Novada domes sēdē

Kur paliek mūsu nauda? MAF

Ne vienbalsīgi, bet atbalsta vēja parka projekta virzību

Viens no tiem – daudz un dažādos veidos apspriestā vēja parka izbūves iecere Džūkstes pusē. Jāatgādina, ka pašvaldība vēl iepriekšējā domes sasaukumā pret projektu, kas jau bija uzsācis saskaņošanas procesu, konceptuāli un arī pavisam praktiski iebilda. Savukārt ieceres virzītājs (tobrīd – uzņēmums «Eolus») vērsās tiesā, kas atzina, ka pašvaldība tomēr būvniecības ieceri noraidījusi nepamatoti. Tad nu šobrīd ir nonācis līdz tam, ka, precizējot, kas precizējams (piemēram, Dabas aizsardzības pārvalde liek rūpīgāk monitorēt putnus un sikspārņus), apstiprināšanai tiek virzīts detālplānojums teritorijām, kur uzstādīs vēja ģeneratorus. Kā sēdē skaidroja novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa, vienlaikus gan ir saņemti iebildumi no kāda uzņēmuma, kurš it kā netālu plānojis būvēt dzīvojamās mājas, uz kurām ietekme neesot pietiekami novērtēta… Tas “it kā” šajā gadījum tādēļ, ka, kā skaidroja pieaicinātie uzņēmuma pārstāvji, uz diviem norādītajiem zemes gabaliem šāda apbūve nemaz neesot iespējama. Tomēr, lai arī kādi būtu bijuši šie motīvi, G. Važa aicināja balstot par tālāku projekta virzību, pat ja, iespējams, tas varētu atkal nozīmēt tiesvedību. Tāda, skaidroja G. Važa, varētu draudēt abos balsojuma variantos. Lielākā daļa deputātu noslēgumā arī balsoja par, bet nu bija arī deputāti ar pretēju viedokli. Piemēram, Edīte Zelča norādīja, ka jautājumu tomēr būtu vajadzējis atlikt, ja jau radušies jauni iebildumi. Tāpat tika uzsvērts, ka, viņasprāt, pārlieku maz tiekot runāts ar vietējiem – Džūkstes iedzīvotājiem. Šajā gadījumā komentārs savukārt bija teritorijas plānotājai Ingai Tramdahai, kas skaidroja, ka jau Ministru Kabineta noteikumi paredz, ar cik tāliem vēja turbīnu kaimiņiem būvniecība jāsaskaņo. Džūkstes gadījumā tuvākie ir ap 930 metru attālumu, un tas nozīmē, ka nekāda saskaņošana nav bijusi vajadzīga.

Plāno attīstīt uzlādes staciju tīklu

Tāpat plašākas saruna bija par vēl kādu “atjaunojamās enerģijas” jautājumu. Proti, pašvaldībā, iespējams, būs vairāk iespēju uzlādēt elektroauto. Un, lai šādas stacijas taptu, no pašvaldības puses nepieciešams rīkot īpašumu nomas izsoli, par ko deputāti sēdē arī vienojās. Papildus G. Važa skaidroja, ka nomas tiesības sadalītas lotēs, kur katrā no tām izvērtēts, cik liels papildu ieguldījums būtu nepieciešams no elektrouzlādes staciju potenciālā uzstādīja. Jo vieta attālāka un, piemēram, jāizbūvē jauns elektrības pieslēgums, jo šis ieguldījums potenciāli lielāks, bet nomas maksa varētu būt mazāka. Savukārt lielākas cenas būtu nosakāmas, piemēram, pilsētā. Jāpiebilst, ka šādu sistēmu, balstoties uz citu pašvaldību pieredzi, rosināja AS «Augstsprieguma tīkls».  Deputāti gan iebilda, ka varbūt, izsludinot iepirkumu par katru staciju atsevišķi, tomēr naudas noslēgumā būtu vairāk? Tomēr par šādu variantu īsti nevienojās. Vēl deputāti interesējās, kā tas būs, ja tiks nosolītas nomas tiesības vairākos īpašumos, bet staciju izbūvēs tikai vienā – kāds galu galā ieguvums? Priekšsēdētājs skaidroja, ka tā būs vismaz nomas maksa. Tāpat tika precizēts, kā noteiks termiņus, cik ilgā laikā stacijai būtu jātop. Interese katrā gadījumā no uzņēmumiem jau esot, un stacijas top arī uz privātām zemēm.

Kā būs ar «Spārniem»?

Ierasti sēdē visvairāk jautājumu vai apspriežamā bija pašvaldības vadības atskaišu laikā. Kā skaidroja izpilddirektors Ivars Liepiņš, noris pirmā kārta teritorijas plānojuma publiskais apspriešanai, tāpat top detālplānojums tehniskās specifikācijas izstrādei industriālajam parkam, kur cita starpā, kā esam jau vēstījuši, lidlaukam uzradies potenciāls investors. Taču tas, par ko domei jāizlemj vēl jūlijā, ko un kā darīt ar skolu «Spārni» un tās telpām. Jāatgādina, ka vēl šoziem vienā no tās adresēm – Lamiņos, nācās saskarties ar apkures problēmām, kas ar aktualizējis, ka jālemj, kā būt ar šo ēku turpmāk. Nu pašvaldībai būtu pieejami līdzekļi, ko varētu ieguldīt skolā, tieši tādēļ vēl jo svarīgāk – kur un kā to darīt.

Ar laukumiņu vēl jāpagaida

Savukārt, piemēram, bērnudārzā «Vālodzīte», kur ir projekts, kā atjaunot rotaļu laukumu teritoriju, šobrīd tomēr darbi atliekami, skaidroja I. Liepiņš. Tas tādēļ, ka izmaksas salīdzinoši lielas, bet prioritāšu citos pašvaldības bērnudārzos – daudz. Tas citu starpā pārrunāts arī ar «Vālodzītes« bērnu vecākiem, kā arī tiek domāts, vai rotaļu iekārtas, kas šobrīd atrodas pie 3. pamatskolas un kur pirmsskolas grupiņas vairs netiek plānotas, nevarētu pārcelts uz šiem laukumiņiem.

Turpmāk vēl.

Liena Trēde

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju  “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2024