Novada domes Sociālo un veselības jautājumu komitejā 

Nobeigums. Sākums 21. un 25. novembra laikrakstā 

Kopā ar budžetu 

Viena no šādām brīvprātīgajām jeb ar likumu nenoteiktajām iniciatīvām sociālajā jomā ir arī pašvaldības pabalsts jaundzimušā bērna aprūpei, kas Tukuma novadā ir 200 eiro. Komiteju sēdē izvērtās teju vai tāda kā vairāksolīšana, jo deputāte Dace Lebeda interesējās, vai būtu iespēja pieplusot vēl 50 eiro, savukārt Laura Kancāne rosināja pabalstu celt līdz 300 eiro, īpaši ņemot vērā to, ka kaimiņu pašvaldībās šī summa esot krietni lielāka. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka ne visur tas tā ir kaimiņos, jo, ja Jūrmalā tie tiešām ir 1000 eiro, kas ir arī augstākais pabalsta apmērs visā Latvijā, tad, piemēram, Talsos summa ir tāda pati kā Tukumā. Lai vai kā, starp sēdēm tapa arī L. Kancānes iesniegums ar lūgumu sagatavot aprēķinus, cik šāds kāpums pašvaldībai varētu izmaksāt. Kā domes sēdē skaidroja izpilddirektors Ivars Liepiņš, ņemot vērā līdzšinējo statistiku (pērn bijuši 272 jaundzimušie), plusā tie varētu būt aptuveni 30 000 eiro. Taču šādus iespējamus palielinājumus, viņaprāt, korektāk tomēr deputātiem būtu vētīt kopā ar nākamā gada budžetu, tad arī skaidrojot, ko var un ko nevar pašvaldība atļauties. Šīs sarunas – vēl priekšā. 

Pabalsts – lai apzinātu 

Bet par citām un jau noteikumos iestrādātām izmaiņām komiteju sēdē vairāk pastāstīja sociālā dienesta juriste Ieva Liepiņa. Viena no tām (par ko vēlāk arī attīstījās spraigas diskusijas sociālajos tīklos) skar pabalstu bērnu invalīdu ģimenēm, kas 100 eiro apmērā gadā tika maksāts papildus obligātajiem maksājumiem. Plānots, ka ar ietaupīto summu (aptuveni 14 000 eiro) varētu stiprināt tos bērniem invalīdiem paredzētos sociālos pakalpojumus, uz kuriem veidojoties rindas. Īpaši tas tādēļ, ka šo pakalpojumu cenas ir augušas. Kā sēdē skaidroja I. Liepiņa, vēsturiski šis nebūt ne lielais pabalsts veidojies, lai, pirmkārt, apzinātu novadā tās ģimenes, kurās ir šie bērni ar invaliditāti (Līdz pašvaldībai un tās sociālajam dienestam automātiski šī informācija nenonāk. – Red.) Šobrīd, pateicoties valsts atbalstam un tiem 500 eiro, kas dažādiem pakalpojumiem tiek atvēlēti no pašvaldības puses (administrē rehabilitācijas centrs «Avotiņš«), ģimeņu apzināšana notiek citādākā veidā – ar pakalpojumu, ne pabalsta starpniecību. Un, lai arī statistiski jāpieņem, ka šādu ģimeņu un bērnu novadā varbūt ir vēl vairāk nekā šobrīd uzskaitīts (2024. gadā 114. – Red.), tomēr cita ceļa, kā pašvaldībai par to uzzināt, nemaz neesot. 

Zobi un zupa 

Vēl viena pašvaldības iniciatīva, no kuras sociālais dienests mudināja atteikties, – atbalsts protezēšanai senioriem, represētājiem un vecākiem daudzbērnu ģimenēs. Līdz šim tie ir bijuši 30% no izmaksām, bet ne vairāk kā 100 eiro viena kalendārā gada ietvaros. I. Liepiņa skaidroja, ka tas bijis vairāk simboliski, jo trūcīgām un maznodrošinātām personām veselības pabalstā jau ir ietverts atbalsts zobārstniecībai. Īsāk sakot, tie, kuriem ienākumi ir mazi, palīdzību varēs saņemt joprojām.       

Tāpat noteikumos kā atbalsta forma iekļauta zupas virtuve, kas tā iepriekš nav bijis, bet ko prasa likums. I. Liepiņa atgādināja, ka trīs reizes nedēļā zupa tiek gatavota «Melnezers» specializētajās darbnīcās. Un, ja sākumā cilvēki varbūt bijuši mazliet piesardzīgāki, tad tagad arvien vairāk un biežāk ēdot zupu turpat uz vietas, kas sociālajiem darbiniekiem dodot iespēju arī aprunāties. Bet atlikušajās darba dienās zupas virtuve arvien pieejama Tukuma ev. luteriskajā baznīcā. 

Mazāk dzimšanas dienām un bērēm 

Ir iecerēts samazināt pabalstu (30 eiro) senioriem apaļajās jubilejās – sākt šo dāvanu izmaksu no 80 gadu vecuma, ne 75 gadiem, kā tas bijis iepriekš. Visbeidzot, tiek precizēta kārtība, kā tiek izmaksāti pabalsti aizgādņiem.

Tas, par ko interesējās deputāti, konkrētāk priekšsēdētāja vietniece Baiba Pļaviņa, – kur un kā nonāk apbedīšanās pabalstu? Sociālā dienesta vadītāja Ina Balgalve skaidroja: apbedīšanas pabalsts ir tajos gadījumos, ja mirušais cilvēks nav veicis iemaksas sociālajā apdrošināšana sistēmā un tāpēc viņa tuvinieki nesaņem valsts noteikto pabalstu. Ja šādam cilvēkam ir tuvinieks, kas piekrīt uzņemtie rūpi par apbedīšanu, pašvaldība viņam izmaksā 450 eiro, kas jebkurā gadījumā esot lētāk nekā pati apbedīšana. Bet, ja nu nekā, tad apbedīšana atkal ir pašvaldības rūpe, un šobrīd mirušie bez piederīgajiem tiek kremēti (tās esot lētākas izmaksas). Savukārt, ja cilvēks savā dzīves laikā ir maksājis nodokļus, bet piederīgo, kas viņu glabātu, tāpat nav, no valsts pabalstu apbedīšanai pieprasa pašvaldība. Modeļi esot dažādi. 

Ja samazina, kāpēc būvē?   

Pēc komitejas noteikumi tika nodoti iedzīvotāju apspriešanai un novembra domes sēdē vēl tie netika apstiprināti. Iespējams, tas notiks decembrī. Daži ierosinājumi gan par šiem noteikumiem vēl sēdē izskanēja, tostarp deputātes Agneses Ritenes viedoklis par to, ka varētu atteikties no dāvanas pāriem ievērojamās kāzu jubilejās. (Līdz šim, atkarībā no jubilejas lieluma, izmaksāts no 100 līdz 200 eiro. – Red.). Deputāte uzsvēra, ka, viņasprāt, šajā gadījumā arī šķiet, ka tad nu vairāk vajadzētu tieši bērniem, nevis pāriem – vienkārši par to, ka ilgi nodzīvojuši kopā. Taču diskusija noslēdzās pie tā, ka gada griezumā  summa neesot tik iespaidīga – šogad šim atbalstam plānots tērēt līdz 2900 eiro.

Savukārt pati komitejas sēde noslēdzās ar depuātes L. Kancānes repliku, ko viņa lūdza protokolēt, proti, par to, ka šajā gadījumā viņa nepiekrīt plānotajiem samazinājumiem, jo īpaši attiecībā par bērniem invalīdiem, un īpaši tādēļ, ka nauda pašvaldībā tiek tērēta būvniecībai – Brīvības laukumam, kultūras namam u.tml. 

Liena Trēde