņemtajiem pakalpojumiem nemaksās. Tāpat skaidrs ir arī tas – ja viens nemaksā, tad pārējiem visas izmaksas ir jānosedz – gan par kredītu, gan komunālajiem maksājumiem. To arī darām – no pārvaldīšanas maksas atlikuma, bet tas arī nozīmē, pirmkārt, ka biedrībai nevar būt tāda situācija, ka kontā nav naudas, tāpēc rezervei kontā ir jābūt, bet tās lielums atkarīgs no konkrētās mājas mēneša maksājumu kopējā apjoma. Bet, otrkārt, šādās situācijās nepaliek naudas attīstībai. Ja mājai ir liels pārvaldnieks, piemēram, apsaimniekošanas uzņēmums, viņam ir vieglāk apgrozīt līdzekļus, piemēram, parādu vai avārijas situācijās, bet biedrībai naudas ir tikai tik, cik paši iedzīvotāji ir samaksājuši. Protams, mājai ir apdrošināšana.”

Ir, ko rēķināt

I. Kurzemniece piebilst, ka pamata grāmatvedību kārto firma, taču tīrie papīru darbi, piemēram, rēķinu sagatavošana “lielajai” mājai aizņem līdz divām pilnām dienām mēnesī, taču papildus vēl ir jāaprēķina, kāda summa konkrētiem darbiem izlietota no pārvaldīšanas naudas, kāda – no uzkrājuma. Tas – lai varētu visiem kaimiņiem atskaitīties. Vai arī, ja mainās kredītu procenta likmes, jāpārrēķina individuālais kredīta maksājums un atlikums. Labā ziņa – šobrīd procentu likmes krīt. Vaicāta, vai par visu šo darbu viņa saņem samaksu, I. Kurzemniece skaidroja, ka pēc renovācijas māja nebija pacēlusi pārvaldīšanas un uzkrājuma maksu, taču 2024. gadā tā tika palielināta, lai varētu palielināt arī viņas kā pārvaldnieka atalgojumu: “No 2016. gada līdz 2024. gada rudenim mans atalgojums bija 50 eiro mēnesī, bet tagad – 240 eiro mēnesī. Tā kā esmu reģistrējusi saimniecisko darbību, tad pārvaldnieka pienākumus pildu, pamatojoties uz pakalpojuma līgumu, pati par sevi samaksājot arī nodokļus.”

Darot lēnām, tērē vairāk

Vēl vaicājām, vai viņa atbalsta risinājumu, ka māja darbus plāno un paveic soli pa solim – vienu gadu ko vienu, citu – citu. I. Kurzemniece stāsta, ka lēnām var darīt nelielus darbus – sakārtot skursteņus vai ko tamlīdzīgu, kam nav jāizstrādā apjomīgs tehniskais projekts, bet, tiklīdz ir ieplānoti kārtīgi būvdarbi, kam ir vajadzīgs tehniskais projekts, vispareizāk būtu māju renovēt pilnībā, nevis to darīt pa daļām: “Jo tad katru reizi, piemēram, jumta nomaiņai, fasādes siltināšanai vai cokola siltināšanai būs vajadzīgs projekts, un katram projektam ir kāds nepieciešamais minimālais dokumentu kopums, un, darot darbus pa kārtām, var sanākt trīs reizes samaksāt par vienu un to pašu dokumentu minimumu.”

Visam jābūt redzamam mājas lietā

Katram dzīvokļa īpašniekam ir iespēja ieskatīties savas mājas lietā un redzēt, kādi darbi ēkā ir veikti. Tas attiecas arī uz visiem apsekošanas aktiem, kas sastādīti, piemēram, fiksējot, ka ir tecējis jumts. Tātad – ja ir problēma, jābūt aktam. Šādi gan iedzīvotāji var pierādīt, ka ir laikus par šādu problēmu ziņojuši, turklāt ne tikai zvanot, bet arī rakstot, savukārt pārvaldnieks ar vēstuli iedzīvotājiem vai kopsapulces protokolu, protams, ja tāds ir, var apliecināt savu rīcību, piemēram, ka ir tikusi sasaukta iedzīvotāju sapulce, kurā visi informēti, ka jumts ir vai nu jāremontē, vai jāmaina, un tālāk jālemj, kur tam ņemt līdzekļus. Un jo īpaši tas ir svarīgi, ja pret vienu vai otru pusi tiek vērsta apdrošināšanas regresa prasība.   

«Pūre 10» – četru dzīvokļu māja (lielāks)

Inese Kurzemniece apsaimnieko arī četru dzīvokļu māju «Pūre 10», kurai energoefektivitātes uzlabošanas būvdarbi, nomainot  jumta segumu, labojot jumta konstrukcijas, siltinot bēniņu un pagraba pārsegumus, cokolu un fasādi, kā arī veicot vēl citus darbus, tika veikti 2023. gadā: “Protams, vienmēr šādos apjomīgos darbos ir kādi pārsteigumi, un, piemēram, šai mājai, atrokot pamatus, konstatējām, ka mājas būvniecības laikā veidņi bija ielikti tikai iekšpusē, bet ne ārpusē, – tur pamatu betonu bija noturējusi grunts, līdz ar to visa šī siena bija grubuļaina. Būvniecības gaitā konkrētajam mezglam siltinot bija jāmaina tehnoloģiskais risinājums – izmantojām pūšamu siltumizolācijas materiālu. Ūdensapgādes un kanalizācijas komunikācijas tika nomainītas iepriekš, tāpēc atlika nomainīt ievada tīklus un ierīkot ūdensvada noslēgaku pie mājas, kuras iepriekš tur nebija. Savukārt apkuri nodrošina katrs dzīvoklis pats. Secinājums pēc renovācijas – kurināmā patēriņš ir trīsreiz mazāks nekā pirms darbu veikšanas, tikai šī gada aukstajā janvārī un februārī tā patēriņš ir pieaudzis.”

Vaicāta, vai šai mājai ir kādi darbi, kas tagad būtu jādara, I. Kurzemniece atzina, ka viņas aizņemtības dēļ vēl nav ticis sakārtots pagalms un pārbūvēts malkas šķūnis, taču šobrīd jau ir uzrunāts speciālists, kas projektēs labiekārtošanas darbu ieceri: “Otrs darbs ir saistīts ar mājas fasādi – «Pūre 10» atrodas Abavas senlejas stāvkrastā un tai apkārt ir daudz lielu koku, tāpēc gaiši krāsotā fasāde pamazām kļūst arvien zaļganāka un būs jāmazgā, tāpēc šiem darbiem vajadzēs piesaistīt pakalpojuma sniedzēju.” I. Kurzemniece piebilda, ka ar maksāšanu šajā mājā nav problēmu; arī tai ir apdrošināšana, kas jau izmantota, kad kāds sabojājis lietusūdens notekcauruli. 

Kaste

«Pūre 10», četri vienādi dzīvokļi – vidēji 50 m² lieli

* Darbu izmaksas – 111 622,97 eiro ar PVN 

* Eiropas Savienības līdzfinansējums – 50%

* Kredīts – 57 811,49 eiro uz 20 gadiem 

* Kopējais kredīta maksājums uz dzīvokli – 14 452,88 eiro;

* Kredīta maksājums – 85 eiro mēnesī 

* Pārvaldīšanas maksa – 25 eiro mēnesī 

* Uzkrājums – 5 eiro mēnesī 

«Pūre 23» un «Abavas 2» lielāks

Jāpiebilst, ka Pūrē 2023. gadā renovētas vēl divas mājas – «Pūre 23» un «Abavas 2», kas sākotnēji tika iekļautas pašvaldības īstenotajā programmā «Accelerate SUNShINE», kuras mērķis bija piesaistīt tā saucamo ESKO kompāniju, kas renovācijas projektu īstenotu un bez papildu maksājumiem nākamos 20 gadus garantētu iedzīvotājiem nemainīgu apkures maksu. Taču konkrētajā situācijā, kā stāsta I. Kurzemniece, kompānijai banka neizsniedza aizdevumu: “Tāpēc SIA «Komunālserviss «TILDE» nepilna mēneša laikā bija jāpārņem projekta vadība, lai iedzīvotāji nezaudētu piešķiroto ES finansējumu. Taču šie projekti tika īstenoti uz to dokumentu bāzes, kādus jau bija izstrādājis iepriekšējais projekta vadītājs un ar jau izsludinātajiem iepirkumu rezultātiem. Tas, ko pēc tam pieredzējām būvniecības gaitā, apliecināja, ka ir ļoti svarīgi iedzīvotājiem, mājas biedrībai vai apsaimniekotājam aktīvi iesaistīties jau projekta izstrādes stadijā, lai pēc tam nebūtu jāpiedzīvo neparedzēti papildu darbi. Piemēram, «Abavas 2» mājas galā ir bijušās katlu mājas ēka, un, sākoties būvdarbiem, tur bija arī dūmenis četrstāvu mājas augstumā. Taču projektā ne šī ēka, ne dūmenis nebija atspoguļots – vien māja ar brīvi pieejamiem abiem galiem. Tā kā katlu mājas īpašnieks bija pašvaldība, darbu gaitā sadarbībā ar būvnieku un būvvaldi tika risināti šie projektēšanas jautājumi, lai problēmas maksimāli ātri risinātu, jo ar projekta izstrādātājiem nebija iespējams sakontaktēties.” 

Arī mājai «Pūre 23» projektā nav bijis minēts ne vārds par tā saucamajiem sienu blokiem, kuru nomaiņa darbu gaitā radījusi papildu izmaksas, kuras tika nosegtas ar uzkrājuma līdzekļiem, kas šai mājai par laimi bijuši. 

Vaicāta, kāds ir šo māju siltuma ietaupījums, I. Kurzemniece skaidroja, ka ietaupījums apkurei arī šīm mājām ir aptuveni 43-46%, salīdzinot ar laiku pirms renovācijas: “Šajā apkures sezonā tas būs mazāks, ņemto vērā auksto laiku janvārī un februārī, taču ietaupījums vienalga būs. Arī nekādi lielie ieguldījumi pagaidām nav nepieciešami, jo arvien vēl ir spēkā būvdarbu garantija. Bet kas attiecas uz maksāšanas disciplīnu, «Pūre 23» tikpat kā problēmu nav, taču «Abavas 2» ir problēmas, tāpēc apsaimniekotājs jau ir vērsies pret parādniekiem, sniedzot prasību tiesā.” 

kaste 

«Pūre 23»

* 24 dzīvokļi; 2023. gadā SIA «Komunālserviss TILDe» pārņēma projekta vadību 

* Kopējās darbu izmaksas – 621 848,05 eiro, no tām: 

– «Altum» finansējums – 599 848 eiro (tai skaitā grants – 294 037 eiro, aizdevums – 305 811,78 eiro uz 20 gadiem); 

– Pašvaldības līdzfinansējums – 22 000 eiro. 

«Abavas 2» 

* 46 dzīvokļi un Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacijas birojs. 

* Kopējās izmaksas – 923 151,40; 

– «Altum» finansējums – 901 151 eiro, no tā grants – 446 486 eiro, aizdevums – 454 665,1 eiro uz 20 gadiem;

– Pašvaldības līdzfinansējums – 22 000 eiro. 

Izveidotas vienpadsmit biedrības  lielāks

SIA «Komunālserviss «TILDe» valdes loceklis Rolands Melderis un I. Kurzemniece skaidro, ka vienpadsmit mājām novada pagastos, kuras apsaimnieko «TILDE», ir izveidotas biedrības, lai piesaistītu ES finansējumu. Astoņas mājas – «Pūre 24», «Pūre 25», «Pūre 20», «Pūre 21» un «Pūre 11, kā arī «Leveste 1» un «Leveste 2 un Liepu iela 3, Tumē – ir iesniegušas pieteikumu energograntam, ko piešķir «Altum» līdz pat 90% tehniskās dokumentācijas sagatavošanai. Vēl trīs mājas plāno izmantot «Altum» remonta aizdevumu jeb veikt daļēju ēkas renovāciju: Slampes daudzdzīvokļu mājai «Pūpoli» siltinās cokolu, pagraba pārsegumu, mainīs jumta segumu un siltinās bērniņu pārsegumu, mainīs koplietošanas telpu logus un durvis. Savukārt Sēmē – «Ezera 14» un «Ezera 10» – iztīrīs un salabos fasādes paneļu šuves un nokrāsos fasādi, kā arī sakārtos balkonus.   

Tomēr, kā skaidro R. Melderis, ir iedzīvotāji, kas būtu gatavi renovācijas projektam, taču šobrīd pieteikumu «Altum» nav iespējams iesniegt, jo jaunākajā programmā visa nauda ir rezervēta: “Mums sanāk taisnoties, kāpēc nevaram darīt to, ko iedzīvotāji ir nolēmuši, taču arī mums «Altum» sniedz tikai vienu atbildi – jāgaida. Bet kad tad būs tas gaismas stariņš?! Laika gaitā mājas ir nolietojušās – ja ir vajadzīgi lielāki ieguldījumi, kas jau renovācijas laikā ir paredzēta, aicinām iedzīvotājus nogaidīt, bet... cik ilgi?!” I. Kurzemniece gan piebilst, ka dzīvokļu īpašniekiem šie lēmumi ir ļoti rūpīgi jāpārdomā jau līdz projekta izstrādei, lai velti netērētu naudu: “Tas gan ir jāapzinās, ka dokumentācijas izstrāde nav lēta – kādreiz projekta izstrāde maksāja ap 10 000 eiro, bet šobrīd – 25 000 vai 30 000 eiro, un tā nav gluži kabatas nauda, kuru var iztērēt veltīgi. Tomēr ir trīs mājas Slampē, kuru iedzīvotāji pēc tam, kad tehniskā dokumentācijai jau bija izstrādāta, no tālākās projekta virzības atteicās, jo uzskatīja, ka tas būs pārāk dārgi.”

Agita Puķīte

Pie bildēm: Lai mājai neveidotos aukstuma sliekšņi, propāna gāzes “kaste”, kas pirms renovācijas bija cieši pieguloša fasādei, pārbūves laikā tika noņemta un skaitītājs ierīkots gaitenī, tāpat arī «Sadales tīkla» skapis – šo komunikāciju pārcelšana tika iekļauta projektā