Novada domes komiteju sēdē  Kur paliek mūsu nauda MAF

Atgriežas amatā

Sēde gan iesākās ar kādu it kā formālu, tomēr neapejamu jautājumu, proti, deputāti balsoja par jaunu komitejas vadītāju. Tas bija nepieciešams, jo, kā esam jau vēstījuši, līdzšinējā vadītāja Inga Priede uz laiku apstiprināta Saeimas deputātes amatā. 

Šoreiz amatam izvirzīta tikai viena kandidāte un tāda, kam jau ir pieredze komitejas vadītājas amatā, proti, Dace Lebeda, kas pašvaldībā 2025. gadā atkārtoti ievēlētā no saraksta «Tukuma pilsētai un novadam». Iebildumu par šādu risinājumu arī nevienam nebija, tik vien, ka saraksta biedrs Sergejs Kovaļovs piebilda jeb atgādināja, ka esot taču rosināts šo komiteju likvidēt pavisam, precīzāk, apvienot ar izglītības, kultūras un sporta komiteju. Iespējams, šis ir jautājums kādai no nākamajām komitejām. 

Atbalsts skolai 

Pēc komitejas vadītāja vēlēšanām virkne nākamo jautājumu bija veltīta lēmumiem par mājokļiem, kas piešķirami vienas vai citas jomas speciālistiem. Atsevišķos gadījumos bija arī diskusijas par ”izņēmuma gadījumiem”, proti, kad pretendenti īsti neatbilst nosacījumiem, lai taptu uzņemti jauno speciālistu rindā, piemēram, viņi nav tik jauni vai arī īsti nav tik specializēti, ja skrupulozi seko saistošajiem noteikumiem. Lielākoties gan tika rasts kompromiss un lemts, ka konkrētie cilvēki pašvaldībai ir vajadzīgi un ka varētu viņus atbalstīt, ļaujot īrēt kādu no vietvaras mājokļiem. Bet bija arī izņēmumi, piemēram, gadījums, kur iedzīvotājam jau gadu nav pārslēgts līgums un arī darba pašvaldībās iestādē – nav. 

Ne kā izņēmuma gadījums, bet gan vispārējā kārtībā viens no lēmumiem bija arī par kādu Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas pedagogu, kas bija izteicis vēlmi dzīvot tuvāk darbavietai, proti, Kandavā. Kā piebilda novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa, šādus lēmumus pašvaldība laika gaitā pieņēmusi jau vairākus un tas esot vismaz viens veids, kā skolu atbalstīt. Tas būtiski arī tāpēc, ka arvien ir diskusijas, vai un cik ilgi šī profesionālā vidusskola paliks tieši Kandavā, kas, kā esam vēstījuši, iesākumā bija tikai pagaidu variants un tikai uz pāris gadiem. Šogad skolā bija jau otrais izlaidums…    

Tomēr atzīst par dzīvošanai nepiemērotu 

Darba kārtībās kā informatīvs bija nonācis reiz jau apspriests jautājumu, proti, par īpašumu «Slampes» Slampes pagastā. Ievadam pagasta pārvaldes vadītājs Mārtiņš Latvis atgādināja par situāciju ar īpašumtiesībām. Proti, zeme ir privāta (iegādāta 2017. gadā), bet uz tās – ēkas bez konkrētas piederības, kurās deklarētas 32 personas, bet reāli dzīvo 13 jeb ir 7 mājsaimniecības. Pārvaldes vadītājs neslēpa, ka sūdzību (Pamatā no zemes īpašnieka. – Red.) par ēku ir bijis daudz un dažādās iestādēs, bet pēdējā – ar rezultātu, proti, zemes īpašnieka aicināta, būvvalde atzinusi ēku par nepiemērotu ekspluatācijai. Attiecīgi nu pašvaldībai esot jāmeklē, kur cilvēkus izmitināt, kas Slampē esot visai izaicinoši, ņemot vērā, ka brīvu pašvaldība dzīvokļu īsti neesot. Ir gan rasts risinājums teju visos gadījumos, īpaši padomājot par ģimenēm, kurās aug bērni, kas arī izglītojas Slampē. Visi uzrunātie māju «Slampes» iedzīvotāji ar pagasta piedāvājumu esot iepazinušies un tam piekrituši. Tā savā ziņā ir bijusi iespēja arī šādā – ārkārtas režīmā – kaut minimāli, bet uzlabo pašvaldībās īpašumus, tostarp skolas ēku Ozolniekos un ugunsdzēsēju depo Slampē. Pagasts iegulda elektroinstalācijā, apkurē, citos būtībā ar drošību saistītos jautājumos, bet iedzīvotāji apņēmušies arī paši piedalīties mājokļa kosmētiskajā uzlabošanā. 

Izņēmums ir viena mājsaimniecība, kur cilvēki uzsvēruši – nav obligāta palikšana Slampē, varētu dzīvotā arī Tukumā, ja tāda iespēja rastos. Īpaši tādēļ, ka bērns apmeklēt skolu pilsētā. Tad nu M. Latvis mudināja apdomāt, vai pilsētā būtu kāds piemērots mājoklis, ko šiem cilvēkiem piedāvāt. Domes speciāliste īpašumu jautājumos Ligita Proņina uzreiz nevarēja pateikt, vai maz cilvēki atbilst prasībām, lai uzņemtu viņus rindā, bet apsvēra, ka uz augusta sēdi šo jautājumu varētu arī sagatavot. Priekšsēdētāja vietniece Baiba Pļaviņa gan mudināja to mēģināt darīt jau tagad – jūlijā, ņemot vērā, ka būvvaldes lēmums būtībā tāds, ka ēku iedzīvotājiem jāatstāj teju uzreiz.    

Līdzīgas problēmas arī citviet 

G. Važa vēl sēdē klātesošajiem skaidroja, ka gadījums savā ziņā ir diezgan absurds. Vēl šajā ziemā, kad jautājums par konkrēto īpašumu ticis cilāts (arī mūsu laikraksts par to rakstīja), pašvaldība, piemēram, palīdzēja jautājumā ar kanalizāciju un citām sadzīviskām lietām. ”Cilvēkiem bija iespēja turpināt dzīvot šajā ēkā un viņi arī tiešām izteikuši vēlmi to darīt. Tomēr zemes īpašnieks, kurš, zinot situāciju un to, ka te ir tāda it kā bezsaimnieka, tomēr apdzīvota māja, to jau minētajā 2017. gadā tomēr iegādājies. Tagad, pieaicinot neatkarīgu speciālistu, panākts, ka ēka atzīta par ekspluatācijai nepiemērotu!” Uz to savā ziņā uzstājot arī Vides dienests. Taču pēc būtības, piebilda priekšsēdētājs, šādas – dzīvošanai nepiemērotas – būtu liela daļa ēku pagastos! 

Deputāti interesējās, vai līdzīga situācijas attīstība draud arī kur citur novadā? Nekustamo īpašumu speciāliste Evita Freimane atzina, ka šādi gadījumu tiešām ir – Kandavā pat vairāki un galvenokārt skar vecpilsētas ēkas. Neviena no ēkām gan nav pašvaldībās īpašumā, vienīgi varbūt pieder kāds no dzīvokļiem daudzdzīvokļu namos. Taču problēma, līdzīgi kā Slampē,  – izvietot iedzīvotājus īsti jau neesot kur. Ar šo izaicinājumu jau saskārušies, kad jaunas mājvietas bija jāmeklē Dārza ielas 3. nama iedzīvotājiem. 

Vēl deputāti, atgriežoties pie gadījuma Slampē, interesējās, vai tam nebūs turpinājums, ja, piemēram, pārvaldes vadītāja pieminētā depo ēkā, kā izrādās, arī ir uz tā paša īpašnieka zemes? M. Latvis skaidroja, ka šajā gadījumā gan viss ir vienkāršāk, jo ēkai ir īpašnieks – pašvaldība. Šādā gadījumā attiecības starp abiem īpašniekiem regulē likums par «Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu». Taču «Slampes» gadījumā problēma, ka kādā brīdī īpašumu tiesības nav līdz galam sakārtotas…