Šeit Madonas novada Mārcienas pagasta “Muižniekos” insektu – melnās dzelkņmušas – kāpuru audzēšanai izmanto lauksaimniecības atlikumus. Mūs ar inovāciju Latvijas bioekonomikā iepazīstina vides inženieris Kārlis Sams no “Biomund”, kas pārzina visus procesus ražotnē.

Veicina melnās dzelkņmušas attīstību

Viņš uzsver, ka šobrīd ir svarīgi pierādīt, ka šāda augu izcelsmes atkritumu pārstrāde resursos var būt arī ekonomiski un tehnoloģiski pamatota un var kļūt par daļu no aprites ekonomikas Latvijā. “Kad sāku šo procesu, redzēju visu lielo atkritumu plūsmu, kas nāca uz poligoniem un izgāztuvēm. Biogāzes stacijas ir tikai viens veids, kā organiskos atkritumus pārstrādāt, bet lauksaimniecības atlikumu pārstrāde var notikt arī šādā, manuprāt, premium viedā. Aprites ātrums pārstrādes procesam ir tik liels,” viņš pastāsta.

“Muižnieku” kādreizējā liellopu fermā ir uzstādīta insektu audzēšanas eksperimentālā pilotiekārta, kas tapusi ar ELFLA finansiālu atbalstu. Varbūt kādam liksies neparasti, ka tiek veicināta melnās dzelkņmušas attīstība, lai tiktu pie kāpuriem un to miltiem. K. Sams norāda, ka vienlaikus ir gan mušas, gan kāpuri, gan pirmskūņošanās kāpuri. Dzelkņmušas vairojas ārkārtīgi ātri, 10% populācijas ir jāatstāj kāpuru iegūšanai, lai process turpinātos.

Pieaugušus kāpurus var kā galaproduktu izbarot dzīvā veidā, var izkaltēt un gatavot miltus. Laboratoriskā mērogā izpētītie iegūtie insektu milti ir kā komponente, ko var iestrādāt kombinētajā barībā. Piemēram, vienu procentu šo kukaiņu miltu pievienojot vistu barībai, var palielināt vistu dējību un veicināt labturību. Ārzemēs jau tas vairs nav jaunums, jo putnus baro ar šādu barību. Insektu miltus inovatīvi ražotāji pievieno arī zivju barībai. Atlikumus, kas ir insektu mēsli, potenciāli var izmantot organiskajam mēslojumam. Vērtība ir tikpat augsta kā slieku kompostam, vien viss ir jāpārbauda un zinātniski jāpierāda.

Lauksaimniecības atlikumi – kāpuru audzēšanai

Interesējoties par to, kādus lauksaimniecības un pārtikas atkritumus var izlaist caur kukaiņiem, ko tie ēd, kā barojas, vides inženieris atklāj: “Suga, ko mēs audzējam, ir melnā dzelkņmuša – kukainis no subtropiem. Vislabākā barība ir lauksaimniecības, pārsvarā graudu izcelsmes atlikumi. Tās, piemēram, ir alus drabiņas, kas paliek pēc alus ražošanas. Ir bijušas piegādes no Cēsu alus darītavas, bet Latvijā ir pietiekami daudz alus darītavu. Mums noder viss no graudiem – kas nav izmantojams, kam nav kvalitātes. Piemēram, pagājušajā gadā bija lietains laiks, graudi neizžuva, kā nākas, sāka bojāties. Zemnieki mums paši piedāvāja, vai nenoderēs. Lopiem tādus nedosi, bet mums noder.

Vienīgais, kas šos ražošanas atlikumus pārstrādā, ir šie kukaiņi. Insektiem var izbarot visus graudu izcelsmes atlikumus, arī tādus produktus, kam nav kvalitātes. Taču jārēķinās, ka insektiem nav zobu, tie nevar visas sēklas samalt, tāpēc viss ir jāsasmalcina. Zināms, ka pēc atlikumiem tīko arī lopi zemnieku saimniecībās. Taču lopi pārsvarā ir zālēdāji. Mums noder arī dažādas miziņas, atliekas pēc sulu spiešanas, piemēram, ābolu sulas spiešanas. Izspaidas izmantojam, tās pie mums nonāk sadarbībā ar uzņēmuma “Pharmeko Lettland” sulu cehu Bērzaunē. Mums var atvest arī kāpostu lapas, pāraugušus gurķus, kabačus, pārtikai neizmantojamus tomātus, dažādas mizas u.c. Ražotnē ir smalcināšanas inventārs, kas strādā ļoti labi, var samalt sīkās frakcijās.”

Insektu milti kā produkts

K. Sams, iepazīstinot ar ražotni, novērtē, ka lielais pluss, ko rada insekti, rodas jau 10 dienās: “No sīkiem kāpuriem varam tikt līdz lieliem, veselīgiem tārpiņiem, kas bagāti ar proteīnu. Nākamais solis ir izžāvēšana, eļļu saspiešana, kas ir smalka lieta. Konvencionāls produkts ir insektu milti, ko ražotāji var iestrādāt kombinētajā barībā. Mums ir jāsaskaņo visi parametri, lai atbilstu nozares prasībām, tāpēc eksperimenti turpinās. Zinām, kā pavairot, kā audzēt, nākamais solis – kā pārstrādāt, lai kukaiņu milti būtu produkts, ko izmantotu barības ražotāji, iestrādājot barībā kā komponentu. Krasi ir pieaugusi zivju miltu cena, arī insektu milti var būt risinājums. Suņu, kaķu barībā šis insektu komponents kalpotu kā saldais ēdiens. Dzīvnieku neapmānīsi, bet, pareizi iestrādājot, būtu proteīniem bagāta barība.

Tas ir izaicinājums mums, bet zviedru zivju barības ražotāji to dara. Ir viens noteikums – vajag saražot minimums vienu tonnu, kas jāaizsūta uz testēšanu. 

Zivju, putnu barības ražotāji ar kilogramiem insektu miltu nekrāmēsies. Tā kā šis ir eksperimentāls projekts, ar to apjomu, ko mēs izaudzējam, nosegt to, ko ražotājam vajag, pagaidām nevaram. Ir jāpaiet laikam, lai tiktu līdz tonnām. Savukārt visi atlikumi, kas paliek, augot kāpuriem, kalpotu kā augu augšanas stimulators.

Mūsu uzņēmuma rīcībā ir iegādāts inkubators, kur mušas dzīvo un vairojas. Tā ir vissmalkākā lieta, kur nepieciešama atbildoša temperatūra, kur neko nevar radīt ar cilvēka iesaisti. To mums izdevās sagādāt ar biznesa ideju konkursa “Madona var labāk!” atbalstu.”

Veids, kā izmantot organiskos atlikumus

K. Sama darbs pie insektu tēmas sākās jau pirms astoņiem gadiem. Viņš aptvēra, ka mūsu attieksme pret organiskajiem atkritumiem ir nepareiza un ir jābūt veidam, kā tos izmantot. “Viss aizsākās tīri aiz profesionālas intereses. Esmu daudz strādājis ar bīstamajiem atkritumiem un to sanāciju. Saskatīju risinājumu, kā varētu izmantot bioloģiskos atkritumus. Mēs kā patērētāji izmantojam tikai apmēram divas trešdaļas no tā, ko lauksaimniecībā saražo primārie ražotāji, bet pārējais netiek izmantots, labākajā gadījumā nonāk kompostā. Šis ir veids, kā dzīvot zaļāk, atgūt milzīgu daudzumu resursu, kas tiek pazaudēti vai labākajā gadījumā nonāk biogāzes stacijā, vai tiek izbaroti mājlopiem vai meža dzīvniekiem barotavās. Sastopot ieceres atbalstītājus, bija iespēja doties plašākā inovāciju virzienā, kas balstīts uz dabas iedvesmotām tehnoloģijām,” stāsta speciālists.

Viņš norāda, ka ir pagājis jau gads, kopš uzstādīta insektu audzēšanas eksperimentālā pilotiekārta. Sācies nākamais posms, kurā ir jānoslīpē, kā insektus labāk pārstrādāt.

“Tas būs paredzēts nākamajā projektā, kurā jau esam ielēkuši. Insektu kāpurus nevar tā vienkārši paņemt un izžāvēt, bet žāvēšanai ir jābūt pareizai, lai uzturvērtība būtu pēc iespējas augstāka, lai, samaļot miltos, insektu milti nonāktu barībā putniem, zivīm u.c. Pareizi arī eļļa ir jāizspiež, un tā ir vesela zinātne. Esmu bijis uz vairākām izstādēm. Skaidrs, ka lielās rūpnīcas pasaulē ir koncentrējušās uz milzīgām jaudām. Mums līdz šim bija svarīgi izaudzēt, tagad otrs stāsts – pārstrādāt. Paies apmēram pusotra gada, kamēr visu procesu noslīpēsim.”

“Biomund” ir uzņēmums ar deviņu gadu pieredzi. “Latvijā esam vienīgie, kas strādā šādā līmenī inovāciju jomā, ir uzņēmumi gan Latvijā, gan Lietuvā,” pastāsta K. Sams.

“Esmu beidzis Olaines koledžu kā vides inženieris, studējis Rēzeknes Augstskolā, arī ārzemēs – Francijā, Vācijā. Piedalījies arī gudrona dīķu izpētē, meklējot veidu, kā gudronu neitralizēt, kā to padarīt, piemēram, par kurināmo materiālu. Man vienmēr ir paticis meklēt jaunus risinājumus. Paralēli esmu audzējis mikroorganismus augsnes attīrīšanai,” uzņēmīgais vīrietis norāda. Uz jautājumu, vai inovācijām mūsu valstī ir atbalsts, uzņēmīgais inovatīvās ražotnes vadītājs atbild: “Ir, bet ļoti sarežģīti pie tā tikt birokrātijas dēļ.”

***

Melnā dzelkņmuša (latīniski: Hermetia illucens), biežāk dēvēta par melno karavīra mušu, ir suga no dzelkņmušu dzimtas. Tā ir kļuvusi par vienu no populārākajiem un nozīmīgākajiem insektiem pasaulē bioloģiskās un pārtikas industrijas attīstībai.

Kāpurus aktīvi izmanto organiskos atkritumu pārstrādes procesos, kā arī kā vērtīgu, ar olbaltumvielām un kalciju bagātu barību mājdzīvniekiem, putniem un zivīm.

Eiropas Savienība un tostarp arī Latvija ir atļāvusi izmantot šo kukaini kā alternatīvu pārtikas produktu olbaltumvielu avotu.