Kā vēsta foruma nosaukums, galvenā tikšanās tēma bija saistīta ar uzņēmējdarbības finansēšanas situāciju Latvijā. Taču dienas gaitā tika skartas arī citas, komersantiem ne mazāk svarīgas tēmas.

Foruma atbalstītāja – vīna darītavas «Mazburkas» – telpās pulcējās ap 70 uzņēmēju, valsts un pašvaldību pārstāvji, kā arī nozaru eksperti, kas pārstāvēja gan banku, gan alternatīvo finansētāju sektorus, gan valsts iestādes un uzņēmējus.

Nevar ražot, ja nav investīciju

Ikdienas dzīvē un “mazajā biznesā” mēs parasti jūtam tikai tos faktorus, kas tieši saistīti ar mūsu komercdarbību vai sadzīvi, piemēram, nodokļu likmes, energoresursu cenas, patēriņa preču un izejvielu cenu svārstības. Taču “lielās” ekonomikas spēlētāji – tādi faktori kā biržas un kapitāla tirgus, bieži vien ir neredzami un sabiedrības vairums šo ietekmi izjūt vien krīžu gadījumos, kad par to sāk runāt mediji.

Ļoti būtiska nozīme valsts labklājībā ir kapitāla tirgum, proti, vērtspapīru tirgum, kur uzņēmumi un valstu valdības var piesaistīt ilgtermiņa finansējumu, izmantojot akcijas vai obligācijas. Tas veicina ekonomikas attīstību un uzņēmumu izaugsmi, kā arī darba vietu radīšanu, nodrošinot kapitāla pieejamību ilgtermiņa investīcijām. Ne mazāk svarīga ir arī kredītu pieejamība uzņēmējdarbības attīstībai. Tāpēc Finanšu ministrijas Finanšu tirgus politikas departamenta direktore Aija Zitcere savā uzrunā skāra tieši šo svarīgo makroekonomikas jomu.

“Runājot par kapitāla tirgus attīstību, labi redzams, ka pēdējo 10 gadu laikā mēs finansējuma ziņā būtiski atpaliekam gan no lietuviešiem, gan igauņiem. Pēc spēcīgā kritiena 2007. un 2008. gadā abas kaimiņvalstis atguvās un bruto pamatkapitāla veidošana atgriezās agrākajā līmenī, pat pārsniedza to, bet mēs no krīzes tā arī atguvušies neesam,” atzina A. Zitcere, uzsverot, ka pietrūkst tieši uzņēmumu investīciju. “Protams, ka mēs nevaram ražot produkciju, ja nav investīciju… Arī kreditēšanas līmenis kopš 2010. gada ir krities. Kādi faktori to ietekmē? Es teiktu, ka daļa problēmu rodas uzņēmumu, daļa – banku pusē, un būtiski ir, kāda ir aizdevēju izmantotā kredītu izsniegšanas politika, kāda ir vispārējā ekonomiskā situācija. Bieži tiek pieminēti arī tādi faktori kā tiesiskā vide, ēnu ekonomika. Ir saprotams, ja banka kādam nesniedz kredītu tāpēc, ka uzņēmums nav drošs, tā faktiskā darbība neatbilst viņu biznesa plānam. Taču ne visi gadījumi ir tādi,” sacīja A. Zitcere, norādot, ka ārējā finansējuma piesaistei vajadzētu būt aktīvākai, un netieši piekrītot sabiedrībā populārajam viedoklim, ka bankas nevēlas riskēt, tāpēc kredītus uzņēmējdarbības attīstībai saņemt ir kļuvis ļoti sarežģīti.

“Finanšu ministrija redz šo situāciju un savu kompetenču ietvaros cenšas to uzlabot,” viņa apgalvoja un uzskaitīja virkni mehānismu, kam vajadzētu palielināt finansējuma piesaisti.

 Bankas negrib uzņemties nekādu risku

Kā viens no risinājumiem situācijas uzlabošanai tika nosaukta Latvijas valsts attīstības finanšu institūcija ALTUM, kuras finanšu instrumentu portfelis ir viens miljards eiro, un gandrīz pusi no šīs portfeļa veido garantijas (480 milj. eiro), kuras institūcija izsniedz bankām, lai samazinātu to finanšu riskus. ALTUM garantijas var izmantot gan uzņēmēji, gan privātpersonas (piemēram, garantijas studiju kredītiem), bet tiek piedāvāti arī citi risinājumi, piemēram, tieši aizdevumi un ieguldījumi riska kapitāla fondos.

“Protams, valsts atbalsta programmām vienmēr ir liela loma, taču mēs aktīvāk gribētu redzēt finansēšanā iesaistāmies bankas,” piebilda A. Zitcere un pauda uzskatu, ka nepieciešama virkne kreditēšanas vides pilnveidošanas pasākumu, kā arī jādomā par to, kā uzlabot prasības naudas atmazgāšanas novēršanas jomā. “Šī mērķa sasniegšanai esam iesnieguši virkni priekšlikumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumdošanā – meklējam, kuras ir tās likuma normas, kas izvirza pārlieku stingras prasības, kā arī iespējas uzlabot darbību. Prasību piemērošanai jābūt samērīgai, atbilstoši saprātīgam riska līmenim, bet tas, ko mēs redzam praksē, ir banku vēlme attiekties no jebkāda riska,” viņa norādīja.

 Kā veicināt kapitāla tirgu? – tāds ir jautājums

“Mēs jau diezgan daudz gadu aktīvi strādājam pie kapitāla tirgus attīstības veicināšanas. Šajā jomā, diemžēl, nevarētu teikt, ka Latvija labi izskatās uz kopējā fona,” atzina A. Zitcere. “Analizējot Baltijas valstu datus par katras valsts desmit lielākajiem uzņēmumiem, kuru akcijas kotējas biržā, redzam, ka mums nav lielu uzņēmumu. Latvijai vispār nav publiski kotētu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību, kas ar dalību biržā veicinātu kapitāla tirgu, kamēr Igaunijai un Lietuvai šādu uzņēmumu īpatsvars kapitāla tirgū ir aptuveni trešdaļa. Par šo problēmu mēs runājam jau 20 gadus, bet nekas uz priekšu tā arī nav pakustējies. Šobrīd vismaz valdības līmenī ir šī apņemšanās situāciju uzlabot; tas noteikti nav viegls lēmums, un jāskatās arī, kādi būtu tie uzņēmumi, kas varētu kotēties akciju tirgū, kādas ir to izaugsmes iespējas. Un akciju tirgus īpatsvars no iekšzemes kopprodukta (IKP) Latvijai ir tikai 3 procenti, kamēr Eiropas Savienības vidējais līmenis ir 54%… Tāpēc šajā virzienā vēl daudz izaicinājumu. Būtu nepieciešams veidot gan jaunus ieguldījumu instrumentus, piemēram, ALTUM kapitāla fondu, īres namu fondu, modernizēt krājobligāciju izplatīšanu, veicināt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību dalību biržā, kā tas tiek praktizēts citās ES dalībvalstīs.”

Lai nauda negulētu banku kontos

Kā uzskata speciālisti, valsts ekonomikas uzlabošanai svarīgi ir ne vien veidot makroekonomiskos instrumentus, bet arī iesaistīt plašas iedzīvotāju masas. “Būtiska ir arī pašu iedzīvotāju finanšu pratība, proti, zināšanas un prasmes savu līdzekļu ieguldīšanā,” sacīja Finanšu ministrijas pārstāve. “Mums pašiem jāsaprot, kā ieguldīt savus brīvos līdzekļus, kā veidot ilgtermiņa uzkrājumus. Nevar paļauties tikai uz bankām. Kamēr darbība notiek tikai caur bankām, mēs nevaram, piemēram, pensiju naudu paturēt Latvijā, tā aizplūst citur…”

Protams, liela daļa sabiedrības, kas dzīvo “no algas līdz algai” par šādiem ieguldījumiem var tikai paraustīt plecus, jo brīvo līdzekļu vienkārši nav. Tomēr ir diezgan daudzi, kam šādi līdzekļi tomēr ir. Ko ar tiem darīt? Parasti šī nauda vienkārši “guļ” banku kontos. Pat ja būtu vēlme ieguldīt, tad – kur? Kāds ir piedāvājums, lai nauda ne vien iesaistītos ekonomiskajā apritē, bet arī paliktu Latvijā? A. Zitcere forumā pieminēja dažus piemērus, kas ir ministrijas kompetencē.

“Drīz būs pabeigta mazo un vidējo uzņēmumu kotācijas atbalsta programma, kas palīdzēs šiem uzņēmējiem emitēt obligācijas un iesaistīties kapitāla tirgū, kā arī šajā jomā sāks darboties ALTUM IPO fonds. Mūsu valsts kapitālsabiedrības ir milzīgs, jaudīgs instruments, kas ir Latvijas rīcībā, un mēs šīs sabiedrības varam padarīt mūsdienīgākas, efektīvāk pārvaldītas un piesaistīt tām noguldītāju finansējumu, ko varētu izmantot tālākai attīstībai,” stāstīja A. Zitcere, piebilstot, ka viens no instrumentiem, kas veicinātu finanšu pratību, būtu ieguldījumu konts, kura ietvaros ikvienam būtu iespējams veikt noguldījumus, pirkt un pārdot akcijas, un tikai tad, kad no šī konta tiktu izņemta peļņa, parādītos nodokļu sekas – tas ārkārtīgi atvieglotu uzskaiti pašiem lietotājiem. “Arī krājobligāciju izplatīšanas modernizācija būtu viens no uzdevumiem. Krājaizdevu sabiedrības ir diezgan sen izveidots instruments, kas diezgan ilgu laiku bijis neaktīvs, bet tagad interese par to ļoti strauji pieaug. Ir sakārtotas tiesiskās iespējas, lai Rīgas valstspilsēta varētu emitēt savas obligācijas un saņemtos līdzekļus izmantotu investīciju projektu finansēšanai.” Šie un citi nosauktie piemēri ļauj cerēt, ka ekonomiskā aktivitāte Latvijā tomēr varētu uzlaboties, vismaz tā to saredz Finanšu ministrija.

Tomēr paliek jautājums: ko darīt vienkāršam uzņēmējam, lai piesaistītu līdzekļus sava biznesa attīstībai? Kā ir ar kreditēšanu Latvijā? Šo tēmu analizēja nākamais foruma dalībnieks.

Nodrošinājuma neesamība neesot šķērslis, – saka banku pārstāvis

Biedrības «Latvijas Finanšu nozares asociācija» pārstāvis un AS «Citadele banka» Latvijas lielo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs Mārtiņš Bočkāns informēja, ka Finanšu nozares asociācija (FNA) apvieno 31 finanšu nozares uzņēmumu, tai skaitā, finanšu iestādes, kuras sniedz kreditēšanas pakalpojumus, proti, bankas. “Mēs vēlamies būt kā tilts starp bankām un uzņēmējiem, un šādā veidā meklējam pareizākos risinājumus finansējuma piesaistei,” skaidroja M. Bočkāns. “Pēdējo piecu gadu laikā redzam, ka pēc “covid” pandēmijas izraisītās krīzes kreditēšanas apjomi atkal pieaug, un 2023. gadā Latvijā izsniegto kredītu apjoms bijis 15,3 miljardi eiro, no kuriem privātpersonām aizdevumos ir izsniegti 6, bet uzņēmumiem – 9 miljardi eiro.” Tiesa, uz jautājumu, cik no šīs summas izsniegtas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lektors nevarēja atbildēt, vien optimistiski piebilda, ka šogad kreditēšanas aktivitāte ir pieaugusi un gada rezultāts gaidāms labāks, nekā 2023. gadā.

“Mūsu vēlme kreditēt ir nemainīgi augsta,” apliecināja FNA pārstāvis. “Reizēm gan mēs dzirdam šo atgriezenisko saiti no klientiem, ka bankas neesot pietiekami aktīvas, taču jāsaprot, ka vienlaikus finansēšana balstās arī uzņēmuma spējā aizņemties, tai skaitā uzņēmumu finanšu veselībā, kas mēdz būt zemāka par tā izaugsmes potenciālu. Tāpēc mums ir svarīgi stiprināt uzņēmumu finanšu pārvaldības modeli un ilgtspējīgu biznesa plānošanu. Vēlos akcentēt, – lai iegūtu labākās un atbilstošākas finansējuma iespējas, aicinām vērsties pie vairākām bankām – katrai bankai var būt atšķirīga finansēšanas politika un potenciālās finansēšanas nozares. Turklāt šīs politikas un vērtēšanas kritēriji tiek regulāri pārskatīti… Šobrīd, kad aktīvi strādājam ar ALTUM, nodrošinājuma neesamība nav šķērslis.”

Apzināt vairāku banku piedāvājumus

“No asociācijas puses vēlamies uzsvērt, ka Latvijā nav tikai četras bankas. Šo iestāžu skaits ir daudz lielāks, un katrai ir atšķirīga pieeja un dažādas kreditēšanas stratēģijas. Gribētu iedrošināt apzināt vismaz divu vai trīs banku piedāvājumus,” deva padomu M. Bočkāns. “Pirms pieteikuma izskatīšanas noteikti būtu vēlams sazināties ar bankas konsultantiem, tikties jūsu uzņēmumā, lai varētu redzēt, kā notiek jūsu bizness. Un, protams, svarīgs ir mērķis, ko vēlaties sasniegt un kāds ir ekonomiskais pamatojums. Bankai jāsaprot, kas ir tas,  ko plānojat paveikt, – vai tas ir jauns produkts, jauns tirgus, vai izmaksu samazināšana, ieviešot jaunas tehnoloģijas… Jāņem vērā, ka viena banka var finansēt augstāka riska projektus, savukārt cita – zemāka riska projektus. Tas ir tas, kas jāsaprot bankas speciālistiem, lai varētu ideju tālāk prezentēt savas iestādes komitejā. Svarīgi ir arī uzņēmuma vēsturiskie dati, vismaz par pēdējiem trim gadiem. Precīzi jāformulē nepieciešamo finansējuma summu un tās paredzēto izlietojumu. Aizvien biežāk bankas lūdz uzņēmumus sniegt informāciju par to ilgtspējas rādītājiem, par risku pārvaldību, iekšējās kontroles sistēmu un cita veida ziņas. Lai atvieglotu uzņēmumiem informāciju sagatavošanu, Asociācija ir sagatavojusi Vienoto ESG klientu anketu, kas ļauj standartizēt un vienkāršot datu apkopošanas procesu.

Kas ir alternatīvie finansētāji?

Nevienam uzņēmējam nav noslēpums, un to zina arī liela sabiedrības daļa, ka paralēli bankām Latvijā darbojas arī tās saucamais “nebanku sektors” jeb alternatīvā finansējuma nodrošinātāji. Par iespējām piesaistīt investīcijas no šādām kompānijām pastāstīja biedrības «Fintech Latvija Asociācija» vadītāja Tīna Lūse.

“Ja kādreiz pastāvēja plaši izskatīts uzskats, ka pēc naudas jāiet uz banku, tad mūsdienās uzņēmēji jau ir iemācījušies, ka finansējumu var meklēt arī citādi, piemēram, kapitāla tirgos, un Latvijā patlaban ir pietiekami aktīvs alternatīvā finansējuma piedāvājums,” viņa paskaidroja, norādot, ka šādu, alternatīvo finansējumu piedāvājošo uzņēmumu rādītāji pēdējo gadu laikā aizvien uzlabojas.

“Daži no šiem uzņēumiem savos rādītājos un izsniegto kredītu apmēros var jau sākt salīdzināties ar mazāka izmēra kredītiestādēm, tāpēc šis ir vērā ņemams finansējuma avots,” sacīja T. Lūse. “Bet, šķiet, ir tāda problēma, ka publiskais sektors vispār nezina, ko dara šie alternatīvie finansētāji. Tāpēc dažos aspektos valdībai būtu nepieciešams izdarīt savus “mājas darbus”, lai regulatīvais ietvars, kur darbojas šie alternatīvie finansētāji, būtu vienlīdzīgs ar bankām. Tas noteikti vēl vairāk veicinātu šī finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Pie šī jau aktīvi strādājam kopā ar Ekonomikas ministriju un ALTUM, kā arī Zemkopības ministriju un Lauku Atbalsta dienestu, un ceram, ka arī Finanšu ministrija ieklausīsies mūsu priekšlikumos. Labā ziņa ir tā, ka ar jūliju jau sāk darboties viena ALTUM programma, kur kā partneri var iesaistīties arī alternatīvie finansētāji,” viņa atklāja.

Savas uzstāšanās laikā T. Lūse sniedza informāciju par dažiem uzņēmumiem, kas piedāvā alternatīvo finansējumu: ”«Lande» sniedz neliela apjoma finansējumu lauksaimniekiem, «SmeGO» – mazajiem un vidējiem uzņēmumiem investīcijām vai apgrozāmajiem līdzekļiem, «Erst Finance» – iepirkumu un krājumu finansēšanai, līzingam, «Capitalia» – mazajiem, vidējiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu vai investīciju finansēšanai, «ViaInvest» – finansējums biznesa attīstībai no 1 līdz 10 miljoniem EUR, «Crowded Hero» – maziem, vidējiem uzņēmumiem biznesa attīstībai, «Westkredit» – jebkuras fiziskas vai juridiskas personas saimnieciskās darbības attīstībai, daudzveidīgiem mērķiem. Katram no šiem finansētājiem būs ļoti individuāla pieeja un savi kritēriji, pēc kuriem vērtēs finansējuma pieprasījumu.”

“Alternatīvais” finansējums – dārgāks, bet ātrāks

Kā debatēs izteicās uzņēmējs no Kandavas Guntis Meiers (SIA «M un V», būvniecība, būvmateriālu tirdzniecība, dzīvojamo namu apsaimniekošana), viņam ir pozitīva pieredze saistībā ar alternatīvajiem finansētājiem, turpretim ar bankām – ne tik pozitīva. “Pirms kāda laika man radās nepieciešamība ātri piesaistīt papildu finansējumu, – biznesā bieži vien viss jādara ātri un nav laika ilgi gaidīt. Bet banka atbildi man sniedza tikai pēc mēneša, turklāt tā bija negatīva. Tajā pašā laikā alternatīvais finansētājs manu pieteikumu izskatīja un apstiprināja trīs dienu laikā, un sadarbība, manuprāt, bija ļoti veiksmīga. Tā nu turpmāk, rodoties nepieciešamībai pēc finansējuma, es vērsīšos tikai pie viņiem, nevis pie bankas, kaut gan bankā būtu jāmaksā mazāki procenti… Svarīgāks reizēm ir ātrums un attieksme.”

Kā komentēja T. Lūse, šis bija ļoti trāpīgs piemērs. “Jā, izmantojot alternatīvo finansējumu, šis kredīts būs dārgāks nekā bankās, toties bieži dzirdam šādas atsauksmes, ka viss tiek izskatīts daudz ātrāk. Tas varētu būt saistīts ar to, ka šīs kompānijas ir mazākas, apkalpo mazāk klientu, tāpēc  spēj darboties operatīvāk. Taču jāņem vērā, ka dažādām finansētāju kompānijām būs dažādas pieejas.”

Stāsts par Latvijas tirgotāju “lielo apetīti”

Neviens seminārs vai pasākums par finanšu pieejamību nebūtu īsti objektīvs, ja nepiedalītos vismaz viens uzņēmums, kam ir pieredze finansējuma piesaistē. Šajā konferencē šāds uzņēmums bija akciju sabiedrība «Jaunpils pienotava», ko pārstāvēja valdes loceklis Jānis Bērtulsons.

Savas uzrunas ievadā J. Bērtulsons informēja klātesošos par uzņēmuma attīstību gan šeit, Latvijā, gan Igaunijā. “Jaunpils pienotavai ir vairāk nekā 100 gadu sena vēsture – uzņēmums darbību sācis 1912. gadā, bet tagad tā īpašnieki ir 150 zemnieki no Latvijas un Igaunijas, kas apvienojušies, lai paplašinātu savas iespējas ražošanā, uzbūvētu jaunu un jaudīgu rūpnīcu Igaunijā un palielinātu savu produktu klāstu,” viņš stāstīja. “Šim nolūkam izveidots Igaunijā reģistrēts kooperatīvs «SCE E-piim», kurā iekļaujas trīs rūpnīcas Igaunijā – Paides rūpnīca, Poltsamaa pienotava un Jarva Jaani pienotava, kā arī Jaunpils pienotava Latvijā. Sadarbība nes augļus. Jaunpils apgrozījums dažu gadu laikā ir palielinājies no 12 miljoniem līdz 32 miljoniem eiro gadā. Galvenie produktu veidi – biezpiens, krējums, skābpiena produkti, sieri un deserti. Jaunpils galvenais produkts ir biezpiens, un lielākā daļa saražotā tiek eksportēta – te diemžēl atkal ir “Latvijas stāsts” par Latvijas tirgotāju lielo apetīti… Es teiktu tā: viņi apzog vietējo pircēju. Varu nosaukt skaitļus. Mūsu biezpienam tirgotāju vidējais neto piecenojums ir 80%, kaut gan vidējais Eiropas standarta uzcenojums piena produktiem ir 35-42%…” Šis uzņēmuma vadītāja paziņojums izraisīja visai aktīvas diskusijas starp foruma dalībniekiem…

“Jaunpils pienotavas” pārstāvis asi kritizē komercbankas

Protams, kā jau ikviens nopietns ražotājs, arī šis kooperatīvs un «Jaunpils pienotava» vēlas paplašināt ražošanu. “Nesen atvedām un uzstādījām jaunas iekārtas, ceram drīz palaist jauno siera līniju, kas atļaus palielināt Jaunpilī pārstrādātā piena apjomu no pašreizējām 70-100 tonnām līdz 200 tonnām dienā. Kopējais kooperatīva saražotais siera apjoms būs līdz 100 tonnām dienā. Protams, lai šo visu nodrošinātu, bija nepieciešamas nopietnas investīcijas,” stāstīja J. Bērtulsons. “Taču izrādījās, ka Baltijā esošās bankas nav gatavas finansēt tāda apmēra projektus, kādi nepieciešami kooperatīvam, – kopējā projekta summa ir aptuveni 136 miljoni eiro, no kuriem aizdevums – 120 miljoni. Igaunijā gājām uz SEB banku, prezentējām savu projektu. Viss it kā skaisti, menedžeris prasa, kas garantēs to, ka visa produkcija tiks pārdota? Beidzās visas šīs sarunas ar to, ka mums piedāvāja… visu uzbūvēt, “palaist” ražošanu, un, ja viss būs labi, tad banka varētu izskatīt pārfinansēšanu… Tā arī beidzās. Izmantojām citas bankas un citus investorus… Izvēlējāmies stratēģiskos investorus no Nīderlandes, ar kuriem mums ir ļoti laba sadarbība.

Latvijā komercbanku kreditēšanu var pielīdzināt šādai situācijai: kad ir grūtības un līst lietus, banka lietussargu paņems nost, bet, kad viss ir labi un saule spīd, tad gatavas piedāvāt pat vairākus lietussargus. Riskus komercbankas Latvijā praktiski nav gatavas uzņemties, jo faktiski starp šīm iestādēm nav konkurences,” šādu asu kritiku izteica «Jaunpils pienotavas» pārstāvis.

Faktiski nav, kam strādāt

Savā uzrunā J. Bērtulsons pievērsās arī kādai citai problēmai, kas gan nebija foruma dienas kārtībā, bet, viņaprāt, ietekmē ekonomisko attīstību un investīciju piesaisti ne mazāk kā finansēšana. “Ir viena būtiska krīze Latvijā, par ko cilvēki īpaši nerunā, un tā ir darbaspēka krīze. Mēs varētu ražot daudz vairāk, bet nav darbaspēka pieejamības. Faktiski nav, kas strādā. Šāda situācija ir gan rūpnīcā, gan fermās. Vairāk nekā 80% piena, kas nāk uz pienotavu, ir no robotizētām fermām. Kāpēc tās ir robotizētas? Nē, nav tā, ka uzņēmēji un fermeri negribētu maksāt cilvēkiem, nē. Tas ir tāpēc, ka neviens nevēlas tajās fermās strādāt. Zinu lauksaimnieku, kas slaucējai būtu gatavs maksāt pat 2000 eiro, bet – nekā… Mums cehā vidējā alga pirms nodokļiem ir 1300-1400 eiro, bet ir cilvēki, kas ar virsstundām nopelna arī virs 2000. Mums vidējā ceha stundas likme ir 7,80 eiro stundā, un tad vēl apmaksātais atvaļinājums… Bet ar visu to strādniekus atrast ir grūti.

Es nedomāju, ka mums Latvijā reāli ir bezdarbs. Nē, tā ir tikai statistika, bet tajā nav, piemēram, ātro kredītu parādnieki, uzturlīdzekļu parādnieki, kuri negrib uzrādīt oficiāli savus ienākumus, tāpēc meklē tādus darba devējus, pie kuriem var strādāt par “aplokšņu algu”, un godīgie uzņēmēji no tā cieš…”

Diskusija – pirmais solis ceļā uz risinājumu

Forumā uzstājās arī AS «SEB banka» Mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas apakšjomas vadītājs Ģirts Priede, AS «West Kredit» valdes loceklis Artūrs Silantjevs, kā arī biedrības «Latvijas Maksātnespējas procesa administratoru asociācija» valdes locekle Ieva Broka. Viņa informēja par svarīgiem aspektiem, kas būtu ņemami vērā, ja uzņēmums vai fiziskā persona ir nonākusi finanšu grūtībās. Savukārt tehnoloģiju eksperts Elviss Strazdiņš uzstājās ar interesantu un atraktīvu priekšlasījumu par kiberdrošības riskiem, kurus vairums uzņēmumu un iedzīvotāju vēl aizvien pietiekami nenovērtē.  Par viņa piereedzi un ieteikumiem lasiet kādā no nākamajiem laikraksta numuriem.

***

Pasākuma otrajā daļā dalībnieki aktīvi diskutēja par finansējuma piesaistes izaicinājumiem un iespējām, sniedzot praktiskus padomus un risinājumus, kā arī baudīja vīnu degustāciju vīna darītavā “Mazburkas”. Protams, forums nesniedza atbildes uz visiem dalībnieku jautājumiem, taču zināms, ka atklāta diskusija un problēmas iezīmēšana ir pirmais solis ceļā uz risinājumu. Tāpēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Kurzemes nodaļa pastāvīgi organizē šādus forumus, lai aktualizētu svarīgas tēmas, kas būtiskas ne tikai LTRK biedriem, bet arī plašākai uzņēmējdarbības videi kopumā.

Guntis Zariņš

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju  “Laiks uzņēmējam” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2024