Veselības ministra preses konferencē

 Kad ārsts ir tikai uz papīra…

– Valdībā tika izskatīts Veselības ministrijas ziņojums par slimnīcu tīklu attīstību, kam šogad piešķirti 25 miljoni eiro. Tai pat laikā slimnīcām tiek noņemti speciālisti.

– Piešķirot šo naudu un vēl papildu finansējumu digitalizācijai, mērķis bija, lai visas slimnīcas būtu gatavas sniegt palīdzību, tāpēc arī ir iezīmēts nepieciešamo speciālistu apjoms. Līdz gada beigām notiks diskusijas par slimnīcu profiliem un speciālistu kartējumu, jo mums ir problēmas ar cilvēkresursiem. Taču mēs arī redzam slimnīcas, kur pēc dokumentiem skaitās ķirurgs vai kāds cits speciālists, bet patiesībā viņš šajā iestādē ir vienu vai divas reizes mēnesī. Kur tad ir šis ārsts 24 stundas? Uz papīra?! Vai arī – slimnīcas uzrāda, ka ir traumatologs 24 stundas diennaktī, bet dokumentos uzrādās viens speciālists. Vai tiešām ir kāds ārsts, kas strādā 365 dienas gadā, bet brīvdienām un bez atvaļinājuma?! Tas nav ticami. Tāpēc, slimnīcas, būsim atklātas un pateiksim, kurā laikā šis ārsts ir uz vietas sastopams un kad nav.

Vēl bija protesti par to, ka tika noņemts anesteziologs uzņemšanas nodaļā, jo anesteziologs jau ir slimnīcā – ja naktī uzņemšanā ir viens vai divi pacienti, bet anesteziologs slimnīcā dežurē 24 stundas, kāpēc viņš no savas nodaļas nevar aiziet uz uzņemšanu, kad tas ir nepieciešams?! Naktī taču visu laiku neoperē?!… Ja mums nav resursu, kāpēc vajag divus ārstus? Vai arī, runāsim atklāti, reāli ir viens ārsts, kam maksā divas algas?!…

Lūk, kāpēc ir šie protesti – finansējuma dēļ, jo, ja ārsts strādā naktī, viņam samaksā divas un pat trīs reizes… Un, galvenais, ministrija jau maksā pēc tā, kas rakstīts papīros… Tāpēc nu vēlamies, lai slimnīcas ir atklātas. Esmu bijis dažādās slimnīcās dažādos laikos un redzējis dažādas pacientu plūsmas, tāpēc vēlreiz aicinu būt godīgiem un nerakstīt papīros to, kā nav!

– Ko jūs darīsiet, lai šo mainītu?

– Mēs gribam sakārtot šo jautājumu tā: ja ir pakalpojums, ja ir pacients un ir ārsts, tad ir jābūt finansējumam. Taču ir arī jābūt pakalpojuma kvalitātei, jo, ko mēs dzirdam tikšanās reizēs – ārsti Rīgā sūdzas par nekvalitatīvi ārstētiem pacientiem, un par to sūdzas traumatologi, ķirurgi vai dzemdību speciālisti…  Nav normāli cilvēku operēt trīs reizes tikai tāpēc, ka kaut kas pirmajā reizē nav izdarīts pareizi! Šobrīd par šiem jautājumiem notiek diskusijas ar slimnīcām, pašvaldībām, profesionālajām mediķu organizācijām, un līdz gada beigām tām ir jānoslēdzas. Kā jau esmu teicis, – mēs gribam, lai paši ārsti sēž pie galda un lemj, kāds pakalpojums kurā vietā būs pieejams.

Ģimenes ārstiem finansē reģistratoru 

– Ir izskatīts ministrijas ziņojums par primāro veselības aprūpi. Jūs esat paredzējuši stiprināt ģimenes ārstu prakses. Zināms, ka bija plānota ģimenes ārstu kartēšana pa reģioniem. Cik tālu esat tikuši?

– Par primāro aprūpi tas ir pirmais ziņojums. Šogad sākām ar to, lai lielās prakses, kuras ir virs 1800 pacientu un laukos virs 1500 pacientu, jau no 1. jūnija varētu piesaistīt papildu darbinieku. Šis cilvēks varētu būt bez medicīniskās izglītības, jo viņam jāstrādā ar dokumentiem, pie telefona, jāsakārto lietas, lai māsām un ārstiem būtu vairāk laika strādāt ar pacientu. (Latvijā ir 497 prakses, kas var piesaistīt šādu papildu speciālistu, un gadā šim mērķim plānots atvēlēt 6 818 090 eiro. – Red.). Vēl mums ir iecere par papildus finansējumu, ja ģimenes ārsta praksē ir maz pacientu – lai ārsts gribētu turpināt darbu; šādi arī motivēsim jaunos ārstus meklēt darbu ārpus Rīgas, piemēram, Tukumā, kur uzreiz var nebūt liels pacientu skaits. Ziņojumā bija rakstīts arī par mentoru – pieredzējušu ģimenes ārstu, kas varētu palīdzēt jaunam ārstam atvērt praksi, veidojot to no nulles. Šobrīd Latvijas ģimenes ārstu asociācija protestē pret apmaksu. (Ministrijai ir plāns, ka viena pieredzējuša ģimenes ārsta prakse varētu sniegt atbalstu divām jaunatvērtām praksēm 12 mēnešus, saņemot par to 30% no algas ar nodokļiem, kas ir 854,25 eiro mēnesī. – Red.) Tā ir arī Skandināvijas valstu pieredze.

Un tagad par ārstu kartējumu. Līdz nākamā gada sākumam sadarbībā ir pašvaldībām ir jābūt skaidrībai, cik daudz ārstu gatavojas iet pensijā, cik ārstu gaida rindā un kā var piesaistīt jaunus ārstus. Šo kartēšanu veiks Nacionālais veselības dienests (NVD). Mēs esam uzrakstījuši ierosinājumus, kā atvieglot prasības pašvaldībām, lai tās var piešķirt telpas arī praksei – ar simbolisku maksu vai bez maksas.

– NVD to jau dara, bet ģimenes ārstam nav pienākuma laikus ziņot par savas prakses slēgšanu, viņš to var izdarīt mēnesi iepriekš. Turklāt ir pat tā, ka jauns ārsts ir gatavs praksi pārņemt, bet “vecais” ārsts pārdomā.

– Tā ir problēma. Ārsts saka, ka pēc gada vairs nepagarinās savu līgumu, bet gada beigās, kad jau cits ārsts tiek gatavots vietā, pasaka, ka vēl pastrādās gadu vai divus… Bet mēs to sakārtosim, lai, piemēram, ja ārsts pasaka, ka 31. decembrī beigs darbu, tad tas būtu oficiāli, lai gan mēs, gan pašvaldības var ar to rēķināties. Protams, mēs saprotam, ka var būt dažādas problēmas, tai skaitā finansiālas, kāpēc ārsts pārdomā, bet – mums visiem skaidri jāapzinās, ka tuvojamies dziļai bedrei – no 1211 ģimenes ārstiem 30,2% ir sasnieguši pensionēšanās vecumu, kas nozīmē, ka piecu gadu laikā mums var nebūt 366 ārstu. Tāpēc veidosim metodisko centru arī ģimenes ārstiem, un tas būs viens no kritērijiem – precīzi pateikt, kad ārsts gatavojas beigt darbu, jo jāņem vērā, ka jauns ārsts, kas nāk vietā, ir saistīts ne tikai ar praksi, bet arī ar dzīves vietu un citiem jautājumiem.

Artjoms Uršuļskis, Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs:

– Lai risinātu šo problēmu, esam divkāršojuši jauno ģimenes ārstu uzņemšanu studijās – iepriekš tika uzņemti 25 topošie ārsti, bet tagad – 50. Un vēl, iespējams, ir jāizdara izmaiņas līgumos ar ģimenes ārstiem, lai noteiktu konkrētu rīcību pēc tam, kad ārsts ir devies pensijā, bet turpina strādāt.

Hosams Abu Meri:

– Es domāju, ka profesionālajām asociācijām ir jānāk ar saviem priekšlikumiem, jo tās zina situāciju un varētu pateikt, kā būtu labāk un godīgāk.

– Daudz runājām par atbalstu ģimenes ārstiem, bet vai viņi arī tiek kā kontrolēti – vai dara to, par ko viņiem maksā?

– Būs dažādi kritēriji un prasības, lai NVD un Veselības inspekcija varētu prakses kontrolēt – vai prakse strādā atbilstoši noteikumiem. Ja mēs maksājam un dodam visu, lai ārsti strādā, tad, ja iedzīvotājiem ir sūdzības, arī pašvaldībai un Veselības ministrijai tās ir jāpārbauda.

– Vai ir zināms, kad būs Eiropas finansējums mediķiem, to vidū ģimenes ārstiem, kas vēlas pārcelties uz laukiem? Martā Veselības ministrijas teica, ka naudas vēl nav, bet līdz decembrim jābūt sasniedzamiem rezultātiem.

– Cik man ir teikts, tad šī nauda būs rudenī, bet jums taisnība – kad biju vizītē ārpus Rīgas, viena daktere jau par to interesējās. Taču mēs plānojam  finansējumu, un ne mazu, tiem ārstiem, kas gribētu sākt koppraksi, un tā ir viena laba ziņa.

Viena diagnoze – vienāda ārstēšana

– Ziņojumā par slimnīcu tīkla sakārtošanu bija minēts, ka šogad un nākamajā gadā plānots izveidot metodiskos centrus dažādās medicīnas jomās. Kas būs šie centri?

– Metodisko centru veidos daži eksperti, kas pārstāvēs profesionālās organizācijas un Veselības ministriju, un to mērķis būs izstrādāt vadlīnijas diagnozes noteikšanai un ārstēšanai. Katrai slimnīcai būs šīm vadlīnijām jāseko. Tas nozīmē ka pacients, kas ārstējas Preiļos, Rēzeknē, Balvos, Alūksnē, Valmierā, Ventspilī vai Rīgā, jāārstē vienādi. Un mēs sekosim līdzi kvalitātei – kā katrā reģionālajā slimnīcā ārsti strādā. Ja būs trūkumi, universitātes klīnikai būs jāpalīdz uzlabot gan ārstēšanu, gan diagnozes noteikšanu. Vēl viens uzdevums – noteikt, cik speciālistu mums vajadzēs nākotnē, ņemot vērā demogrāfisko situāciju; cik maksās pakalpojums un kādai sadarbībai jābūt starp universitātes slimnīcām un mazajām klīnikām. Citu valstu pieredze rāda, ka šādi centri palīdz ietaupīt finansējumu, un mēs ceram, ka tie uzlabos kvalitāti, rindu un darba efektivitāti.

Par analīzēm un rindu

– Kā veicas ar iepriekš solīto, ka analīžu rezultātus varēs redzēt, piemēram, E-veselībā?

– Mēs reorganizēsim NVD digitālo nodaļu un pēc plāna šo jomu sakārtosim. Labā ziņa, ka NVD parādīja to moduli, kas attiecas uz laboratoriju rezultātiem – tas būs bezmaksas modulis, kuru varēs izmantot gan pacienti, gan ārsti, un tas jau tiek aprobēts. Plānojam, ka gada otrajā pusē šim modulim jāspēj strādāt – vispirms tiks ievadīti visi jaunie izmeklējumi, bet pamazām arī tie, kas ir jau veikti iepriekš. Strādājam arī ar to, lai būtu redzami izmeklējumu rezultāti.

Bet vienlaikus mēs vēlamies izveidot vienotā pieraksta sistēmu, lai samazinātu nevajadzīgu izmeklējumu skaitu – mums aptuveni 30% ir nevajadzīgu izmeklējumu, bet tai pat laikā cilvēki, kam tas ir ļoti vajadzīgs, uz to netiek. Tāpēc ir rindu sakārtošanas prioritāte – zaļais koridors, skrīnings, hroniskie pacienti, onkoloģisko pacientu novērošana un parastie pacienti. Pacienti ir jādiferencē un jāizslēdz iespēja pierakstīties trijās vietās vienlaikus, jo reāli jau tiek izmantots viens pakalpojums, taču ļoti bieži pārējie pakalpojumi netiek atteikti. Ceru, ka šis sāks darboties no nākamā gada rudens, bet, kā saka citu valstu kolēģi, ir vajadzīgi divi gadi, lai kāda jauna sistēma labi darbotos.

– Jautājums par speciālistu pieejamību. Cilvēks ar traumu bija vērsies pie ārsta slimnīcas uzņemšanas nodaļā, un tur ir ķirurgs bija sniedzis palīdzību, bet ieteicis dažu dienu laikā vērsties pie traumatologa. Taču tik īsā laikā bez maksas pie ārsta nokļūt nevar, tikai par maksu. Kāds risinājums?

– Ātri tas nebūs, tāpēc mēs veidojam sistēmu, lai varētu konsultēties ar traumatologu, piemēram, attālināti. Traumatologs var ieiet sistēmā, redzēt rentgenu un aprunāties ar pacientu – vajag vai nevajag pamatīgāku izmeklējumu. Otrs risinājums – mēģinām atrast starpposmu starp pacientu un ārstu speciālistu, kuru ir ļoti maz, tāpēc no 2025. gada mēs gribam ieviest tā sauktās specializētās māsas, kas te varētu palīdzēt. Protams, es te nerunāju par lielām un sarežģītām traumām, kur nepieciešama operācija, bet šādos gadījumos uzņemšanas nodaļas dakteris pacientu sūtīs tālāk uz lielāku centru. Bet mēs stiprināsim ķirurgu pieredzi, lai parasta lūzuma gadījumā viņš var pēc rentgena pateikt, vai viss ir kārtībā…

Tā lielākā problēma, ka bieži vien uzņemšanas nodaļā pacients nesaņem informāciju, ko darīt tālāk, tāpēc mēs gribam saprast, kā katra iestāde, katrs ārsts sniedz šo informāciju. Jo mēs jau zinām, ka pietiek ar pacientu 10 minūtes vairāk parunāt, un viss atrisinās.

Par kompensējamām zālēm un uzcenojumiem

– Cik ilgi un pacietīgi diabēta slimniekiem jāgaida bezmaksas glikozes monitorēšanas sensori un insulīna sūkņi? Šis jautājums tiek aktualizēts jau gadiem, bet šie cilvēki netiek sadzirdēti.

– Par nožēlošanu jāsaka, ka mūsu valstī nav sadzirdētu daudzu grupu pacienti, jo mēs neesam bagāta valsts. Par to, ka tas ir vajadzīgs, nav šaubu, bet diabēta pacientu var saņemt savu ārstēšanu, taču mums ir bērni – onkoloģisku, reto slimību pacienti, kas gaida konkrētu medikamentu. Mums trūkst 120 vai 130 miljonu eiro kompensējamam sarakstam. Sākot strādāt, es apņēmos samazināt zāļu cenas un paplašināt kompensējamo medikamentu cenas. Es rezervēju vairāk nekā 50 miljonu eiro, no kuriem, kā plānoju, ap 20 miljoniem eiro nosegs parādu, bet reāli tie bija 36 vai 37 miljoni eiro, jo iedzīvotāji par laimi dzīvo ilgāk un arī medikamentus lieto ilgāk. Kā mēs vienu problēmu atrisinām, tā nāk nākamā…

A. Uršuļskis:

– Mums ir labs progress diabēta ārstēšanā, ko esam spējuši panākt, katru gadu par 8 vai 9% palielinot finansējumu. Tas nav maz. Šogad no 1. janvāra sākām apmaksāt insulīna sūkņus nākamajai vecuma grupai – no 18 līdz 24 gadiem. Tā ka tas ir solis uz priekšu, bet jāņem vērā, ka diabēta pacientu skaits ar katru gadu pieaug, un gadā šis skaits pieaug, piemēram, 2023. gadā tie bija 5000 cilvēku. Esam vienojušies, ka nākamā gada budžetā mēs prasīsim finansējumu prioritārajām grupām atkarībā no 1. tipa pacientu diagnozes smaguma, grūtniecēm un visticamāk arī tiem diabēta pacientiem, kam ir aptaukošanās.

H. Abu Meri:

– Ir svarīgi sākt kaut vai ar mazumiņu, atbalstīt tos pacientus, kam konkrētajā saslimšanā ir vissmagākā situācija, piemēram, kā ar migrēnu. Nozare ļoti strīdējās, kurus pacientus atbalstīt, jo naudas nebija daudz. Ir atšķirība, vai galva sāp reizi mēnesī vai reizi nedēļā un tik ļoti, ka cilvēks ir spiests palikt uz nedēļu mājās. Vienojāmies, ka šiem pacientiem kompensēsim medikamentus.

– Kas notiek ar zāļu cenām? Solījāt lielas izmaiņas…

– Ministru Kabineta ziņojums tika pieņemts 16. janvārī, un tajā bija vairākas apņemšanās. No 1. jūlija Latvijas iedzīvotājiem, kas saņēma kompensējamos medikamentus ar 50% atlaidi, kompensēs 75%. Tātad – tiks kompensēti vai nu 75% vai 100%. Otrs jaunums, par ko jau runājām, ka paplašinājām kompensējamo zāļu sarakstu ar septiņiem medikamentiem un iekļāvām 15 jaunas diagnozes. Un, treškārt, esam finiša taisnē diskusijās par recepšu medikamentu uzcenojuma modeli gan lieltirgotavās, gan aptiekās, lai tas būtu caurspīdīgs – lai redzam, kāds ir uzcenojums katrā pusē. Viens gan jāņem vērā, ka medikamentus, kuru cena ir līdz 5 eiro, šīs cenu izmaiņas būtiski neskars, jo tur nereti vairs nav ko samazināt. Tas attieksies uz zālēm, kur iepakojums maksā virs 7 vai 8 eiro, un tad cena samazināsies par 15, 20 vai 22%. Tas lielākoties attieksies uz zālēm, kas netiek kompensētas un kuras iegādāties iedzīvotāji brauc uz Lietuvu vai Igauniju, jo šie medikamenti ir dārgi – ja medikaments maksā padsmit, desmitus, simtus vai pat tūkstošus eiro, šis samazinājums būs būtisks. Mēs ceram šovasar diskusijas pabeigt, lai jau rudenī varētu šo cenu samazinājumu ieviest, bet viss būt atkarīgs no tā, cik ātrā laikā nozare varēs to izdarīt. Vēl mēs uzskatām, ka ir jāstiprina farmaceitu funkcija.

– Par skrīningiem. Lasītāja saka, ka nav atgriezeniskās saites ar ģimenes ārstu par pārbaužu rezultātiem. Cilvēki nezina vai nesaprot, kur tos meklēt un arī ģimenes ārsts viņu par to neinformē…

– Ir izveidotas vairākās domnīcas, kurās sākam strādāt ar jauno onkoplānu, kur skrīnings ir atsevišķa sadaļa. Tas ir izaicinājums, jo ne tikai mēs, bet arī citur pasaulē īsti nesaprot, kā to pareizi darīt. Vieni to risina digitāli, citi ar zvaniem, ar vēstulēm. Piemēram, pagājušajā gadā, kas valsts sāka piemaksāt ģimenes ārstiem un viņi sāka aicināt pacientus uz skrīningu, piezvanot pa tālruni, mēs ieguvām daudz labākus rezultātus. Tāpēc primārajā aprūpē ar skrīningu jāstrādā ģimenes ārstiem – viņiem ir jāatgādina, jāapzvana savi pacienti, un tāpēc arī mēs dodam finansējumu šim papildus darbiniekam, kam būtu jāzvana visiem, kas ir vecumā 50+ un vai viņš ir veicis zarnu vēža skrīninga testu. Un mēs gribam izveidot aplikāciju telefonā, kas sasniegtu lielu daļu iedzīvotāju, un mēs sniegsim informāciju, kur atrodama izmeklējuma atbilde.

Agita Puķīte

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju  “Mūsu veselība” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2024