Iedzīvotāju sapulcē            Kur paliek mūsu nauda   MAF

Pašvaldību pārstāvēja novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa un viņa vietniece Baiba Pļaviņa, izpilddirektors Ivars Liepiņš un viņa vietnieks Egils Dude, izglītības pārvaldes vadītāja Iveta Skrastiņa, sociālā dienesta direktores vietniece Jeļena Hodakovska, kā arī Pūres un Jaunsātu pagastu vadītājs Edgars Keirāns, vides pārvaldības speciālists Roberts Šiliņš un pašvaldības Attīstības nodaļas projektu vadītājs Māris Ozoliņš. Uz sanāksmi bija ieradušies arī Jaunsātu pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes pārstāvji un aktīvākie pagasta iedzīvotāji.

Jaunsāti neizceļas, bet arī neatpaliek

Sapulce norisinājās tradicionālajā kārtībā: domes priekšsēdētājs G. Važa iepazīstināja klātesošos ar pašvaldības pārstāvjiem, pēc tam sekoja izpilddirektora prezentācija ar pagasta statistikas un finanšu rādītājiem, bet noslēgumā sapulces dalībnieki varēja uzdot jautājumus par pagasta sadzīvei aktuālām tēmām un sasāpējušām problēmām. 

Prezentācija sākās ar vispārīgu apskatu par novada un pagasta demogrāfiju, kas vidēji uzrāda negatīvu tendenci, ik gadu samazinoties par 1% no iedzīvotāju kopskaita. Jaunsātu pagastā dzīvo (pēc jaunākajiem datiem) 807 cilvēki, tādējādi pagasta šai ziņā ierindojoties 10. vietā (no 21) novadā. Nepilngadīgo jaunsātnieku skaits (137) ir nedaudz mazāks nekā vidēji novadā (attiecīgi 13,5% un 15% no iedzīvotāju kopskaita). 

Pagastā ir reģistrēts 71 uzņēmums, kuru apgrozījums 2024. gadā bijis 8,4 miljoni eiro – arī šis rādītājs uz novada kopējā fona atzīstams par vidēju. Ļoti iespējams, ka liela daļa iedzīvotāju dodas strādāt uz pilsētu vai citiem pagastiem, kur uzņēmējdarbība ir vairāk attīstīta. 

Kopumā Pūres un Jaunsātu pagasta budžeta iestādēs strādā 95 nodarbinātie. Pagastā darbojas pakalpojumu centrs, feldšeru un vecmāšu punkts, Pūres pamatskolas Jaunsātu filiāle, Pūres pamatskolas filiāle «Jaunsātu skola», pagasta tautas nams, bibliotēka, Jaunsātu pagasta attīstības biedrība. Dažas aktivitātes Jaunsātos veica sporta kluba «Pūre» sporta speciālists. Pagasta teritorijā atrodas Valsts sociālās aprūpes centra «Zemgale» filiāle «Ķīši».

Aicina domāt, ko darīt ar brīvajām telpām

Pašvaldības infrastruktūra Jaunsātos nav liela – pagasta centrā Abavniekos ir divas daudzdzīvokļu mājas, kur pašvaldībai pieder trīs dzīvokļi, bet mājas apsaimnieko SIA «Komunālserviss TILDe». Pašvaldība pagastā neveic centralizēto siltumapgādi, bet ir ūdensapgādes un kanalizācijas inženiertīkli attiecīgi 2,3 km un 2 km kopgarumā, kā arī attīrīšanas iekārtas, ko apsaimnieko SIA «Tukuma ūdens». Vēl pagastā pašvaldībai ir vairāk mekā 17 hektāru apsaimniekojamas un kopjamas teritorijas.

Runājot par pašvaldības īpašumiem pagastā, izpilddirektors norādīja uz visai lielajām Tautas nama un skolas ēkas platībām, piebilstot, ka tās nav pilnībā noslogotas. 

“Mēs zinām, ka Tautas nama otrais stāvs ir diezgan brīvs, un arī skolas ēkā mums ir daudz brīvas platības. Es gribētu aicinātu kopīgi padomāt, ko ar tām darīt. Varbūt tās varētu izmantot kādai komercdarbībai, it sevišķi, kad tiks pabeigts pēdējais asfaltētais ceļa posms ar dubulto virsmas segumu un būs ērta satiksme ar Tukumu. Mēs varam meklēt īrniekus, jo mums nav izdevīgi šīs ēkas turēt pustukšas.”

Sapulces diskusiju sadaļā izskanēja ierosinājums šī telpas iznomāt bērnu vasaras nometņu rīkotājiem, jo nometnes ir ļoti pieprasītas, tāpēc būtu lietderīgi izvērtēt tautas nama un skolas telpu piemērotību.

Finanšu lietas un investīcijas

Pievēršoties finanšu sadaļai, I. Liepiņš analizēja ieņēmumu un izdevumu struktūru, skaidrojot, kā veidojas tiešie un netiešie ieņēmumi un izdevumi un kā tos sadala pa pagastiem. Tiešajos ieņēmumos ieskata nekustamā īpašuma nodokli, ieņēmumus no naudas sodiem un sankcijām, ieņēmumus no pašvaldību īpašuma iznomāšanas un pārdošanas, valsts budžeta transfērus un līdzfinansējuma maksājumus projektiem. Savukārt netiešos ieņēmumus veido tādi ienākošie budžeta maksājumi, kas nav tieši attiecināmi uz pagastu, bet gan tiek aprēķināti tieši proporcionāli iedzīvotāju skaitam.  Visu saskaitot kopā, Jaunsātu un Pūres pagastu kopējie ieņēmumi pērn bijuši 3,29 miljoni eiro. Savukārt kopējie izdevumi abiem pagastiem bijuši 3,6 miljoni eiro.

Sapulces dalībnieki varēja gūt ieskatu par pašvaldības veiktajiem ieguldījumiem pagastā. 2022. gadā tie bijuši 15 206 eiro, kas izmantoti Jaunsātu Tautas nama jumta remontam par 9 311 eiro un remonta darbiem Abavnieku ciema estrādē par 5 895 eiro.

2023. gadā investīciju pagasta attīstībai bijis vairāk, proti, 28 555 eiro. Par tiem veikta virkne pasākumu un darbu: gāzes tvertnes iegāde (8 276 eiro), videokameru uzstādīšana Abavnieku ciemā (1 246 eiro), uzstādītas šūpoles Abavnieku bērnu rotaļu laukumā (1 706 eiro), veikts ūdens ņemšanas vietas kosmētiskais remonts pie Jaunsātu pakalpojumu centra (1 985 eiro), Jaunsātu tautas nama jumta remonts (3 814 eiro) un veikta arī stāvlaukuma seguma nomaiņa pie Jaunsātu skolas un skolas ieejas sakārtošana (11 528 eiro). 2024. gadā paveiktais: uzlabota Jaunsātu tautas nama infrastruktūra (7 199 eiro), veikta ielu apgaismojuma nomaiņa uz LED spuldzēm (3 005 eiro), iegādātas akustiskās sistēmas un gaismas tautas namam (atsevišķos etapos 1748 un 2 278 eiro), dažādas attīstošās spēles Jaunsātu bērnudārzam (1 580 eiro), veikts Kukšu gājēju tilta remonts (1 663 eiro). Kopā gadā izlietoti 17 473 eiro. 

2025. gads investīciju jomā bijis visai ražens. Kopumā pagasta attīstības projektos apgūti 69 986 eiro. Jaunsātu tautas nama infrastruktūras uzlabošanas projektā (LAD finansējums) ieguldīti 45 544 eiro, «Zip Line»  trosu ceļa iegāde Abavnieku bērnu rotaļu laukumam izmaksājusi 5 500 eiro, bet Kukšu tilta atjaunošanā ieguldīti 17 942 eiro. 

Savukārt šogad paredzēts ieguldīt 25 000 eiro bērnu rotaļu laukumam un 41 237 eiro – ceļa ”Kukšu muiža - Bajāri” izbūvei ar dubultās virsmas apstrādi 520 metru garumā. Abi šie projekti jau ir sagatavoti, līgumi parakstīti un drīz varēs sākties darbi.

Izglītība, kultūra, demogrāfija

Neatņemamu pagasta situācijas pārskata daļu aizņem tādas sfēras kā izglītība un kultūra. Jaunsātu pagastā ir deklarēti 137 bērni un jaunieši līdz 18 gadu vecumam, taču kopš 2024. gada optimizācijas pašiem savas skolas šeit nav, no tās palicis vien ēkas nosaukums. Uz vietas Jaunsātos darbojas divas pirmsskolas grupiņas ar 18 bērniem, bet pārējie 32 pirmsskolas vecuma bērni dodas uz citām novada izglītības iestādēm; tas pats attiecināms uz 72 pagastā deklarētajiem bērniem, kas apgūst pamatskolas izglītību (vairāk nekā puse no viņiem dodas uz Pūres pamatskolu), un četriem vidusskolēniem. Savukārt profesionālo izglītību Kandavas lauksaimniecības tehnikumā apgūst divi jaunsātnieki.

Jaunsātu kultūrai paredzētais kopējais budžets gadā ir 47 717 eiro, no kuriem kultūras centra un bibliotēkas kopējais finansējums ir 31 581 eiro, bet piecu amatiermākslas kolektīvu uzturēšanai paredzēti 16136 eiro gadā.

1. Liepiņš norādīja, ka, apmeklējot iedzīvotāju sapulces novadā, pašvaldības darbinieki daudzviet uzklausījuši iedzīvotāju priekšlikumus par to, kā uzlabot darbu ar jaunatni. “Tāpēc vēlamies informēt, ka esam nodibinājuši jaunu iestādi – Brīvā laika un izaugsmes centru, kas, sākot ar 1. septembri, nodarbosies tieši ar šiem jautājumiem,” informēja izpilddirektors.

Runājot par jauniešu brīvā laika pavadīšanas iespējām, saruna neizbēgami atgriezās pie demogrāfijas. Kā apturēt iedzīvotāju skaita lejupslīdi? Ja 2021. gadā tagadējā Tukuma novada teritorijā piedzima ap 400 bērnu, tad pēdējos divos gados dzimstības līmenis ir samazinājies līdz 270 - 272 jaundzimušajiem gadā un, kā šķiet, šogad gaidāma līdzīga statistika. Tas ir, ik gadu novads zaudē 130 bērnus, ko var pielīdzināt viena bērnudārza apjomam.

Infrastruktūru uzlabo, bet pagasts izmirst

“Mēs uzlabojam pagasta infrastruktūru, bet pagasts paliek tukšāks,” situāciju raksturoja pagasta iedzīvotājs Artis Jomerts. “Tāpēc mani interesē pašvaldības vadības redzējums par pasākumiem, lai samazinātu bērnu skaita samazināšanos. Kas konkrēti plānots? Kā tas parādīsies budžetā?”

Atbildot uz šo jautājumu, pašvaldības speciālisti norādīja, ka dzimstības problēmu nav iespējams atrisināt ar vienreizējiem pabalstiem, drīzāk risinājums meklējams vides sakārtošanā, lai jaunajām ģimenēm būtu motivācija izvēlēties pagastu par savu dzīves vietu.

  B. Pļaviņa: “Kad apkopojām informāciju par novada jauniešiem no 25 gadu vecuma, statistika liecināja, ka trīs gadu periodā no mūsu novada izdeklarējušies, ja nemaldos, turpat vai 800 jaunieši, kas varētu palikt šeit un veidot ģimenes. Diemžēl mēs nezinām, kurp viņi devušies, – uz Rīgu, uz ārzemēm vai kur citur, tādu datu mums nav. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc veidojam šo jauno iestādi «Brīvā laika un izaugsmes centru», ko saīsinājumā saucam par “BLICe”, lai veidotu ciešāku kontaktu ar jauniešiem, palīdzētu viņiem, noturētu, atbalstītu...”

Ne visi sapulces dalībnieki piekrita idejai, ka jauniešus “jānotur” dzimtajā novadā un pagastā. Tika izteikti viedokļi, ka viņiem nepieciešams iegūt labu izglītību, iegūt darba un, ja nepieciešams, arī ārvalstu pieredzi, un tad nodrošināt piemērotu vidi, lai šie jaunie cilvēki un viņu veidotās jaunās ģimenes varētu atgriezties dzimtajā pagastā. Tomēr paliek jautājums: kā to izdarīt, kas būtu tas īpašais motīvs, kas mudinātu jaunās ģimenes izvēlēties dzīvi lauku pagastā?

Lai būtu vēlme atgriezties

Taču iespējams, ka ne viss ir tik slikti, kā šķiet, paraugoties uz sausajiem demogrāfiskajiem rādītājiem. Gan novadā, gan Jaunsātu pagastā ir ne mazums gadījumu, kad atgriežas ne tikai šeit dzimušie jaunsātnieki, bet arī ierodas jauni iemītnieki, piemēram, uzņēmīgā Sanda Riekstiņa no Mārupes, kas iegādājusies un sākusi atjaunot «Lubiņu» mājas. “Ir daudz ģimeņu, kas var strādāt attālināti, un viņi meklē iespējas dzīvot ārpus Rīgas,” uzrunājot sapulces dalībniekus, sacīja Sanda. “Nevajag noturēt tos jaunos, kuriem tiešām būtu jādodas prom, jāiegūst izglītība, jāiegūst darba pieredzr, jāsapelna nauda un ar to naudu un pieredzi jābrauc atpakaļ. Bet, lai šie cilvēki atgrieztos, viņiem jānodrošina tāda vide, kurā viņi gribētu dzīvot. Neviens jaunietis negrib dzīvot divistabu dzīvoklī. Viņi grib dzīvot mājās. Tātad viņiem nepieciešama zemes pieejamība, iespēja iegādāties īpašumus, iespējamība būvēt savas mājas, informācija par to, kur vispār ko iespējams iegādāties, jābūt sakārtotai infrastruktūrai, un tad ar laiku situācija varētu uzlaboties. Jābūt iespējām strādāt attālināti. Piemēram tie paši IT speciālisti, viņi ir labi atalgoti un labprāt izvēlētos dzīvi sakārtotā, klusā un veselīgā lauku vidē. Daudzi mani paziņas meklē īpašumus aptuveni simts kilometru rādiusā ap Rīgu. Tad kāpēc gan ne šeit?”