Sākums 19. aprīļa laikrakstā.

5. aprīlī Tukuma novada pašvaldība sadarbībā ar Latvijas investīciju un attīstības aģentūru, arī citām valsts un pašvaldību institūcijām rīkoja tikšanos ar uzņēmējiem. Viņi tika informēti ne tikai par dažādām atbalsta iespējām, bet tīri praktiski varēja pārbaudīt savas spējas jaunu ideju radīšanā.

Radi Tukuma novadam! Lielāks

Kā informēja pašvaldības speciāliste Monta Vavilova, pašvaldība aicina uzņēmējus gatavot idejas grantu konkursam «Radi Tukuma novadam«, kur, iesniedzot projektu, var piesaistīt 3000 eiro lielu grantu, kas jāapgūst 12 mēnešu laikā. Pieteikšanās šogad būs no aprīļa beigām līdz maija beigām: “Prieks šajā zālē redzēt uzņēmējus, kas šo grantu ir izmantojuši, un vēl lielāks gandarījums, ka viņi vēl arvien strādā.” Savukārt Tūrisma un mantojuma nodaļas vadītāja Ingrīda Smuškova stāstīja: lai arī P. Strautiņa sniegtajā informācijā bija redzams, ka tūrisms novada ekonomikā rada tikai nelielu daļu, tas ir arī marketinga kanāls visiem citiem – ēdinātājiem, naktsmītņu saimniekiem, apskates objektu izveidotājiem: “Kad, sākoties tūrisma sezonai vasarā vai sagaidot Starptautisko Tūrisma dienu septembrī, «Neatkarīgās Tukuma Ziņas» uz ielas vaicā cilvēkiem, kur viņi ceļo un ko ieteiktu cilvēkiem no citām pilsētām skatīt Tukumā, šīs atbildes parasti lasu ar bailēm, jo  gadus 20 aptaujātie ir teikuši, ka pie mums nekā, ko redzēt, nav, bet visur citur – ir. Taču pēdējos gados lasu, ka mums ir Durbes pils, Jaunmoku pils un citi objekti, kas liecina, ka informācijas kļūst arvien vairāk. Mūsu mājas lapā «Visit Tukums» atrodama informācija – ko skatīt, kur nakšņot un kur paēst, ir aktualitātes, pasākumi, izstādes, top vietas, maršruti. Jebkurā šajā sadaļā var atrast zemnieku saimniecības, amatniekus, ražošanas un ēdināšanas uzņēmumus, vīndarus un citu jomu pārstāvjus, kas vēlas par sevi stāstīt un savu darbību paplašināt. Piemēram, ir kāda zemnieku saimniecība, kas tūrismā ienāca pirms gadiem 15 un kuras galvenais mērķis bija uzņemt viesus. Kad prasījām, cik gadā ir viesu, atbilde bija – trīs autobusi atbrauca, bet no tiem radās 20 jauni klienti, kas katru otro nedēļu brauc pēc burkāniem, kartupeļiem, marinējumiem – visu pieprasījumu pat grūti nodrošināt… Tūrisms ir radoša nozare, kur var visu laiku izdomāt kaut ko jaunu.”

14. Smuškova arī informēja, ka Tūrisma informācijas centrs divreiz gadā aicina doties pieredzes apmaiņas braucienos – gūt jaunas idejas, asociācijas, pieredzi, kā arī plānojam atjaunot apmācības tūrisma uzņēmējiem: “Jau ceturto gadu 14. un 15. septembri turpināsies Mājas kafejnīcu dienas. Tukumā novadā tās notiek rudenī, jo vasarā tās organizē visi, bet, tās rudenī rīkojot, mēs palielinām cilvēku plūsmu uz Tukumu šajā laikā. Vēl mēs rīkojam mazo ražotāju un amatnieku tirdziņus – gan paši, gan kopā ar Lauku konsultāciju centru un «Neatkarīgajam Tukuma Ziņām». Ja būs iespējams, uztaisīsim tirdziņu maijā????, pēc tam rudenī un atkal ziemā. Viens ir skaidrs – ja mēs paši neko nedarīsim, nekas nebūs.”

Vēl I. Smuškova skaidroja, ka domes Tūrisma un mantojuma nodaļas pārziņā ir atbalsts vēsturiskajiem namiem: “Aicinām sakārtot kultūras pieminekļus un namus Tukuma un Kandavas vēsturisko centru zonās. Vēsturisko ēku fasāžu atjaunošanai var saņemt līdz 30 000 eiro pašvaldības līdzfinansējumu, bet  vēsturisko būvgaldniecības un metāla izstrādājumu restaurācijai – vēl līdz 10 000 eiro uz ēku. Šogad kopējais budžets šīm aktivitātēm ir 114 000 eiro. Programma ir atvērta, un tai nav termiņa.”

Par atbalstu uzņēmējiem lielāks

Latvijas Investīciju attīstības aģentūra (LIAA), kā skaidroja Jūrmalas pārstāvniecības vadītājs Rihards Zariņš, jau 30 gadus sniedz atbalstu

gan mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, gan eksportējošiem uzņēmumiem. Šobrīd LIAA ir atbildība par valsts tēlu, un kopš 2024. gada janvāra tā ir atvērusi 20 pārstāvniecības visā Latvijā. To tīkls ir izveidots uz bijušo biznesa inkubatoru bāzes, kas savukārt izveidojās iepriekšējās programmas laikā: ”Doma ir caur šīm pārstāvniecībām aiznest šos pakalpojumus tuvāk gala lietotājiem – uzņēmējiem. Pārstāvniecībās mēs konsultējam par dažādām atbalsta programmām, veidojam uzņēmēju kopienu, nodrošinām koprades telpas. Biznesa inkubācijas programma piedāvā trīs apakšprogrammas. Inovāciju un motivācijas programma (uzņemšana šī gada augustā) paredzēta biznesa ideju autoriem bez iepriekšējas pieredzes ar domu viņus iedrošināt, apmācīt un palīdzēt pieteikties «Ideju kausam». Tātad ja esat fiziska persona ar biznesa ideju, aicinu izmantot idejošanas pakalpojumu. Pirmsinkubācijas programma (uzņemšana maijā) ir domāta juridiskām personām, nodibinātajiem uzņēmumiem, bet tādā pavisam sākuma attīstības stadijā. Tas ir nefinansiāls atbalsts caur apmācībām, mentoringu un konsultācijām biznesa modeļa izveidošanā, produktu vai pakalpojumu prototipēšanā. Un interesantākā programma, kas iekļauj arī reālu finansiālu atbalstu granta veidā, ir Inkubācijas programma (uzņemšana septembrī), kura domāta jaunajiem komersantiem, uzņēmumiem ne vecākiem par pieciem gadiem, kam jau ir gatavs produkts vai pakalpojums un kuriem ir nodefinētas vajadzības tālākajai attīstībai. Šī programma ir orientēta uz divām lielām uzņēmēju grupām – vieni ir tā saucamie inovatīvie komersanti, kuru produkts vai pakalpojums ir ar zinātniski inovatīvu tehnoloģisko komponenti un kam šis piedāvājums ir izstrādāts testa līmenī un pārbaudīta funkcionalitāte. Otra mērķauditorija ir eksportspējīgāks komersants, tātad tādu uzņēmumi, kas jau ražo eksportspējīgus produktus vai pakalpojumus.

Eksportspējīgajiem uzņēmumiem pieejams grants līdz 10 000 eiro dažādu pakalpojumu līdzfinansēšanai – mārketinga, produktu, zīmola vai mājas lapas izstrādei vai eksportu veicinošiem pakalpojumiem. Šim mērķim var saņemt līdz 50% līdzfinansējumu (līdz 8000 eiro) vienas iekārtas iegādei, kā arī 30% līdzfinansējumu (līdz 5000 eiro) izejmateriāliem viena granta ietvaros. Savukārt inovatīvajiem tehnoloģiskajiem uzņēmumiem pieejami arī papildus granti prototipēšanai, tehnoloģiskajām konsultācijām un jauna produkta novešanai līdz reāli pārdotam produktam. Šim mērķim var saņemt līdz 20 000 eiro jeb 70% līdzfinansējumu no izmaksām, turklāt daļēji tiek līdzfinansēta arī viena darbinieka – inženiera, zinātniskā līdzstrādnieka, kas strādā pie jaunā produkta attīstības – 12 mēnešu alga līdz 10 000 eiro.

Jebkura pieteikšanās un arī visa informācija par pieteikšanās nosacījumiem un pieteikuma formas pieejamas business.gov.lv. Iesaku tur reģistrēties, tur arī būs pieejami aktuālie jaunumi par atvērtajām programmām. To vidū ir arī jaunā eksporta veicināšanas programma. Tā domāta jebkuram uzņēmumam, kurš eksportē, grib piedalīties starptautiskās izstādēs un konferencēs, gan arī organizēt lielus pasākumus Latvijā – virs 5000 cilvēkiem.

Otra programma, kas jau ir atvērta un ir paredzēta arī mazajiem uzņēmumiem, ir digitalizācijas programma, kas domāta jebkuram uzņēmumam, kam ir vajadzība pēc kaut kādu procesu automatizācijas, digitalizācijas, optimizēšanas. Var saņemt atbalstu granta veidā līdz 5000 eiro, turklāt atkarībā no uzņēmuma lieluma var saņemt grantus līdz 100 000 eiro ar 30 vai 60% līdzfinansējumu. Trešais atbalsta veids domāts tehnoloģiskajiem uzņēmumiem tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai – tam paredzēti inovāciju vaučeri 25 000 eiro dažādu jaunu tehnoloģiju un produktu izstrādei. Vēl aicinu izmantot LIAA pārstāvniecības ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs, kas var palīdzēt virzīt dažādus Latvijā saražotos produktus eksporta tirgos. Un vēl – ir nozares, kas netiek atbalstītas, tāpat pieteikuma iesniedzējam nedrīkst būt parādu – par to un citiem aktuāliem jautājumiem var interesēties Tukuma pārstāvniecībā Kurzemes iela 9, tukums@liaa.gov.lv, 26169029, vai Piestātnes iela 11A, Jūrmala, jurmala@liaa.gov.lv, 28341509. Vairāk informācijas www.liaa.gov.lv.”

«Altum» jaunums – samazināts uzņēmēja nodrošinājums Lielāks

Finanšu institūcijas «Altum» pārstāvis Jānis Svemps stāstīja, ka šī finanšu iestāde ekonomikā investējusi vairāk nekā vienu miljardu eiro dažādās programmās: “Ir programmas, kur valsts dod dāvanas uzņēmējiem par to, ka tie kļūst energoefektīvāki, uzliekot saules paneļus un siltinot ēkas. Ir grantu programmas sociālajiem uzņēmumiem, kā arī dažādiem auditiem, energoefektivitātei. Ir sadaļa “Iespēju kapitāla fondi” situācijās, kad aizdevumu programmas īsti neder, jo plānotajam projektam ir ļoti augsts risks, bet ir iespēja piesaistīt “iespēju kapitālu”, ko kādreiz sauca par riska kapitālu. Ir “zemes fonds” zemes darījumiem. Ir arī garantijas bankām jeb «Altum» galvojums bankām, lai tās drošāk piešķir aizdevumus.”

1. Svemps plašāk informēja par vairākām programmām uzņēmējdarbības atbalstam, to vidū biznesa uzsākšanai: “Biznesa uzsācējiem pieejams kredīts līdz 250 000 eiro, taču ir nosacījums, ka investīciju projektiem, lielākiem par 7000 eiro, nepieciešama 10% līdzdalība. Sniedzam aizdevumus gan apgrozāmiem līdzekļiem, gan investīcijām, un varam piemērot arī kredīta brīvdienas, kas nozīmē aizdevuma atmaksu pēc 12 mēnešiem. Biznesa uzsācējiem ir fiksēta gada procentu likme – no 3%. Taču – vērtējam plānoto naudas plūsmu, līgumus ar potenciālajiem klientiem un aicinām sākuma periodā īrēt telpas, lai mazinātu riskus.

Svarīgākais jaunums – «Altum» aizdevumu programmā ir ievērojami samazinātās nodrošinājuma prasības. Tātad līdz 100 000 eiro aizdevumiem, pieņemot, ka ne uzņēmumam, ne uzņēmuma īpašniekiem nav citu saistību pret «Altum» (garantijas, galvojumi), netiek rēķināta ķīla. Piemēram, aizdevumiem līdz 25 000 eiro nav nepieciešama komercķīla vai īpašnieka galvojums. Tiem aizdevumiem, kas pārsniedz 25 000 eiro, bet ir mazāki par 50 000 eiro, pietiek tikai ar komercķīlu, nevajag īpašnieka galvojumu, bet robežās no 50 000 līdz 100 000 eiro, ir komercķīla uz mantu kā lietu kopību un samazinātais īpašnieka galvojums 10%. Šis atbalsts paredzēts apgrozāmajiem līdzekļiem, tūlītējiem izdevumiem biznesa uzsākšanai, dažādām investīcijām, reģistrējamam transportam un nekustamā īpašuma iegādei. Minēšu uzņēmumu «Plūkt», ar kuru lepojamies – izmantojot «Altum» un Lauku atbalsta dienesta atbalstu, tas iegādājās iekārtas biznesam, un tagad ir Ziemeļeiropā lielākais uzņēmums, kas ražo tēju bioloģiski noārdāmos tējas maisiņos.

Un vēl ir aizdevumu programma jau strādājošiem uzņēmumiem, kas var saņemt līdz 5 miljoniem eiro investīcijās vai apgrozāmiem līdzekļiem – līdz pat miljonam eiro. Mēs piedāvājam šos aizdevumus ar atmaksas periodu pat līdz pieciem gadiem, kam līdzdalība ir 10% un likme ir fiksēta – 2,5%. Ja uzņēmēji nevēlas sniegt privātu galvojumu, bet ir labs nodrošinājums, tad arī ir iespējami risinājumi. Pieteikšanās atbalstam notiek elektroniski «Altum» mājas lapā.”

1. Svemps arī informēja, ka atbalstam ir ierobežojumi – nedrīkst būt nodokļu parāds, lielāks kā 150 eiro, vai arī jābūt vienošanās ar Valsts ieņēmumu dienestu, kas tiek pildīta. Nedrīkst būt maksātnespēja, maksājumu kavējumi ne uzņēmumam, ne īpašniekiem vai patieso labuma guvējam. Ir arī neatbalstāmās nozares, piemēram, alkohola tirdzniecība, tabakas, ieroču, munīcijas ražošana un tirdzniecība, finanšu un apdrošināšanas starpniecība, kā arī operācijas ar nekustamo īpašumu, izņemot tā pārvaldīšanu.

– Vai jūs sniedzat aizdevumus uzņēmējiem Tukuma pilsētā?

– Sniedzam. Interesējieties, un piemeklēsim atbilstošāko programmu no tām, kuras ir pieejamas. Laiki mainās, programmas mainās, un tad visi nosacījumi ir sīkāk jāpapēta. Mēs atbalstām jaunos uzņēmējus, kuri pat nav dibinājuši uzņēmumus, bet kas tikai to plāno. Pats galvenais, ko mēs vienmēr lūdzam, ir kārtīgi sagatavot pieteikumu, rūpīgi aizpildīt naudas plūsmas plānu. Ir svarīgi pamatot šo biznesa ideju.

Visa informācija vienuviet Lielāks

Tā pašas pārstāvētās iestādes iespējas, uzrunājot uzņēmējus, raksturoja Baiba Kūma, Kurzemes plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centra vadītāja: “Kurzemes uzņēmējdarbības centrs apvieno Kurzemes reģiona pašvaldības; tas sadarbojamies ar pašvaldību Attīstības nodaļām, Tūrisma informācijas centriem, biedrībām, līdz ar to kopējo aktivitāšu ir ļoti daudz. Mēs esam koordinatori starp Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldībām, topošajiem un esošajiem uzņēmējiem sniedzam informāciju par uzņēmējdarbības atbalsta institūcijām un to pakalpojumiem reģionā, konsultējam par Eiropas Savienības fondu pieejamību, veidojam sadarbības tīklu ar nozaru asociācijām, uzņēmējiem, pašvaldībām un valsts institūcijām, organizējam motivācijas un apmācības pasākumus, seminārus un diskusijas, pieredzes apmaiņas braucienus uz citiem reģioniem, sadarbojamies ar Latvijas lauku konsultāciju centru (LLKC), LIAA, «Altum», kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju un citām institūcijām. Mūs arī raksturo līdzdalība normatīvā regulējuma pilnveidošanas procesā. Koordinējam dalību izstādēs, gadatirgos, tirdzniecības misijās.

Īstenojam arī dažādus projektus. Piemēram, ja ir kāds reemigrants, kas ir atgriezies no darba ārzemēs, kur nostrādājis vairāk nekā divus gadus, un, ja viņš vēlas te strādāt vai sākt savu uzņēmējdarbību, dodiet ziņu, jo ir jauni atbalsta veidi šajā jomā.

Mēs arī gatavojam informāciju par ES fondiem, un apmēram reizi ceturksnī izsūtu e-pastus, kur koncentrētā veidā ir aprakstīti aktuālie projektu fondi. ja vēlaties šo informāciju saņemt, rakstiet uz e-pastu: baiba.kuma@kurzemesregions.lv.

Aktuālie jaunumi

25. aprīlī 10.00-16.00 Ventspils augstskolā Inženieru ielā 101a norisināsies bezmaksas seminārs «Pārdošanas vadība un darījumu pārrunas», uz kuru aicināti pieteikties Kurzemes reģiona uzņēmumu pārdošanas speciālisti un darbinieki, kas ikdienā rūpējas par jaunu klientu piesaisti un darījumu pārrunu veikšanu. Pieteikšanās līdz 24. aprīlim.

Iespējas piejūras, pagastu un pilsētu uzņēmējiem un biedrībām Lielāks

Tukuma novada teritorijā darbojās divas partnerības – «Laukiem un jūrai» un «Kandavas partnerība». Kā informēja Ilze Turka, «Laukiem un jūrai» valdes priekšsēdētāja, lielākais jaunums ir tāds, ka no šī gada līdz ar Engures, Lapmežciema, Smārdes, Slampes, Džūkstes, Lestenes, Degoles, Tumes, Jaunsātu un Zentenes pagastu uz finansējumu var pretendēt arī Tukuma pilsēta: “Un vēl ir ļoti svarīgi saprast teritoriālo nošķirtību, tātad – visi pagasti, kas ir pie jūras, “skatās” uz Zivju fondu, bet lauku pagasti un Tukums – uz Lauku fondu. Jaunajā plānošanas periodā stratēģijā kopumā ir apstiprināti 7,23 miljoni eiro. Liekas, ka tas ir diezgan daudz, taču 6 miljonus eiro no šīs naudas drīkst tērēt tikai piekrastē – Lapmežciema un Engures pagastā, kā arī Jūrmalā. Lauku teritorijai un Tukuma pilsētai ir paredzēti 1,23 miljoni eiro, kas mērķtiecīgi un pēc iespējas efektīvāk jāapgūst līdz 2027. gadam.

Uzņēmējdarbībai no Lauku fonda paredzam novirzīt tieši pusi no visa pieejamā finansējuma, kas ir nedaudz vairāk nekā 600 000 eiro. Zivju fondā ir miljons eiro, un faktiski visa šī nauda tiks tērēta Lapmežciema un Engures pagastam, jo Jūrmalā var atbalstīt tikai projektus, kas saistīti ar zivsaimniecību, un tādu ir ļoti maz. Atlikusī nauda jeb 600 000 eiro ir paredzēta sabiedriskā labuma projektiem, ko īsteno pašvaldības un biedrības laukos. Zivju fondā vēl 2,3 miljoni eiro ir iezīmēti ostām, tostarp 1,8 miljoni eiro Engurei un atlikusī summa Jūrmalai. Bet 2,7 miljoni ir paredzēti infrastruktūrai, kas saistīta ar vides resursu un kultūrvēstures mantojuma saglabāšanu, un šajā sadaļā pamata projektu iesniedzējs būs pašvaldība, biedrības, arī uzņēmumi. Atbalsta summa vienam projektam laukos ir līdz 150 000 eiro jeb 40 līdz 65% atkarībā no projekta specifikas, bet piekrastē – līdz 200 000 eiro; tur pamatlikme ir 50 000 eiro, to vidū inovācijām atbalsts ir 65%, bet ar piekrastes zveju saistītiem projektiem – līdz pat 100%. Lauku teritorijās ir ierobežojumi tam, kas var uz šo atbalstu pretendēt, bet piekrastē šādu ierobežojumu nav – uz atbalstu var pretendēt jebkurš uzņēmums. Aprīlī pirmās kārtas pieteikšanās piekrastes projektiem ir noslēgusies, kopumā saņemti desmit projekti par nepilniem 500 000 eiro, Nākošā konkursa kārta piekrastē uzņēmējdarbības projektiem plānota 2024. gada nogalē. Zvaniet, vaicājiet, mēs labprāt konsultēsim arī projekta rakstīšanas stadijā. Pat ja jums liekas, ka visu zināt, aprunājieties, lai nav tā, ka ieplānosiet ļoti augstus, pat neizpildāmus sasniedzamos rādītājus, kas būs jāizpilda. Piemēram, ja, uzbūvējot kempinga mājiņu, apņemsieties radīt trīs pilna laika darba vietas, tās būs jārada, citādi būs finanšu korekcija. Tāpēc mēs ar prieku jūs gaidām bijušajā Smārdes dzelzceļa stacijā, kas ir ērti sasniedzama arī ar vilcienu. Papildus informācija un konsultācijas par projekta konkursiem:

Ilze Turka, tālruni 29528441, ilze.turka@plj.lv

Aktuālie projekti un pasākumi

Līdz 23. aprīlim mājas lapā var pieteikties pieredzes apmaiņas braucienam uz Saldu pie Saldus uzņēmējiem.

Līdz 11. maijam izsludināta projektu pieteikumu pieņemšana rīcībā «Atbalsts vietējai sabiedrībai nozīmīgu objektu attīstībai – stratēģiskie projekti», kur projekta maksimālā attiecināmo izmaksu summa ir 90 000 eiro (likme 80%) un kur projektus var īstenot Smārdes, Slampes, Džūkstes, Tumes, Jaunsātu, Degoles, Zentenes, Lestenes pagasti.

1. Turka arī skaidroja, ka ir sākts darbs pie apmācību cikla mazajiem ražotājiem Kurzemes reģionā. Vēl esam uzsākuši starptautiskus sadarbības projektu viedās uzņēmējdarbības attīstībai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās – esam saņēmuši pieteikumus no uzņēmējiem, kas šādās teritorijās darbojās un aicināsim uz kopīgu projektu, kurā mēģināsim veidot jaunus pakalpojumus un produktus, kas būtu gan inovatīvi, gan eksportspējīgi un vairotu šo uzņēmumu dzīvotspēju. Vēl viens projekts, kuru gatavojam, būs paredzēts piekrastes zvejniekiem, kurus vedīsim pieredzes apmaiņā, kā zvejo un pievieno vērtību zivij citās valstīs.

Uzņēmējiem laiks pieteikties (lielāks)

Ar Kandavas partnerības jaunumiem iepazīstināja valdes priekšsēdētāja vadītāja Inta Haferberga, skaidrojot, ka partnerībā ietilpst Kandavas pilsēta un Kandavas, Cēres, Zemītes, Zantes, Matkules, Vānes,  Pūres, Sēmes, Irlavas, Jaunpils un Viesatu pagasts. Partnerība ir vietējo organizāciju – pašvaldību, nevalstisko organizāciju, uzņēmumu un lauku iedzīvotāju – apvienība, kas cenšas uzlabot dzīves kvalitāti cilvēkam laukos. Partnerība organizē projektu konkursus, pati piedalās konkursos, rīko pieredzes apmaiņas tikšanās un braucienus, sniedz konsultācijas par projektiem un citiem atbalsta veidiem. Partnerībai dažādiem konkursiem piešķirts finansējums 1,2 miljoni eiro, no kura puse finansējuma novirzīta uzņēmējdarbībai, bet otra puse sabiedriskā labuma un sadarbības projektiem. Kontaktpersona administratīvā vadītāja Inta Haferberga, tel.28390394, info@kandavaspartneriba.lv Biroja adrese: Talsu iela 11, Kandava, Tukuma novads, LV-3120

Aktuālie projekti un pasākumi

Ar pieteikšanos līdz 10. jūnijam izsludināta «Leader» projektu konkursa 2. kārta uzņēmējdarbībā – atbalsta saņemšanai nelauksaimnieciskiem pakalpojumiem vai ražošanai un lauksaimniecības produktu pārstrādei. Maksimālā atbalsta summa – 15 000 eiro, 50 000 eiro, 100 000 eiro, atbalsta intensitāte 55-75%. Nosacījums, ka projekts jāīsteno Kandavas partnerības teritorijā; svarīgi, lai ideja būtu pārdomāta, pamatota ar biznesa plānu un apņemšanos to īstenot, kā arī ir jābūt līdzfinansējumam.

Piedāvā apmācības un konsultācijas (lielāks)

Par atbalstu uzņēmējiem un lauksaimniekiem, kuru sniedz Latvijas lauku konsultāciju centrs, informēja tā Tukuma biroja (Ed. Veidenbauma iela 9, Tukums, LV-3101, tālrunis 20227566) vadītāja Jana Tramdaha: “Mēs piedāvājam konsultācijas gan tiem, kas vēlas uzsākt uzņēmējdarbību, gan tiem, kas saņēmis zemi vai mežu mantojumā un nezina, ko ar to iesākt, gan tiem, kas vēlas  kādu nozari likvidēt. Varam palīdzēt sagatavot pieteikumu LIAA, «Altum» vai citiem projektiem. Mēs arī piedāvājam mācības, pieredzes apmaiņas braucienus un individuālas konsultācijas lauksaimniekiem un mežsaimniekiem. Liela daļa mācību ir bez maksas, dažām ir līdzmaksājums.

Aktuālās mācības

16. maijā būs mācības par maizes ražošanu sadarbībā ar augstskolu ekspertiem – no izejvielas līdz iepakojumam; īpaši aicināti pieteikties novadu iedzīvotājus, jo līdz šim bijis tā, ka citu novadu potenciālie ražotāji ir daudz aktīvāki nekā vietējie. Par aktualitātēm vairāk interesēties LLKC sadaļā “jaunumi”.

Digitālā transformācijas atbalsts uzņēmumiem (lielāks)

“Digitalizācija ir neizbēgama, un tā mūs dzen uz priekšu un var palīdzēt attīstīties,” skaidroja ???, piebilstot, ka arī šajā jomā iespējams tikt pie naudas. “Ir divi veidi, kā mēs varam digitalizēties – vai nu pārveidojot uzņēmuma iekšējos procesus, kur atbildība ir Latvijas Digitālās inovācijas centram, vai arī radot jaunus digitālus produktus vai pakalpojumus, par ko atbildīgs ir Latvijas digitālais akselerators. Latvijas digitālajā akseleratorā projektus var iesniegt uzņēmumi, publiskais sektors, biedrības, kuras pārstāv uzņēmējus, zemnieku saimniecības, kooperatīvu un citi. Savukārt Latvijas Digitālās inovācijas centrā projektus var iesniegt pamatā tikai uzņēmēji. bet, ja esat uzņēmēji, tā galvenā ziņa, ka jums ir iespēja digitalizēties, izmantojot LIAA atbalstu. LIAA dod 5000 eiro lielu grantu, kas nav jāatmaksā, iekšējo procesu digitalizācijai, piemēram, grāmatvedības programmatūrai, un pašiem sava naudiņa nav jātērē. Tikai – jums jāaiziet uz Digitālo inovāciju centru, kas uztaisīs ceļa karti, kurā uzrakstīs, kādu programmu gribat pirkt, cik tā maksās un ko jūs ar to darīsiet. Un ar šo ceļa karti varēsiet ir uz LIAA, kas, cerams, iedos arī naudu. Tikai sākotnēji jums būs jāiegulda savs finansējums, un ja projekta nosacījumi būs izpildīti, LIAA šīs jūsu ieguldījumus atgriezīs. Savukārt, vēršoties Latvijas digitālajā akseleratorā, savs finansējums jāiegulda nebūs – mēs visi nepieciešamo finansējumus piešķirsim, ja, piemēram, gribēsiet mācīties par kiberdrošību vai kaut ko citu, vai arī jums būs ideja par jaunu digitālu produktu vai pakalpojumu, ko jūs paši gribat izveidot un pēc tam tirgot citiem. Mēs jums taisīsim ceļa karti, ar kuru varēsiet izmantot mūsu pašu vai «Altum» pakalpojumus. Tāpēc, kā jau minēts, uzņēmējam ir jāizvērtē, ko viņš šajā digitalizācijas procesā vēlas – vai nu kaut ko radīt vai digitalizēt savus procesus. Ceļš līdz rezultātam ir pagarš, jo ir nepieciešams arī digitālā brieduma tests, kas ir vienots Eiropas Komisija tests, lai saprastu, kur tad Latvija digitalizācijas procesā atrodas un cik tā ir attīstīta, un uz šī testa pamata tiek veidota jau pieminētā ceļa karte, tāpēc arī rezultātu sasniegsiet ilgākā laikā. Vairāk informācijas www.digitallatvia.lv

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju  “Laiks uzņēmējiem” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2024